labdien, visiem!
sen neesmu te piestaigājis :).
tagad atkal ņemos ar savu māju - plānoju beidzot salikt normālu? apkuri, lai pa ziemu visās istabās durvis nav jātur vaļā...

pašlaik mājā ir 02 Bulerjānis un pagājušo ziemu itin labi pārlaidām ~120m2, ne pārāk labi siltinātā 47tītajā gadā celtā mājā. Pusi no mājas esmu paspējis nosiltināt, otra puse vēl gaida savu kārtu...
istabas:
1. Veranda ~26m2 apvienota ar virtuvi. ~4m2 stiklotais laukums + ieejas durvis bez vējtvera. Ārsienas 5m baltais kieģelis vecā vate 5cm kieģelis + 5cm paroc no iekšpuses apšūts ar reģipsi, 10m ķieģelis + gaisa šķirkārta + 2,5cm apmestu dēļu siena + 15cm paroc;
2. Istaba A ~25m2. 1m2 stiklojums(vecais logs). Ārsienas 10m vecās, nesiltinātas, nav ne jausmas kāda konstrucija.Istaba A ~25m2. 1m2 stiklojums(vecais logs). Ārsienas 10m vecās, nesiltinātas, nav nejausmas kāda konstrucija.
3. Istaba B ~15m2. 1m2 stiklojums(vecais logs). Ārsienas 8m vecās, nesiltinātas, nav ne jausmas kāda konstrucija(kad - 30, salst cauri).
4. Tolete ~ 4m2. ārsiena 2m - Ārsienas 5m baltais kieģelis vecā vate 5cm kieģelis + 5cm paroc no iekšpuses apšūts ar reģipsi;
5. Istaba otrajā stāvā(mansards) C ~22m2. Jumts 23cm Paroc sienas 15cm paroc + dēļusiena ar apmetumu. Stiklojuma laukums 3m2(divi no tiem jumta logi)
5. Istaba otrajā stāvā D ~20m2. Stiklojums 2m2, padomju laika siltinājums(nosēdušās skaidas un vate) ārsienas garums 9m;
6. istaba otrajā stāvā E ~8m2. Stiklojums 3m2 ārsienas pagaidām nesiltinātas(skaidas, vate) 6m.

Doma ir šim bulerjānim apkārt uztaisīt kasti ar vienu caurumu sānā aukstā gaisa pievadei un malkas piemešanai un no šīs kastes augšas pa istabām savilkt trubas, kas vienmērīgi? sadalīs siltumu pa istabām...

jautājums, kur vajadzīgs jūsu padoms: Kāda diametra caurules likt un kā tās izkārtot , lai pēc iespējas efektīvi un vienmērīgi sadalītu krāsns radīto siltumu?

Iespējamie varianti:
I
No krāsns(kastes apkārt krāsnij) iziet viena 160niece, kas tiek sadalīta pa 6 augstākminētajām istabām - uz istabām aiziet 160niece uz toleti 125niece.
Šajā gadījumā mani uztrauc;
1.siltā gaisa plūsmas sadalījums, jo pēc fizikas jau laikam gaiss visvairāk ies tur kur ir vieglāk... tātād uz otro stāvu ies nelabprāt un maz...???
2.ja vienu 160nieci pēkšņi sadala sešās 160niecēs - laikam jautur nebūs nekāda īpši normālā siltuma plūsma????

II
No krāsns kastes iziet divas250nieces. Viena aiziet uz otro stāvu kur sadalās trijās 160niecēs.
Viena paliek lejā un sadalās trijās 160niecēs un vienā 125niecē, kas aiziet uz toleti???

III
No krāsns iziet viena 300niece ar 3 160mm novadiem, tālāk 250niece aiziet uz otro stāvu kur tiek sadalīta trijās 160niecēs.

IV
Varbūt jums ir kāds labāks ieteikums?

visos gadījumos paredzēts atdzisušā gaisa novads uz pirmo stāvu(kur atrodas krāsns).
Labāk laist cauruli pa tiešo pie krāsns, vai pietiek ar to ka gaisam ir iespēja aizkļūt uz pirmo stāvu???
Katras siltumtrubas galā plānoju pielikt lēto ventilatoru ar iespēju ieslēgt pa tiešo no istabas, lai vajadzības gadījumā varētu vairāk pasildīt kādu noteiktu istabu...

Kādi ir pamata fizikas likumi, kas jāievēro, veidojot šāda veida apkuri???

Paldies.

Manuprāt pats tas gaiss nekur neies, padomā par kaut kādu ventilatoru - nevajag jaudīgu, kas dikti rūc, bet tādu nelielu un klusu - varbūt pat iebāzt tajā kastē, lai to gaisu palēnām tomēr dzen uz priekšu. Varbūt kasti var taisīt hermētisku, ar aukstā gaisa pieplūdi no āra, ar trubu, un tad ir ventilators, kas sūc iekšā gaisu no istabas un izpūš pa tām trubām, ķipa rada nelielu virsspiedienu.

Jēdziens siltā gaisa apkure Latvijā nav svešs, pirms 10 gadiem man gadījās skatīt divstāvu jaunbūvi Baltezerā, kas tika apkurināta ar silto gaisu no kamīna. Ventilatoru tur nekādu nebija, siltās trubas pienāca augšā, bet atpakaļgaita pie grīdas un atpakaļ uz kamīnu. Domāju ka Latvijā speciālistus atrast nebūtu problēmas, tur to sistēmu montēja veči no Ikšķiles. veiksmīgu risinājumu!

vgy7

jaa, pavisam aizmirsu piebilst - ieksh tās kastes ienāk 100mm truba, kuras otr gals atrodas ārā. tipa svaigā gaisa padeve. ieraku zemē, lai lieki vietu neaiznjem...

Gaisa apsildes problēma ir recirkulētā gaisa attīrīšana no putekļu daļīņām. Ja tev ir 120m2 divstāvu ēka, kur tilpums 350..400m3 un jūs tajā dzīvojat 4..5cilvēki, tad svaigā gaisa pieplūdei vajadzētu būt ~25..40m3/ cilvēkam, vai no ārpuses 100..150m3 gaisa. Tātad, tai brīdī, kad jūs atrodaties visi mājā pie aukstā gaisa ieplūdes caurules jādarbojas sadzīves ventilātoram 80~150m3 ieplūdei. Tāds pats tilpums tiek izspiests caur ēku neblīvumiem -logos, vēdatverēs..
Bet šie 150m3 gaisa var būt par maz, lai tas karstā veidā spētu kompensēt virsmu siltumzudumus. Tātad tev daļēji jāizmanto ēkā esošais putekļainais un baktērijām piesātinātais gaiss. Tātad pirms krāsns, jāatrodas filtra ierīcei, kurā tu vari bakterioloģiski apstrādāt gaisu, to attīrīt un mitrināt. Tikai tad tu iegūsi kvalitatīvu gaisa apsildi.

Pirms aptuveni 10 gadiem tādu sistēmu ierīkoju savā privātmājā. Pagājušo gadu to demontēju un iebūvēju sistēmu ar radiatoriem. Kāpēc? Apnika man tie putekļi un riebīgi sausais gaiss. Jāŗēķinās ar to ka ik pa 3 gadiem ir jākrāso griesti kuri paliek vienkārši pelēki un ap visām karstā gaisa lūkām arī veidojas nesmuki peķi. Bez ventilatora neiztikt, tas jau nu ir veinnozīmīgi. Manā skatījumā šads apkures veids ir piemērojams tikai vasarnīcām.

paldies,
top skaidrs,ka lielākā problēma ir putekļi...
par to kaut kā nemaz nebiju tik nopietni domājis. sākšu interesēties par gaisa attīrītājiem, mitrinātājiem un putekļu ķērājiem.

Ne tik putekļi ir vienīgā problēma gaisa apkures sistēmās. Tā pat resnos gaisa vadus ir grūti noslēpt sienās, skaņa pa trubām no vienas istabas tiek otrā un pats galvenais- istabas tiek sildītas tikai tad, kad kurina krāsni. Ja ūdens apkurei var uztaisīt karstā ūdens akumulatoru un piemēram naktī apsildīt māju no tā, tad karstu gaisu uzrāt nu nekādīgi nevar. Priekš pastāvīgas visas mājas apkures siltā gaisa sistēma nav optimālais risinājums. Man ar silto gaisu tiek apkurināta darbnīca. Kamēr āra temperatūra līdz kādiem mīnus pieciem grādiem, tā viss OK, bet pie mīnus divdesmit vienalga vajadzēja uzlikt krāsniņu. Vienkārši, kā lejā sieva beidz kurināt plīti(no tās jau arī rodas siltums priekš darbnīcas), tā augšā lēnām iestājas "dubaks". Gaiss efektīvi staigā tikai līdz brīdim, kamēr starp krāsni un istabu ir liela temperatūru starpība. Var jau likt ventilātorus bet tad kā krievi saka" с горшка сдувают".

Siltā gaisa apsildi var ierīkot arī variantos, kur cauruļu lomu nodrošina masīvas konstrukcijas. Tā piemēram no māla pilnķieģeļiem var izbūvēt vertikālos kanālus. Pārsegumos kombinējot masas aizbērumus - smiltis, mālu un grīdas segumam izmantojot speciālās profilskārda loksnes ar javas kārtu varētu nodrošināt konstrukciju uzsildīšanu un tad tā lēnām atdzistu. Principā jau veidojas tas pats krāsns princips, bet tikai ar divām siltummaiņas kontūrām.
Taču jāatzīmē , ka šādi risinājumi iespējami jauni būvētām vai kapitāli rekonstruētām ēkām, kur jāmaina pārsegumi vai sienas.

"dubaks". endzelīns kaut ko tādu neatbalstītu .
turēsim valodu tīru un lietosim atbilstošus vārdus.
pareizi tas izskatītos šādi : tā augšā lēnām iestājas ozols
:)