Nu nepelē nekas, ja nav papildus mitruma avota, man ir veca guļbūve pie jūras, no ārpuses siltināta ar vati, arī bēniņi.
Vienīgais apkures avots, veca krāsns, ko arī kurinu rudenī un ziemā, kad atbraucu.
Visu pārējo laiku nekurinu un nekas nepūst un nepelē un nesmird.
Vienīgi atejā/dušā ieliku mazo elekrisko sildītāju lai ziemā ūdensvads nesasalst.

priekš bibrika
riepa jau pieminēja, ka lietderības k ir diskutabls jautājums. Šamējo var skatīt šādi
[lv.wikipedia.org]
Var jau arī turēties pie tradicionālā formulējuma -
"Lietderības koeficients ir mazāks vai vienāds ar vienu un raksturo sistēmas efektivitāti. Enerģijai lietderības koeficients ir lietderīgi izmantotās enerģijas attiecība pret pilno enerģiju, ko sistēma saņem (procentos)."
Ja ņemam šādi, tad siltumsūknim lietderības koeficents ir 0,0000...0X :D Kas var uzskaitīt visas planētas vai atmosfēras siltumietilpību?

auseklis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bibrikam! Lietderības koeficients augstāks par
> vienu var būt gadījumos, kad elektrība
> izmantojas tikai lai pārnestu siltumu no mājas
> ārpuses uz iekšpusi, kā tas ir ar siltumsūkni
> - no dabas (gaiss, ūdens, zeme) tiek paņemtas
> trīs vienības, siltumsūkņa kompresors
> darbojoties saražo vienu vienību, kopā iznāk
> četras vienības vai lietderības koeficents 4.
> Ar vienu kilovatstundu elektrības tiek saražots
> četras kilovatstundas siltuma. Starp citu
> vasarnīcā lētāk un ērtāk būs uzstādīt
> siltumsūkni gaiss - gaiss, kas nevar aizsalt un
> ierodoties ātri sasildīs telpu. Papildus var
> uzstādīt kamīnu, kas aukstā laikā palīdzēs
> noturēt vajadzīgo temperatūru.

Lietderības koeficents NEVAR būt lielāks par 1. Kā pats raksti elektroenerģija tiek izmantota tikai, lai parvietotu siltumenerģiju no zemes uz māju.
Piem.: kravas vilciena lokomatīve, lai pārvietotu 100 metrus 60 cisternas (katrā 60 t dīzeļdegvielas, tādad 3600 t.) patērēs 10 litrus dīzeļdegvielas. Pēc auseklis (un visu SS tīrgotāju) aprēķinu metodes iznāk, ka vilciena lokomatīves lietderības koeficients ir 10 litri dalīts ar 3600 t iegūstot K=360 000. Bet iegūtais rezultāts pilnīgi, noteikti un nekāda gadījumā nav LIETDERĪBAS KOEFICIENTS.

Lai iegūtu SS lietderības koeficientu ir jādala mājā iegūtā siltumenerģijas ar zemes kopējās siltummenerģijas un patērētās elektroenerģijas summu. Iegūtais rezultāts būs stipri zem viens. Būtiskākais ir tas, ka par zemes siltumenerģiju pagaidām nav jāmaksā.

[www.aquajazz.lv] pieminētajā tabulā ailes "Katla lietderības koeficients"nosaukums būtu jāpapildina ar "/aprēķina koeficients". Dotā tabula tikai aptuveni parāda dažādu KURINĀMĀ izmaksas, bet nakādā gadījumā ne apkures izmaksas, jo nav ņemts vērā apkures sistēmas ierīkošanas izmaksas. Papildinot tabulu ar nepieciešmo ievestīciju summu, % maksājumiem un izmantošanas laiku (vidēja izmāra, labi siltinātai mājai) visdārgākā apkure sanāca SS, pec tam dīzeļdegviela un elektrība, visslētāk - malka. No kā var izdarīt secinājumu, ka mazai vasaras mājieņai, kuru kurinās vienu reizi nedēļā, visizdevīgāk būs tāda apkure kurai būs nepieciešamas vismazākās investīcijas.

Es konkrētajā gadījumā, ja ir pietiekama elektroenerģijas pieslēguma jauda izvēlētos elektrisko apkuri (radiatorus). Kā alternatīva varētu būt kāda Jotul krasniņa vai kamīns (ja ir skurstenis),jo pēc vārtīšanās sniegā patīkamāk iedzert siltu tēju sēžot pie kamīna.

Nu cik var šito malt - te tā koeficienta diskusija ir bijusi n-tās reizes. Davai beidzam. Skaidrs, ka pēc fizikas perpetum mobile nav iespējams (lietd. koef =1), bet tehniski, piemēram, kondensācijas gāzes katlu efektivitātes salīdzināšanai, manuprāt lietderības koef. 110% un 120% ir ļoti uzskatāma lieta un par to, kā tiek iegūti šie >100% arī jau te ir ticis apspriests līdz riebumam.

Paldies par ieinteresētību manā jautājumā! Lielu daļu no teiktā es nesapratu, bet tas nekas :):):)
Painteresēšos kas tas tāds siltumsūknis gaiss-gaiss, izklausījās kārdinoši (un dārgi)
Riepa, kamīns man ir, bet kāpēc tomēr tad elektrību nevis malkas apkuri????(ja viss iepriekšminētais lika domāt par malku?)
Un ko nozīmē pietiekama elektroenerģijas pieslēguma jauda, ja nav noslēpums, un kā var uzzināt kāda tā ir mājiņai?

Gaiss-gaiss parasti tērē 1 - 1.5 kw elektrības - tā kā ūbet ievadu nevajag.
Vienīgi ar apsildi ir tā ka rēķini, ka 1kw pietiks max uz 10 m2.
Respektīvi ja ss max jauda ir 5 Kw, tad 50 m2 telpu viņš tev varbūt piesildīs (40 m2 būs ok).
Ja māja uz 120-140 m2 tad jādomā par vairākiem šitādiem pūtējiem 3*5kw vai 2*7kw.
Un ja mājas plānojums ir ar daudz durvīm, tad būs kambari kur ir vēss.
Un ja jau jāpērk 3 šitādi pūtēji pa 1kls katrs, tad labāk uztaisīt centrālo apkuri ar granulnieku. - kur likt granulas.

dacarella Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paldies par ieinteresētību manā jautājumā!
> Lielu daļu no teiktā es nesapratu, bet tas nekas
>
> Painteresēšos kas tas tāds siltumsūknis
> gaiss-gaiss, izklausījās kārdinoši (un
> dārgi)
> Riepa, kamīns man ir, bet kāpēc tomēr tad
> elektrību nevis malkas apkuri????(ja viss
> iepriekšminētais lika domāt par malku?)
> Un ko nozīmē pietiekama elektroenerģijas
> pieslēguma jauda, ja nav noslēpums, un kā var
> uzzināt kāda tā ir mājiņai?


Par elektrisko es domāju tāpēc, ka mājiņa ir maza un netiks kurināta 24h dienā un 7 dienas nedēlā. Tātad kurināmā izmaksas atšķirība absolūtā izteiksmē būs neliela (Piemēram: ar malku 10Ls/mēn. ar elektrību 20Ls/mēn.) Elektrisko apkuri ir visslētāk ierīkot (vismazākās investīcijas). Neesmu skatījies cik maksā pie sienas karināmie elektriskie radiatori, bet ņemot vērā, ka pārvietojamie eļļas radiatori maksā apmēram 25 ls/gb. uz 70m2 pietiktu ar 3-4 radiatoriem tātad nepieciešamās investīcijas ~100Ls (pie sienas karināmie varētu būt dārgāki). Ja gribēsi ierīkot malkas apkuri ar radiatoriem tad nepieciešamās investīcijas sākot no 500Ls. Starpība, kura jātpelna ir 500Ls-100Ls+procenti (kurus nopelnītu ja šo starpību ieguldītu piem.bankā ). Ņemot vērā, ka kurināmā izmaksu atšķirība būs neliela ~10ls/mēn. jeb 70Ls/gadā, tad malkas apkures sistēma sāks atmaksāties ne atrāk kā pēc 5 gadiem.
Kā arī nebūs jārūpējas par malkas sagādāšanu un kurināšanu, skursteņa tīrīšanu utt.
Protams atklāt paliek jautājums kāda ir tavas vasarnīcas ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva (vai nesitīs ārā korķus, kad saslēgsi visus radiatorus +tējkanu)

tāds ir īss skaidrojums kāpēc es izvēlētos elektrību

tad sanāk visi, kas sapirkuši tos zemes\gaisa ss ir lohi un maksā tāpat kā ja lietotu elektrisko teni vai kalorīferus?!
Starp citu - kādas atsauksmes ir par IR sildītājiem? Ir vērts ņemt, ja vajag ātri uzsildīt telpas daļu?

Dzincha, riepa apgalvoja kaut ko, norādot nosacījumus. Tā kā zemes/gaisa ss pircēja nav lohi.

Parasti cilvēki, rēķinot apkures izmaksas, neņem vērā sākotnējās investīcijas, lai gan reālās apkures izmaksas ir iztērētā kurināmā / elektrības cena + daļa no apkures sistēmas ierīkošanas maksas.

Jā, siltumsūknis ir efektīvāks par elektrisko apkuri, taču siltumsūknim sākotnēji jāiegulda liela nauda. Ja tiek apkurināta vasarnīca, kurā apkures sezonā uzturās pietiekoši reti, tad ietaupītā nauda no siltumsūkņa efektivitātes neatmaksās daudz lielākos sākotnējos ieguldījumus.

Paldies par izsmeļošajām atbildēm! jau pētu elektriskos radiatorus, jo tomēr man dikti no svara, tas, ko Riepa teica- nebūs jārūpējas par malkas sagādāšanu un kurināšanu, skursteņa tīrīšanu utt.
Ja drīkst tepat tad man kaudzīte jautājumu par elektrību: ja ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva ir 16A (ja es pareizi sapratu, kas ir kas), tad sanāk ka vairāk par vienu lielo radiatoru ar jaudu apm.2000W es nemaz nedrīkstu likt?(Nu es rēķinu jauda dalīt uz 220)Un vēl- internetveičos nekur radiatoriem nav uzrādīts cik kv.metrus tie var apsildīt. To var kaut kā pats aprēķināt?