Problēma ir ar sliktu neitrāles (nulles) zemējumu. Vai mājai ir zemējums un vai tas ir savienots ar nulli mājā esošajā pirmajā elektrības sadalē?

Ja sākot slogot vienu fāzi, pieaug spriegums starp citu fāzi un nulli, tas nozīmē, ka nulle ir slikti iezemēta un sanāk mērīt spriegumu starp fāzi un nulles vadu, kurā dzīvojas spriegums no noslogotās fāzes. Pamērot spriegumu starp noslogotu nulli un zemi visdrīzāk būs kādu voltu starpība.

Ko darīt - ierīkot savu zemējumu un savienot to ar neitrāli,. Vienīgi, ja sadales tīkliem ir slikti ar nulli, tad visi kaimiņi ceļos uz tavu zemējumu....

Ja šobrīd tev ir 600m līdz transformatoram pa vienu vadu turp un 600 m pa otru vadu atpakaļ, kopā 1200m, tad ar savu zemējumu (labu) tev sprigums kritīs tikai vienā vadā, kura garums ir 600m.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Problēma ir ar sliktu neitrāles (nulles) zemējumu.
> Vai mājai ir zemējums un vai tas ir savienots ar
> nulli mājā esošajā pirmajā elektrības sadalē?
>
> Ja sākot slogot vienu fāzi, pieaug spriegums starp
> citu fāzi un nulli, tas nozīmē, ka nulle ir slikti
> iezemēta un sanāk mērīt spriegumu starp fāzi un
> nulles vadu, kurā dzīvojas spriegums no noslogotās
> fāzes. Pamērot spriegumu starp noslogotu nulli un
> zemi visdrīzāk būs kādu voltu starpība.
>
> Ko darīt - ierīkot savu zemējumu un savienot to ar
> neitrāli,. Vienīgi, ja sadales tīkliem ir slikti
> ar nulli, tad visi kaimiņi ceļos uz tavu
> zemējumu....
>
> Ja šobrīd tev ir 600m līdz transformatoram pa
> vienu vadu turp un 600 m pa otru vadu atpakaļ,
> kopā 1200m, tad ar savu zemējumu (labu) tev
> sprigums kritīs tikai vienā vadā, kura garums ir
> 600m.

Paldies par atgādinājumu ierīkot savu zemējumu,kas man uz doto brīdi nav ierīkots.Neesi pirmais kas šo iesaka,laikam lieta aktuāla.Ar šo laikam tad būs jāsāk,jo tas būs tikai un vienīgi ieguvums sākt ar sava zemējuma izveidi,zaudētājs nebūšu jebkurā gadījumā? un tādā veidā tā nulle būs "stiprāka",ar mazāku pretestību nekā tas ir no ST?

Tālākais jau pēc pareiza zemējuma ierīkošanas varētu šķetināt tālāk šo problēmu,ja joprojām būs nestabilitāte starp fāzēm.

"Tavai nullei" būs tiešais savienojums ar zemējumu pie mājas, salīdzinājumā ar esošo sadales tīklu nulli, kam ir savienojums ar zemi 600m attālajā trasformātorā. Pārnestā nozīmē tava māja ar transformatoru būs savienota nevis pa cik tur kvadrātmilimetru vadu, bet gan (salīdzinoši) teju pa bezgalīga diametra zemi.

Hmm, Aldis - drošs par tādu variantu? tiem kontūriem nevajag būt savienotiem? Man kaut kā šķiet ka atkārtotais Pe šeit būs pie kastes, kurā arī ir N+PE un ja mājā likt, tad tam būtu jābūt kā atsvišķam PE un savienotam ar N tikai ST skapī.

PE un N atdalīšanu uzsāk mājas sadalē, nevis skapī simtus metrus tālāk uz īpašuma robežas kā šajā gadījumā.

Kādu zemējumu iesakiet izveidot? Zinu,ka zen stieņus zemē vai arī rok tādu kā trijstūri. OBO ir pieejami visi piederumi ierīkošanai. Galvenais mājas skapis atrodas iekštelpā,4m no ārsienas,kur arī varētu veidet ārējo novadītāju.Vienkāršāk man liktos iedzīt stieņus nekā rakt trijstūri,bet vai dabūšu vajadzīgo pretestību dzenot tikai stieņus,un ja nē,tad stieņi vējā?Kādi komentāri par šo visu lietu?

Ar zemējumu viss nav tik ļoti vienkārši kā izskatās - tā lielā mērā ir lielumliela alķīmija. Pie mums praktizē metodi, ka dzen stieni garumā iekšā, liek nākamo posmu, un tad kad divi ir iekšā tad sāk mērīt omus. Dzen dziļumā kamēr iet un kamēr dabon teiskim 4 omus. Ja nevar iedzīt un omi nav, dzen atstatus, savieno un atkal mēra utt. BET tā omu mērīšana ir stipri nosacīta. Pirmkārt, cik patiešām korekti nomērīs 3 polu mērītājs? Nu ciparu iegūs, bet vai tas tik tiešām atbilst tava zemējuma pretestībai jau noslēgtā ķēdē - nav zināms. Tālāk nav zināma pārējo zemējumu pretestība, kuri arī piedalās noslēgtajā ķēdē - transormatora, atkārtotie zemējumi utt. Tāpat nav zināmas vadu pretestības fāzēm (kuras arī piedalās zemējuma nostrādāšanas gadījumā). Īsāk sakot praktiskais labums no tā nav. 4 omu sasniegšana ir labticība, ka viss ir tāa kā teorētiski būtu jābūt (aparāts + citi zemējumi). Zemējuma praktiskais labums un vienīgais iemesls ir tas vai tas strādā vai nē un to vai strādā var noteikt ieliekot vāju patērētāju daži vati starp fāzi un zemējumu un vai izsitīs ārā noplūdnieku ar atbilstošu nominālu vai neizsitīs. Ja neizsit, tātad zemējums nestrādā kā vajag. Īsajam būtu jāizsit MCB (bet tad nevar būt RCB, jo to vienmēr izsitīs pirmo). Tādas tās lietas. Turklāt laika gaitā viss kalambūrs var mainīties tieši to pašu apsvērumu dēļ - visas pretestības var izmainīties. Kāds ir tātad zemējuma uzdevums > pātraukt ķēdi a) ja uz korpusiem nonāk fāze (MCB), b) ja uz korpusa nav pilns fāzes spriegums (izsit RCB).



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 30/03/2023 13:40, labojis Vilnis_Radio.

Un vispār - atgriežoties pie tavas pamatproblēmas tas kas tev patiešām būtu jādara ir samērīt savas saimniecības iekšējo tīklu pretestības. Lai to izdarītu vajag zināt oma likumu un izprast kādā secībā, kā, kur likt ampērmetru un voltmetru un kad to darīt, jo visus šos mērījumus ietekmē arī ārējie apstākļi - kaimiņi, spriegums transformatorā utt. Arī tur ir daudz pieņēmumi, bet kopumā ņemot pamonitorējot nakts laikā kad mazāk traucē ārējie faktori - to var izdarīt. Ir 2 varianti, vai nu tu pats visu apgūsti un saproti ko dari vai uztici profesionāļiem.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ar zemējumu viss nav tik ļoti vienkārši kā
> izskatās - tā lielā mērā ir lielumliela alķīmija.
> Pie mums praktizē metodi, ka dzen stieni garumā
> iekšā, liek nākamo posmu, un tad kad divi ir iekšā
> tad sāk mērīt omus. Dzen dziļumā kamēr iet un
> kamēr dabon teiskim 4 omus. Ja nevar iedzīt un omi
> nav, dzen atstatus, savieno un atkal mēra utt. BET
> tā omu mērīšana ir stipri nosacīta. Pirmkārt, cik
> patiešām korekti nomērīs 3 polu mērītājs? Nu
> ciparu iegūs, bet vai tas tik tiešām atbilst tava
> zemējuma pretestībai jau noslēgtā ķēdē - nav
> zināms. Tālāk nav zināma pārējo zemējumu
> pretestība, kuri arī piedalās noslēgtajā ķēdē -
> transormatora, atkārtotie zemējumi utt. Tāpat nav
> zināmas vadu pretestības fāzēm (kuras arī piedalās
> zemējuma nostrādāšanas gadījumā). Īsāk sakot
> praktiskais labums no tā nav. 4 omu sasniegšana ir
> labticība, ka viss ir tāa kā teorētiski būtu jābūt
> (aparāts + citi zemējumi). Zemējuma praktiskais
> labums un vienīgais iemesls ir tas vai tas strādā
> vai nē un to vai strādā var noteikt ieliekot vāju
> patērētāju daži vati starp fāzi un zemējumu un vai
> izsitīs ārā noplūdnieku ar atbilstošu nominālu vai
> neizsitīs. Ja neizsit, tātad zemējums nestrādā kā
> vajag. Īsajam būtu jāizsit MCB (bet tad nevar būt
> RCB, jo to vienmēr izsitīs pirmo). Tādas tās
> lietas. Turklāt laika gaitā viss kalambūrs var
> mainīties tieši to pašu apsvērumu dēļ - visas
> pretestības var izmainīties. Kāds ir tātad
> zemējuma uzdevums > pātraukt ķēdi a) ja uz
> korpusiem nonāk fāze (MCB), b) ja uz korpusa nav
> pilns fāzes spriegums (izsit RCB).



Bet paskaties uz to ko ST mums piedāvā,viņiem pie trafa ir iedzīts stienis? un tālāk ik pa laikam ir vnk nenopietni dzelži iedzīti zemē,kas piem.pie mana ST skapja ārpusē viss ir korodējis un ar nezināmi lielu pretestību. Jautājums šobrīd ir dabūt labu nulli.Vai ar mājas zemējuma izveidi ar OBO sistēmu es to varu panākt?

Lietu pārzinošs cilvēks to var izdarīt, bet konkrēti vai tu to paveiksi ir abstrakts jautājums. Var paveikties un var arī pavisam nepaveikties.