beidzot esmu nonācis līdz siltumtrubu vilkšanai.
plāns sekojoš:
mājas vidū Bulerjan 02 krāsns, apkārt apmūrēta kaste ar vati un siltumatstarojošo izolāciju. pa virsu vāks. vākā caurums, kurā ieeies siltā gaisa padeves caurule.
viss it kā skaidrs, bet tikai ar to trubu diametru nevaru izlemties...
Kopējā kubatūra ~300m3?
Ir 7 telpas uz kurām, atkarībā no telpas lieluma paredzēts vilkt 125 vai 160mm cauruli.(sanāk divas 160 un piecas 125).
Kāda diametra cauruli vajadzētu likt uzreiz virs krāsns? 160? 200? 300???
Jā tā pēc loģikas, tad sākotnējās caurules gasai caurplūdes laukumam vajadzeetu būt tikpal lielam kā visu pārējo cauruļu laukumu summai...?
vai tur savādāk jārēķina, jo galos tomēr difuzori?
varbūt kādam ir citi ieteikumi kā labāk izvilkt silto gaisu pārnesošās caurules?

Jo tievāka caurule, jo lielāks gaisa kustības ātrums (pretestība + trokssnis).

Viss labi, viss jauki, daudzi taisa un priecājas, BET...
... gaiss nav siltumnesējs. Gaiss ir termoizolators. :)
Māja atdzisīs no ārpuses, sildīsi no iekšpuses, silto gaisu pūtīsi pie griestiem. Nokurināsi visu malkas šķūni nedēļas laikā, bet kājas sals tik un tā. Ir arī labāki apkures veidi...

Tikai neaizmirsti, ka tieši tāda paša diametra trubām jānāk atpakaļ no katras istabas uz apkures krāsni.Nez kāpēc uz radiatoriem vienmēr velk divas caurules, lai būtu ūdens cirkulācija. Ar ko tad gaiss savādāks?

Siltu iesaku peec iespeejas lielakas caurules un peec iespeejas nabadziigaakus difuzorus! Gaisa spiediens gaisa vados buus stipri mazaaks nekaa piespiedu ventilaacijas sisteemaas. Izskati iespeejas taalaakos gaos uzstaadiit papildus ventilatorus. Durviis paredzi apakshaa lielas spraukas >2cm vai restes.

Janis

P.S. Tavs apkures variants ir loti cimperliigs un kmpliceets. Iespeejams dazhaas istabaas vajadzes papildus elektro sildiitajus. (ar Honeywell CM907 termoststiem :))) )

Galīgi aplams risinājums. Ja tu patiešām vēlies elpot gaisu ar sadegušām putekļu daļiņām un iedzivoties astmā tad uz priekšu.
Otrkārt, ja tu Bulerjānu ieliksi kastē ar siltumizolāciju, tad tā tērauda apvalks ātri sadegs.
Pareizāks risinājums ir izmantot ķeta vai čuguna kurtuvi, kuru iemūrē pilnos māla ķieģeļos. Tad to turpina sildmūrītis, kur izejošie dūmi sasilda mūri. Varbū te nav tik zibenīgi, ka liesmai tieši saskaroties ar metālu, bet mūri te pie lielākas izvērstās virsmas mūrim , tā temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 100 grādus, optimāli ir 80 grādi, putekļu sadegšana no gaisa nenotiks tik lielā mērā kā tieši pie metāla.
Lai dievs tev dod veselību un izturību uzklausīt padomus.

paldies visiem par padomiem!

TO:....
"Māja atdzisīs no ārpuses, sildīsi no iekšpuses, silto gaisu pūtīsi pie griestiem. Nokurināsi visu malkas šķūni nedēļas laikā, bet kājas sals tik un tā. Ir arī labāki apkures veidi..."
Mazliet nav skaidrs, ko tu domāji ar māja atdzisīs no ārpuses, sildīsi no iekšpuses - tas laikam jau ir neatkarīgi no apkures veida...
Par salstošajām kājām - otrajā stāvā siltumtrubas plānoju izvadīt grīdas līmenī. (varbūt kādam par šo kādi komentāri???)

Siltumsūknis ar siltajām grīdām un siltuma akumulatoru + T3 tarifs --> tas noteikti ir labākais, ko pašlaik var iegūt.
Bet tas maksā ~10'000. Mans risinājums stipri zem 1000(ja liks eletroniskos difuzorus un labu ventilatoru tad varētu sanākt ap 1000).
Protams, ka ērtuma/komforta ziņā tas nav tik kruts, kā iepriekšminētais, bet tā kā naudiņas ir tik cik viņas ir, tad...(jauno māju gan būvēšu ar SS. nevaru vien sagaidīt to dienu!!!)

TO: JanisJanis
ko tu domāji ar nabadzīgākiem difuzoriem?

TO: būvinženieris Ivars Brinkmanis
Bulerjan virsma jau arī netiek sakarsēta līdz baltkvēlei. es domāju ka vajadzētu būt kādiem 160-200 grādiem.(jāpamēra intereses pēc). Ar atklātu liesmu jau nekurina, aiztaisa visu ciet un viņš tur gruzd... un domāju, ka līdzīgu risinājumu izmanto samērā daudzi(tikai ar kamīnu)

Tātad vēl jautājumi:
Kā būtu ja trubas otrajā stāvā izvadītu nevis pie griestiem, bet pie grīdas?
Varbūt kādam līdzīgs risinājums - kā cīnaties ar tiem putekļiem?

Lai noritētu sadegšana malkai krāsnī tās iekšpusē noteiktā apjomā ir jāuztur temperatūra ~1000 grādiem. Ja vides temperatūra krāsnī tiek pārāk ātri atdzesēta vai tai nepietiek skābekļa reakcijas pabeigšanai līdz ogļskābai CO2, N03 gāzei tad tā izkrīt oglē C vai oglekļa oksīdā CO, tie ir kurināmā zudumi un veido kvēpus, kas savukārt piesaista iztvaikojošo ūdeni, kā atceries ogle ir aktīva komponente un veido skābes C2H03 vai N2HO3. Skābes izsvīst vai sagrauj tēraudu.
Vides atdzišana ir atkarīga no telpas sieniņām. Ja tās ir masīvas tad izsilst lēnām, tāpat arī atdziest. Un šī inerce ir tā, kas nodrošina apstākli tam , ka 12 vai 18cm apmūrējuma ārpuse ir tikai 80..120grādu karsta, turpretī tēraudam 3..4mm biezumā, tā tuva sadegšanas temperatūrai. Pameklē rādītājus par degšanas proces norisi.
Un masīvi apmūrētai kurtuvei ir tā priekšrocība, ka kurtuves iekšpusē tu spēj uzturēt pietiekoši augstu temperatūru ~1000 grādiem, lai nodrošinātu gruzdēšanas procesa ilgstošu norisi. Tapēc principā pareizākā kurtuve būtu tāda, kuras iekšpusē ir masīvas siltumizolējošs materiāls -zinām šamota ķieģeļus un tos no visām pusēm ieskautu skārda apvalks, kas notur šo mūri vietā termisko deformāciju iespaidā.