Mans apbuves gabals robežojas ar Latvijas dzelzceļa zemi. un man nepieciešamais transformators, diemžel ir pāri dzelzceļam. Latvenergo nemaz nepieļauj domu, ka varētu urbties caur zemei, nerunājot jau par gaisvadu līniju. un kopējais linijas garums tad butu tikai 150 m.
Man piedāva vilkt liniju 1 kilometra garumā ( iedomajies, cik man vajadzes saskaņojumu ar zemes īpašniekiem.), logjiski ka vajag jaunu transformātoru, 20 kV liniju. vai kadam ir bijusi lidzīga situācija?
Please, palīdziet.

no pieredzes varu teikt,ka ir bijis gadījums,kad zem 4 sliedēm apakšā sitšm raķeti.nu ,bet tas gan bija pašā latvenergo interesēs..bet nu izdarāms katrā ziņā tas ir noteikti...

Man jau ar ta šķiet., ka tas ir izdarams, caur zemi. Bet nesaprotu vai tiešām izmaksu ziņā 1 km pa gaisu ar neskaitamiem stabiem ir vienlidzigs ar 150 m , kur kadi 6 m ir cauri zemei , zem dzelzceļa sliedem (tikai kravu pārvadājumi) plus 3 stabi.

ja grunts normāla (nav akmeņu) tad tos 6 metrus var caurdurt pusstundā.

Varbut vari ieteikt firmu , kura veic šadus urbumus? Un cik tas izmaksa?

par izmaksām konkrētāk pateikšu rīt.jānoskaidro.kurā vietā atrodies??

Tev var līdzēt šeit [www.urbejs.lv].

Tā caurduršana maksās diezgan. Iespējams, ka arī tajā 150m attālajā TP ir nepietiekoša jauda, un būs jāmaian tur trafs utml., par būs jāmaksā.
Un beigās izmaksas būs līdzīgas.
Bet tā ar zemju īpāsniekiem iespējams, ka nekas baigi nebūs jāskaņojās, ja tas notiks pa pašvaldības atvēlētajām komunikāciju joslām, ja tādas vispār ir.
Es precīzi nezinu, bet iespējams, ka LDz arī tas pasākums nepatīk, ka zem viņu sliedēm un dzelzceļa aizsargjoslā kaut ko tādu dara.
Ja kas, vari jau arī pie LDz paineteresēties, varbūt no viņiem var pieslēgties.

ja vari saskaņot to visu pasākumu ar dzelzceļu un latvenergo dod atļauju pieslēgties pie zināmā trafa,tad tas urbums ar parasto raķeti varētu izmakāt 100-150 ls.

mana zeme atrodas apm 200m no dzelzcela, mana zemes gabala sturi atrodas dzemzcelnieku 10kV linija ar trafu,bet protams ar nepietiekamu jaudu(tasbaro kadus paris gaismeklus). meginaju gan no setas durvim gan pa galvenajam, bet Latv. dzelzcels ne un ne. viniem redz tada politika. Tad kad iegadajos zemi, tad gan Latv. dz. cels uzlika p..., noteica servitutu celam, ka rezultata nacas nopirkt ari celu, tas nozime ka pasam pa savu naudu tas cels ir jauztur, bet izmantotajs Latv dz.c nekaa, arii elektriibu nekaa.Ta mes te letini viens otru p..., tapeec arii inflacija. visu mes tak pa dargo.