Par cik samazinas kurinama paterins samazinot telpa temperaturu?
Gribu saprast cik varu ietaupit regulejot katru telpu ar atsevishku automatiku.

Samazinot telpu temperatūru līdz āra temperatūrai, kurināmā patēriņš samazinās līdz nullei. Tas tā kā būtu elementāri. Es tikai nevaru saprast vienu, priekškam vajag lielu māju, ja nevar to apdzīvot? To gan 250 kvadrātmetru un lielāku māju īpašnieki saprot tikai pēc vairākām ziemām un tad sāk štukot, ka būtībā māja ir par lielu un ziemā var iztikt bez daudzām telpām. Reāli dzīvē neko aprēķināt nav iespējams, jo parasti starp iekšējām telpām ir nevisai blīvas durvis un iekšējās sienās parasti pakojums nau biezs. Ja viena istaba tiek kurināta normāli, bet blakus istaba tikai lai neaizsaltu trubas, tad siltums tā kā tā plūdīs no siltās istabas uz auksto. Īpaši šādi silumeksperimenti mājai par labu nenāk.

1 celsija grāds = 6% enerģijas patēriņa

6%! Paldies tas nozime ja puse majas ir 50m2 un taja ir par 3'C zemaka temperatura 1/2 apkures sezona?.... Rezultata ir 9% mazakas izmaksas apkures sezona. Ja es par gazi maksaju 40 Ls menesi tas ir 480 Ls gadaa ietaupijums 45 Ls gada.

Sarekinaju veel dazhus ciparus:
Ja majas esmu darbadienu ritos un vakaros un ja pa nakti man jakurina tikai gulamistaba. Tad man vajadzigs aprats kas var regulet telpas temperaturu pec laika programmas.

Sanak taa ka 100 m2 uz 20'C man vajag 3..4 stundas diennakti un 25..30m2 telpas uz 20'C 7studas. Pareja laika der 16'C lai nesak pelet.

Tad sanak ka 83% no visa apkures laika varu ietaupit 24% gāzes + 7 stundas gulamistaba. Tad ruji runajot varu samazinat gazes paterinu par 115 Ls gadaa nejutot komforta izmainas.

Normals atmaksashanas laiks ir 3..4 gadi tad ludzu piedavajiet man verki par 300..500 Ls 4 radiatoru reguleshanai taa lai gulamistaba un virtuve butu silts kad es tur esmu. Pareja maja mani neinterese.

v_t, no kurienes ir ņemti tie 6%? Tad jau iznāk, ja es samazinu istabu temperatūru no 22'C līdz 18'C, tas ir par četriem grādiem, kurināmā ietaupījums 4*6%=24%, bet tas ir gandrīz par ceturto daļu. Būtu gan labi, ja tā arī būtu dzīvē!

Faktiskais siltuma patēriņš ir Q=Qapr. x (20-[0,6])/(18-[-18,3]),
kur Qapr. - mājas maksimālais siltuma patēriņš, kW;
20 - iekštelpu temperatūra, grādi celsija - komfortam, katrs izvēlas pēc sava prata (kādam arī +16 grādi pietiek, sežot fufaikā);
0,6 - vidējā āra gaisa temperatūra apkures sezonā, grādi celsija (Ventspilī);
18 - iekštelpu temperatūra pēc LR būvnormatīviem, grādi celsija;
-18,3 - āra gaisa aprēķinu temperatūra, grādi celsija (Ventspilī).

Tagad pieņemot istabas siltuma patēriņu jaunbūvei 60W/m2, var sareizināt ar istabas platību un dabūt siltuma zudumus, t.i. siltumenerģijas patēriņu [kW].
Pieņemot dažādu iekštelpu temperatūru katrai istabai, var aprēķināt gan ekonomiju, gan izmaksas.

šis skaitlis, man šķiet, ir minēts šajā pašā forumā.
vienkārša reizināšana nedarbojas.
bet dzīvē tieši tā arī ir. patēriņš pie 22 un 18 atšķiras būtiski. kur nu vēl pie neaizsalšanas režīma.

Garamgajejam gribeju pateikt ka man ir vienalga cik man gradu ir majas kad es tur neesmu.

Mans pats galvenais secinajums ir:

JA ES VARETU REGULET KATRA TELPA TEMPERATURU TAD ES IETAUPITU DAUDZ NAUDAS UN IEGUTU LABAKU KOMFORTU.

un kas tad gudrajam zibenim traucē ekanomēt? programmējamā telpas temperatūras automātika maksā 60-120 ls atkarībā no katla modeļa un termogalva uz radiatora 10-15 ls, tā ka 200 ls iekļausies ar saviem 4radiatoriem.