3-5 m būtu pilnīgi pietiekami, atkarīgs jau kāda grunts, uz kuru pusi dabīgais kritums, ir/nav pagrabs etc.
Aizvadīt var gan pa virszemi (pa betona teknēm piem.), gan ielaižot cauruli zem zemes (70 cm dziļums caurulei varētu būt pietiekami). Vēl var padomāt bedri ierakt zem sasalšanas dziļuma, tad tā dotu efektu arī pavasara kušanas laikā, kad visa apkārtējā zemes virsa ir sasalusi un atkušņu ūdeņiem nav kur iesūkties.
Tajā vietā kur jumta tekni ielaiž zemē var padomāt par kādām revīzijas iespējām, ja nu lapas no jumta (tagad vai nākotnē gan jau ka). Ir tādas revīzijas, kuras nāk tieši uz caurules virsū, bet var taisīt zem ūdens notekas nelielu aciņu ar režģu vāku.
Lai akmeņi nepienestos ar smiltīm var iestrādāt apkārt un virsū ģeotekstilu (stiklašķiedras filtrējošs audums, līdzīgs kā ap meliorācijas caurulēm dažkārt). Tad arī no virspuses var bedri apbērt ar zemi un iesēt zāli, lai gan tur tā zāle varētu sliktāk augt, jo mazāk mitruma un arī virsūdeņus no apkārtnes tad sliktāk tā bedre uzņemtu.

no jatajuma ta isti nav skaidrs, vai tiks novaditi tikai lietusudeni vai ari kanalizacijas udeni. Lietusudeniem varu ieteikt riktigi labu risinajumu ar specialiem sunveida blokiem, kuros udens akumulejas un laika posmaa iesucinaas. Ja velme ir infiltret ari kanalizacijas udenus, tad silti iesaku to nedarit - problemas garantetas.

Ilmars I
Vismaz manā gadījumā iet runa par lietusūdeņiem. Uzraksti ko vairāk partiem blokiem!

atsuti mailu ar isu aprakstu, lai saprotu, ka esi no foruma par blokiem. nosutisu bukletu ar bildem

www.kanalizacija.lv

Šovakar (28.nov.2007) plkst.17.00 Arhitektu namā - pirmā saruna par tēmu "Ūdens aprite dabā un cilvēkvidē"
[www.a4d.lv]