Ineteresants jautājums.
LPG apkure.
Šobrīd apkure mājā ir ieregulēta tā ka silda 4.00-11.00 un no 18.00-23.00 pārējais laiks ir kā nakts režīms kad temperatūra var krist līdz 16grādiem.
attiecīgi katls izvēlas ūdens temperatūru atkarībā no āra temperatūras
grīdām tā ap 37grādi radiatoriem tipa 59

doma ir ieregulēt ka kurina visu dienu 00.00-24.00 bet ar zemākām temparatūrām.
tas dotu kondensācijas katla efektam strādāt. šobrīd tie 59 kas iet uz radiatoriem to nedod.
Varbūt kāds ir pētījis šo problēmu un atradis optimālu risinājumu.

Un vēl nekādi nesaprotu pie -5 uin +5 gāzes patēriņš nemainās...

Apkures katls strādā pēc uzstādītā pieprasījuma un tikai ekstrasens var mēģināt bez konkrētas informācijas izskaidrot ka turpgaitas temperatūras ierobežojumi neatbilst telpas temperatūras pieprasījumam un āras temperatūras svārstību ietekme neatbilst mājas reālajai siltuminercei ....

vgy7 noteikti ieteiktu meklēt kļūdas apkures sistēmā un automātikas ieregulējumos, bet Jānis.Jānis piedāvātu iegādāties citu automātiku

gāzes patēriņš tiek noteikts pēc skaitītāja?

gāzes patēriņš tiek noteikts pēc balonu maiņas biežuma... LPG
un ne jau man vienam ir tāda situācija. tas attiecībā uz to ka pie -5 un +5 patēriņš vienāds kautgan liekas ka būtu takš jāmainās...

Ja nav nosleepums, kaads sanaak videejais balonu mainjas intervaals? Baloni no "Latvijas propaana gaazes"? Man agraak taadi bija, bet peec pusotras sezonas lietoshanas paargaaju uz elektriibu un tagad esmu vairaak apmierinaats. Bet, cik atceros, aukstaakaa/siltaakaa laikaa gaazes pateerinsh bija atskjiriigs.

maiņa 12 dienas...
220m2
kā jums bija?

Vai pie balonu maiņas tie tiek svērti? Un kādā temperatūrā glabājas baloni? Kāds gāzes sastāvs balonos?

Cik atceros, bija saakot no ~nedeeljas pie -20 un zemaakaam temp, liidz 2-3 nedeeljaam pie nelieliem plusiem, apkurinaamaa telpa ap 150kvm. Man ir aizdomas ka papildus negatiivs efekts ir pie lielaakiem miinusiem - spiediens balonos samazinaas, un "dabuut laukaa" izdodaas mazaak, bet to kaads speciaalists vareetu pakomenteet. Tad peec kaiminja pieredzes paargaaju uz elektriibu, sanaak leetaak un eertaak nekaa chakareeshanaas ar tiem baloniem.

katlinieks - var jau sveert, meegjinaat uzzinaat gaazes sastaavu utt bet nu tas ir par traku normaala pakalpojuma iegaadei, tapeec savaa laikaa pasutiju rataa LPG. Balonus vinji principaa uzstaada tikai aara apstaakljos, lai mazinaatu gaazes eksplozijas risku...

nu ar LPG ir bijis visādi dažreiz mēģina nomainīt 2 balonus 4 vieta ...tipa nejaushi... :)

pie mīnusiem slēdzu iekšā sildītāju tajā balonu kastē, lai tā gāze turpina iztvaikot,bet tagad pie + viņi nav apsarmojuši, nav jēga sildīt.
Par to svaru un sastāvu ir dzirdēts ka gan svars gan sastāvs neatbilst tam kam jābūt bet...katru reizi svērt un kas man to sastāvu pārbaudīs...

bet nu jā jautājums jau vairāk bija par to kā katli ekonomiskāk strādā vai 1 h ar 60 grādiem vai 2 stundas ar 30grādiem, nu tas tā brutāli, bet pēc būtības.
Tas jau domāju ka aktuāli visiem kas strādā ar gāzi, neatkarīgi no tā vai dabasgāze vai propāns. tikai ekonomijas atšķirība mainīga.

Balonos propāna-butāna maisījums. Propāna vārīšanās(pārejas no šķidra uz gāzveida stāvokli) temperatūra -40, bet butāna 0 grādi, tātad pie negatīvas temperatūras butāns paliks balonā. Uz katra balona ir tā saucamā pase, kur uzrādīts gan tukša balona svars, gan iepildāmās gāzes svars. Ja pie balona maiņas balonā ir atlicis svars, tātad mēs gāzes piegādātājiem atdodam atpakaļ gāzi, par kuru ir samaksāts.

jautājums jau vairāk bija par to kā katli ekonomiskāk strādā vai 1 h ar 60 grādiem vai 2 stundas ar 30grādiem...

lai uzsildītu spaini ūdens par X grādiem ir nepieciešams iztērēt Y litrus degvielas, tātad palielinot degšanas jaudu samazinām degšanai nepieciešamo laiku. Kondensācijas katliem uzturot paaugstinātu temperatūru mēs izejam no kondensācijas režīma, tātad palielinām dūmgāzu temperatūru papildus uzsildot atmosfēru.