Kadas ir atsauksmes par elektrodu katliem.

Ja saprotu, par ko ir runa, tad katlam jau nav nekādas vainas, drošs, pilnībā automa'tizējams. Pieslēgt arī viegli, bet pieslēgšanai visticamāk vajadzēs jauda spalielināsānu. Varbūt nevajadzēs, atkaŗibā no tā, kāds patreiz ir peislēgums. Bet nu maksāsi pēc tam par apkuri ļoti dārgi, jebkurā gadījumā.

Sveicināti! Runa šinī gadījumā ir par tā saucamo "jonu" katlu. Neko dārgi nemaksāsi, ja māju uzcelsis normāli un tiks izrēķināta visa apkures hidraulika un nepieciešamie silķermeņi. Ja to normāli neizdara, tad maksāsi ar jebkuru kurināmo dārgi, protams, ar vienu būs dārgāk, ar otru lētāk. Piemērs, no šī katla barojās 100 kv.m. māja. Viss siltajās grīdās. Nobalansēts, izrēķināts. Maksa par apkuri ziemas mēnešos kopā ar karsto ūdeni 15 Ls. Gribi tici, gribi netici, bet ja cilvēks ceļ kvalitatīvi māju, tad tāda ir realitāte. Šim elektriskajam katlam sistēmā cirkulē elektrolīts, kurā notiek šo jonu apmaiņa. Zaudējot škidrumam fizikālās īpašības, palēlinās jonu apmaiņa, bet arī šī problēma nav liela. Ideāls variants, būtu šī šķidruma blīvuma pārbaude divreiz gadā. Galu galā ja var izvēlēties - es sev raktu siltumsūkni. Pieņemsim ēkai vajag 10 kW siltuma. Jonu katla gadījumā tie desmit kilovati arī būs. Siltumsūknim lai saražotu šadu pat siltuma daudzumu elektriskā jauda vidusmēra gadījumā būs 2,5 - 3 kW. Protams kapitālieguldījums uz siltumsūkni ir stipri lielāks, bet sūkņa kalpošanas ilgums ir 25 gadi. Kompresora darba stundas ir rēķinātas uz 100000 stundām. Šis stundu skaits ir pie nosacījuma: PAREIZI IZBŪVĒTA APKURES SISTĒMA AR APRĒĶINĀTĀM SILTUMSLODZĒM HIDRAULIKU UN TĀ TĀLĀK. Lai Jums jauka diena.

Siltumsūkņa gadījumā kapitālieguldījums ir 8-10 tūkst. Ls Jonu vai parastā teņu katla gadījumā - 500Ls. Cik ilgā laikā tas siltumsūknis sāk atmaksāties - pēc pēdējiem aprēķiniem kādā Vācu būvžurnālā - NEKAD. Kur ir fiška???

Nezinu, kurā vācu būvžurnālā Tu tādas muļķības esi salasījies. Pats strādāju vācu organizācijā un Vācijā videi draudzīgām apkures sistēmām ir nopietnas valsts dotācijas. Baltijas valstīs no valsts puses visnopietnāk šis jautājums tiek risināts Igaunijā. Latvija pašreiz snauž bērna autiņos, bet arī pamazām sāk par kaut ko domāt, savādāk par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu neveikšanu dabūs soda sankcijas no Eiropas savienības. Vidēji siltumpumpis atpērkas 5 - 6 gados. Protams šis skaitlis atkarīgs no elektrības cenas valstī attiecībā pret gāzes cenu. Nākošais moments, pirmkārt, runa ir par ēkām, kur vispār nav nekādas apkures un nav pievilkta visa gāzes armatūra. der paskaitīt cik maksā gāzes vada ievilkšana ar visu, kas nepeiciešams, zemes topogrāfijas, ģeoloģija utt, skurstenis utt. Pēc cika ilga laika viņi to izdarīs. Šajā variantā siltumsūknis no līguma noslēgšanas brīža, ja nav nekādu citu apgrūtinājumu, mēneša laikā būs iekšā. Tāda ir realitāte. Gāzes resursu cena visu laiku augs, elektrībai arī. Gāzes katls patērē gan gāzi, gan elektrību - protams minimāli. Siltumsūknis tikai elektrību. Un tas kompresosra elektrības patēriņš nenotiek 24 h diennaktī. Apkures sistēma ir komplekss veidojums un tās efektivitātes sākums jau ir atkarīgs no ēkas celtniecības sākumstadijas. Lai Jums jauka diena!

Žurnāla nosaukumu neatceros, nopirku lidostā, apmēram š.g. martā, bija apmēram 30-50 lpp. biezs pielikums kaut kādam būvžurnālam - viss pielikums tikai un vienīgi par SS. Skaitļi un aprēķini un stāsti. Tur bija rezumē - pie tagadējām elektrības cenām un Vācijas klimata (kurš būtībā ir pat labvēlīgāks kā LV klimats) SS neatmaksājas nekad. Un tur nebija salīdzinājums ar gāzi, bet gan ar tīru apkuri pilnībā uz elektrību. Vienkārši vienā gadījumā ir baigie kapitālieguldījumi, otrā gadījumā - nekādi gandrīz. Bet pārsvarā tur bija gari un plaši pētījumi ar skaitļiem par SS lietderības koeficientu, kas praktiski neesot pat puse no tā, ko ražotājs saka. SS ar augstāko lietderību bija tāds, kur ņem ūdeni no dziļurbuma un auksto ūdeni izlej blakus esošā upītē vai grāvī. Citos gadījumos, īpaši ziemā, lietderība bija krietni zem 2, pat ap 1 grozījās. Nevajag tik daudz klausīties ražotāju reklāmā. Tas COP 4 un 5 ir no pasaku sērijas, tajā pētījumā bija teikts, ka tādu koeficientu SS nesasniedz gandrīz nekad.

Šodien runāju ar Vāciju, pareizāk, kolēģiem, pilnīgākās muļķības. Pamatojums, viens no svarīgākajiem - ja tā būtu Vācijā nekad tam pasākumam nebūtu valsts dotācijas. Šie cilvēki zin ko runā. Pilna Zviedrija ar siltumsūkņiem utt., netice es tam. Ja Tev tas žurnāls ir saglabājies, labprāt es viņu izlasītu. Tās COP pasaciņas nav pasaciņas, gribās pierādījumus....

Ja pasākums būtu ekonomiski pamatots, visticamāk, ka dotācijas tam nebūtu nepieciešamas :D Ja reiz dotācijas maksā, značt tā lieta nav tīra. Un maksā tur arī piem. par granulām, jo tā ir "zaļāk", bet ierindas pilsonim dārgāk nekā "klasiskie" kurināmie.

Nav tagad laika gari rakstiit, bet - no manis atsauksmes par elektrodu jeb jonu katlu labas. Pats sev ieliku ieprieksheejaa ziemas sezonaa - ljoti eerti, izmaksas par elektriibu aukstajos meeneshos 80-140Ls (kopaa ar 150l boileri, pliiti, saunu uc maajas pateereetaajiem). Katlu man lika "profesionaalji", automatiku un elektrobaroshanu vilku pats, uzlikshanas izmaksas kopaa zem 1000Ls

ak jaa, apsildaamaa platiiba ~160kvm