Sveiki!
Ir gan manīts, ka šāda grabināšanās notiek, ja asprātīgs santehniķis ir sajaucis turpgaitu ar atpakaļgaitu... Vārsts verās ciet, bet plūsma ir no nepareizās puses un tāpēc arī grab. To arī ir vērts pārbaudīt.

Simts punkti cauruļvadu diamtri par maziem un apkures iekārtas sūknis par spēcīgu darbojas. Junkers katlam kādreiz vajag izlasīt montāžnieku instrukciju, kurā arī visas sūkņu līknes ir parādītas. Vajadzīgo jaudu ieregulē izmainot gāzes spiedienu iekārtā un pēc tam arī sūkni jāieregulē. Ja tie diametri ir par maziem nekāda sūkņa grozīšana īpaši nepalīdzēs. Varbūt palīdzēs plūsmu nobalansēšana pa lokiem, katram sava jauda jāsaņem. Varianti pastāv, smagākais - cauruļvadu posmu maiņa uz lielākiem, kur tas ir nepieciešams un to var izdarīt normāli, zinot katras telpas siltuma zudumus, sākas matemātika un viss notiek.

simts punkti uldisj nebūs taisnība!!! Ja cauruļvadu diametri par maziem-šņākoņa utml troksnis būs, bet ne jau vibrēšana! Visticamākais( ka jau minēja)-nepareizs plūsmas virziens. Pāraudīt vienkārši-atgriežam termogalvu līdz galam vaļā-troksnim būtu jāpazūd. Lēnām griežam ciet-ja kaut kādā istabas temperatūrai atbilstošā pozīcija sāk vibrēt-viennozīmīgi sajaukta turpgaita ar atpakaļgaitu. Risinājuma varianti: 1. Noskrūvējam termogalvu un izmetam pa logu:) 2. Izīrējam atskaldāmo āmuru un ķeramies pie marmora flīžu dauzīšanas, lai pārvienotu caurules aiz sienas 3. termoventili pārskrūvējam uz atpakaļgaitu(īsti pareizi un smuki nebūs-bet ne tādi vien brīnumi redzēti:D. Ja gadījumā vibrējošs troksnis ir visā apkures sistēmā-der pievērst uzmanību izplešanās trauka priekšspiedienam. Ja gaisa spiediens ir lielāks par statisko aukstas sistēmas spiedienu-arī var rezēm rasties trokšņi.

Nav ne pirmā, ne pēdējā reize, ka tāda lietas jārisina.

Domāju, ka tās ir termoregulatoru rezonanses svārstības, kuras sākas, ja ir pārāk liels spiediena kritums uz termoregulatoru. Tur nav vainojami cauruļu diametri, jo, kā raksta Akjel, izmainot regulatora stāvokli, troksnis uz laiku pazūd. Lai samazinātu spiediena kritumu uz termoregulatoru, vienkāršākais ir samazināt sūkņa jaudu, pārslēdzot uz zemāku ātrumu. Ja tas nav iespējams, tad var tālakajam sistēmas radiatoram noņemt termogalvu vispār, bet tad radiators visdrīzāk būs jāapklāj, lai ierobežotu sildīšanu. Pareizāk būtu apkures katla izejā uzstādīt diferenciālā spiediena vārstu vai, ideāli, nomainīt sūkni uz sūkni ar elektronisku griešanās ātruma regulatoru, piem. Grundfos Alfa.Jāsaka, ka parasti termoregulatoru rezonanses svārstības ir reta parādiba, iespējams Akjel grib sildīt 1 vai 2 radiatorus.

Arī man ir līdzīga problēma, siltumsūknis ar siltām grīdām pirmajā un radiatoriem otrajā stāvā. Otrajā vēl nav pabeigtas 2 istabas, un tādēļ nav uzlikti radiatori(iztrūkst 4 no 8 radiatoriem.) Vibrēšanas nav, bet šņākoņa ir novērojama, termogalvu uzgriežot uz 4(max ir 6). Atrisināju sekojoši- pazemināju t plūsmai, un termogalvas uzliku uz 6. Lai gan jāsaka, ka troksnis nebija baigi liels, bet tomēr dzirdams.

paldies par atsaucību.
sistēma man tāda - 50m2 kvadrāts, dzīvojamā telpa ap 25m2, 2 radiatori pie logiem, bez termogalvām, telpā programmējamā junkers pults
pretējā majas/dzīvokļa pusē - guļamtelpa, bez durvīm, termogalva, vannasistaba - vienīgā nodalītā telpa ar durvīm - tur termogalva, kura rūc.
katls euroline ar noplūdēm caur ārsienu.
izskatās, ka tā termogalva visu jauc. doma bija - lai vannas istabā būtu arī silts, ja tur durvis ciet uz pārējām telpām, kurās uzstādīts temperatūras regulators.
par katla ātrumiem vēl nav sanācis iedziļināties.

Termostata vārsts nekad neradīs troksni, ja sākotneji ir izbūveta pareizi apkures sistēma, arī termostatvārstiem uz kuriem tiek skrūvētas virsū galvas ir normālas plūsmu līknes - normāliem ražotājiem un nav ko liet čugunu tieši viņu virzienā, jāsāk ar cauruļvadu diametriem un pareizi ieregulētu apkures iekārtu. Interesanti kāpēc visiem, kam ir termostatgalvas - viņas negaudo - domajiet ko runājiet.

Man arī bija nupat palaižot apkuru pamatīga rūkoņa pa visu māju.
Sākumā vairāki radiātori bija uz off, vai minimāli vaļā.
Pagrabā iedarbinot katlu likās ka kāds ar atskaldāmo āmuru darbojas. Protams atverot visus/vairākus radiātorus problēma ir jau nedēļu kā pazudusi.
Doma par pretēju trubu pieslēgumu būtu pārbaudīšanas vērta...

Vai pareizi saprotu, ka pārbaudīt pareizu pieslēgumu neveicot eksperimentus ar ūdeni ir atvērt vārstu vēsam rariatoram uz skatīties no kura gala tajā parādās siltums ?
Jānāk caur cermogalvu nevis no apakšas ?

Man pieredze mazā dzīvoklī, un nu jau tagad lielā kapēc skan un rūc apkures sistēma:
- kad visas termogalvas auzvērušās vai palikušas uz ļoti mazu caurplūdi, sūknis "mokās", jo nav uz kurieni aizdzīt to visu spiedienu - nav cilpas pie tālākā radiatora, vai vēl labāk "štrunta", kurš atver caurplūdi caur sevi pie konkrēta spiediena (kad citas termogalvas ciet).

Problēmu risināju vannasistabas radiatoram turot galvu visu laiku uz max, vēlāk noņemot nost vispār.

Jaunajā dzīvoklī arī šitais triks bija - istabas uzsilušas, galvas aizverās, un sākās vibrācija trubās - sūknis ūdeni pumpē uz "nekurieni".

Griežam ktlam mazāku jaudu, lai nekad neizveidojas situācija, ka galvas pilnībā aizveras, vai liekam cilpu. Es apkuri taisot tomēr to cilpu beigās neuzliku, jo ilgas naktis par viņu sabijos, ka tālākajā radiatorā , kurš manā istabā atrodas bērnistabā, nesanāk pārāk maza caurplūde starp radiatoru un viss neaiziet caur šuntu (+ man apkures cauruļu izmērs vienu izmēru par mazu...)