Vēl vairāk - no kurošās krāsns izplūst vairāk litru gāzes nekā ieplūda:
1) uzsilšanas dēļ;
2) ja oglekli skābeklis vienkārši "paķer līdz", tad ūdeņradis to sašķeļ un vienas skābekļa molekulas vietā jau aizlido divas ūdens (1 x O2 > 1 x CO2, 1 x O2 > 2 x H2O).

Kādi tur "1 x O2 > 1 x CO2, 1 x O2 > 2 x H2O", paskaties, kāda liesma kurtuvē un kādi dūmi nāk pa skursteni un uzreiz viss skaidrs. Ja gaisa par maz, un dūmi melni, tad vajag padot vairāk gaisu, vai arī aizvērt šīberi. Ja dūmus galīgi neredz, tad gaisa par daudz un vajag aizvērt tā padevi. Normāli ir tad, ja no skursteņa nāk viegli pelēki dūmi. Vēl ir nianses ar virsgaisu, ja tādu var regulēt.

**********
Kā tas ir - katls darbojas pilnā jaudā?
OK - gaisa padeve ir pilnībā vaļā.
Bet kā ar šīberi? To var vai vajag puspievērt, lai siltums nemūk uzreiz ārā?
Vai puspievērtā stāvoklī katlā atkal neuzkrājas visas tās zarazas vai otrādi -tad tās labāk sadeg?
****************

Es domāju, ka aiz katla šīberim ir jābūt tikai vienā gadījumā - ja ir aizdomas ka skursteņa vilkme ir par lielu (man domāt, ka tas ir tad, kad pieslēdz to katlu kaut kādam industriālam skurstenim, nu tādam kā pagasta katlumājai). Patiesībā es ne tik daudz domāju, cik to izlasīju sava katla instrukcijā. Ja pie parasta skursteņa aiz katla vēl pielikt šīberi, tad katls strādās kaut kādā neparedzētā režīmā, kā Vienstāvs saka, kāda jēga tad ir pielielināt ieplūdi.

Vispār jau katlam gaisa padevi pamatā regulē pieplūdes klapes atvērums, kuru tas termostats ar ķēdīti kustina. Pie kaut kādiem 60 grādiem tam būtu jābūt vēl ar diezgan pieklājīgu šķirbu.

Manam pusgāzģenerācijas katlam vēl ir piespiedu ventilators, kurš arī vadās no termostata šķidrumā, ja nokrīt zem teiksim 80 grādiem līdz 70, tad ja ar vilkmi neiztaisno, tad ventilators piegriež starpību.

Situācija, kad katlā var dabūt tikai 60 grādus ir ļoti dīvaina, man tik 3 versijas:
- gaisa padeve par mazu, vai arī tas šībers uz skursteni lieks,
- malka ir megakluči un pazaļi,
- kāds ir pieslēdzies esošajiem radiatoriem ar divtik lielu cilpu un katlam nepietiek vair jaudas. :)
- bet visreālākais, ka omīte sakruķījusi termostatu, slaukot katlu, kurš klapi regulē no 80 grādiem uz 60 :)

Jā, piemirsu pateikt, ka darvošana ir saistīta arī ar to kādas temperatūras atpakaļgaita ienāk katlā. Ja tā ir vēsa, tad tas nav galīgi labi. Iespējams, ka katliem atšķiras, bet zemāk par 65 noteikti nevajadzētu būt. Ja tur ir tā atšķirība par kādiem grādiem 10-15, tad vaina nav katlā, bet apsaistē.

Klau, Vilni, bet tad jau sanāk, ka ja tiek lietoti akumulatori no kuriem katlā ienāk ~30 grādi, bet iziet ārā 90 grādi, tad no darvas katlā nekādīgi nevar tikt vaļā!? Un līdz ar to vienmēr būs smirdoņa gan katlu telpā, gan dūmā?

Katlam jabūt saslēgtam tā sauktajā mazajā lokā, kura vienmer ir 70 grādi. Talāk jau ir tikai automātikas jautajums.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Katlam jabūt saslēgtam tā sauktajā mazajā
> lokā, kura vienmer ir 70 grādi. Talāk jau ir
> tikai automātikas jautajums.


Kā es tad es nodrošināšu tos 70 grādus tajā mazajā lokā?

Vai tiešām ir tā kā raksta KJM trīs postus augstāk par to ka šādā sistēmā no darvas nevar tikt vaļā?

Kā es tad es nodrošināšu tos 70 grādus tajā mazajā lokā?
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Vispār jau katlam nāk līdzi slēgumu shēmas, kur iespējams nekas jauns nav jāizgudro.
Bet pamatprincips ir vienkāršs - pa mazo loku skrien tik augsta temperatūra, cik to regulē katla automātika - termostats - var uzlikt uz 50, 60, 90 grādiem tik cik katlam vajag, parasti šķiet 80-90. Mazajā lokā savukārt ir trīsgaitas vai četrgaitas vārsts, kurš samaisa īsā loka karsto šķidrumu ar garā loka vēsāko (kur radiatori, akumulatori utt.). Ja nav automātika uz to gaitas vārstu, tad to griež ar roku un skatās kāda temperatūra aiziet uz radiatoriem var laist 50, 60, kaut vai 80 ja radiatori un caurules tur un tā grib. Apskatās kāda temperatūra atgriežas katlā un ja ir virs 65, tad ir ok. To visu iesaka protams taisīt ar automātiku - termostats atpakaļgaitai, var likt uzreizi tādu brīnumu kā Landomat var vēl un vēl visādas sistēmas. Man pašam automātika minimāla, es vispār to gaitas vārstu pēdējā laikā negrozu, uzgriezts optimālajā pozīcijā (starp atzīmēm 3 un 5) un āmen. Kad iekurinu katlu tad vienkārši kurinu, kādas 40-50 minūtes paiet līdz atpakaļgaita ir ok. Ja īso loku noslēdz, tad atpakaļgaitā virs 60 ir jau pēc 20 minūtēm. Un nekādas darvas.
Man piemēram uz 150 m2 laukuma ir 18kW katls, bet ja būtu akumulatori, tad būtu jāņem jaudīgāks, lai tas var īsā laikā piedzīt pilnus akumulatorus. Ja piemēram manai sistēmai pieslēgtu akumulatorus, tad var gadīties, ka katls tos nejaudātu uzsildīt vai arī tas būtu ilgi.

Man ir 145m2, visvienkāršākais malkas katls ņemts dažādu iemeslu dēļ ar lielu jaudas rezervi (neprasiet, kāpēc, tā vienkārši ir sanācis). Skurstenī ir nerūsējošā tērauda odere. Katls kurinās mērenā režīmā, protams, ne ar švunku. Regulēju gan gaisa padevi, gan drusku šīberi, kad sasniegta optimālā temperatūra un īpaši zie'mā nav vajadzības dzīt par daudz siltuma skurstenī. Pēc sākotnējās iekuršanās lieku iekšā 50 cm baļķēnus un pusbaļķēnus - lēni un mierīgi deg ar mazu liesmiņu. Protams, ka tas nav labi no fizikālā viedokļa, bet katlā esošais siltumnesēja apjoms (ap 100l) dod labu buferi kā siltuma uzkrājējs :)

Mājas temperatūru regulēju, kā vajag, kad ir daudzmaz uzsilis, laižu turpgaitā 40 grādus un viss notiek, kamēr katlā ir 70-90. Darva palēnām, protams, veidojas. Bet es periodiski lieku kurtuvē tos tīrāmos pulverīšus un rezultāts ir labs. Visa draza atlobās un nobirst, pārējo šad tad, atverot katlu, nokasu nost. Lūciņa man ir arī slīpajā dūmvada posmā no katla izejas līdz skurstenim, lai viegli iebāzt birsti un pašvīkāt. Pa lielam sakot - neko īpaši apaudzis nav un siltumapmaiņa notiek gana efektīvi un ātri. Vasarā izbraucīju skursteni ar birsti, - arī neizskatījās, ka kaut kas būtu aizaudzis. Protams, ka mans variants nav labais, bet vismaz katlu izdodas noturēt tīru.