kritumam jabut tadam lai notiktu caurules pašattīrīšanās. un vienlaicigi nedrikst but par lielu jo var notikt carules izdilšana.

paskati pipelife.lv vai uponor.lv. tur pie katalogiem viņiem ir daudz maz populara valodā paskaidrota gan iebūve gan par kritumu aprēķinu.

Tas ir, vai jarekina, cik ūdens tek utt?

Teoriju tu esi apguvis, bet paskaidro vai tev pašam neliekas vismaz smieklīgs šitais teikums: "un vienlaicigi nedrikst but par lielu jo var notikt carules izdilšana".
Nu var jau runāt garām, bet nu šitais parāda, ka pašam nav absolūti nekādas sajēgas par tēmu. Kam ir jānotiek, vai cik tūkstošgadēm ir jāpaiet, lai ūdens caurule no pārāk liela krituma izdiltu! Tad jau stāvvadi daudzstāvu mājās visi sen būtu cauri. Un tā ir kanalizācijas caurule, pa kuru ūdens tek vidēji 10-30 minūtes diennaktī. Tad jau dzeramā ūdens caurules, kurām ir pat plānākas sienas un ūdens tek nepārtraukti.
Pārāk liels kritums vismaz grāmatās tiek definēts kā nelabs tikai un vienīgi tā iemesla pēc, ka varot uzkrāties tauki uz sienām, bet mūsdienās tas ar mazgāšanas līdzekļiem vairs nav aktuāli. Un vēlreiz par to pašu - ja kritums pārāk stāvs būtu slikts tad visā pasaulē lietotie stāvvadi nekur netiktu izmantoti.
Kritums tās tiek rekomendēts tikai un vienīgi kopējās augstuma atšķirības ekonomijai un parasti ir problēmas ar pietiekama krituma nodrošināšanu. Kritums kanalizācijai nevar būt par stāvu!

Vispār jau "ūdens deldē akmeni" ;) Takš pat ražotāju ieteikumos un visādos LBN ir tikai minēts minimālais kritums. Maksimālais nekur nav minēts. Garāmejot pieminēts maksimālais ātrums, taču nav definēts un vairāk piemērojams caurulēs, kur aizpilde maksimāla (lietus notekas). Sadzīves kanalizācijā jau galvenais normāls caurules diametrs. Vēl katram posmam (starp skatakām vai pārgāzes akām) jābūt vienmērīgam slīpumam, lai plūsma būtu vienmērīga. Pārgāzes akās gan varētu parūpēties par nodilumizturību (tērauda plāksne). Pašas caurules neizdils - plūsma nav sitiens. Sūdam jau būtu vieglāk peldēt pie 2cm. Taču, ja ir nepieciešamība, var laist stāvāk. Tikai šinī gadījumā skatakas vai pārgāzes akas vajag likt normāla diametra, lai nepieciešamības gadījumā varētu izskalot. Citu reizi kanalizācijas nosprostošanos izraisa nevis pārāk mazs slīpums, bet ūdens taupīšanas tehnoloģijas, piemēram tualetes pods ar 2 dažādiem noskalošanas tilpumiem. Lielo darīšanu noskalojam ar mazu ūdens daudzumu. Ja pa ceļam nepieplūst izlietnes ūdeņi, ar laiku aizdambējas kā likts. Ja nav upes, tad kuģis uzsēžas uz sēkļa :D

pats iesāki. necepies.

iedod bildi (topogrāfiju) un sataisišu tev projektu. par nelielu bet godīgu samaksu.
pagaidam tā tikai tada muldēšana vien mums ir. bez jebkādam saitībām.

Esmu bijis visados objektos, ir ari nacies tirit k trubas, bet visur viena vaina, kritums par mazu! Piekritisu tiem, kas rakstija, ka pie ierobezotiem apstakliem ierikot lielaku kritumu drikst pietureties pieminimala. Bet tur,kur vieta un apstakli atlauj var ierikot ari lielaku kritumu.

Tā saucamo pagalma kanalizācijai maksimālo sliipumu rekomendē līdz 15cm uz 1m. Minimālie un maksimālie sliipumi ir ekstreemi un cenšās tādus nelietot. Minimālais diamters ārējai kanalizācijai ir DN 150, bet tai rekomendējamais slīpums no 1 cm - 7 cm uz metru. 1 skataka ne tuvāk par 3 m no ēkas sienas, bet 1,5 m attālumā no apbūves gabala robežas obligāti jāierīko kontrolaka, piemēram, ja kanalizācija tiks novadīta pilsētas tīklā.

Ļoti līdzīga tēma iestājās vakar - izdevās pieliet kanalizācijas sistēmu, apmēram pusstundu turot krānu vaļā. Ir aizdomas uz iekšējās apdares drazu klātbūtni caurulēs, vieta vairāk vai mazāk lokalizēta. Vienkāršākais variants droši vien ir čakarēt ar trosi, bet - vai ir pieejama arī cauruļu inspekcija sadzīves (ne-industriāliem) gadījumiem? Būtu interesanti paskatīties caurulēs pirms un pēc tīrīšanas, lai toč zinātu, ka viss ir kārtībā.

Paskatisanas caurules ar ciklopu bus padargs priecins... :)

Gadi pagājuši kopš rakšanas jautājumiem. Kā ir sanācis? Kādu kritumu izmantoji? Tiki kādā skaidrībā?