Labdien.
Visu ziemu mokos ar malkas katlu un akumulatoru. Akumulators piesilst lēnu (visu dienu jākurina un tad tik pusi var dabūt uz 60 grādiem), līdz rıtam tas jau ir tukšs. Man ir aizdoma ka nav īsti pareizi sistēma uzbūvēta. Lūgums tiem kam nav par apgrūtinājumu atsūtīt esošas, labi strādājošas sistēmas shēmu. Mans epasts zigmars@#$%&live.com.
Sirsnīgs paldies jau iepriekš.

Shēma var būt arī pareiza, bet parametri var neiet kopā. Cik Tev liels katls un cik akumulātors, cik telpu platība? Cik kādreiz pētīju šo tēmu, nonācu pie secinājuma, ka akum. jābūt uz "pusi" mazākam par katlu, repektīvi, ja ka katls is 32kw tad akums varētu būt 1.6 kubi. Var būt protams lielāks tilpums, līdz pat 1:1, bet tad tā kurinšana var tiešām aizņemt pārāk daudz laika. Bet nezinot neko vairak, es lieku uz to ka katla jauda ir par mazu priekš kopējās sitēmas (ja lieto akumu, lietderīgi izvēlēties jaudīgaku katlu nekā klasiski tiek rēķināts uz telpas kavadrātiem).

Tev var būt katls pa mazu,ja radiatori,tad varbūt nav termogalvas,visu laiku iet pilnā t,un nav ko atdot akumulatoram.... Varbūt katlam esi uzregulejis pārāk mazu t. Utt.

Man pa lielam ir šāda shēma un viss strādā. [www.atmos.eu]

Kā saka politiķi: Interesants jautājums? Taču tas samērā plašs. Kopumā jāsaprot ēkas siltumzudumi, lai precīzi nosaistītu sistēmu. Piemēram, tuvināti empīriski 100m2 telpas platības ekvivalentie siltumzudumi 100W/m2, tatad 10kW – domāts telpās +18°, ārpuse gaisā -20° ar minimālu telpu vēdināšanu caur logu neblīvumiem. Nozīmē ka diennakts 24hr. patēriņš 24hr*3600s*10000W~ 864MJ (MWs) enerģijas vienības, nerēķinot siltumu karstā ūdens un ēdiena sagatavošanai. Taču var teikt, ka daļa no karstā ūdens siltuma paliek telpās, pārējais kanalizācijā ~+25°. Malkas, neprecizējot koka šķirni un pieņemot 2~3 gadus žuvušas šķūnī, pilnīgas teorētiskās sadegšanas siltumietilpība ~14MW/kg. Tātad būves platībai pie katla lietderības ~85% nepieciešams 864/14*85%~ 52kg malkas vai ~52kg/430(kg/m3)/0,7(m3/sters) ~0,174 steri malkas. Pie apkures sezonas ilguma ~200diennaktis ar gaisa temperatūru ~0°, interpolējot vajag 200*0,174*0,6~ 21 sterus vismaz, kur pie kraušanas augstuma 2,5m veidojas aizpiildīts laukums~3x3m apkures sezonai. Katlā apkures sezonā diennaktī tev jānodedzina ~52kg*20°/38°~ 27kg. Ja katlā iekrauj apmerām 10kg malkas, tad tev tas jāpapildina 3x ar kurināšanas ilgumu savas 6 stundas kopumā, lai gan to nosaka katla jauda. Tā maksimāli vajadzīga 240kW/6hr/0,85 ~47kW noņemšanai. Tālāk par akumulatoru. Empīriski gabalkurināmā siltuma enerģijas uzkrājumam piemēro līdz 50dm3 (l) ūdens uz 1kw katla jaudas ~47kW*0,85*50dm3/kW~ 2000l (2m3). Taču precīzāk atkarīgs no darba temperatūras starpības starp siltumnoņēmēju – radiatoram +55°(Δt~10°); siltajām grīdām +25°(Δt~40°), kur akumulācijas temperatūra +65°. Nu ļoti rupji varat piemest savas vajadzības.

Katrs malkas katls rada zināmu enerģijas daudzumu, kas nevar pazust dēļ nepareizas pieslēguma shēmas! Ja katls neuzvārās, radiatoros negaž 90 grādus kartsu siltumnesēju u.tml. vaina drīzāk meklējama nepietiekamā katla jaudā vai mājas siltinājumā.

Pareizas domas jau ir izteiktas šeit - resp jautājums par katla jaudu un mājas siltumzudumiem.
No savas puses es ieteiktu problēmu sadalīt uz pusi, lai ātri saprastu, kur meklēt risinājumu.
Jautājums - vai katls strādā pilnā jaudā bez problēmām, vai tomēr bremzē sevi un kāda ir turpgaitas temperatūra. Ja turpgaita nelēkā un katls strādā max, tad problēma ir katla un mājas patēriņa pusē, nevis aķī vai slēgumā.