Labdien, interesējos, vai gaiss-ūdens siltumsūkni (~8-9kw) ir lietderīgi slēgt pie ~800 litru akumulācijas tvertnes, lai sildītu māju? Vai labāk uzstādīt aiz akumulācijas sistēmas, pa taisno radiatoros un siltajās grīdās? Platība ~90-100m2. Siltinājums vidējs.

No vienas puses, pieslēdzot pie tvertnes, apkurei būs bufers - bet ko tas dos?

No otras puses, pieslēdzot aiz tvertnes, māja ātrāk reaģēs uz siltumsūkni. Varētu saprogramēt, ka brīdī, kad neesi mājās, lai nestrādā. Lai sāk strādāt īsi pirms ienākšanas. Plus, laikam mazāk elektrības aizies, jo nav jāsilda 800 litri ar ūdeni?

Siltumsūknim vislabāk ir, ja tas strādā zemās temperatūrās - jo mazāka t starpība starp pienākošo siltumnesēja t iekšpusē uz SS un āra temperatūru. Lai kaut ko uzkrātu priekš grīdām akumulācijas tvertnē, temperatūrai tvertnē jābūt augstākai nekā grīdām vajadzētu, attiecīgi arī siltumnesēja t uz SS būs augstāka, rezultātā samazināsies SS COPi. Var jau, protams, akumulācijas tvertnē turēt tikai dažus grādus lielāku t, bet siltuma daudzums ko tādā veidā izdosies uzkrāt ir niecīgs. Ja nu vienīgi ir vēme spēlēties ar elektrības biržas cenas dienas/nakts tafifu atšķīrībām, kaut gan ar tām neko daudz neizspēlēsi - dienā tarifs parasti ir augstāks un arī gaisa t. ir augstāka - SS dienā strādā ar augstāku lietderību, toties naktī elektrības tarifs ir zemāks un arī gaisa t ir zemāka un SS strādā ar zemāku lietderību.
Piemēram šorīt 6:00 bija -14 grādi, bet 13:00 ir -2 grādi. Naktī elektrības cena bija 11-12centi kw/h un COP, teikism , 2,0 , bet dienā 15-16 centi/kwh un COP , piemēram 3,0,

Tipiskākā kļūda gaiss ūdens SS lietotājiem ir, ka strādā augsto temperatūru režīmā, uzražojot, teiksim 40-50 grādu siltu ūdeni, kuru pēc tam ar kolektora sūkņiem šķaida uz grīdām vajadzīgajiem 30 grādiem,

Neesi uzrakstījis siltās grīdas vai radatori Katram variantam citas nianses.

Principā siltumsūknis visefektīvāk strādā ar vienmērīgu konstantu slodzi. Mazs akumulators 50-200l ir vēlams, lai siltumsūknis var regulēties plūstošāk, bet var arī iztikt bez, nekādu problēmu.
Lai lielo akumulacijas tvertni kaut cik izmantotu, tad tā ir jāuzlida un siltums pēc tam jānoņem. Brīdī kad sildīsi tvertni COP siltumsūknim būs daudz zemāks, jo izejošā temperatūra ir lielāka nekā konstanti sildot.

Vienīgais kad no tvertnes ir jēga, ja izmanto biržas tarifu. Naktī kad ir lēta elektrība silda tvertni. COP ir daudz zemāks, bet arī izmaksas zemākas. Taču tas vai tam ir jēga ir ļoti jārēķina, jo daudz nezināmo.

Ja ir savi saules paneļi, tad saulainā dienā var tērēt bezmaksas elektrību un sildīt tvertni. Nododot tīkla un pēc tam ņemot elektrību no tīkla jāmaksā piegāde un sadale. Uz šo var ietaupīt.

Var sildīt tvertni pa dienu, kad ārā augstāka temperatūra un COP ir labāks, bet tvertnei vajag augstāku T, kas savukārt COP samazina. Koks ar diviem galiem. Nav mums tik liela temperatūras starpība, lai šis atmaksātos. Varbūt dažas dienas gadā.

Kamēr rakstīju, Aldis jau atbildēja :D

2. stāvā divi palieli radiatori, kas lielāki pēc izmēra, kā nepieciešams. 1. stāvā siltās grīdas. ~90m2 pa abiem stāviem.

Bet principā atbildes skaidras - nav ko sildīt to tvertni lieku reizi. Ar biržas cenām neiešu ņemties tagad, nu solārie risinājumi nav aktuāli patreiz.

Tā kā siltajām grīdām ir inerce, spēlēties ar ātru uzsilšanu neilgi pirms ierašanās mājās neizdosies. Var gadīties, ka vēlamo temperatūru sasniegsi tikai nākamā darba dienā prombraucot ;)

SS ir minimālā siltumnesēja tilpums un minimālās plūsmas limits kas nepieciešams normālai darbībai.
Ja sistēmas tilpums ir pārāk mazs, akumulators var būt obligāts - tas jāsktās SS specifikācija. Visdrīzāk gan 90 kv.m siltās grīdas trubās būs pietiekams tilpums.
Minimālā plūsma savukārt nozīmē to ka šim tilpumam jābūt “pieejamam” SS pilnā apmērā visu laiku - pat ja grīdās ir gana daudz šķidruma, nedrīkst noslēgt visus lokus ar termogalvām.
Ja nav nekāda akumulatora, daļai loku japaliek atvērtiem vienmēr - jānoņem termogalvas.
Pretējā gadijumā SS visu laiku mainīs kompresora apgriezienus, nevarēs defrost uztaisīt normāli un kopumā nestrādās efektīvi.