Labdien,
ir iegādāts malkas apkures katls, izplešanās tvertne, akumulācijas tvertne, kombinētais boileris.

Konsultējoties ar santehniķiem esmu saņēmis dažādus piedāvājums apsaites izveidē.

1. Lietot trīs sūkņus, vienu uz grīdām, vienu uz boileri, vienu uz akumtvertni.
2. Lietot divus sūkņus. Uz grīdām un uz boileri+akum. tvertni kopā.
3. Lietot vienu sūkni. Tikai uz grīdām. Boileri un akumtvertni veidojot uz pašteces principa.

Finansiāli izdevīgākais ir pēdējais variants. Sakiet lūdzu, kuru variantu būtu prātīgāk izvēlēties? Kādi ir to plusi un mīnusi? Pladies jau iepriekš.

Netaisi pašteci. Tur var ielidot. Paštecei vajag resnas caurules, slikta cirkulacija mazajā lokā vai vispār nav cirkulacijas mazajā lokā. Cik ietaupīsi uz vienu sūkni, tik pakasīsi uz resnam caurulēm+ pasteci sistēma karstāka - nevares ātri sapresēt- katrs līkums un metrs dārgāks, jo resnāka truba.

Grīdām vienu un bolerim ar akumulācijas tvertni vienu kopīgo ar boilera prioritāti.

Es domaju ka tur vajag 3 suknus, vienu uz maza loka, kas ieslegsies tiklidz katls bus iesilis lidz zinamai temperaturai un sāks atverties termovārsts uz aķi, otrs pie silto gridu kolektora, trešais uz boileri, ja boileris nav iebuvets akumulatorā.
Ja boileris iebuvets aķī, tad 2sūkņi.

3 sūkņi jāliek, jo apkure ir teju pats galvenais mājā un tas ir uz ilgu laiku. Ietaupīt var mēbelēs un visur kur vēl citur, bet uz apkuri ietaupīt kādu sūkni ir nepareizi. Boilerim un īsajam lokam var ielikt arī kādus vecos sūkņus, jo tie strādā samērā īsu brīdi un tādi sūkņi neko daudz nemaksā. Svarīgi, lai tiek sataisīts pēc aprobētām shēmām bez jauniem velosiēdiem - resp galvenā kļūda, ur mēdz ielidot ir neiztaisīt īsajam lokam apvadu elektrības pārtraukuma situācijai un tad arī attiecīgā diametrs caurules posma katls-akumulācija, lai elektrības neesamībā notiek paštece.

Paldies par ziņām.
Vai kāds var man paskaidrot kāpēc boilera un mazo loku nebūtu vēlams veidot uz pasteci?

Ja veido uz pašteci savienojumu katls>akumulācija, tad atgaitas temperatūra būs zem vēlamajiem 60 grādiem un attiecīgi ilgstoši tā dzīvojot katlam būs tendence darvoties. Savukārt, ja ieliek trīsgaitas vārstu kurš nodrošina 60 atgaitu, tad paštece caur tādu vārstu nenotiks, dēļ mazā atvēruma un katls pārkarsīs. Tāpēc arī liek trīsgaitas vārstu + sūkni, jo tad katlam tiek nodrošināta optimāli darba apstākļi..

Ar to pašteci labāk neķēpāties - cik jau man tie paziņas ir, tie visi savās vecajās sistēmās ir ielikuši sūkņus, miers un bērziņš!

Vai tik tur nebija arī tā, ka pašteces sistēmai būtu jābūt atvērtajai (nezinu kā precīzi to sauc - nav slēgtā)... autors jau izplešanās tvertni ir iegādājis, jāliek tik lietā!

A katla drošībai ir tāds drošības vārsts, kas saslēgts ar aukstā ūdens padevi. Bet nu tas strādā tikai, ja ūdens padeve tiek nodrošināta pie elektrības atslēgšanās.

Ar pašteci ir kā ar bitēm, bet, ja paveicas un izbūvēts ir pēc fen-šuj un vēl nez kādām sentēvu metodēm, nekas nedarvojas. Man joprojām ir nedemontēta pašteces sitēma, kuru laikā, kad vēl to lietoju, darvu nenovēroju.
Paštece sāk strādāt (ūdens kustēties) tad, kad katls silts. Jo siltāks ūdens, jo ātrāka ūdens kustība.
Un jā, manai pašteces sistēmai ir arī sava veida "mazais loks"uz kura ir balansēšanas ventilis, kas atgriež daļu karstā ūdens atpakaļ katlā.