mĀJAS PROJEKTA aprakstā sadaļā par elektribu rakstīts "Papildus 1. stāva līmenī jāveic nullēšana. Nullvada instalācijai jāpievieno vannas, dušas paliknis, kā arī sanitārtehniskās instalācijas maģistrāles (ūdensmērītājs jāšuntē)"

Jautājums ir vai nullēšana nozīmē savienot šis te augstāk minētās ierīces ar nullvadu (zila krāsa) vai zemējumvadu??? Ko nozīmē šuntēt ūdensmērītāju? vai varētu būt ka jāsavieno ar vadu pie udenmērītāja pienākošā un aizejošā truba??

Zemsprieguma līnija pienāk pa gaisvadu, tālāk pa kabelīti aiziet uz US kas ierakta zemē, un no zs aiziet 20m ievadkabelis uz māju, Cik noprotu pārsprieguma aizsardzība būtu vēlama ja gaisvadu līnija?? Kādas atsauksmes ir par pārsprieguma aizardzību ēkas sadales skapī?

Kādi varianti ir par zibens aizsardzību? ir diplakņu metāla jumts! Vai vienkāršai zibensaisarzībai pietiktu uztaisīt zemējuma konturu ar trijiem divus metrus gariem elektrodiem ar attālumu starp tiem 4m un savienot to ar jumta konstrukciju, bez jebkādiem tur zemējuma pretestības mērijumiem????

Vai pie zemējuma kontūra ir jāvieno mājas sadales zemējuma (dzeltenzaļo) vadu kopa?

Izkatās, ka to projektu taisījis arhitekts ar kārtīgu krievulaiku izglītību un izmantojot taustiņus copy-pasta. Lai tas arhitekts tad izstāsta, kā sanullēt plastmasas dušas paliktni un plastmasas trubas? Vispār jau projekts ir vajadzīgs būvinspektoram, bet būvēt vajag pēc reāliem apstākļiem un domajot argalvu. Mūsdienās visas trubas un elektroiekārtas zemē.Nullēšanas mode nāk no krievu laikiem. Par zemējumiem te foruma bija ļoti plaša diskusija, vajag tikai pameklēt. Ja runa iet par pārsprieguma aizsardzību, tad mans uzskats ir, ka tā ir izmesta nauda. Ja zibens kārtīgi "šandarahņet", tad tāpat visu saspers un vienīgā iespēja aizsargāties ir,pērkona laikā, izraut elektroiekārtas no rozetes. Par kādu aizsardību var būt runa, ja man saspēra rūteri kurš bija izrauts no elektrības un tam bija pieslēgti tikai tīkla vadi. Mājai vajag kārtīgu zibensnovedēju un pareizi izveidotu elektrotīkla zemējuma kontūru, bet parejais jau ir Dieva rokās. Zibensnovedēja pretestībai īpašas nozīmes nav, jo pie miljons voltu sprieguma 5 omi, vai 500 omi ir pilnīgi piekājas. Gan jau man kāds tūlīt oponēs, bet tā jau ir fizika un neviens zibens gaisa nav palicis.

Tieši zibensnovedējam pretestība ir ļoti svarīga - ar šausmām skatos uz tiem pīķiem virs mājām, kas ar resnu drāti tiek novadīti pa taisno zemē. Tas ir labākais zibenspievilcējs pasaulē. Normālam zibensnovedējam netālu no zemes ir pārrāvums vadā, ja, tipa iesper, tad kā jau teici, miljons voltu tāpat pa peremičku pārlēks uz zemi. Bet metāla pīķis virs jumta, ar zemes potenciālu vispār ir sviests.

Principā jau aaaa taisniba, bet parasti nekadu pārrāvumu zibensnovedējā netaisa. Uz koka mājas metāla jumts tā uzlādejas, ka maz neliekas(pats esmu atrāvies) un tam noteikti ir jabūt savienotam ar zemi. Var jau likt kautkādus noplūdes rezistorus, bet vienkāršāk un drošāk ir drāti zemē un miers.

tad sakat ka pārsprieguma aisardzībai nav tolka? Bet tad sanāk ka vanna un visi pārējie daikti ir jāzemē ne jānullē???

Neatkarīgi no "tolka", "aizsargi" (atvienotāji) ir populāri un, manuprāt, lētāki par pūliņiem ikvienu iekārtu pirms "īstā brīža" atvienot ar rokām.
Pārsprieguma izlādētāji ir dārgāki, tomēr pat tie ir daudz lētāki par, piemēram, kabeli (kuru, nedo' dies', var caursist) + ierakšanas darbu.

Izklausās pēc kautkāda kolchozprojekta projektētāja.
Ja gribi likt zibensaizsardzību, tad pārsprieguma aizsardzība būs vajadzīga, būs nozīme arī zemēšanas kontūra pretestībai noplūdes strāvām.
Potenciālu izlīdzināšanai būtu pievienojami metāliski dušas palikņi un vannas, metāliski cauruļvadi.

US jau pārsprieguma aizsardzību neuzstādīsi! un ievada kabelis ir pakļauts nosvilšanai ša vai tā jo tā tak liekama mājas sadalē!
Biski nesaprotu vienu lietu. Ja es taisu zibensaisardzības zemējuma kontuuru mājai un pie šā paša kontūra zemēju mājā atrodošas el. iekārtas, vannas u.c. lietas tad jau zibens spērina gadījumā zibens ienāk mājā, jo vis tak ir kopā savienots ? vai zibens mājā neināk bet aiziet tikai uz zemi???

Tādēļ tiek izmantota pārsprieguma aizsardzība, kura ierobežo impulsveida spriegumu un liela nozīme ir pareizai izbūvei kā arī zemēšanas kontūra pretestībai noplūdes strāvām.

Pret tiešu zibens spērienu ir praktiski neiespējami aizargāties. Zibensnovedejs pasargās no mājas aizdegšanās, bet elektronika vienalga "aizies pa gaisu". Ne jau zibens ienāks mājā, bet elektromagnetiskais impulss, pret kuru ir grūti aizsargaties. Jebkurā vadā, zibens izlādes laikā, inducejas strāva un jo spēriens tuvak, jo indukcijas strāva lielāka. Es nemaz nerunaju par datortīklu aparatūru, kura parasti nobeidzās pirmā, bet cieš gan TV, gan radioaparatūra. Nekādi elektrotīkla pārsprieguma aizsargi pret elektromagnetisko impulsu nepalīdz. Tā pat, ja pareizi izveidots zemējums, 380V nekad nevarēs paradīties 220V rozetē. Zibens, pa zemē ieraktu kabeli, parasti kautkur izsit uz zemi, tad priekškam mājā vajadzīga pārsprieguma aizsardzība? Vispār jau mēs te spriedelējām par lietam, kuram būtu jabūt, bet kuras reālā dzīve parasti nav. Lielakajai daļai māju nav nekādi zibensnovedēju un par zemejuma konturiem vispār nav ko runāt. Tās ir pēdejās lietas, kurām pieverš uzmanību mājas celtniecībā.