nesen dzirdeeju ka vienam tipinjam nesilda siltumsuuknis taga ka bija -15 C, +33 vairaak nedeva, kas tad vinjienm taads notiek , ja pirms tam bija ok

Siltumsuknim ir ierobežota palaišana un dabība pie zemām temperatūrām, atkarīgs kads siltumsūknis viņam ir, bet parasti pie -15 daži ražotāji dod garantiju ka viņs strādās siltumrežīmā, bet kāds viņa lietderības koeficients būs pie tādas attiecības (1:1 labākajā gadījumā)!

agrāk par sliktu rokrakstu mēdza jokot, ka tāds jānes uz aptieku, lai tur palīdz izlasīt.
man nav ideju, kur būtu jānes šis koments.

Siltumsūknis spēj strādāt arī pie -25 grādiem āra temperatūrā, izņemot gaisa siltumsūkni. Visa pamatā ir matemātika, sākot ar ēkas siltuma zudumiem un apkures sistēmas aprēķiniem un beidzot ar zemes ģeoloģiju. Visu kompleksu neņemot vērā teicama rezultāta nebūs.

Ja ar 33 grādiem nepietiek, lai māja būtu silta, tad siltuma zudumi mājā ir par lieliem!!! Jo 35 grādi grīdām ir maksimums. Bet, jo mazāka grīdu siltumnesēja temperatūra tiek uzturēta , jo lielāks lietderības koeficients siltumsūknim. Protams: lietderības koeficientu nosaka cik efektigi sasildam "atdzisušo siltumsūkņa" galu. Bet tas atkarīgs no āra temperatūras un siltuma saņemšanas veida- gaiss, zeme, dziļurbums...Jo ilgāk būs ziema- aukstums, jo vairāk sasalst zeme un teperatūra samazinās arī dziļumā(ja dziļums par mazu). Varbūt nav ievērots tas, ka zemē ieraktajām caurulēm jāaizņem vismaz divas reizes lielāks laukums kā apsildāmās grīdas.

Trīsdesmitpieci grādi zemgrīdas apkurei nav maksimālā temperatūra, bet ideālā temperatūra, bet uz to ir jāiet lai tā būtu un te atkal ir matemātika. Par zemes sasalšanu runājot, priekš tam ir radīta būvklimatploģija, kur ir ļoti labi viss parādīts. Zemē zem saslšanas sliekšņa cauru gadu ir noteiktā diapazonā stabila temperatūra.

Ja grīdām būs 35 gradi tad teicamas siltumizilācijas gadījumā telpā būs jau tuvu 30 grādiem. Protams reāli tā nebūs, jo grīda aizņem 1/4, vai pat mazaku laukumu no kopējā laukuma, kur notiek siltuma aizplūšana- zudumi. Ja sistēma izrēķināta, lai pie -15 un 35 grīdā, telpā silts, tad OK, jo ar mazāku temperatūru grīdās būs labi pie augstākām āra temperatūrām. Protams var arī samazināt kapitālieguldījumus un taisīt sitēmu tā, lai pie -5 būtu labi, bet pārejā laikā piesildīt citādi....Te Jums būs dažādās izmaksas pie dažādiem projektiem un būvētājiem. Salīdziniet pilnīgi vienādas sitēmas un tad seciniet, kas labāks.

Kā matemātika un prakse rāda, tad ļoti retos gadījumos ir nepieciešami papildus apsildes elementi zemgrīdas apkures gadījumā. No prakses reāli celtnieki rauj ūdeni uz pareizu siltumizolācijas izbūvi un ēku kopumā, ko pierāda tāda lieta kā termogrāfija, skaistas ēkas bildes infrasarkanajos staros. Labu montāžnieku ir ļoti maz, izmirstoša suga, kamēr nesakārtos likumdošanu, kas ar to vispār var nodarboties. Savādāk visi, kas ir redzējuši podu, uzskata sevi par augstas klases santehniķiem, bet kad parāda trīsceļu vārstu, tad pras, kas tas tāds...
Labs, precīzs aprēķins, parāda, kas reāli ir vajadzīgs attiecīgai ēkai, ļauj ieguldīt līdzekļus tur, kur tas ir vajadzīgs un stipri atvieglo darbu. Nevis atnāk, kā teikt fedja, kas mums ir palicis noliktavā....