Sveiki.Ir nepieciešamība pēc ievadkabeļa no ST kastes uz māju.Garums apm 150m.ST skapī 20A automāts.Lai būtu mazi sprieguma kritumi,vai šis izmērs būs atbiltošs?Un kādu kabeli izvēlēties no alu,skatos ir dažādi varianti,vai varat ieteikt labu kvalitatīvu kabeļa ražotāju/modeli?Paldies



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 02/05/2023 22:23, labojis Vidzeme.

Ja saproti krievu valodu, tad te:[www.ivtechno.ru] vari paspēlēties ar sev vēlamiem kabeļa šķērsgriezumiem. Tavai zināšanai 20A automāts spēj nodrošināt tikai 20*220V ...4,4kW caurplūstošo jaudu un ja to nav plānots palielināt, kā Krištopānam Baltezerā līdz 125A automātam uz dzīvojamo ēku, tad... domā pats. Pie tevis minētiem parametriem sanāk, ka tev sprieguma zudumi būs ~1,1%, kur pie ēkas patērētājiem gala spriegumi veidos 219V ... tas ir pie nosacījuma ka Sadales tīkls nodrošina konstantu vaii patstāvīgu spriegumu transformatorā 220V... ... Un tad tev 3F automāts jeb 1F... nav skaidrs no tevis teiktā

Vajadzētu būt ap 230 V, ne 220.
Tur jābūt 20 A drošinātājam, kurš ir C. Caurplūde būs lielāka, uzreiz ārā drošinātājus nesit. Tas lēnām sils pie lielākas patērētās jaudas un tie 4 - 5 kW tak netiks sūkti visu laiku. Domāju, ka kaut ko ieteikt var tikai ar elektriķa zināšanām. Ivar, piedod, bet izskatās, ka Jums tādu nav.

Neesi uzrakstījis 1f vai 3f. 1f gadījumā sprieguma zudums 2.2%, 3f gadījumā 1.1% (kā Ivars saka). Tagad dzīvojam Eiropā un visi tīklī pārbūvēti uz 400/230V. Pie trafa parasti tie ir +5% jeb 420/240V, pie lietotāja ap 400/230V.

Kabelis būs pietiekošs un paliek vēl rezerve nākotnei. Uz to garumu mazāku neliktu, jo būvniecības izmaksas krietini pārsniedz kabeļa cenu.

Vislabāk ņemt AXPK vai AXMK, ko lieto arī ST. Cena laba, kvalitāte laba un pieejams. AXPK un AXMK ir viena un tā pati marka, atšķiras tikai valsts un rūpnīca.

Zap zap tev taisnība, elektrība nav mana stiprā puse, tikai apjoms būvniecības studijās. Taču te jautājums drīzāk filozofisks? Kādu kabeli guldīt – vari taču izvēlēties arī šķērsgriezumu virs 1000mm2. Pie kādām pazīmēm ir jēga tērēt lieku naudu, jo to taču var ieguldīt savādāk. Arī saprotu, ja kabeli aizķers eskavatora kauss – tad šķērsgriezumam nav nekādas nozīmes. Tad jau drīzāk kalpo filozofija par to, ka tu-es uzstādīšu saules paneļus ar lielu momentālo jaudu ~100kW vai vairāk un tad kabelis derēs...taču kā to saprast? Un tas precīzais 'idealizētais” 220V spriegums kādam mērķim-iekārtai. Savulaik Latgalē televizoram lietoja sprieguma stabilizatorus – tad varbūt tādu labāk lietot nepieciešamajām ierīcēm un ņemt tikai kabeli 20A sprieguma uzņemšanai.

Ir 3F pieslēgums un ST kastē ir C20 ievadautomāts.Šobrīd ir 4x16mm2alu un uz tiem apm.150 ir lielas sprieguma svārstības,nav stabili kā ST kastē,tātad kabelis ir par mazurkas rada pretestību,kura savukārt izsauc sprieguma krasas izmaiņas. ST puse sevi ir pārbaudījusi,trafā arī visi kontakti pārtīrīti no viņu puses,domājams arī nulle abilst normām. 4x16mm2 varētu grūst cauri daudz A,bet man tas nav būtiskākais,būtiskākais ir iegūt stabilu spriegumu priekš SP darbības.

Atceros, bija diskusija par šo tēmu, drošivien ar tevi- Vidzeme.

Ar saules paneļiem ir nedaudz citādi- ja ir garš un maznoslogots tīkls, tad brīdī, kad tīklā ir maza slodze, bet liela ģenerācija, SP krietni spēj pacelt spriegumu visā tīklā, īpaši SP uzstādīšanas vietā. Ja tīkls ir noslogots ar daudz klientiem, tad SP saražoto patērē kaimiņi. Cik atceros tavā gadījumā tīkls bija maz noslogots un kādā brīdī SP spēj nosegt visu klientu patēriņu kabelī vai pat transformatorā. Tad garā kabeļa posmā (varbūt pat trafā) sākas prete'ja strāvas plūsma un tad sprieguma kritums ir ar +zīmi. Rodas problēma ar to, ka ST trafā nevar uzstādīt normālu sprieguma pakāpi, lai derētu visiem režīmiem, jo pats 0,4kV tīkls ir par vāju.

Jā, tava kabeļa nomaiņa situāciju noteikti uzlabos, bet tad ir jāpēta viss tīkls, lai noteiktu ar kuru kabeli būs pietiekoši un vai vispār būs.

"Īss" situācijas skaidrojums :D

ST parasti trafā uzstāda +5% jeb 420/240V- tas ir pie nominālās slodzes. Pie pēdējā klienta dU parasti ir līdz 5%- tātad +0% jeb 400/230V. Viss ir skaisti- tējaknna vārās boileris silst, visi laimīgi.

ST dU rēķina tikai kabeļos un neņem vērā, ka tukšgaitā trafam paaugstinās spriegums par Uk% ( transformatora īsslēguma spriegums) , kas parasti ir 4-10% robežās. Pieņemsim 4%, lai vienkāršāk. Tātad pilnīgā tukšgaitā trafa izejas spriegums jau +5% +4%=+9% jeb 436/251V (nedaudz apaļoju voltus, lai vienkāršāk). Brīdī, kad tavi SP jau sāk pārsniegt tuvējo patēriņu un strāva iet pretējā virzienā pie šiem 251V jāpieskaita sprieguma kritums pretējā virzienā- gan kabeļos, gan trafā. Tur paliek tikai 1% rezervē lai vispār kaut ko nodotu tīklā, pie +10% invertors jau samazina jaudu vai vispār izslēdzās. Un tād vēl tāda lieta, ka ST vidējā sprieguma tīklā arī spriegums staigā dažu % robežās, kas brīžiem var būt pat +2.5% vai viarāk. Un tad jau sanāk, ka bez vietējā patēriņa, neko prātīgu nevarēsi nodot tīklā. Vienīgais, ja ST uzstāda trafā +0% jeb 400/230V un ar to visiem klientiem pietiek un tālākajā galā spriegums nesēžas par daudz. Un tad nomainot savu kabeli varbūt (vai nemainot) varbūt viss strādās

īsa skaidrojuma un risinājuma šeit nebūs, jo jāveic padziļināta izpēte tīkla struktūrā, kaimņu patēriņā utt

Grūti pateikt cik nozīmīgs būs tava esošā kabeļa nomaiņas projekts, ja uz to transformatora apakšstaciju, kura apkalpo tavu ēku sēž citi jaudīgi patērētāji – piemēram vairākas dzīvojamās ēkas ar 8..12kW zemes siltuma sūkņu kompresoriem, vai darbnīcas ar elektrometināšanas ierīcēm. Tāpat spriegumus spēj ietekmēt zemnieku saimniecības kaltes vai citi ar gaisa sildīšanu un īpaši dzesēšanas ierīces. Te cik saprotu sadales tīkls, tevi neinformējot, drīkst pazemināt patērētājiem spriegumus pat līdz 25% no jaudas – tas ir novest līdz 170V tēŗēšanai, ja lietotāju pieprasītā jauda pārsniedz saražoto. Ko te palīdzēs kabelis ar lielāku šķērsgriezumu? - tad drīzāk uz mājas jūtīgām iekārtām liekams stabilizators vai tīkla filtrs. Praksē jābūt skaidrībā par to, ka esoša kabeļa pieslēguma vieta nav korodējusi un vai ir nodrošināts kvalitatīvs iezemējums – cik saprotu, tad to mēra elektriķi ar gigaommetriem.

Megaommetriem