Kada pieredze, ko dzird par taupiibas pasaakumiem energo res. cenu kaapuma gaidaas? Vai Juusu klienti kaut ko domaa par taupiibu un kuraa virzienaa?

Piem. Mani klienti tikkai meklee letaako kurinaamo un nedomaa ne par siltinaashanu ne par citiem paneemieniem.

Pērkot dzīvokli biju plānojis likt programmējamos termoregulatorus lai varētu automātiski regulēt radiatora temperatūru, jo dzīvoklī stāvēja siltuma skaitītājs. remonta steigā aizmirsu par to kā rezultātā tagad stāv parastās termogalvas.
tā kā apkure ir pie 50Ls/MWh tad skatos iespējas pa vasaru tomēr uzlikt automātiku (honeywell) bet ir neliels bet... jāmaina pie viena termoventila armatūra...
kautgan skaidrs ir viens - attistitajs ir piehaltūrējis ar siltumizolāciju, tāpēc vasaras sezonā tiks papildus siltināts mansards (labi ka tiek pie konstrukcijām no bēniņu puses)

No pasūtītāju un generaluznemeju puses taupits tiek, tik zel ka uz materialu kvalitates un tehnisko parametru rekina.

piemers:
zviedru ventagregatam nepieciešams kalorifers ar jaudu 9 kW, dāņu apmeram 20, poļu 28.5kW.

kuru verķi izvēlējās pasūtītājs.

aizmirsu piebilst- apgriezti proporcionali samazinas agregatu cenas :DD

Taupība ir ēkas pastāvēšanas otra naudas sastāvdaļa.
Par šādu taupību diemžēl var domāt tikai tie, kas kautko paši māk darīt. Jo, ja ēkai visas konstrukcijas ir bijušas izveidotas kaut cik normāli, tad vienas, vai otras konstrukcijas būtiska nosiltināšana lielu iespaidu momentāli neatstāj.
Taupības pasākumi vairāk izpaužas ilgstošā periodā. Tādu taupību mēs laikam izjūtam tā, ja telpās ir bijuši 14..16 grādu silts un esam nosiltinājuši logus, tad gaisa siltums paceļas līdz 18..19 grādiem. Mēs taču tapēc nesāksim nolaist temperatūru zemāk, lai kaut ko ieekonomētu. Rezultātā siltumpatēriņš diezin vai samazināsies, drīzāk paliks iekpriekšējais.

Tie, kas normāli par ēkas ekspluatāciju domā normālos apstākļos, jau pašā sākumā jādomā no paša celtniecības sākuma. Par daudzstāvenēm runājot, tur lielākai daļai pie vienas vietas, galvenais lai neko nedarot būtu zemas ekspluatācijas izmaksas. Pēdējie divi pretpoli manā praksē - ar blīvēšanas pārbaudes palīdzību sadarbības kantoris izvilka montāžniekus no sūdiem. Privātmāja 140 kv.m, maksa par apkuri ar propānu butānu Ls 400 mēnesī, kā parādīja pārbaude "lielais paldies" jāsaka tiem, kas cēla šo māju. Montāžnieki beidzot saņēma savu naudu par darbu, bet klientam uz rekonstrukciju aizies aptuveni tūkstoši 40. Marta sākumā palaidām siltumsūkni nelielā rūpnīciņā 800 kv.m, elektrības patēriņš pēc skaitītāja 550 kW/h, aptuveni 30 Ls mēnesī, tie ir dati ko mans nosauca, nedomāju ka pasūtītājam būtu nodoms man prātu jaukt.

Uldisj.. vai tu neesi kļūdījies. Manuprāt celtniekam būtiskāk ir pēc iespējas lētāk uzbūvēt, bet eksplutācijas izmaksas..kā ir tā ir. Tapēc, jau tendence projektos pēc iespējas vairāk stiklot telpu virsmas, jo kāda te apdare, samontē tikai stiklotos rāmjus un viss, vari nodot ekspluatācijā.

Nē, es neesmu kļūdījies. Šobrīd iet uz to, ka dzīvos tie, kas visu laiku ir godprātīgi un kvalitatīvi strādājuši, beigušies ir tie laiki, kad cilvēki, kas ir vienreiz redzējuši podu, uzskata sevi par profesionāliem santehniķiem. Vajadzētu Jums redzēt tehnikumu mācību grāmatas Vācijā pēc kurām tiek gatavoti santehnķi tur. Mūsējiem vēl otreiz būtu pamatskola jābeidz lai varētu sākt apgūt šo vielu, par neklātieni runājot - bez vidusskolas izglītības nekas nesanāks, tas gan arī tepat pie mums Celtniecības koledžā ir. Runājot par stikla virsmām, to izveidot, tas ir mākslas darbs, spriegumi, pareizie stikli. Toties uz ventilāciju var labi nopelnīt, pie šādām virsmām palielinās saules radiācijas ietekme uz ēku, bet pareizi projektējot, to var un vajag izmantot par labu sistēmas izveidei - rekuperācija, rezultātā būs slodze uz apkures sistēmu mazāka un pie viena arī ventilācijas iekārtā neaizmirst ielikt ogļskābās gāzes zondi, lai strādā pēc nepieciešamības, ja vien nav citu specifisku prasību vēdināšanai.
Galu galā labi meistari ir arī pie mums, kas ar galvu draudzējas, bet tādu ir ļoti maz.

2 uldisj: he he he par tiem santehniķiem. musu galā ar bij viens tads. pamateni pat nav pabeidzis (pedejā laikā gan esmu redzejis pie vakarenes apgozāmies) bet toties pašam firma un pašnovērtējums sev ta kāāāāāds. Darbā ar pieņemti lidzigi gurķi.

taisija santehniskos darbus privatmaju buma laikā, apkures katls - elektriskais. klients pec tam kad nopircis to būdu pec pirmā elektribas rekina giibst.
tagad kaut kur izkasijis sertifikātu un jau piedalas pašvaldibu konkursos.
viņa moto- es stradaju ar garantiju, tobiš ar elektrokatlu mazaks čakars montāžniekam.

ventilācija tas i super. pašam riktīgi pieduras. žēl tik ka pasutitajs žņaudzas uz naudas reķina, viņu neinteresē ekspluatacijas un energoresursu izmaksas.

poļu rekuperatoram vajag kaloriferu ar jaudu ap 30kW, dāņu ap 18-20, goldam 9.

mana pieredze rāda, kad cilvēkam sniedz normālus skaidrojumus par iekārtām kā teikt tautas valodā, viss notiek. Protams ir arī tāda kategorija, kas pēc gada vai diviem atnāk, lūdzu dariet kaut ko lietas labā, jums bija taisnība, bet tagad no esošās kreizī sistēmas jadabū maksimāli labs rezultāts. Tā kā jautrības netrūkst. Par ventilāciju runājot, kā izrādās ASV 30% gadījumu gaisa kvalitāte neatbilst kvalitātei, tad domāju, kad pie mums no 100% labi ja viens procents ir normāls. Sākot ar sabiedriskā sektora ēkām, nemaz jau par individuālo māju sektoru nerunājot.

neteiksu kurā vietā. bet tagad montejam sistemu vienā gaļas kombināta biroja telpām. ārpusē tur ir drūmākā smaka. un tā pati smaka tiks iepusta telpās. :D