Siltumsūknis, protams ir laba lieta. Bet visām labām lietām ir savi mīnusi. Galvenais mīnuss ir salīdzinoši lielā ierīkošanas cena. Vienkāršāk un krietni lētāk ir uzstādīt gāzes katlu pie sienas. Un par ietaupītajiem tūkstošiem maksāt par gāzi var vismaz gadus 10. Ja vēl ņem vērā kredīta %....

Nekādā ziņā nenolieku siltumsūkņus, uzskatu ka tā ir nākotnes apkure. Iespējams kombinācijā ar saules baterijām uz ēkas jumta.

Palasot diskusiju, rodas iespaids, ka visi ir saskārušies tikai ar viena tipa siltuma sūkņiem - tiem, kam kontūru ierok zem zemes. Tehnoloģijas iet uz prieksšu un parādās arī citi tipi. Katram ir savi plusi un mīnusi:

1. Siltumsūknis ar kontūru zem zemes. Galvenais mīnuss - vajag zemi un lielus darbus ierīkošanai, pie lieliem mīnusiem pazeminās lietderības koeficients un ir aizsalšanas iespēja.

2. Siltumsūknis ar kontūru upēs utml.. Lietderības koeficients augstāks, bet joprojām vajag to pašu upi.

3. Gaisa siltumsūknis. Nevajag zemi un lielas platības, bet lietderības koeficients ļoti strauji krītas pie aukstākas gaisa temperatūras. Apmēram pie -10 jau iet 1:1 ar elektrību.

4. Dziļurbuma siltumsūknis, kas sūknē gruntsūdeņus no viena urbuma otrā. Noteikti labāks par iepriekšminētajiem, bet ar tiem ūdeņiem nekad neko nevar zināt.

5. Un tagat visjaunākā lieta - Dziļurbums (50m), kur ūdens tiek sūknēts pa atsevišķu noslēgtu loku. Zemes temperatūra tādā dziļumā ir konstanti +10 (kas nozīmē ka lietderības koeficients jebkādos laika apstākļos ir augstāks kā jebkuram cita tipa siltumsūknim). Aizsalšanas riska nekāda. Tā kā loks ir noslēgts, tad dziļurbumam nevajag atļaujas un nav jāmaksā zemes dzīļu nodoklis. Ierīkošanai nav vajadzīga liela platība. Vienai standarta privātmājai pietiek ar 2-3 dziļurbumiem. Izmaksas +1-2tūkst. vairāk.

Tā lūk esmu izlēmis savi mājai šovasar ierīkot siltumsūkni ar dziļurbumu.

Kādu kantori reklamējam?

Kas 1. variantā var aizsalt? Ja melo, tad līdz galam!

Nevienu nereklamēju, izsaku savus personīgos novērojumus un secinājumus.
Aizsalt nevajadzētu nekam, ja paveicas ar ierīkotāju. Bet ņemot vērā, ka nav simtprocentīga garantija par ierīkotāja kompetenci, tad ir nācies redzēt visādus variantus. Par seklu ierakts, ielaiduši ūdeni bez neaizsalšanas piedevas un kā reiz uznāk lielais sals. Rezultātā sildās cilvēki līdz pavasarim ar elektrību. Visādi gadās.

Nevis +1-2tk, bet kā minimums +30% no projekta izmaksām, ja salīdzina ar zemes kontūru. Manā gadījumā tas sanāca pat vairāk.
1) Salīdzinājums: zemes kontūrs 500 tek.m.=2000Ls vai 2x90m dziļi urbumi, kas sastāda 37x180=6660Ls. Tā kā padomā.
2) Par konstanto temperatūru piekrītu, tikai parasti tā būs apmēram 8-9 grādi.
3) Par urbšanas darbu saskaņošanu (nesaskaņošanu) nepiekrītu. Veidojot šāda dziļuma urbumus kā likums tiek atsegti vairāki līdz tam nesaistīti ūdens horizonti. Atstāt tāpat- var jau, bet nebūs īsti pieklājīgi, no kā izriet, ka jāparedz arī naudiņa urbumu tamponāžai (starpslāņu izolēšanai). Pieskaitam vēl apmēram 2000Ls uz urbumu.
3) Par gāzes skapi uz sienas. Nekāda tūkstošu ekonomija nesanāks un 10 gadus par velti kurināt nesanāks, ja vien gāzes truba jau nestāv zem gultas. Projektēšanas, saskaņošanas un ierīkošanas izmaksas jau ir pielīdzināmas siltumsūkņa ierīkošanas izmaksām. Plus gāzes tarifs...
4) Ierīkojot siltumsūkni, noteikti ir vērts padomāt par siltajām grīdām.

Tas īsumā ir viss. :)

Manā situācijā noteicošākais ir tas ka dziļurbums aizņem mazāk vietas.
Kādēļ 90m? Pēc manā rīcībā esošās informācijas urbj 50 m. Tad varbūt pietiek tikai ar 1 urbumu.
Par gāzes "skapi" atļaušos nepiekrist. Pašlaik pagaidu variantā stāv gāzes katls pie sienas. Nekādas lielās izmaksas nebija. Viss pāris simtos iekļāvās (domāju uzstādīšanu un atļaujas). Pāris papildus papīrus (līgumus un iesniegumus) aizpildīju gāzniekiem, atnāca meistari un vienā dienā piemeta manu "Junkeru" pie sienas virtuvē.
Pārējā apkures sistēma - tā jau cita lieta, tās izmaksas nemainās atkarībā no siltuma avota.
Par siltajām grīdām. Lētāk un veselīgāk ir radiatori. Tādēļ būs man siltās grīdas tikai sanmezglos un vestibilā (kur kurpēm žāvēties).
Gadījums no prakses. Man darbs saistīts ar apkuri. Viens klients demontēja savu silto grīdu un uzstādīja radiatorus, teica ka kājām problēmas. Gadās arī tā.

Atļaušos pajautāt - kurš tad zemes kontūrā lej ūdeni ar vai bez piedevām? Visas man zināmās un savulaik aptaujātās firmas tur lej glikolveidīgus neaizslastošus šķidrumus. man ar kanniņa ar tādu blakus sūknim stāv! Lai tas sasaltu 1,5 m dziļumā laikam vajag vismaz "dienu pēc rītdienas".

Te jau Fin rakstīja par gāzes trubu zem gultas ;) Pāris simtu naudiņas tikai šajā gadījumā. A ja gāzes caurulīte mājās nav? Tad skatāmies apmēram šite
[abc.delfi.lv]
Tātad 15m caurulīte ar pribambasiem un pieslēgumu 2500 naudiņas. Tas ir, ja laimējies 15m attālumā no gāzītes dzīvot. A janu kilometriņš jāvelk? Šitāda lietas nav korekti salīdzināt. Tad jau tas cilvēciņš, kurš kautkādu iemeslu dēļ kontūriņu jau ieracis var sist pie krūts un apgalvot, ka siltumsūknim ir pašas lētākās ierīkošanas izmaksas, jo redz gāze būtu jāvelk no Inčukalna. Ūdens zemes kontūrā - tas jau skan pēc kaitniecības. A demontēt siltās grīdas konstrukciju (pirmā stāvā parasti ap 7cm nedaudz armēts betons) - tur jau nav kājās vaina.

Ko viņš atļaujās izteikt kritiku siltajam grīdām ???!!! Viktor fiksi močī savus argumentus!

Vai nevarētu pastāstīt par to starpslāņu tamponāžu. Cik saprotu tad urbtā caurule tiek atstāta gruntī un tad nav īsti skaidrs, kā ūdens no viena horizonta var plūst optrajā.
Te skatījos pārraidi par tuneļa ierīkošnu Alpu kalnos un tur stāstīja, ka apmēram pēc 2 nedēļām grunts nosēžas un saspiež ierīkoto tuneļa dz/betona apvalku.

vai es esmu domāts kā viktors?
ja darbaļaudis vēlas, tad varu būt arī naktspodiņš. tikai nečurājiet iekšā.