Nepieciešams savienot dažus kabeļus (3x2,5), un savienojums jāglabā zem zemes. Savienojumam līdz ar to jābūt izcili hermētiskam, gruntsūdeņi tur un tā. Kādu tehnoloģiju pielietot? Esmu dzirdējis par kautkādām caurulēm ar želeju, kuras tipa karsē ar fēnu un beigās viss pasākums sanāk riktīgi hermētisks. Kur ko tādu dabūt?

Bodees ir tie zemzemes savienojumi - nekas nav jaakarsee, ideja taada, ka ir taada kaa plastmasas kastiite, kuraa ir iekshaa uudeni atgruudosha zheleja. vadus pa abiem galiem iekshaa, savieno, kastiiti aiztaisa, un zemee iekshaa. Tur, protams, ir gumijas muftas utt., kas jau taa max. pasargaa no uudens. Bet tas maksaa paari par 10 Ls uz vienu. Es dariiju vienkaarshaak. Njemam uudens cauruliites gabalu (nu kaadi 10-15 cm) - vislabaak plastmasas, uzmaucam vienam vadam, tad vadus savienojam satinot vai kaa savaadaak, pamatiigi notinam ar izoleni, tad savienojuma vietai uzgjeerbj visruu cauruliiti. No abiem galiem pamatiigi ispiezham iekshaa silikonu, nu taa, lai trubele riktiigi pilna. Visu no virspuses kaartiigi notinam ar armeeto izoleni, kas jau pati par sevi droshi vien aizturees 99.9% uudens un lieta dariita. Nezinu kam ir jaanotiek, lai shitais dehermetizeetos. Izmaksas - principaa nekaadas.

Savieno vadus ar tiem klapējamiem elementiem, notin ar izoleni un iemauc kādā pudelē, kurai dibens uz augšu un kakls uz leju ;-)

Panem kanalizacijas caurules gabalu, abus galus ciet. Galos izurb caurumus un uzbaz virsu vadam. Vidu izurb caurumus, ta lai tie pec tam atrastos uz augsu. Pec tam akurati visu aizlej ciet ar izkausetu darvu.

no ieteiktajie 3 variantiem visdzīvotspējīgākais Didimam. aaaa variantam nav laba silikona agresivitāte, jo diemžēl arī tie, kuriem rakstīts virsū NEITRĀLS, praksē tādi nav. soseseds2 variantam piķis zemes temperatūrā paliek trausls, plaisā. Pie kam lejot pārāk karstu, var izkausēt izolāciju, kur vadi nospriegoti, un sanāk šaize. Pie kam abos variantos nav izmantotas dabīgās aizsardzības metodes, kura pielietota Didima aprakstītajā variantā (eksperiments ar ūdenī iegremdētu glāzi). Aiz nabadzības kādreiz elektriķi un sakarnieki kabeļus lāpija, kā Didims aprakstīja. Smalkākā gadījumā ņēma polietilēna ūdens cauruli, vienu galu aizkausēja. Savienoja kabeli, galus izolēja ar izoleni vai kembigiem. Izgatavoja uz piķa bāzes veidotu kabeļmasu. Takš no dažādām komponentēm, kuras bija atkarīgas no novada tradīcijām ;) Tad ar kabeļa dzīslas izolācijas gabaliņu kontrolēja masas temperatūru, lai novaktētu īsto brīdi, kad liet. Kad izolācija vairs nekusa, tad kabeļa savienojumu ielika izveidotajā glāzē un aizlēja. Kad masa sakalta, tad savienojumu novietoja ar caurules aizkausēto galu uz augšu , un noraka. Nevajadzētu aizmirst par kapara un alumīnija nesaderību (jālieto bimetāliskie savienotāji). Bet varbūt tomēr pielietot normālus mūsdienīgus materiālus. Jo viss iepriekš minētais tika darīts tāpēc, ka citu materiālu vienkārši nebija.

Silikons jau nekur klat netiek, tikai plastmasas trubai. Tas ir tas pats darvas variants, tikai musdieniga izpildijuma. Vadi taksh ieprieksh ir bieza slani notiti ar izoleni, un silikons ir agresivs, kamer nav sacietejis - nu tatad paris dienas. Trausls ar vish nepaliek, sala nebaidas. Starp citu, liekas, ka originalas kabelu muftu zelejas ir tiesi uz silikona bazes.

orģinālā silikons bez cietinātāja

Ir šādiem gadījumiem paredzētas kabeļu nozarmuftes, vajag painteresētie elektromateriālu tirgotavās.

Tais pat elektromateriālu veikalos nopērkamā pašvulkanizējošā jēlgumijas jeb izobutilēna lenta lieti noderēs vēl arī citos visneiedomājamākajos pielietojumos. Piemēram, ar to var notīt rokturi līmspīlēm lai ķepas neslīd.

Vismaz kad man Lattelecom montieris savienoja telefona vadus zem zemes, vinjam bija tas origjinalais pribambass. Viņš man teica, ka tāds viens maksājot 16 Ls. Nu nav gluži lēti 2 vadu savienošanai :)