Tavam ciparam par apkuri bija jābūt ne augstākam par 30 - 50 latiem. Uztaisot to visu tā kā vajag.

Uz 30-50 ls mēnesī par māju līdz 200 kvadrātiem šobrīd maksā ļoti daudzi dabasgāzes lietotāji un nezkāpēc grib vainot apkures katlu, nevis sistēmu.

vgy7

Ak jā, vēl tur bija apspriests ekoloģiskais faktors. Tipa, ja var kurināt ar gāzi, tad tas ir jādara, jo kurināt ar elektrību ir izcili neekoloģiski, jo elektroenerģija ir pasaulē visnetīrākais enerģijas veids. Kaut kur kāds dedzina gāzi, griež turbīnas, pa vidu vēl zudumi vados un apakšstacijās, un beigās es ar šo visu sildu māju, tā vietā lai uzreiz sildītu māju ar gāzi vai oglēm vai malku. Elektroenerģijas ražošanai stacijās un līdz patērētājam lietderības koeficients nepārsniedz 30%. Ja kurina gāzi, tad moderniem katliem tas jau ir virs 90%, ja nemaldos. Tas arī nav mazsvarīgs faktors. Par to žurnālu par siltumsūkņiem (vācu valodā) - es mēģināšu viņu sadabūt (aizdevu cilvēkam palasīt) un ja izdosies, noteikti pateikšu žurnāla nosaukumu un izdevumu. Par Zveidriju - blefs - viņiem praktiski nevienam nav ne zemes, ne dziļurbumu siltumsūkņi, viņiem pārsvarā liek privātmājās siltumsūkni uz izejošo ventilācijas silto gaisu. Un tas ir tāpēc, ka gāze Zviedrijas klintīs nekur nav izvilkta (klinšu un akmeņu dēļ jau arī to kontūru nekur nevar ierakt), ogļu arī viņiem nav, vienīgais reālais ir elektrība, ko viņi iegūst savās daudzajās atomstacijās. Vācijā tas ir tāds bums - zaļā enerģija, zaļā enerģija..., bet tieši šī buma ietekmē žurnālā ļoti profesionāli un kritiski bija izvērtēti visi plusi un mīnusi ar reāliem skaitļiem un aprēķiniem (tipiskā sausā vācu stilā), un slēdziens bija tāds, kāds tas bija.

Es pa Zviedriju esmu izbraukājie krustām šķērsām, siltumsūkņu un ģeotermālo urbumu tur ir no vienas vietas. Runājot par rekuperāciju, atgriežot siltumu no izejošā ventilācijas gaisa, apkurē tas palīdz aptuveni 50% - 80 % enerģijas ietaupīt. Uz lieliem objektiem - skolām, bērnudārziem utt. apkure kā tāda vidēji pieslēdzas oktobra beigās, novembrī. Protams tas atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Par elektrību runājot, arī gāzes katls nevar iztikt bez elektrības, protams, ir modeļi, kas tiek ražoti priekš Sibīrijas plašumiem un ir neatkarīgi no elektrības, Latvijā viņus nevar izmantot, jo nav Eiropas sertifikācijas.
Ūdenssildīšanas jomā ir iekārtas, kas nav atkarīgas no elektrības. Iekārtā ir ģenerators, kuram cauri plūstot ūdenim, tiek saražots nepieciešamais elektrības daudzums aizdedzei. Tirgojās, kā pīrādziņi. Tieši no Zviedrijas vairāk Latvijā nāk idejas par ekoloģisku apkuri. Otrs ļoti spēcīgi attīstīs segments ir no granīta izgavoti kamīni. Kurina to visu ar no Latvijas eksportētām skaidu granulām un paši savus kokus neaiztiek. Lai Jums jauka diena.

Par tiem saviem kokiem, kurus Zviedri it kā neaiztiek, atkal nošāvi greizi. Zinu, ka tur ir kokogļu rūpnīcas, kas atsevišķi ņemtas ražo to apjomu, ko visi Latvijas kokogļu ražotāji kopā.

Zviedrijā mežistrādes rūpniecība ir atstrādāta stipri augstākā līmenī. Pie mums pagaidām cenšas nogāst visu, kam var klāt tikt. Pat Krievijā ir stingrāki noteikumi koku eksportam.

SS cik dzirdēju skandināvijā dotē valsts.
Pats ilgi mēģināju saskaitiīt kā ir ar SS atmaksāšanos...man sanāca kautkas ap 15gadiem. Kas likās neadekvāti ilgi.+ vēl pēc 15 gadiem tas katls būs jāmaina vai vismaz kompresors un tas attiecīgi paildzinās šo procesu.

Normālai iekārtai kompresosra darba mūžs ir 100 000 stundas. Pie pareizi izprojektētas sistēmas tie ir 25 gadi. Jā Zviedrijā arī tiek dotas nopietnas valsts dotācijas. Atpirkšanās laiks vidēji ir 5-6 gadi attiecība pret politisko situāciju valstī energoresursu sektorā.

Re: Katla izvele
Posted by: uldisj (IP Logged)
Datums: 19/06/2007 17:24

Tavam ciparam par apkuri bija jābūt ne augstākam par 30 - 50 latiem. Uztaisot to visu tā kā vajag.
------------------------------------
ja Tu par jonu katlu - neticēšu, kamēr pats nebūšu redzējis. Esmu apskatījis vairākus viņus uzstādītus un visur aukstajos mēnešos mēneša maksa ir 100+ Ls. Kautkā pat teorētiski tas liekas neiespējami... kas, Tavuprāt, ir "jātaisa kā vajag"?? Izejot no katla jaudas, apsildāmās platības, radiatoru tipiem, pieņemot ka māja ir ar normālu siltumizolāciju??

Sveiki! Jāizrēķina pareizi apkures sistēmas hidraulika. No punkta A uz punktu B ir jādabū noteikts siltuma daudzums, jo ātrāk viņš tur nonāk, jo mazāk strādā apkures katls. Tā ir komplicēta matemātika, caurulei ir sava pretestība, plūsmas ātrumi nedrīkst būt par lielu utt. Tad arī būs mazāki caurumi naudas makos, maksājot par apkuri. Sistēma arī jānobalansē.