UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
1F sadzīves tehnikai bīstams spriegums.Cik V?
Autors:
Vidzeme
()
Datums: 11/06/2024 22:37
Sveiki.Gribējās noskaidrot,pie cik liela sprieguma būtu jāsāk uztraukties par 1F sadzīves tehnikas sabojāšanos? 260-270V? Īslaicīgi vai ilglaicīgi arī laikam bija faktors.. Jo pētīju OBO pārsprieguma aizsardzības manuprāt tur figurēja 270V..
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 11/06/2024 22:38, labojis Vidzeme.
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 11/06/2024 22:38, labojis Vidzeme.
Re: 1F sadzīves tehnikai bīstams spriegums.Cik V?
Autors:
Ugis S
()
Datums: 12/06/2024 08:40
Šīs ir tāds plašs jautājums. Īsā atbilde- Sadales tīklam jānodrošina ilgstoši jānodrošina 230V+/-10%. Tātad maksimums ir 230*1.1=253V. Pie šāda sprieguma 99% iekārtu spēs darboties ilgstoši bez problēmām. Pie paaugstināta sprieguma lētajām LED spuldzēm, kvēlspuldzēm u.c. citām spuldzēm saīsinās darba mūžš.
Ja sāk skatīties tālāk, tad tur jau sākas nianses. Visādiem barošanas blokiem parasti iekšā aiz taisngrieža ir kondensators ar spriegumu 400V, tātad tīkla barošanas sprieguma maksimums ir 400/1.41=283V (pāris sekundes var arī nedaudz vairāk). Vienkāršā sadzīves tehnika, kam iekšā mehāniskie slēdži un kaut kāds motors, tens vai tamlīdzīgi spēj mierīgi izturēt arī +15 vai 20%, bet ilgstoši darbojoties var pārkarst un sabojāties (katrs gadījums jāskatās atsevišķi). Ja iekārta paredzēta uz 240V, tad tā var ilgstoši strādāt ar 240V+10% jeb 264V.
Vienfāzes pārspriegumaizsardzība parasti ir ar ilgstoši pieļaujamo spriegumu 255-285V. Ja pieslēgsi pārsprieguma ierobežotājam ilgstoši spriegumu, kas ir lielāks par ilgstoši pieļaujamo, tas sadegs. Teim izlādņiem līkne nav lineāra- jo lielāks spriegums, jo mazāka pretestība. Īslaicīgi visām iekārtām būtu jāspēj izturēt 1200 vai 1500V. (palasi LEK par pārspriegumaizsardzību) Lielākajai daļas elektronikas ir iebūvēts mazs pārsprieguma ierobežotājs, kas pie ilgstoši paaugstināta sprieguma var pārdegt, bet īsos pārspriegumus iztur un asargā iekārtu.
Es pieturētos pie likuma, ka 230+10% jeb 253V derēs visam. Ja lieto ģeneratoru, kam tas spriegums lēkā līdz 260-270V, elektroniku es tam neslēgtu klāt. Elektronikai vajadzīgs invertora tipa ģenerators vai starpā jāliek UPS ar AVR (automātsiko sprieguma regulēšanu)
Ja sāk skatīties tālāk, tad tur jau sākas nianses. Visādiem barošanas blokiem parasti iekšā aiz taisngrieža ir kondensators ar spriegumu 400V, tātad tīkla barošanas sprieguma maksimums ir 400/1.41=283V (pāris sekundes var arī nedaudz vairāk). Vienkāršā sadzīves tehnika, kam iekšā mehāniskie slēdži un kaut kāds motors, tens vai tamlīdzīgi spēj mierīgi izturēt arī +15 vai 20%, bet ilgstoši darbojoties var pārkarst un sabojāties (katrs gadījums jāskatās atsevišķi). Ja iekārta paredzēta uz 240V, tad tā var ilgstoši strādāt ar 240V+10% jeb 264V.
Vienfāzes pārspriegumaizsardzība parasti ir ar ilgstoši pieļaujamo spriegumu 255-285V. Ja pieslēgsi pārsprieguma ierobežotājam ilgstoši spriegumu, kas ir lielāks par ilgstoši pieļaujamo, tas sadegs. Teim izlādņiem līkne nav lineāra- jo lielāks spriegums, jo mazāka pretestība. Īslaicīgi visām iekārtām būtu jāspēj izturēt 1200 vai 1500V. (palasi LEK par pārspriegumaizsardzību) Lielākajai daļas elektronikas ir iebūvēts mazs pārsprieguma ierobežotājs, kas pie ilgstoši paaugstināta sprieguma var pārdegt, bet īsos pārspriegumus iztur un asargā iekārtu.
Es pieturētos pie likuma, ka 230+10% jeb 253V derēs visam. Ja lieto ģeneratoru, kam tas spriegums lēkā līdz 260-270V, elektroniku es tam neslēgtu klāt. Elektronikai vajadzīgs invertora tipa ģenerators vai starpā jāliek UPS ar AVR (automātsiko sprieguma regulēšanu)