Jautājums speciālistiem, kuri ierīko zemējumus, veic mērījumus, sastāda aktus utt.
Esmu nopircis četrus OB 1,5m zemējuma stieņus un visus pārējos piederumus, gan kaut kā tos arī iedzīšu zemē un pievienošu elektrosadales skapim. Jautājums par vietu. Līdz šim viss bija skaidrs, mājas ārpusē, vismaz metru no pamatiem. Tad noskatījos jūtūbā, kur šo pašu veic mājas iekšpusē. Secināju, ka man tas būtu ļoti izdevīgi. Sadale atrodas koridorā, izceļu vienu dēli, turpat līdzās iedzenu visus 4 stieņus un zemējuma vadu ievadu sadalē. Atkrīt problēma ar vada ievadīšanu mājā no ārpuses.
Tātad - vai Latvijā ir kādi noteikumi vai apstākļi, kas aizliedz vai traucē šādi ierīkot zemējumu (atšķirībā, piemēram, no Ukrainas)?

Man ir līdzīga doma, tikai biju plānojis to zemējumu iedzīt zemē pagrabā grīdā. Zeme mālaina, varētu reāli pietikt ar vienu stieni lai nepieciešamās pretestības panāktu.

Bet nu, par cik pagrabs vienreiz simts gados tomēr var izdomāt applūst, nezinu vai tā ir gudra doma.

Lai zemējuma stienis strādātu, tam jāatrodas mitrā zemē, vislabāk ar gruntsūdeni. Tādēļ no sākuma izrok tranšeju (~70cm) un tad dzen stieņus (~1.5m). Stieņa gals tad būs vairāk kā 2m dziļumā, kur lielākoties vienmēr mitruma pietiek. Ierīkojot no iekštelpām, jārēķinās, ka zeme zem mājas būs sausa, plus vēl 30cm cokols uz augšu. Kāda tur dēļa izcelšana, noņēmies vairāk, kā ar pagalma divu lāpstu dziļuma grāvīti un stieņu iebakstīšanu. Plus, ja sienās, pamatos ir armējumi, elektrība var sākt ceļot pa tām. Kas veicina koroziju.

Par zemējumu pagrabā-

zemējums mitrumu nebaidās, gruži otrādi, tam tas ir labs.

Tomēr dzenot stieņus var sabojāt pagraba hidroizolāciju, ja tāda tur ir, un pavasarī iegūt fontānu. Ja pagraba daļa bez betonētas grīdas, tad ar šo nav problēmu.
Vienīgi, ja kaut kādu iemeslu dēļ nokorodēs zemējuma pazemes daļa, tev pagrabā pa sienu ies 230v neizolēts vads...


Ja vien māja nav Čaka ielā, kur ārpusē būtu jāuzlauž asfalts, neredzu jēgu no zemējuma ierīkošanai no ieķštelpu puses.

Man zem mājas augsts gruntsūdens līmenis, mitrums kāpj uz augšu, apakšā kārtīgs māla slānis. Taisām remontu, grīda tāpat būs demontējama, pagaidām izzāģēs vienu gabalu, kur ievietot pirmo stieni. Nekādas tranšejas nebūs jārok, stienis aizies 6m dziļumā un mitruma tur pietiks liku likām. Un māla slānis arī dotu vajadzīgo zemējuma pretestību.

Var laimēties un var ne tik ļoti laimēties. Zem māla mēdz būt arī dolomīta slānis, kuram stieni cauri neizdzīsi. Savukārt vienu otram blakus, tuvu stieņus nedzen, bet ar pārāk mazu stieņu ārējo saskares laukumu, pat pie labi strāvu vadošas grunts, var gadīties, ka vajadzīgos pretestības rādījumus nesasniegt. Bet, kā saka, nepamēģināsi - neuzzināsi. Jāatceras arī, ka nekas nav mūžīgs. Pastāv risks, ka ar laiku stieņa un zemējuma vada savienojums viena vai otra iemesla dēļ zaudē savu kvalitāti un zemējums vairs funkcijas nepilda. Un, lai tiktu tai klāt, atkal nāksies demontēt grīdu. Tā kā to darīt noteikti negribēsies, nāksies vien rakt pa iekopto zālāju vai puķu dobi tranšeju...

>>stienis aizies 6m dziļumā un mitruma tur pietiks liku likām>>

Varbūt vispirms pamēģini pagalmā, mīkstā puķu dobē iedzīt stieni kaut 1,5 vai 2m dziļumā, ir gruntis, kur liels izaicinājums dziļāk par metru tikt.