Šķietams sīkums, bet esmu neziņā -kā labāk ierīkot ventilāciju 5-stāvnieces viruvē--tvaika nos;ucējs , tas ok!! ,bet gribas arī kautko, kas ventilē neatkarīgi, bet kanāls ta viens??

Es savā laikā izdarīju tā:

1) sadalīju ventilācijas caurumu 2 daļās: vienā ievadīju tvaika nosūcēju, otrā aizliku priekšā resti. Dēļ temperatūras starpības un spiediena starpības, kā arī dēļ ārējā vēja, tai trubā, ja viņa nav galīgi aizd..., kaut kādai vilkmei vajag būt pastāvīgi. A nosūcējs iegrūž "piespiedu kārtā". Lai nesistu atpakaļ pa resti, ir restes ar vārstuli, bet man liekas, ka tas nav vajadzīgs.

2) virtuvē, vannenē, tualetē netaisa ienākošo ventilāciju. Citādi smakas sitīs atpakaļ uz dzīvojamajām istabām.

3) Savā laikā dzīvojamajās istabās es atsaucu večus, kas ar lielajiem cilindriskajiem boriem izurba sienās 120 mm ventilācijas caurumus ~30 cm no griestiem. Restes un difuzorus priekšā, un pastāvīga lēna gaisa plūsma no istabām uz virtuvi garantēta.

Tikai nevar urbt uz ielas pusi, sevišķi, ja iela tuvu. Es izurbu tikai tām istabām, kas pagalma pusē.

izstastiet vai no tiem ventilacijas caurumiem sienaas ir kaada jeega vai ne, ja to izmanto kaa vieniigo risinajumu prieksh nelielas majas (160m2) ventileesanas? domaaju saurb caurumus zem palodzeam aiz radiatoriem. Citaadi cik ilgi var virinaat tos PVC logus.. un pietam svaiga gaisa shaadaa karstumaa pie aizveertiem logiem ir pamaz

Atziņa ir tikai viena- ja gaiss kautkur ir jāizlaiž ārā, tad tam ir arī pa kautkurieni jāieplūst.

Aiz radiatoriem - man liekas, ka Tu zaudēsi daudz siltuma - viss ies laukā. Ja taisi ventilāciju, jāievēro 2 lietas:
1) jābūt iespējai gaisam plūst kaut kādā virzienā, piemēram, no dzīvojamajām istabām uz saimniecības telpām (virtuve, vannas ist. u.c.);
2) jāizvairās likt to pasākumu tuvu siltuma avotiem, sevišķi, ja sistēma ir pasīva vai daļēji pasīva - pilnīgi droši nav zināms kurā virzienā plūsma notiks, līdz ar to vari zaudēt lielu daudzumu siltuma neparko.

E domāju, ka visdrošāk ir ventilācijas caurums netālu no griestiem, kādā telpas stūrī, ar aprēķinu lai nevienam "nevelk uz muguras" ziemās utt. Jo ziemā lai arī plūsma lēna, tieši pie trubas gaiss var būt auksts.

a kā i, ja tos caurumus saurbj - teorētiski pa 120mm caurumu daudz siltums aizies(pārāk daudz aukstuma ienāks). tur katu kādam viltīgam risinājumam tai trubā jābūt?!?

izskaasti kaa regulee lai ziemaa aukstais gaiss nenaak iekshaa? kas tur ir par mehaanismu tajaa cauruma veel tev iebaaztS? ko tas diffuzors dara?

Smejos vederu turedams. Vot shitas viss ir del musu dumajiem logu razhotajiem. Es gribu pasuit logus ar "fortachku" neviens netaisa. Aizbrauciet uz Zviedriju vai Somiju tur visiem logiem ir viens ramis taads masivaaks. Kapec? tapec ka tur ir mazs lodzinsh bez stikla ar odu tiklu ieksha. Daziem logiem vispar sturi ir caurums.

Par caurumu urbshanu siena: ir fizikas likums, kas nosaka ka gaiss plust uz siltako pusi. Tas ir no auksakas dalas uz silto. Ja izurbj caurumu siena pie griestiem gaiss pludis araa no telpas ja tuvak gridai telpai iekshaa!

Man ptik ka notiek shadas diskusijas jo gadus 10 par ventilaciju visi bija aizmirsusi. Un vel kad aprekina vajadzigo siltumu (normali) tad rekis ir tadš:

Siltums vajadzigais = siltums apkurei + siltums ventilacijai kur jaudas ir gandriz vienadas!!!

Nekāda mehānisma man nav. Kad ārā ir reāli auksts vai ļoti vējains, paņemu un aizskrūvēju vairāk ciet difuzoru. Kad siltāks, vai vairāk cilvēku dzīvoklī - atskrūvēju vaļā (gandrīz jebkurā būvniecības veikalā tos difuzorus var nopirkt). Pie tam nav jau tā sprauga 120 mm, tas ir tikai kanāla diametrs. Kad difuzors priekšā, sprauga ir daudz mazāka. Tiesa, karstā vasarā esmu vispār ņēmis nost to difuzoru, lai iet visi 120 mm. Un plūsma nav pārāk liela. Man ir tik silts dzīvoklī by default, ka neesmu jutis siltuma ziņā nekādas izmaiņas saistībā ar ventilācijas ierīkošanu. Bet svaigāks gaiss gan ir ienācies, sevišķi guļamistabā.

Starp citu, cik atceros, tad normāla gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās skaitījās ~~ 1 cikls 1 stundā. Pašlaik man noteikti vēl jo projām ir mazāk.