Robisons1, pa nullesvadu no veļmašīnas plūst tieši tāda pati strāva kā pa fāzesvadu uz to :). Daudzi dzīvokļi un mājas ir pieslēgti tikai vienai fāzei un šai gadījuma izmantot nulesvadu kā zemējumu ir nepareizi. Pa nullesvadu strāva neplūst tikai trīsfāzu slāgumā pie ideāli vienādas slodzes visās fāzes, bet ideāls šai Pasaulē kā zinaāms nav nekas, ja nu vienīgi mūsu valdības plāns, ka izkļūt no krīzes:):):).
elektriķis Māris pareizi saka, pēc Robisons1 izteikumiem kads var mājai izveidot nepareizu zemejumu. Ir pilnīgi piekajas, vai ap māju saroc dzelzceļa sliedes, vai pa lēto sadzen trubas zemē, vai arī, pa bargu naudu, sdzen zemē specialus zemējumam domātus stieņus, galvenais, lai tai brīdī, kad uz veļmašīnas korpusa parādās fāzes spriegums, tiek izsisti "korķi". Tas varbūt tā vienkāršoti, bet bez zemējuma kontūra, izmantojt kā zemējumu nullesvadu, panākt elektroiekārtu drošību nav iespējams.
Nezinu, kādu "perfektu nulvadu ar zemes potenciālu" piedavā Latvenergo un, kā par nelaimi, ekskavatorists Vasja uz pohām, rokot ar savu ekskavātoru, to arī nezin, bet, parraujot kabeli, nezkāpec pirmais partrūkst tieši nullesvads. Vētrā, koki lūstot, jau arī nav lasījuši, ka latvenergo nullesvads ir "perfekts" un, ka reizi, pārrauj nullesvadu.
Priecīgus ziemassvētkus un cerams, ka ekskavatoristam Vasjam, pec svētkim, nebūs pohu un viņš nevienu kabeli nesaraus. Lai jūsu elektroiekartas darbojas "perfekti"!

Viens ieteikums: Sadales skapī, kur sadalās pienākošais spriegums, ir daudz nulvadu saslēgti uz kopējo šinu. Fāzes iet caur drošinātājiem. Un ļoti iesakāms, lai šī nulvadu kopne ir ar papildus vadu sazemēta, lokāli. Tā rezultātā būs izslēgta varbūtība ka nulvada plīšanas, nekonakta gadījumā spriegums pieaugs lielāks par fāzes spriegumu. (Trīsfāzu variantā, pie atvienota nulvada, spriegumi sadalās proporcionāli slodzēm, un tā rezultātā vienā fāzē būs pazemināts, otrā attiecīgi paaugstināts spriegums. Un iekārtām "kirdik". Zemējumu jāvelk atsevišķi, jo tas kalpo avārijas noplūdes veikšanai, lai glābtu dzīvību!

priecigus svetkus! negribejas jaunu temu taisit, jo jus te visi specuki shtromaa esat. tad nu jautajums: man jaunbuvei lai elektribu pieslegtu Latvenergo paprasija 6 shtukas lai jaunu transformatoru sponsoreju. Lai gan vadi iet gar pasu maju... Tad nu pasutiju vinus d%&"st un vilksu kabeli no teva majas, kas ir 350 metru attaluma. Iegadajos jau nopietnu kabeli - 4 X 16 zemee rokamo. Tad nu jautajums ir par to nulli\zemi. Vai vienotie pie nulles teeva majaa, vai tomer atsevisku tuvuma savam skapim.

IQ,
Pie nulles no tēva mājas ir jāvieno nulle un paša uztaisītais zemējums pirms noplūdes aizsardzības(ja tāda ir).

neliels iztirzājums kāpēc zemējumam ir jābūt un kāpēc tam ir jābūt pēc standartiem:
Katrai vielai ir sava elektriskā pretestība, cilvēkam arī. Bojātas elektroiekārtas gadījumā, ja iekārtas korpuss ir ar mazu elektrisko pretestību uz tā parādās potenciālu starpība(spriegums) pret zemi. Ja mums ir izbūtvēts zemējums pēc standartiem un šis korpuss tam ir pieslēgts, tad pieskāriena gadījumā nekas nenotiks, jo zemējuma pretestība ir daudzkārt mazāka par cilvēka pretestību un lielākā daļa noplūdes strāvas aiziet uz zemējumu. Ja nav uzstādīta noplūdes aizsardzība, tad neviens neko var nepamanīt un turpināt iekārtu lietot bez nekādām sekām. Tātad, strāva tiecas uz to vadītāju, kuram ir mazāka pretestība. Ja zemējuma kontūram nav atbilstošās pretestības, tad skatīta tabuliņu šajā linkā [www.allaboutcircuits.com]
Vidēji aritmētiskajam vilvēkam kritiskais slieksnis ar drošības rezervi ir 30 mA. Ja ir uzstādīts noplūdes automāts, tad vairumā gadījumu tas nostrādās vēl pirms mēs paspēsim pieskārties.
Noplūdes aizsardzība ir nepieciešama, lai mēs nelietotu iekārtas ar bojātu izolāciju(tas pasargās arī no strādājoša fēna iekrišanas vannā sekām), tās savlaicīgi atklājot. Šādu iekārtu lietošana palielina risku uz to, ja tiks bojāta zemējuma dzīsla vai tai parādīsies slikts kontakts kautkur, t.i. zemējumam palielināsies summārā pretestība, tad mēs izjutīsim pie pieskāriena visu jaukumu.

nu gan sarakstīju, cerams, neko neaizmirsu.

paldies, elektriķi Māri!
Pastāstīji ļoti izsmeļoši un saprotami - no RTU 2. kursa labumiem daudz kas jau bija aizmirsies... Tevis minētos 0.03A arī biju redzējis uz noplūdes automātu korpusiem, tagad skaidrs, kamdēļ tieši šāds skaitlis.

No praktiskās puses par noplūdes automātu man vēl viens jautājums - vai to var uzstādīt uz visu dzīvokli (dārgs tomēr...) vai ir kāds iemesls, kamdēļ to būtu jāliek uz atsevišķi uz jutīgākajiem blokiem (vannasistaba, apgaisme, utml.).

paldies vēlreiz & saskanīgu gada nobeigumu!

DimanC
Tevis pieminēto noplūdnieku 30 mA vai pat 10 mA var likt kopēju vairākām slodzēm, taču praktiski ieteiktu likt instalācijām bīstamās vietās (vannas istaba, pagrabs, ārtelpu kontakti utml.), bet apgaismojumu, bez iemesla, nav liela jēga, jo nostrādājot paliksi tumsā. Jāatceras, ka noplūdniekam arī pašam jābūt aizsargātam. Ražotāji parasti norāda pirms noplūdnieka esošā lielākā pieļaujamā drošinātāja/automāta parametru.
Ja ir vēlēšanās objektu aizsargāt instalācijas bojājuma gadījumā, tad var uzlikt kopēju noplūdnieku ar lielāku noplūdes strāvu (100 mA utml.).

zihers pareizi raksta, tikai es neesmu manījis pie mums 100 mA, 300 mA gan un to iesaku likt galvenā objekta slēdža vietā.
mazāk par 30mA būtu jāliek uz tām grupām, kur ir salīdzinoši gari vadi(vadu pretestības dēļ) un tuvāk to 30mA nevar uzlikt.

Ja naudas daudz, tad jau noplūdes automātus var likt priekšā un pakaļa, bet nu nav pēc tiem visur vajadzības. Ne apgaismojumam, ne televīzoram, ne DVD atskaņotājam nafig nevajag nekādu noplūdes aizsardzību. Ja veļmasīna pareizi sazemēta, tad arī var iztikt bez noplūdes automāta. Pareizi jau elektriķis Māris saka, tāda sazemēta veļmašīna nevienu nenositīs. Vannas istabai gan vēlams noplūdes automāts, bet arī tikai tad, ja kāds ideots sadomā guļot vannā matus žāvēt ar fēnu. Vispār jau vannasistabā labāk kontaktu nelikt, jo cilveku stulbums brīžiem ir neaptverams.

ja,ja.pastasti to sievietem,vannasistba bez rozetem.uh!!! :D

Krievu laikos rozetes vannasistabā nebija un neko- izdzīvoja sievietes:)