Saskaros ar sekojosu problemu ... mainiju apkures sistemu ... tika uzstadits Junker 24kw gazes katls ... velejos atstat vecos cuguna radiatorus ... sistema itka ir loti vienkarsa ... viens stavs majai un uz rinki ( ~50m ) ... rinki ielaisti 6 cuguna radiatori ( katram videji ir 12 sekcijas ) ... sobrid ir tada nojausma ka katls nespej ta isti uzsildit visu sistemu, jo patstavigi ir ieslegts lai daudz maz nodrosinatu vajadzigo temperaturu radiatoros ( atteicigi ari gazes paterins ir paliels ) un nenotiek ta saucama atslegsanas tiri temperaturas uzturesanai ... jau ir tada ka nozela, ka nemainiju uz plaksnu radiatoriem, kas butu tomer samazinajis kopejo uzsildito udens daudzumu ... kads varetu butu risinajums saja gadijuma ... samazinat sekciju skaitu istaba vai labak mainit uz plaksnu ? ... nav nepieciesamibas maju sildit dienas laika kad tur neviens neatrodas un tamdel aktualak ir atrak panakt siltumu nevis vinu uzturet ... + atsledzot divus cuguna radiatorus izskatas ka sistema strada, tas ir jau katls sak izslegties/ieslegties ... tiri ari intere par cik samazinatos apmeram udens daudzums visa sistema nomainot uz plaksnu radiatoriem ( ari 6 ) ... Pateicos!

lai arī nēesmu spec šajā jomā, manuprāt radiatora tips kā tāds nemainīs kopējo atdotās enerģijas daudzumu telpām. nu ok, teiksim varbūt kāds no tiepiem uzsils un atdot siltumenerģiju lēnāk...bet attiecīgi arī škidrums sistēmā atdzies mazāk, un katls strādā ne uz pilnu jaudu.
tip kopējais enerģijas daudzums, lai uzsildītu telpu līdz noteiktai temperatūrai ta nemainīsies liekot citus radiatorus.

Lietas būtība pavisam vienkārša - jo vairāk sistēmā ūdens, jo tā ir inertāka, piemērotāka dzīvojamām telpām ar labu siltuma inerci. Plānie skārda radiatori ir domāti no riģipša būvētiem būceņiem, kurus vajag ātri uzsildīt tikai uz darba laiku. Otrkārt - katram katlam ir optimāla darba temperatūra pie kuras tas ir ekonomiskākais. Ja izmanto radiatorus ar lielu sildvirsmu, tas ir labu siltuma atdevi, tad ir ekonomiski izdevīgi izmantot gāzes kondensācijas tipa katlu kura lietderības koeficients ir virs 100%.
Enerģijas daudzumu, kas nepieciešams apkurei nenosaka radiatoru tips, bet gan telpas siltumizolācija un zudumi caur durvīm, logiem un ar ventilāciju.

Varbūt tomēr pirms sniegt gudrus padomus, vajadzētu palasīt arī rūpnīcas izgatavotājas sniegto tehnisko informāciju par apkures katlu izmantošanu.
Caurteces apkures katli paredzēti sistēmām ar maksimālo ūdens daudzumu 50-70 litri un tad apkures katls spēj 10-15 minūtēs uzsildīt māju un atslēgties, Ja ir tilpuma sistēma ar lielu kopējo ūdens daudzumu, tad vajadzēja uzstādīt tilpuma katlu. Čuguna radiatoru siltuma izstarojošais laukums praktiski neatšķiras no Plāno skārda radiatoru laukuma, bet caurteces apkures katlam, viņa uzsildīšanai būs nepieciešams pavisam cits gāzes daudzums.
Ļoti daudzi gāzes apkures lietotāji jau šādu padomu lietderību paspēja izbaudīt uz savas ādas, nomainot padomju AGV pret caurteces katlu, saglabājot esošo sistēmu. Lai ar dabasgāze skaitās lētākais kurināmais, bet pie tilpuma sistēmas caurteces katls gāzes patēriņu dubulto.

vgy7

Viiri kaadu reaalu padomu varam cilveekam sniegt?
Vai nevareetu sildiit kaadu starptvertni ar chuusku vai ko liidziigu, kam kopeejais tilpums 50..70 litru un no taas dziit uz radiatoriem? Man personiigi arii interesee shis jautaajums.

Otrs jautajums kas mani interesee kaa Junkers katlam ar caurteces K.U. sildiitaaju piemaaniit boileri.

Tā starptvertne, ja nekļūdos, saucas siltummainis. Lai gan tam nav tāda tilpuma, ar tilpumu jau būs siltuma akumulatros.

Lasot vgy7 teikto, nesapratu tas ir neuzzināju, kur rodās gāzes pārtēriņš vairāk kā būtu vajadzīgs pie normālas, pareizas radiatoru izvēles, slēguma. Vairāk ūdens radiatoros- jā, ilgāk jāuzsilda. Bet arī lielāks laiks paiet, kamēr tie atdziest. Ja telpā uztur vienu un to pašu temperatūru. Varbūt, tas tapēc ka sūknis ilgi sūknē karsto ūdeni cauri sistēmai lai krāsns "saprastu" ka sistēma uzsildīta līdz vajadzīgajai atpakaļnākoša ūdens temperatūrai? Līdz ar to, apkures ūdens tiek sildīts ar pilnu-maksimālo!!!! liesmu, jo ir liela temperatūras starpība ieeja-izeja. Kad ieejas-izejas temperatūra tuvojās , gāzes padeve samazinās. Cik noprotams: pilnā gāzes plūsmā lietderības koeficients ir mazāks kā pusjaudas režīmā. Sadegušo gāzu noplūdes caurule kļust ļoti karsta, kas nav karsta normālā režīmā. Un tad pilnas gāzes padošanas rezultātā rodās neekonomiskums. Liekas ka risinājums ir: Apkurē jāliek otrs loks ar savu cirkulācijas sūkni kā parstās apkurēs: Viens loks ir krāsns loks, otrs- radiatoru. Siltuma pārdevi regulē ar trīsvirzienu vārstu. Otrs sūknis- radiatoru ķēdē nodrošinās vienmērīgu lielo radiatoru sasildīšanu. Un krāsns strādās jau ekonomiskā režīmā.

Intresanti kāpēc mēs sevi uzskatām par tik gudreiem, ka atsakāmies no daudzu tūkstošu profesionāļu izstrādātajām tehnoloģijām un aparatūras?

Kāpēc pie kombinētā Junkers katla vajag mēģināt piekombinēt boileri, ja tāda paša modeļa katls ar boilera slēgumu maksā krietni lētāk?

Kāpēc pie caurteces katla caur atdalošo siltummaini veidot otru loku ar savu sūkni un trīsgaitas vārstu, ja tāda esošās sistēmas piebūve izmaksās aptuveni tikpat, cik radiatoru nomaiņa pret konvektoriem?

Var pie kombinētā apkures katla pieslēgt boileri, laižot visu apkures turpgaitu uz boileri un radiatorus slēgt pie boilera atpakaļgaitas, ja to atļauj katla jauda, bet tas ietekmēs apkures komfortu. Vienkāršāk un lētāk būtu uzstādīt parasto ūdenssildītāju.

Var pie tilpuma sistēmas pievienot caurteces katlu pēc Rx piedāvātās shēmas. Bet varētu pie tilpuma sistēmas vienkārši pievienot tilpuma katlu.




vgy7

uzraxti T1 temp un T2 temp