Konkrēti pazīstu vienu cilvēku, kas mocās ar metāla skursteni - fišķa tāda: ap skursteņa iekšējām sienām aplīp tādi kā nosēdumi+sodrēji. Reizi 2 mēnešos!!! tie nosēdumi, jo pie ņerža trubas neturas, sabirst, kā tāds plēksnes un skurstenis ir ciet - dūmu pilna māja. Tā nu šis laiku pa laikam kāpj uz jumta un to tīra. Pats ir nelaimīgs līdz ārprātam. Varbūt, ka viņam nepaveicās, nezinu, bet tāds nu tas stāsts ir.

Nu, tautieši, pasakiet jel KAS īsti notiek, ja ir lēnās degšanas kamīns + mūrētu ķieģeļu skurstenis. + vēl žetons tam, kas pateiks cik ātri tas KAUT KAS notiek. Jo es, personīgi, tā arī neko izņemot "tas nav labi" dzirdējis neesmu.

Klasiska, nesiltināta ķieģeļu skursteņa ieejā tiek pieprasīta atgāzu temperatūra virs 100°C. Pie zemākām temperatūrām skurstenis var svīst, brūnam šķidrumam sūcoties no tā sienām un tekot lejup.
"a" minētajā gadījumā droši vien jācenšas mazāk dzesēt jau tur, no kurienes atgāzes nāk. Daudziem katliem turpat aiz plikas metāla sienas atrodas ūdens un kurtuvē vispār nevar attīstīties pietiekama temperatūra, lai viss (sodrēji) pilnīgi sadegtu un nesadegušais krājas uz tām pašām kurtuves sienām vai skurstenī.
Iespējams, jaunajās krāsnīs māk ekonomiski organizēt plūsmas arī lēnai degšanai, bet tad jālasa krāsns ražotāja rekomendācijas par skursteņa veidu un izmēriem. Klasiskā krāsnī nav labi un nav ekonomiski palēnināt degšanu, pieverot ieplūdi.

Sveiki !

Topika autoram der palasīties par katla saudzēšanu, šeit paskaidro kāpēc labāk kurināt ar max jaudu retāk nekā gruzdināt caurām dienām.
[www.siltumnieks.lv]

Otra vieta, kur pietiekami labi ir izskaidrots par skursteņiem
[www.skurstenis.lv] - pēdējie divi topiki.

Tam cilvēkam, kam bija minētās problēmas ar tērauda skursteni, un ņemot vērā, ja pieņemam, ka cita varianta izbūvēt nav, vajadzētu padomāt, varbūt ir vērts investēt un to nomainīt uz tērauda ar šamota čaulu [www.dumvadi.lv]

No paša pieredzes, vecais katls bija ar zemām dūmgāzēm un uz gruzdināšas principa, skurstenis ķieģelu ar čaulu, rezultātā -viss tika izmests ārā, tagad stāv schiedel 16+20, un bēdas ir aiz muguras. Vienīgais, kas patika vecajam skurstenim, ka tas sasila pa visiem trīs stāviem un kalpoja kā sildmūrītis papildus, jaunais -instabas temperatūrā.

=> VanRaiks
Šausmīgi vēlos piesolīto žetonu :D
KAUT KAS var notikt pirmajā ziemā, mēnesi mīnusu temperatūrā. KAUT KĀ parādīšanās laiks protams atkarīgs no skursteņa vecuma, šuvju materiāla un stāvokļa, kamīna veida un tā kurināšanas stila, malkas veida, sausuma un citiem nosacījumiem.
Situācijas apraksts. 1937.gadā celta1.5 stāvu māja, protams arī skurstenis ;) Skurstenis mūrēts no dzeltenajiem ķieģeļiem. Virsjumta daļa pārmūrēta no sarkanajiem Lodes ķ., uzbetonēta skursteņa "galva". Bēniņos protams skurstenis apmests. Iepriekšējo 1.stāva iedzīvotāju jautrās kurināšanas (podiņu krāsnis tikušas kurinātas ar akmeņoglēm) dēļ nonācu dilemas priekšā. Vai nu jānojauc visas pirmā stāva krāsnis (4) un jāuzmūrē no jauna, vai jāizvēlās cita apkure. Tā kā trepju telpa un koridors ar tā laika sausajām tualetēm abos stāvos taj laikā nebija apsildāmas (vienu gadu pat aizsala 2. stāva resnais tualetes stāvvads), bet māju domāju lietot tikai savas ģimenes vajadzībām, izvēlējos otro variantu. Skurstenis mājai pa vidu, bet jaunu negribējās būvēt. Nekādu normālu apkures katlu viesistabai pa vidu neuzliksi, tātad domas virzījās uz kamīna pusi. Ar gaisu tomēr arī negribējas sildīt, jo vecā mājā nepieciešamos gaisa vadustik vienkārši nenoslēpsi. Tai laikā arī normāli, jaudīgi kamīni ar centrālapkures funkcijām diezko pieejami nebija (vismaz ar info bija ļoti švaki). Tā nu izvēlējos Made in Latvijas krūmi ražojumu. Metināts katls, iemūrēts kamīnā, stikla durvis. Kurinot, katla saskarsme ar liesmu un karsto plūsmu apmēram 6m2 + tiek uzkarsēta kamīna siena . Tāds kamīna, krāsns un centrālās apkures hibrīds ;) Tā kā vajadzīgo temperatūru var diezgan ātri uzdzīt, tālāk šamējo var izmantot kā LĒNAS DEGŠANAS KAMĪNU.
Šeit arī sākās KAUT KAS ar skursteni. Ātri uzkarsējot, skurstenis savas lielās siltuminerces (auksuminerces :D ) dēļ nepaspēj uzkarst. Pēc tam lēni čadojot dūmgāzes ir mazliet siltas, kondensējas uz auksto skursteņa virsmu un lēni tek lejā kā ļoti šķidra darva. Tā iesūcas porainākās vietās - ķieģeļu šuvēs un migrē uz skursteņa ārpusi. Vienu dienu pamanīju brūnus plankumus uz griestu apmetuma apkārt skurstenim. Uzlīdu uz bēniņiem. No skursteņa apmetuma vairākās vietās bija izveidojušās smirdīgas darvas tērcītes. Nosiltināju skursteņa bēniņu daļu ar akmens vati. Nepalīdzēja. Pamazām smirdīgās tērcītes parādījās arī 2 stāva līmenī. Mājā voņa šausmīga, liekas, ka kāds darvo vecas koka slēpes :D Sapratu, ka jāpamēģina mazliet savādāk. Sākuma iekuršanu sāku ar mazliet mazāku gaisa pieplūdi, paildzinot sistēmas uzsilšanu par 5 minūtēm, un neaizrāvos vairs ar sevišķu ekonomēšanu. Tādu pašu temperatūru varēju uzturēt arī ar lielāku gaisa pieplūdi. Tātad degšana palika ātrāka. Tas izdevās variējot kurināšanas laikā ar malkas šķilu lielumu. Nu vienkārši atradu kaut kādu kompromisu. Vēl tai laikā mazliet palietoju ķīmiju. Nu to ko piedāvā junels ar 3 veidu pulverīšiem. Liekie sūdi nokrita, poras šuvēm palika mazliet blīvākas - kristalizējās.
Vispār jau manā gadījumā vajadzētu siltuma akumulātoru, tik īsti nav kur šamējo nolikt :( Vēl tas ķieģelis nesvīdīs, ja paralēli lēnās degšanas agregātam vismaz reizi dienā tiks normāli izkurināta kāda plīts vai krāsns ar "ātro degšanu"...

Labi, pierunāji, žetons :) Virtuālais :)

Sveša pieredze uz informācija tomēr ir vērtīga lieta, jo līdz šim tik izsmeļošu info nekur nebiju sakasījis. Būs jāpadomā ko man darīt šajā sakarā, jo man ir kamīns (ar metāla kurtuvi) un mūrētais skurstenis. Bez oderes. Protams, tas nav galvenais apkures veids, bet rdeņos - pavasaros - ziemā tomēr iekurinam. Un galīgi negribās lai tas skurstenis aiziet dimbā.

1. Es neko nereklamēju :)
2. Schiedel izstrādājumi kvalitātes ziņā nav salīdzināmi ar Plewa, kas ir klasi augstāk.

Esmu nonācis izvēles priekšā, bet nevaru izvēlēties.
izolēta nerūsējošā tērauda vai Schiedel !!!!!
Cena atšķiras tikai par aptuveni 100-150Ls
Raksti ko esmu atradis internetā pārsvarā izskatās pēc reklāmas rakstiem.
Vieni raksta ka Schiedels neturot lielas temperatūras (domāju kad krāsns deg ar pilnu jaudu) utt. Citi kā tēraudnieces jau pēc gada izdegot.....

Pašlaik un vel gadu krāsns kursies ar gruzdēšanu nepilnu jaudu, pēc gada jau būs uzstādīts siltuma akumulātors, tad krāsns kursies ar max jaudu.
Jautājums:
1) Vai Schiedels spēs izturēt tādu kurtuves režīmu kad tā darbojās ar pilnu jaudu?
2) Un cik ilgi tērauds tur šādu pašu ekspluatāciju? (ražotājs dod 5 gadu garantiju)

Būtu lielāka cenas atšķirība būt būtu vieglāk izvēlēties.Saprotu ka nevajag taisīt kas lētāks.
Varbūt kāds kam ir mājās vai kaimiņam viens no manis pieminētajiem variantiem uzrakstīt cik ilgi jau kalpo skurstenis, un kāda veida apkure.

Kad liku Bullerjan krāsni, skursteņa taisītāji solīja, ka tas viņu belāk skurstenis turēs ilgāk kā tās Bullerjanis. Nezinu kā būtu bijis, jo krāsni pēc 4 gadu lietošanas pārdevu, skurstenim čaulu aŗi nomainīju, jo tagad uzliku katlu, un vecā čaula ne visai derēja. Bet tā, metāla čaulai pēc 4 apkures sezonām nebija ne vainas. Nebija nekādu pazīmju, ka drīzumā būs kāds caurums. Pie tam izeja dabūja reizēm ciest, kad aizmirsu aizgriezt to Bullerjani, vienreiz aizmirsu pavisam, tā ka kūrās vairākas stundas uz pilnu klapi. Bet tur tā izeja tad paliek reāli sarkana. Un neko, bleķis rezultātā krāsu mainījas uz zilganu, bet arī no kāda cauruma nebiaj ne vēsts.
Katrā gadījumā čaula bija no normāla biezuma nerūsējošā tērauda.