Ēku siltināšana šeit daudz aprunāta, daudz esmu arī izlasījis, bet visu izlasīt nav iespējams. Lieta tāda ka manā īpasumā ir nonākusi liela koka ēka, siltinājums nav nekāds, gan no iekspuses, gan ārpuses ir pliki baļķi. Sākuma domāju par ekovati, bet sanāk bišķi pa dārgu, tad nu radās doma ka varētu apsūt ar gāzbetonu. Jautajums vai būtu prāta darbs to darīt, kādi plusi kādi mīnusi? https://building.lv/forums/100/111744/111744/_subject_#msg-111744 Tue, 07 Apr 2026 04:34:59 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/111744/111821/_subject_#msg-111821 https://building.lv/forums/100/111744/111821/_subject_#msg-111821 Vienstāvs Ārdarbi Sat, 15 May 2010 08:31:46 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111817/_subject_#msg-111817 https://building.lv/forums/100/111744/111817/_subject_#msg-111817 Par ekovati un tvaika izolāciju no iekšpuses nepiekrītu aaaa, jo pāris paziņām apvaicājoties par šo ziemu, tie bija ļoti apmierināti ar apsildes izdevumiem, un ari 2.st griesti, kur tikai riģipsis un 25cm ekovate(bez jebkādas tvaika izolācijas), netecēja, neplaisāja un neieliecās. Es domāju, ka ekovate var izmirkt gadījumā, kad visa iekšējā virsma ir labi hermetizēta un ir kāda(vai vairākas) vieta, kur hermetiskums mazāks. Tur tad siltais un mitrais iekštelpu gaiss vico pastiprināti laukā un tādu brūķi tā tād arī netur.
Pārdomas par Vienstāva teikto(par sauso gaisu iekštelpās): kās būtu,ja to lēnām pūstu laukā kādā trubā? Man domāt būtu daudz kondensāta. Kā tad skaidrot to relatīvo mitrumu? Laikam tos mitrumus var salīdzināt tikai vienādās temp., vai pēc tabulām?]]> khe Ārdarbi Sat, 15 May 2010 00:13:50 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111795/_subject_#msg-111795 https://building.lv/forums/100/111744/111795/_subject_#msg-111795 www.rbb.lv]
Savukart siltuma zudumus kompensēt savadāk sk [www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]
Protams ir arī citi risinajumi, jazin kada būs abdare.]]> rbb Ārdarbi Fri, 14 May 2010 10:39:44 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111787/_subject_#msg-111787 https://building.lv/forums/100/111744/111787/_subject_#msg-111787 es domāju, ka būvniecībā minētā koka ēku apšūšana ar izolējošu materiālu bija vērsta uz siltuma saglabāšanu, lai vējš nedzesētu koka ēkas - aizsardzība pret vēju. Ja ņem vērā tālaika būvniecībā izmantojamo materiālu, kur dominēja pape - kartons, kas apstrādāts ar koka darvu, bet ruberoīds bija dārgāks, tad tām ēkām, kas apšūtas ar papi trupe drīzāk ir saistīta ar ēkas ilgstoši neveiktiem aprūpes darbiem - kā logaiļu zonu apakās, kur mitrums pastiprināti no logiem un iekšējās kondensācijas procesi vainagkokos, balsta vietās uz pamatiem.
Papē esošā koka darva salīdzinot ar ruberoīda bitumenu sadalās daudz straujāk.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Fri, 14 May 2010 08:57:18 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111780/_subject_#msg-111780 https://building.lv/forums/100/111744/111780/_subject_#msg-111780 Par ko es runāju blisinādamies uz higrometru:
Hygroscopicity is the capacity of a material to absorb and release water as a vapour as the RELATIVE humidity of the air changes.
Capillarity refers to the absorption/ desorption of water as LIQUID.
[en.wikipedia.org]
Sevišķi slapjiem gadījumiem palīdzētu šis
[www.smartdrain.com]
]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 18:37:55 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111779/_subject_#msg-111779 https://building.lv/forums/100/111744/111779/_subject_#msg-111779 LV teritorijā, kur virszemes ūdens piesātinājums ir principā tuvu 100%, gaisa absolūtais mitrums ir principā tieši proporcionāls āra temperatūrai. Tapas istabā jāžāvē februārī, tad gaiss ir vissausākais. Ne par velti malka žūst tikai agri pavasarī, līdz Jāņiem, vasaras vidū žūst ļoti lēni, rudenī nežūst vispār. Ziemā arī ļoti lēni, jo zemās temperatūrās difūzija ir tik lēna, ka žūšana apgrūtinās - ūdens pagales šūnās vienkārši sasalis.
Nedomāju, ka ir svarīgi kā to difūziju sagrupē - kapilārā (definējums kapilārā, gan, manuprāt, ir aplams ūdens tvaika gadījumā), caur caurumiem, vai kāda cita - jebkurā gadījumā mitrums virzīsies no lielākas koncentrācijas uz mazāku, kamēr tiks sasniegts līdzsvars sistēmā. Citādi vienkārši bez enerģijas pielikšanas nevar būt.]]> aaaa Ārdarbi Thu, 13 May 2010 17:43:55 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111778/_subject_#msg-111778 https://building.lv/forums/100/111744/111778/_subject_#msg-111778 No absolūtā (jeb ko sauc par parciālo) tvaika spiediena būs atkarīga vien mehānisma "difūzija" daļa, kapilārais (ko Neil May dala vēl 2 apakštipos un kā iespaids atsevišķos materiālos var daudzkārt pārsniegt tvaika difūziju) tur neietilpst. Koka gabals taču nepaliek slapjš no tā, ka stāv karstā istabā ar ļoti lielu absolūto mitrumu, gluži otrādi, koka tapas es nesu istabā žāvēt rudenī, kad ārā 0° un 100% dienu un nakti...]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 17:03:45 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111777/_subject_#msg-111777 https://building.lv/forums/100/111744/111777/_subject_#msg-111777 Mar mitruma mērīšanu - neapmānies ar % rādījumiem - tas ir relatīvais mitrums pie konkrētas temperatūras. Telpas gaisa absolūtais mitrums nekad LV klimatā nav mazāks par āra mitrumu, ja vien netiek lietots mitruma savācējs, tas pilnīgi vienmēr būs lielāks, ja mitrums tiktu mērīts pie vienādas temperatūras. Tātad mitruma kustība vienmēr notiks no iekšas uz āru. Varbūt ar retiem izņēmumiem vasaras vidū pavisam karstā un mitrā laikā.]]> aaaa Ārdarbi Thu, 13 May 2010 16:50:39 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111775/_subject_#msg-111775 https://building.lv/forums/100/111744/111775/_subject_#msg-111775 Nevienas ēkas, kur esmu dzīvojis, sienās nav bijušas tvaika barjeras, taču nekur nekādi ūdeņi nav tecējuši, kamēr jumts bijis vesels (par kaimiņa lāsteku es īsti nesapratu bez zīmējuma, kur kāda plēve, kur šķirba, jo par t.s. savietotajiem jumtiem neinteresējos).
Es vispār neesmu pārliecināts par mitruma vienvirziena kustību uz āru. Piemēram, mans jaunais mitruma datčiks aprīlī-maijā ārā katru nakti tuvu 100%, dienā - ne mazāk par 50%, tātad vidējais (aritmētiskais no procentiem, ja tā drīkst rēķināt) būs ap 80%. Iekšā - konsekventi ap 50.]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 16:25:19 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111774/_subject_#msg-111774 https://building.lv/forums/100/111744/111774/_subject_#msg-111774 Matrixs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 16:21:16 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111773/_subject_#msg-111773 https://building.lv/forums/100/111744/111773/_subject_#msg-111773 Nu nez, ja būs vate, vai tas būtu gluži tas pats, kas ruberoīds. Plēvi starp koku un vati nevis vajag, bet kategoriski nedrīkst!!! likt, ja vien negribi sapūdēt savu māju pāris gados. Ideja pavisam vienkārša - tvaika barjera (plēve) jāliek tajā pusē konstrukcijai, kurā ir mitrāks un siltāks. Mūsu klimatā tas ir telpas iekšpusē. Kalifornijā un Venecuēlā - ārpusē :). Par to hidrofīlo/hidrofobo izolāciju pagaidām ir tukša mutes dzesēšana, kas visa balstīta uz prātuļošanu un pieņēmumiem, nav reālu eksperimentālu datu. Ekovate ilgstoši atrodoties bez tvaika plēves konstrukcijā - nu piemēram, šoziem, paliek tik slapja kā izmērcētas lupatas un kad tas viss atkūst, domāju, tur ūdens netek spaiņiem, bet mucām. Redzēju kaimiņam, kas notika, kad ap jumta logu bija vate, reģipsis, bet tvaika plēve, lai gan sienā bija, nebija pielaista un pielīmēta pie loga. dažu cm sprauga. Stāstītu, neviens neticētu, kāda ledus kārta ir uzsalusi uz jumta plēves no apakšas ziemā, kad to visu noplēsa nost (sākās ar to, ka bija slapja reģipša siena ap jumta logu). Nedomāju, ka ekovate spēj sevī uzsūkt TĀDUS ūdens daudzumus. Savukārt, ja to vati šitā izmazgā, pēc pāris gadiem tā pārvēršas vienā lielā smirdīgā pūstošā želejā (jo boraka tur vairs nav). Akmensvate vismaz pati par sevi nepūst.
Mana pārliecība, ka kaut kāda tvaika barjera telpas iekšpusē ir jāliek obligāti, neatkarīgi no tā, kāds siltinājums tiek lietots. To tomēr saka pats rbb arī, viņi liek tās savas dārgās smalkās plēves, bet tomēr liek.]]> aaaa Ārdarbi Thu, 13 May 2010 16:11:02 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111770/_subject_#msg-111770 https://building.lv/forums/100/111744/111770/_subject_#msg-111770 Neatceros kad un kas bet zinu ka man skaidroja ka plēve noteikti jāliek pa starpu starp koku un vati.

Un velviens jautajiens, ja jau koka sienu drīkst no visam pusēm apsist ar plēvi, kas tapet neelpo, tad kāpēc nedrīkst likt putoplastu?]]> Matrixs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 15:30:43 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111769/_subject_#msg-111769 https://building.lv/forums/100/111744/111769/_subject_#msg-111769 Nostājies Valdemāra-Skanstes krustojumā un paskaties uz piecstāvenes galu Upes ielā vai pavēro jebkuras ķieģeļu sienas apkurinātās (=žāvētās) zonas un bēniņu robežu!
Ja lieto hidrofobu siltumizolāciju tipa minerālvate, LBN 002-01 25.punkts būtu jāievēro, tikai pašā iekšpusē - arī pirms koka. Citādi iznāks tā pati kolchozlaikos praktizētā ruberoīda apsišana, kas paatrināja urbanizāciju.]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 15:00:57 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111768/_subject_#msg-111768 https://building.lv/forums/100/111744/111768/_subject_#msg-111768 -------------------------------------------------------
Man liekas,
> tu sarežģī vienkāršas lietas - uzsit latas,
> saliec vati, uzvelc plēvi un apšuj. Negribi
> dēļus - vējplēves vietā fibrolīts un
> apmetums.


A vaitad starp vati un koku nevajag plēvi?]]> Matrixs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 14:51:42 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111767/_subject_#msg-111767 https://building.lv/forums/100/111744/111767/_subject_#msg-111767 Vēl jau paliek Āmerikā tik populārais saidings no plastmasas. Vispār jau baigā uroģina, bet varbūt, ka nemaz nav tik slikts variants. Tad, protams, fasāde jātaisa ventilējama, citādi koks sapūs 1 un 2.]]> aaaa Ārdarbi Thu, 13 May 2010 14:03:22 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111764/_subject_#msg-111764 https://building.lv/forums/100/111744/111764/_subject_#msg-111764 Gāzbetona vietā - fibrolīts? rbb.lv]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 12:51:44 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111763/_subject_#msg-111763 https://building.lv/forums/100/111744/111763/_subject_#msg-111763 Gāzbetona gadījumā ir 2 ļoti vājas vietas - apakša un augša. Kā tu nodrošināsi, lai zemes un pamatu aukstums netiek pa gaisa spraugu uz augšu? Otra vājā vieta - pie vējdēļiem. Kā to vietu pareizi nostrādāt, lai tur no augšas viss būtu ciet, nebūtu spraugas. Ekovati un vispār jebkuru citu pūšamu materiālu uzreiz aizmirsti - pietiem vienā vietā būt kādai skabargai vai javas pikucim gāzbetonam no otras puses un beramā vate aiz tā aizķersies veidojot tukšumus - un tādi tev būs visās malās, jo redzēt ta neko nevar. No tāda viedokļa viegli birstošais Rigiperls būtu krietni labāks. Un neaizmirsti, ka gāzbetonam vertikālās šuves nelīmējas, tā arī ir vājā vieta. Man liekas, tu sarežģī vienkāršas lietas - uzsit latas, saliec vati, uzvelc plēvi un apšuj. Negribi dēļus - vējplēves vietā fibrolīts un apmetums.]]> aaaa Ārdarbi Thu, 13 May 2010 12:33:45 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111760/_subject_#msg-111760 https://building.lv/forums/100/111744/111760/_subject_#msg-111760 Skatot [www.likumi.lv] nevar atrast tādas norādes, kas liecinātu par to, ka gāzbetons būtu , kas slikts. Taču tā ir medāļas viena puse, jo koka ēkai to apšujot jebkurā gadījumā mainīsies gaisa infiltrācijas iespējas.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Thu, 13 May 2010 11:54:11 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111756/_subject_#msg-111756 https://building.lv/forums/100/111744/111756/_subject_#msg-111756 Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 11:14:58 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111754/_subject_#msg-111754 https://building.lv/forums/100/111744/111754/_subject_#msg-111754 Par mitruma uzkrašanu es arī domāju, bet ja gāzbetonu apmet, tad tak viņs mitrumu arī tik daudz neuzņem?
Un ja spraugu starp koku un gazbetonu aizpilda ar ekovati, vai ko tur [pūš tajās sķirbās, tad jau itkā mitrums netiks patiešo pie koka.]]> Matrixs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 10:50:48 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111747/_subject_#msg-111747 https://building.lv/forums/100/111744/111747/_subject_#msg-111747 ..jebkurai kapitālai ēkas pārbūvei vismaz daļēji jābūt saistītai ar filozofiju..vai ēkas izvietojums, plānojums un platības ir pietiekošas tuvāko 15..20gadu periodam. Vai esošā ēka apmierina tavas un ģimenes vajadzības.
taču, ja reducējam problēmu papildus nosiltināt ēku, tad gāzbetons nav tas labākais materiāls..tā praktiskā nelaime ir lēnā mitruma atdošana tam samirkstot, kas savukārt var veicināt pelējuma procesus. Tas viss ir salīdzinājumos ar koku, ķieģeli un citiem materiāliem. Apmūrējot jābūt pārliecībai, ka ēkas pamati ir ar pietiekošu nestspēju.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Thu, 13 May 2010 08:36:37 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111745/_subject_#msg-111745 https://building.lv/forums/100/111744/111745/_subject_#msg-111745 Droši vien būtu jēga aizsiltināt arī spraugu starp koku un gāzbetonu.]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 13 May 2010 00:24:11 +0300 https://building.lv/forums/100/111744/111744/_subject_#msg-111744 https://building.lv/forums/100/111744/111744/_subject_#msg-111744 Lieta tāda ka manā īpasumā ir nonākusi liela koka ēka, siltinājums nav nekāds, gan no iekspuses, gan ārpuses ir pliki baļķi.
Sākuma domāju par ekovati, bet sanāk bišķi pa dārgu, tad nu radās doma ka varētu apsūt ar gāzbetonu.
Jautajums vai būtu prāta darbs to darīt, kādi plusi kādi mīnusi?]]> Matrixs Ārdarbi Wed, 12 May 2010 23:18:34 +0300