No internetā pieejamās informācijas ir saprotams, ka tādi vakumvārsti pieprasa to uzstādīšanu siltās telpās un to izvadam jebkurā gadījumā jābūt augstākam par jebkuru ūdens slēgu ierīcēs – piemēram ja izlietnes slēgs atrodas savus 60cm virs tīrās grīdas, tad vakumvārstam, Ø100mm caurules galam, jābūt savu 1m virs grīdas. Vajadzību pēc siltuma nosaka apstāklis, ka kanalizācijas sistēmā ir ~100% sasmakušā gaisa mitrums. Ja vārsts atdziest zem 0° grādiem, tad mitrums sasalst un vārstā iestrādātās smalkās gumijas membrānas pārtrauc darbību... smakas no jauna var izplūst telpā(s). Līdzīgi ar smalko bioloģisko iekārtu – arī tai sasalšana nav ieteicama. Tapēc tādas sistēmas, MANUPRĀT, ekspluatējamas tikai ģimenei patstāvīgi dzīvojot ēkā – kamēr vienkāršākās bet “dārgākās” sistēmas ļauj māju pamest ilgstoši, te nav kam saplīst.

.. turpinājums. 14/04/2023 08:14 ...Cits risks, neuzturoties ēkā ir seklo ūdens slēgu izžūšana – te vakumvārts nepalīdz un smakas atkal izplūdīs telpās, tapēc kanalizācijas izvads virs jumta noteikti samazinās smaku palikšnu telpās, tas darbosies kā vēdvads tieši raujot telpas gaisu ārā – vēja sūces efekts, ja nedarbojas siltuuma konvekcija.

vakkuma vārsts palidz tikai un vienīgi lai noraaujot poda udeni neizrauj tuksu kadu sifonu. Laika gaita tadi brinumi ir vairakkart redzeti, dažas vietas ir bijusi iespeja vārstu iemontet un situaciju glabt. Pasam bio kanalizacija, nekadas ventilacijas nav, maja divu stavu, salikti daži vakukuma vārsti vajadzīgas vietās. Nekadu smaku nav, neko ara nerauj, nekas neizzūst utt. Viss strada ka vajag.Ventilācija vienīgi infiltracijas tuneli...Bet tur vispār arī nekadu smaku nav, un bio kanalizacijā arī smakam nav jabut...ja viss pareizi strada.

Tik tālu saprotu, ka grodus atstāt vaļā, vienā vai otrā veidā, gadijumā, kad otrpus žogam ir ceļš pa kuru regulāri pārvietojas cilvēki, nav laba doma. Šā brīža sistēma, neventilēti 2 grodi, pirmais(kur krājas kakas) izsmeļams, otrais(kur pārsvarā šķidrums) nav izsmeļams, ir ekspluatējama, jo tajā šā vai tā notiek šī anaerobā pūšana, neskatoties uz to vai tas tiek vai netiek ventilēts. Stāvvads, apvienojot ar dūmvadu vai izejot caur griestiem uz jumta kalpotu kā ventilācija gan mezgliem, gan grodiem. Vakuuma vārsts tikai padod gaisu plūsmas laikā. Jauzmanās lai visi sifoni neizžūst, kā arī telpā temp. nenokrīt zem 0. Tā kā esam 2 cilvēki, kas šeit uzturas, kā arī regulāri ilgstoši var neuzturēties neviens varbūt pat izsmeļami grodi vai septiskais tanks ir drošāki varianti no uzturēšanas viedokļa. Bio savukārt pieprasa uzturēšanu.


Katls rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vārsts pie bedres nebūs vajadzīgs - var iztikt ar r veida cauruli. Problēma ir tajā, ka jūs sajaucat vakuma vārstus ar vēlmi ventilēt. Ja netiek ventilēts caur stāvvadu, bet pie grodiem, tad gāzes, kas veidojas plūdīs arā un smirdēs pagalmā. Karstās bezveja dienās smacenis kāps arā pa ventilācijas cauruli un paliks pagalmā.


Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> No internetā pieejamās informācijas ir saprotams, ka tādi vakumvārsti pieprasa to uzstādīšanu siltās telpās


> Vajadzību pēc siltuma nosaka apstāklis, ka kanalizācijas sistēmā ir ~100% sasmakušā gaisa mitrums. Ja vārsts atdziest zem 0° grādiem, tad mitrums sasalst un vārstā iestrādātās smalkās gumijas membrānas pārtrauc darbību... smakas no jauna var izplūst telpā(s).


agrais rakstīja:
-------------------------------------------------------
> vakkuma vārsts palidz tikai un vienīgi lai noraaujot poda udeni neizrauj tuksu kadu sifonu. Laika gaita tadi brinumi ir vairakkart redzeti, dažas vietas ir bijusi iespeja vārstu iemontet un situaciju glabt.


Par vārstu ārā(pie groda) vairāk biju domājis no viedokļa par groda vēdināšanu ārpusē kā tādu. Tam nav obligāti jābūt tieši vārstam, var būt arī vaļējs caurules gals. Bet nu jā, tas šā vai tā maģiski neatbrīvo no smirdoša pagalma.


Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> to izvadam jebkurā gadījumā jābūt augstākam par jebkuru ūdens slēgu ierīcēs – piemēram ja izlietnes slēgs atrodas savus 60cm virs tīrās grīdas, tad vakumvārstam, Ø100mm caurules galam, jābūt savu 1m virs grīdas.


Vakuumvārsts atradīsies 2m+ no grīdas, ņemot vērā faktu, ka truba uz kuras viņš uzsprausts iziet cauri griestiem 2.st.

Remontējot tualeti ievilku ventilāciju līdz pažobelei ar domu pēc tam izlaist uz jumta. Pagaidu variantā aizspraudu galu ar kaut kādu visprastāko vārstu par pāris EUR, tā viņš tur arī stāv jau gadus 5, iet prom labi, sofonus ārā nerauj, smakas nenāk, neredzu īsti jēgu graizīt jumtu.

Mzzz no 05/05/2023 ... es priecājos par to, ka tu priecājies, ka vari atstāt ēkā kanalizācijas vēdvada galu, pa kuru bēniņos nokļūst papildus mitrums, ceru, ka jumts netek. Principā jau visu vēdināšanu un pat dūmus var atstāt ēkā – bija taču kādreiz dūmistabas vai melnās pirtis, kur dūmi no ēkas izkļuva cauri salmu vai niedru jumtiem. Esmu tādā mazgājies. Nu kādus 2..3 gds. 'atpakaļ, tad pārādījās manteļskursteņi ar atklāti liesmojošu pavardu un telpas ap to tika uzsildītas patapināti, kur ķemertiņš ēkai aiz stūra. Tas ir tā, kā nu kuram patīk?! Vienīgā piebilde, jebkurš lieks mitrums ēkā palielina riskus veidoties tajā pelējumiem un to sporām atstāt iemeslu uz tajā dzīvojošo veselību – loģiski domājošam cilvēkam tas būtu arguments, bet tā – dzīvo vesels un nešķaudi.

Tas vārsts jau bēniņos gaisu no kanalizācijas nelaiž. Tas vārsts atveras, kad rodas retinājums nolaižot podā ūdeni, lai šis retinājums neaizrauj tukšus sifonus, ne tā?

autoram N no 05/05/23 ...Mīļais draugs, tu apgalvo, ka tavos bēniņos visu ziemu ir pozitīva temperatūra, uz jumta kūst sniegs un tātad jumta dzegas malās veidojas lāstekas, kuras pavasarī krīt uz galvas. Vai arī jāpieņem doma, ka iesūcējvarsts apsalst un ziemā pārstāj pildīt savu uzdevumu – vismaz man mājā dotā kanalizācijas vēdcaurule ir mitra un caur to izgaro septikas saturs, lai gan ziemā es bēniņus caurvēdinu, tur negatīva temperatūra. Jebkurā gadījumā vienkārša fizika nosaka, ka siltās gāzes celsies uz augšu un piepildīs cauruļvadu sistēmu.

>>Jebkurā gadījumā vienkārša fizika nosaka, ka siltās gāzes celsies uz augšu un piepildīs cauruļvadu sistēmu>>

Nu re, nonākam pie iemesla, kādēļ vārsts bēniņos neaizsalst. Tas tiek "apkurināts" no apakšas.
Nu labi, varbūt aizsalst tās divas dienas, kad āra temperatūra ir zem mīnus 20 grādiem. Pareizāk, protams, būtu veidot izvadu uz jumta, bet ir situācijas, kad to nav tik vienkārši izdarīt pašam labā kvalitātē. Piemēram, uz jumta ir 50 gadīgs viļņotais šīferis. Kamēr ložņāsi pa jumtu, trīs plāksnes ielūzīs.... Ar iesūcējvārsta uzlikšanu un 20% darba tiek sasniegts 80% rezultāts.

Diez kāda "apkurināšana" ar relatīvi noslēgtu caurules galu bēniņos nesanāks, jo nenotiek pastāvīga gaisa plūsma. Drīzāk tur tikai veidosies kondensāts, kuram būs liela iespēja pāriet cietākā agregātstāvoklī. Tā īslaicīgā gaisa plūsma, kas rodas atveroties vārstam ir vērsta uz iekšpusi, respektīvi, dzesējoša. Konkrētajā gadījumā tas caurules gals ir 2.stāvā, nevis bēniņos, tā kā tur var likt vārstu, jo maz ticams, ka 2. stāvā gaisa temperatūra būtu negatīva. Tad, kad sāks apdzīvot, renovēt, un tmldz. šo stāvu, tad gan būs jādomā par tālāko risinājumu.