Sveicināti. Vai kāds ir speciālists un varētu apmēram paskaidrot kāds būs elektrības patēriņš apkurei ar jonu katlu, ja: 1) mājā ieklātas siltās grīdas, 2) mājā salikti radiatori. Interesē cik būs kWh vienā stundā. Kā arī lūdzu paskaidrot līdz kādai temperatūrai jāuzsilda siltās grīdas un līdz kādai radiatori, lai būtu telpās optimāla temperatūra ap 22 C (Mājai ir divi stāvi kopā 200 m2).

Domā, ka jonu katlam lietderības koeficients lielāks par veco labo elektrisko saulīti? Nekā nebija- ja māja kārtīgi nosiltināta, tad sildi māju ar super-truper joniem vai visparastāko elektrisko spirāli- reķin būs vienads. Apkure ar elektrību būs visdārgakā un neviens "specialists" nepateiks elektrības patēriņu. Parēriņš būs atkarīgs no mājas siltinājuma, āra temperatūras, saimnieku dzīvesstila, u.t.t.

Būtu labi, ja komentētu kāds, kam šādas sistēmas ir jau uzstādītas.

Bez būvkonstrukciju siltumtehniskā aprēķina un blīvuma pārbaudes tukša mākoņu stumdīšana. Bez aprēķiniem - sākot Ls 40 un beidzot ar 400 un uz augšu, visu nosaka ēkas celtniecības proces un pareizi izrēķināti iekšējie tīkli. Manis minētie skaitļi ir no pieredzes, cilvēciņš maksāja Ls 400 par 150 kv.m un kašķējās ar montāžniekiem un naudu par padarīto nemaksāja. Uztaisīja blīvuma pārbaudi un rezultātā celtnieki "jādrātē". Nepareizi ieliktas izolācijas jumtā, neblīvumi blokos un tā tālāk. Iespējams variants ka meklēja lētāko variantu ar kaut kādiem kreisajiem tipiņiem un arī dabūja ko gribēja. Tas arī viss. Lai Jums jauka diena.

Peedeejie kas man zinaamu bija 50m2 dziivoklis meenesii 28lvl un 60m2- 36lvl,peedeejais ko dzirdeeju teicaas 150m2 maaja -120 lvlar visiem paareejiem patereetaajiem,ja vien nemelo.
Cik esmu uzlicis ,neviens mani nav lamaajis.

Viss paareejais ir tieshi no siltinaajuma un paareejiem faktoriem, kas ieprieksh mineeti.....arii no taa kaa kurina kaa programmee cik silti vaig.....

Arī gribu ierīkot elektro apkuri, bet nezinu kādu katlu vajadzētu šim pasākumam. Vai no katla arī atšķiras elektro patēriņš un pēc kādiem kritērijiem būtu jāvadas?
Man vajadzība būtu ne katru dienu izmantot to, bet ļoti aukstās dienās vai brīvdienās lai nav jānes malka un jākurina katls un varētu paslinkot.
Ceru uz kādu zinoša cilvēka noderīgu padomu.

Kā elektroapkures lielāko priekšrocību redzu tieši to, a nav jāvelk caurules un jāliek katls. Līdz ar to zemas sākotnējās instalācijas izmaksas. Varētu kāds sarēķināt tās apkures izmaksas, ņemot vērā infrastruktūru un tās amortizācijas laikus. Citādi te visi gudri kaut kādus no gaisa grābtus ciparus drukāt.

Tā kā apkure rēķināta tiek kw, tad ar elektrību viss skaidrs: 1kw patērētās elektrības dod 1kw siltuma, ar visiem pārējiem kurināmajiem ir iespējas demagoģijai: lai iegūtu 1kw siltuma ir jāsadedzina noteikts daudzums degmateriāla un jāatskaita katla KPD- siltums, kas aiziet skurstenī. Malkai, oglēm, gāzei tā siltumjauda atkarīga no vairākiem faktoriem un svārstās tas cipariņš 30-40% robežās. Ja ar šeit ko vidēji aritmētisko izrēķinām, tad ir uzzināta 1kw pašizmaksa.
Tālāk sākas jautājums kur neviens no gudrajiem savas preces reklamētājiem neiedziļinās- mājas reālā siltumatdeve. Es zinu māju, kur 24 kw gāzes katls pie -20 telpās vairāk par +15 nespēj uzdzīt. Mājai(šķūnim) 92 kvadrātmetri...pērn mēnesī 80 ls par dabasgāzi.
Ogres rajonā uzlikām cisternu 270 kvadrāti mājai un apsildāmais baseins 30 kubikmetri ūdens...pa gadu divas tonnas gāzes nokurināt nesanāca, ar uz kādiem 80 vidēji mēnesī sanāk... interesanti kuram no viņiem gāzes apkure liekas lēta?
Nosiltināsiet māju ar siltumzudumiem 20-30 vati uz kvadrātu, jebkura apkure liksies lēta, tiksiet zem 20 vatiem- lēti būs siltumu pat ar taksi maisā no darba atvest, kamēr dzīvosiet uz aizvēsturiskajiem 100 vatiem uz kvadrātmetra, apkures izmaksas arī būs kā Rīgas Siltumam.

Dīvaini, bet elektrībai arī lietderības koeficients ir 0,98 jeb 98%. Tarifu aprēķinu metodikā, kā teikt kau kas arī vados mēdz pazust. Elektrības zagšana šeit neskaitās.

katlinieks wrote: > "mājas reālā siltumatdeve".

Siltumpaņeme ;)