Kā tad ir tajās vecajās mājās, saprotu ka tas zemējums ir līdz skapim un tālāk jāvelk pašam. Bet vai bez tā zemējuma nevar slēgt veļasmašīnu klāt. Esmu nesaprašanā un neviens īsti arī nepaskaidro???

Slēgt jau var veļasmašīnu pie vecā kontakta bez zemējuma. Visdrīzāk jau nevienu nenositīs ar elektrību, bet droši tas nav. Lielākā problēma nav zemējumā, bet gan krievu laiku alumīnija vadu instalācījā. Tājā laikā kad taisīja instalāciju labi ja lietoja veļasmašīnu Rīga, kura salīdzinoši patērē ļoti maz elektroenerģijas. Mūsdienīga veļasmašīna sildot ūdeni patērē kādus pāris kilovatus un tādu parēriņu var neizturēt vecie vadi, nemaz nerunājot par izļurbāto kontaktu(krievu laiku kontaktā bez sčakarēšanas nemaz nevar iebāzt štepseli ar zemējumu) kuram to pievieno. Var jau riskēt ar elektrodrošību un ugunsdrosību, bet es gan ieteiktu no sadales skapja ievilkt normālu trīsdzīslu vara vadu un pielikt tam galā jaunu kontaktu ar zemējumu. Tas nemaksās nemaz tik dārgi un gulēt varēs iet ar mierīgu sirdi kad veļasmašīna strādā.

Ja nebūs zemējums, tad starp veļenes korpusu un ūdens trubu būs aptuveni 110 V, kas tā ļoooti nepatīkami pakņudina nervu galus.

Veļasmašīna nav dators uz kura nesazemēta korpusa stāv 110V. Parasti, ja nav defektu, veļasmašīna nesit pa pirkstiem. Tagad gan ražo tik daudz modeļu , ka varbūt arī kādā veļasmašīnā ir iebūvēts traucējumu filtrs, kurš rada uz korpusa 110V, bet normāliem modeļiem tāda stulbuma nav.

Pastaastiet luudzu siikaak, kaapeec lai starp korpusu un zemi buutu 110V potenciaalu starpiiba. Vienalga datoram vai veljasmashiinai.

Sadzīves tehnika ar impulsu barošanas blokiem(dators, monitors, LCD TV, u.t.t.) uz tīkla vada stāv filtrs kurš novērš barošanas bloka traucējumu nokļūšanu elektrotīklā. Filtrs sastāv no droselēm un diviem kondensātoriem, kuri savieno abus tīkla vadus ar zemes vadu un korpusu. Kondensātori veido 220V sprieguma dalītāju un, ja nesavieno tos ar zemējumu, tad uz elektroiekāras korpusa parādās 110V spriegums. To viegli var nomērīt ar visparastāko testeri. Šis spriegums nav nāvējošs, jo caur kondensātoriem plūst ļoti maza strāva, bet, ja at vienu roku turas pie ūdensvada trubas un otru pieliek pie nesazemēta datora korpusa, "purina" diezgan nepatīkami.

Jaunai Bosch veļenei bija tie 110 V un te tagad nav uzdevums noskaidrot ir tai veļenei šāds/tāds baroklis vai nav. BET VEĻASMAŠĪNA ir JĀSAZEMĒ OBLIGĀTI, tāpat kā cita sadzīves tehnika, kurai ražotājs rekomendē izmantot trešo vadu!!!

Tas, ka jāsazemē sadzīves tehnika, ir visiem zināms, bet reālajā dzīvē lielākā daļa datoru, krievu laikos celtajās, mājās ir nesazemēti. Vai jūs daudz zināt gadījumus, ka kādu būtu nositis dators? Veļasmašīnā arī ir iebūvēta muļķu drošība un tās nu noteikti ir drošākas par veco labo mašīnu Rīga, kuru slēdza pie elektrības ar parastu divdzīslu vadu. Tas galīgi nenozīmē, ka es iesaku nezemēt veļasmašīnas. Tas jādara obligāti!

Vai nulles vadu nevar izmantot kā zemējumu?

Nulles vadu pie kontakta kā zemejumu nedrīkst izmantot nekādā gadījumā! Tad zūd zemējuma jēga, jo, ja nejauši nodeg nulles vads, tad elektroiekārtas korpuss var palikt zem 220V sprieguma un šie 220V nav tā vieglā tirināšana ar 110V, par kuru gāja runa iepriekš. Līdz sadales skapim obligāti jāvelk trešais zemes vads pa kuru neplūst strāva! Tak pārvariet iedzimto slinkumu un ievelkiet vannasistabā un pie datora normālu trīsdzīslu vadu. Nav vērts čakarēties ar racionalizāciju vecajos krievu vados un riskēt ar dzīvību. Vecie vadi lai kalpo apgaismojumam, bet iekārtas ar zemējumu noteikti vajag sazemēt.