Sveiki!
Salasījos iepriekšējās tēmas par boileriem un radās tāds jautājums:

Vai anods arī jāmaina 1x gādā ja kombinētais boileris nav pieslēgts pie elektrības?

Vai anods veic savu funkciju kad viņam nav padots spriegums?

Boilerī ūdens tiek sildīts tikai ar apkures sistēmu, tai skaitā vasarā. Man tas izdevīgāk nekā ar elektrību.

Paldies iepriekš par atbildēm.

Tad Tev vajadzēja uzmanīgāk izlasīt Rx komentu ;)
īsumā - fukcijas veic, ir jāmaina.

EjTakTu Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tad Tev vajadzēja uzmanīgāk izlasīt Rx komentu
>
> īsumā - fukcijas veic, ir jāmaina.

Prasīju vienam cilvēkam, kurš teica ka anods nestrādājot bez sprieguma, lasot Rx komentāru sāku aizdomāties un nodomāju ka kaut ko nesaprotu.
Tad nu lai būtu skaidrība uzjautāju šeit. Šeit vairāk specu apgrozās.

Paldies ;)

Te Rx: Tieši tā- korodē vienalga: sildi vai nē. Tikai siltumā process notiek straujāk: Analoģiski galvanizācijā uztur siltu elektrolītu, lai process būtu ātrāks. Un kā minēju, par sakaru kabeļiem un metāla konstrukcijām- rūsē vienalga vai ziema vai vasara, tikai ziemā lēnāk, jo ķīmiskies procesi palēnināti. Un vēl: ja boileri nesilda, bet caur to ūdeni vienalga laiž, ūdenī ir izšķidis skābeklis. Kad tas netiek kustināts- tas rūsā samazinās. Ja pielej klāt- atkal process ātrāks (Tā varētu domāt, ka tā ir...). No sava piemēra: Manam boilerim darbs tikai vasaras periodā, tas ir savi 5 mēneši gadā. Tālāk gaida. Un vienalga korodē anods ļoti labi!

Rx, interesanti kā tad ir - ja ūdens nāk no 100m dziļurbuma un pēdējos 1000 gadus, visticamāk nav bijis zemes virspusē, kāds tam varētu būt izšķīdušā skābekļa saturs? Domāju, ka nekāds, varbūt maldos.

Ielaid zivi un paskaties- tā dzīvos vai nē.....Domas: gāzes spiediena rezultātā izšķist ūdenī. Spiedienam samazinoties tās izdalās gāzveida stāvoklī. (Atverot gāzētā ūdens pudeli burbulīši ...). Tā pat atverot krānu- spiediens samazinās un gāze izdalās. Arī apkurē, lai gāze neizdalītos un ātri ūdens nesāktu vārīties pie 100 grādiem, spiedienu uzztur. Arī kavitācijas burbuļi tā tiek samazināti, vai pat izslēgti...un t.t. Un vispār: H2O ir divi ūdeņraža ātomi uz vienu skābekļa ātomu. No vikipēdijas: Korozijas cēlonis ir metālu iedarbība ar gaisa skābekli, mitrumu, dažādām gāzēm, kas rodas rūpniecībā un sadzīvē. Tā var norisināties tīri ķīmiskā ceļā, bet parasti ir saistīta arī ar elektriskiem procesiem. Elektriskie procesi notiek tad, ja saskaras divi dažādas aktivitātes metāli, un tad vispirms sabrūk aktīvākais metāls. Tā kā iekšā boilerī ir anods tad notiek korozija starp dažādas aktivitātes metāliem un skābeklis var arī nebūt.

Nē nu bruto reakcija ir mētāla oksidēšana jebkuras korozijas rezultātā. No dabā/zemē esošajiem oksidētājiem (elektronu akceptoriem) reāli vienīgais ir skābeklis, no kā jāsecina, ka anaerobā vidē korozija nenotiek (tas ir fakts, kur tur tai purvā dūņās, kur nav skābekļa bija nogrimis tas tanks, kuru izvilka, nebija sarūsējis). Es biju domājis vairāk par boileri, jo tur korozijas apturēšanai ar korpusu ir savienots magnija anods (lasi - labāks elektronu donors). Tātad, ja ūdens nāk no dziļurbuma, kur skābekļa nav, un ar gaisu nesaskaras, boilera anodam praktiski nevajadzētu korodēt, vai ne tā? Būtu interesanti pēc kādiem gadiem to anodu paķeksēt laukā un paskatīties vai ir vai nav nokorodējis.

Destilēts ūdens nevada elektrību, un tātad elektrolītiski (elektrokorozijas procesi) apstādināti- nenotiek. Dabā ūdens vairāk vai mazāk satur dažādus sāļus, tas ir, jonus, kuri vada elektrību. Ja ir uzlikts anods, kas pēc definīcijas ir ar citu potenciālu pret korpusu, strāva plūst un korozija notiek. Tikai vadāma- anods dilst- un lai dilst, bet aizsargajamais materiāls nē. Skābeklis te var būt var nebūt!

Rx: Te nu Tev nebūs taisnība - korozija nav kaut kāds mistisks process, bet gan konkrēta metāla šķīšana - tātad pāriešana no metāliska uz nemetālisku vielu. Paskaidrošu no ķīmiskā viedokļa, ka tie ir klasiski red-ox procesi, kurā viens sistēmas elements oksidējas, otrs - reducējas. Anods un korpuss ir abi reducētāji - viens švakāks, otrs labāks. Ja no sistēmas tiek izņemts oksidētājs (lasi - gaisa skābeklis) - nekāda korozija nenotiks un pat teorētiski nevar notikt, jo elektroni nepārvietosies no viena uz otru. Tāpēc - ja ūdenī nav izšķīduša skābekļa - korozijas nebūs, lai gan dabā ūdens bez skābekļa praktiski laikam neeksistē. Pilsētas ūdenī tā ir ļoti daudz, jo ūdens attīrīšanas iekārtās ir saskarē ar gaisu ilgu laiku, akas ūdens arī ir vaļējs, spices un dziļurbuma ūdenī tā noteikti ir krietni mazāk.

Ja vaininieks ir skābeklis, tad tiešām oksidēšanās reducēšanās procesi. Ja vaininieks ir elektrolizes process, tas tas notiek bez skābekļa piedalīšanās. Un elektroni skries vienalga. Viens elektrods dils, uz otra kautkas uzklāsies. Pielips pie tā kautkas vai nē tas jau cits jautajums.Mazliet no www:Pie aktīvam aizsardzības metodēm pieskaita katoda un protektora aizsardzību un elektrisko drenāžu. Pamatmetode ir elektriskā drenāža. Gāzes vada aizsardzībai pret zemes koroziju lieto katoda aizsardzību. Uz gāzes vada saliek negatīvo potenciālu. Kā anodu lieto mazšķīstošus metālus, ka arī melnā metāla atkritumus, kurus ievieto gruntī gāzes vada tuvumā. Elektriskais potenciāls ir 1,2…1,5 V. Atkarībā no izolācijas kvalitātes viena ierīce var aizsargāt posmu no 1 līdz 20 km. Pie protektora aizsardzības gāzes vada posmu pārvērš par katodu bez sveša strāvas avota, bet par anodu izmanto metāla stieņus, ko ievietoto gruntī blakus gāzes vadam. Virszemes aizsardzībai no atmosfēras korozijas uz gāzes vadiem uzklāj lakas-krāsas segumu.Un:

Tas ir viens no populārākajiem korozijas veidiem, tā ir lokālā korozija (vietējā).Tās cēloņi saskatāmi pašā konstrukcijas raksturā, ja kontaktā ir divi vai vairāki metāli ar dažādiem potenciāliem.
Kontaktkorozija ir iespējama:
1. ja ir elektrisks kontakts starp dažādiem metāliem,
2. elektrolīta klātbūtne (mitrums, jūras ūdens), ja metālu virsmas ir sausas, kontaktkorozijas nebūs,
3. ja ir vērā ņemama potenciālu starpība starp doto metālu potenciāliem, kuri noteikti attiecīgajā vidē un noteiktā temperatūrā.
Procesa būtība ir nemainīga – korodē anods un tas būs metāls ar negatīvāku elektrodu potenciālu.
Kontaktkorozijas gadījumā, elektrolīta klātbūtnē, būtiska nozīme ir anoda un katoda izmēru attiecība, ir pieļaujams kontakts mazam katodam ar lielu anodu : piem.dzelzs plāksnes un vara kniedes, pretēji anoda materiāla bojājumi būs ievērojami.
Varam apskatīt dažus iespējamos attiecību variantus:

1. ja ir liela anoda virsma un maza katoda virsma un elektrolītam laba vadītspēja (piem. jūras ūdens), korozijas bojājumi būs samērā mazi, jo sakarā ar labo elektrolīta vadītspēju, korozijas bojājumi izkliedēti pa lielo anoda virsmu;
2. anoda un katoda attiecības ir tādas pat, bet elektrolīta vadītspēja ir maza, izteikti bojājumi būs katoda tuvumā;
3. ja maza anoda virsma, liela katoda virsma, ievērojami bojājumi anoda materiālā.
(boilera aizsardzība) Lai samazinātu kontaktkorozijas iespējas, jācenšas konstrukcijās pielietot vienu materiālu, vai jākombinē materiāli ar tuviem elektroda potenciāliem attiecīgajā vidē, metālu savienojumus jāizolē ar izolējošām blīvēm, konstrukcijas jācenšas izolēt no mitruma un ūdens, izmantojot aizsargpārklājumus.