Tāks, apzinoties, ka diezinvai ar rokām pamanīšos savai salmu mājai šoruden mālus saklēbēt virsū apmetuma formātā, vai kāds var sniegt kādu ieteikumu, kādu apmetumu varētu uzvālēt mehāniskā veidā uz salmu sienām? Tobiš, vajadzētu kaut ko vienkāršu, dabīgu (kaļķi?) un lētu... Es it kā iedomājos, ka tas process norit aptuveni šādi - atved iekārtu piekabes izskatā, saber tajā izejvielas, pielej ūdeni, uzmaisa, slēdz klāt šļūteni un ar kompresoru nosmidzina/nopūš to sienu. Un vai kādam ir informācija - cik tad aptuveni izmaksā šāda mehāniska apmetuma veidošana darba un materiālu izteiksmē uz kvadrātmetru? P.S. Kādu konkrēti līmjavu var ķellēt uz putuplasta, bez sieta to iefakturēt labākam izskatam un tādu pat arī atstāt? Man nav vajadzīgi biezpieni un lietutiņi... Paldies par jebkuru informatīvi vērtīgu komentāru! https://building.lv/forums/100/115818/115818/_subject_#msg-115818 Sat, 25 Apr 2026 18:36:51 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/115818/116055/_subject_#msg-116055 https://building.lv/forums/100/115818/116055/_subject_#msg-116055 salmiunmali.blogs.lv] ]]> JanisL Ārdarbi Thu, 16 Sep 2010 22:35:02 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115998/_subject_#msg-115998 https://building.lv/forums/100/115818/115998/_subject_#msg-115998 m. Ārdarbi Thu, 16 Sep 2010 10:11:51 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115997/_subject_#msg-115997 https://building.lv/forums/100/115818/115997/_subject_#msg-115997 Nekad neesi sev uzdevis jautājumu, kāpēc mašīnas nevar uztonēt kā iekšdarbu krāsas - jebkurā tonī? Tāpēc, ka mašīna visu laiku atrodas ārā un katrs krāsas tonis ražotājam ir pamatīgi un kārtīgi laboratoriski jāpārbauda uz toņa noturību, lai tas autiņš arī pēc 5g būtu sarkans, nevis rozā. Un tas maksā naudu. Jo smalkāks ražotājs, jo vairāk toņu. Atceries 626 mazdu - tumši sarkana vai zaļa, ui, beigās parādījās arī sudraba krāsā :)]]> aaaa Ārdarbi Thu, 16 Sep 2010 10:09:43 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115992/_subject_#msg-115992 https://building.lv/forums/100/115818/115992/_subject_#msg-115992 m. Ārdarbi Thu, 16 Sep 2010 08:57:44 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115989/_subject_#msg-115989 https://building.lv/forums/100/115818/115989/_subject_#msg-115989 b;uvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Thu, 16 Sep 2010 07:48:17 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115986/_subject_#msg-115986 https://building.lv/forums/100/115818/115986/_subject_#msg-115986 m. Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 23:00:58 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115971/_subject_#msg-115971 https://building.lv/forums/100/115818/115971/_subject_#msg-115971 Par kaļķa glabāšanu - no problem, galvenais lai nestāv mitrumā un ar brīvu gaisa piekļuvi - vislabākais kaļķus ir glabāt iemaisītus ūdenī, zem ūdens, jo tad CO2 piekļūšana ir minimāla. Ieliec katru maisu melnajā miskastes maisā un aisien galu ciet - glabāsies ne tikai līdz pavasarim, bet vēl 5 gadus.
Skaitās, ka kaļķu javas sastāvā ir 1:3 kaļķis pret smiltīm, bet agrāk esot lietojuši pat līdz 1:2, cik nu tur mājas apstākļos vispār precīzi var iemērīt.]]> aaaa Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 15:05:41 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115968/_subject_#msg-115968 https://building.lv/forums/100/115818/115968/_subject_#msg-115968 Vienstāvs Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 14:51:27 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115967/_subject_#msg-115967 https://building.lv/forums/100/115818/115967/_subject_#msg-115967
Ir cupinja dzestaaa kalka made in belorussia safaseeti maisos, pleve liekas iekshaa nebija kaa cementam. Rakstiits izlietot 6 men laikaaaa. Man te iespeejams nesanaaks apmest sienas soruden - vai var noglabaaties tas kalkis garazhaaa lidz pavasarim?]]> m. Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 14:19:46 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115946/_subject_#msg-115946 https://building.lv/forums/100/115818/115946/_subject_#msg-115946 Piekrītu, ka velkot dzegu vilkumus ir būtiski nogatavināts kaļķis, bet tas taču ļoti specifiskām vajadzībām ~1..2% no visa apmetuma daudzumiem.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 10:46:02 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115942/_subject_#msg-115942 https://building.lv/forums/100/115818/115942/_subject_#msg-115942 Veikalos piedāvā tikai dzēstos. Savulaik nedzēstie bija pieejami katrā cukurfabrikā un maksāja galvenais atvešana. Atšķirība ir to baltums, bet ja to jauc ar māliem ...]]> Valdis Liepa Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 10:31:06 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115932/_subject_#msg-115932 https://building.lv/forums/100/115818/115932/_subject_#msg-115932 aaaa Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 09:52:12 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115928/_subject_#msg-115928 https://building.lv/forums/100/115818/115928/_subject_#msg-115928 .. tā kaļķa nogatavošanās saistīta ar to, kasavulaik to dzēsa no gabalkaļķa, kura sastāvs apdedzināsanas procesā bija atšķirīgs, jo nebija tādas speciālas malšanas un sijāšanas iekārtas kā tagad. Tapēc, ja kaļķis netika nodzēsts tajā bija mazi tīra kaļķa gabaliņi CaO, kas iestrādājot apmetumā to - virsmu uzspridzināja maziem krāteriem. Mūrī tas nebija tik sāpīgi, kā apdarē. Tapēc, lai arī modernajam dzēstajam pulverkaļķim šadu trūkumu nav.. drošs paliek drošs, to labāk iemērcēt.
Taču šāda mērcēšana Latvijas pelēkajam dolomīt - magnija kaļķim nav laba, jo tas lēnām cietē arī ūdenī, tapēc maisījums regulāri - katru dienu jāmaisa.
...kaļķi 1..2 mm slānī var uzsmidzināt ar krāsu pults iekārtu.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 09:38:53 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115919/_subject_#msg-115919 https://building.lv/forums/100/115818/115919/_subject_#msg-115919 Varu iedot izmēģināšanai pusmaisu Baumit Altstadtputz (pildviela nevis smiltis, bet rupji malts šūnakmens), bet tādu pirkt varētu būt 2x dārgāk kā Sakret, savukārt pirkt gatavu Sakret varētu būt 2x dārgāk kā pašam gādāt smiltis. Gatavam toties ir kautkāda garantija, ka smiltis un proporcijas būs tuvu pareizām.
]]> Vienstāvs Ārdarbi Wed, 15 Sep 2010 08:16:40 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115918/_subject_#msg-115918 https://building.lv/forums/100/115818/115918/_subject_#msg-115918 Tas Sakret HM ir nopērkams arī bez cementa piedevas. Man ir nelaba aizdoma, ka pērkot atsevišķi kaļķi un smiltis + piegādes izdevumi man varētu izmaksāt tikai mazliet mazāk par šādu gatavo HM paku produktu. Plus, tad vēl jāatrod, kur var dabūt riktīgo ne-dolomīta kaļķi. Un tad vēl to visu pašam pareizās proporcijās jāuzmaisa.
Es, protams, gribu būt mazliet naivs un gribu ticēt, ja jau šāds ražotājs tādu produktu piedāvā un tam ir kaut kāda sertifikācija, tad jau totāls fufelis nebūs tomēr. Bet nu - notiek jau visādi mūsdienās...

]]> JanisL Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 23:14:20 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115915/_subject_#msg-115915 https://building.lv/forums/100/115818/115915/_subject_#msg-115915 CaO - nedzēstais kaļķis, laikam to nekur netirgo. Ca(OH)2 - dzēstais kaļķis, iegūst nedzēsto reaģējot ar ūdeni, pamatsastāvdaļa kaļku javā un apmetumā. Cietē reģējot ar gaisa CO2 veidojot CaCO3, jeb krītu/kaļķakmeni, kas ir ciets, bet tā kā gaisā CO2 ir tikai ap 0.04%, tad process ir lēns. Cietēšana notiek tikai mitruma klātbūtnē.
Dolomīts - CaCO3+MgCO3, to apdedzinot (izdalās CO2) iegūst dolomītkaļķi, jeb CaO+MgO, kas atkal reaģējot ar ūdeni (dzēšana) dos Ca(OH)2+Mg(OH)2, kuru teorētiš var izmantot mūrēšanai un apmešanai, bet tomēr laikam neiesaka. Klasiskā kaļķu java tomēr vienmēr tikusi taisīta ar īsto kaļķi.
Palasīju par to cementu - izskatās, ka tomēr nekas labs tas nav, pat daži % klāt pasliktina kaļķu javas/apmetuma īpašības ilgtermiņā.
Visur, kur stāstīts par kaļķu javām, tomēr ir minēts, ka kaļķu java ir jānogatavina, resp. jātur ūdenī krietnu laiku. Labs kaļķis ir tiksotrops (kā želeja, bet kad apmaisa, paliek kā šķidra putra, atstāj uz kādu nedēļu un atkal pārvēršas želejā) un tādu es viņu savā lauku mājā arī atceros glabātu esam - mucā zem ūdens. Nogatavinot kalķīs paliek "treknāks" - pēc taustes un konsistences kā tāda taukaina masa.
Tātad - nopērc īstu kaļķi (ne dolomītkaļķi), labas smiltis - obligāti skalotas bez sīkām daļiņām un paeksperimentē - kaut vai kādu papuvušu ķīpu kā trusīti izmanto.
Kaļķa maisu uzreiz no veikala ieber ūdenī, apmaisi un atstāj, kad vajadzēs, lietosi.]]> aaaa Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 22:43:21 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115911/_subject_#msg-115911 https://building.lv/forums/100/115818/115911/_subject_#msg-115911 m. Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 21:58:36 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115909/_subject_#msg-115909 https://building.lv/forums/100/115818/115909/_subject_#msg-115909
Raksta, ka esot nu dikti labi mitruma tvaikus caurlaidoši. Nū, ja pašam rokas īsas un neveiklas un kaļķi ar smiltīm maisīt nav iekāriena, tad šitais variants it kā pavisam neslikts! Uz vienu kvadrātmetru ar centimetru biezu slāni patērējas 14,5kg gatavā apmetuma. Vienīgi pieteikts - pamatne nedrīkst būt mitrumu stipri uzsūcoša, to jāgruntē.
]]> JanisL Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 21:49:55 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115895/_subject_#msg-115895 https://building.lv/forums/100/115818/115895/_subject_#msg-115895 Un visbeidzoti - kādus kaļķus tad īsti jāizmanto? Veikalā pakā nopērkamos - vai tur kaut ko tad vēl jādzēš, jāmērcē? Uhh, vēl neesmu izpratis visu par un ap tiem kaļķiem. Briti turklāt par dolomīta kaļķiem apmetumam ne pārāk labi izteicās..]]> JanisL Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 17:58:21 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115877/_subject_#msg-115877 https://building.lv/forums/100/115818/115877/_subject_#msg-115877 Šogad iesaku ar mahoviceni uznest 1-2 mm biezu kaļķa pienu gan iekšpusē gan ārpusē, lai par ziemu tur mazāk skrapstinātos Disneja varoņi. Vai arī salīgsti Muri un & cīņai ar apakšīrniekiem.]]> Valdis Liepa Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 11:24:20 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115874/_subject_#msg-115874 https://building.lv/forums/100/115818/115874/_subject_#msg-115874 Vairāk par vienu kārtu šogad Tev neuzlikt, tāpēc uzreiz varētu likt māla:smilšu:salmu masu. Ja liktu vairākas kārtas, tad to pirmo varētu vienk. ar pašķidriem māliem uzziest. Pirmo kārtu uz sienas _ne_met_, visdrīzāk to varētu nosaukt par uztūcīšanu, jo metot uz atsperīgām salmu ķīpām viss, kas ir gana saturīgs, lec nost, šķidram atkal ūdens vairāk klāt, kam pēc tam jāizžūst. Ar sietiem ar neaizraujies, tie tikai traucēs apmetumu piedabūt pie ķīpām, ja kaut kur prasās, tad to nākošajās kārtās iestrādāsi, tagad tas siets arī nav kritiski. Mālu:smilšu proporciju vajadzētu tādu, lai izžūstot neplaisā, bet arī nebirst smiltis nost - mēs eksperimentējām uz pannas cepot "smilšmāla plācenīšus". Pirmajai kārtai sienas gludums galīgi nav būtiski, dabūt saķeri, lielākās bedres pielīdzināt un aizsargkārtu virsū. Galīgā sienas apdare ar var nebūt pilnīgi gluda, bet ar pārlieku lieliem izcilņiem ar nevajadzētu atstāt, jo uz tiem ziemā sniegs krājas.]]> Didims Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 10:37:14 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115872/_subject_#msg-115872 https://building.lv/forums/100/115818/115872/_subject_#msg-115872 Tad jau var piejaukt kartupeļu cieti vai ūdeni, kurā varīti rīsi. Tas ir katalizators labvēlīgākai apmetuma cietēšanai.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 10:15:55 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115870/_subject_#msg-115870 https://building.lv/forums/100/115818/115870/_subject_#msg-115870 Palasi ārzemju forumos par kaļķu apmetumu, nesen lasīju, ka no smilšu sastāva ir atkarīgs rezultāts - kaut kur rakstīja, ka smiltīm jābūt asām ar dažāda izmēra graudiņiem. Esot samaisījuši ar kaut kādām tur nederīgām smiltīm un visa partija pilnīgi vējā. Reāli jau ir tā - mēs visi šausmīgi mīlam to kaļķi, bet neviens tolkom nezin ko un kā, domāju Latvijā noteikti ir pāris cilvēki, kam ir nojausma kā labs tīra kaļķa apmetums jāveido un jāiestrādā. Tas ir grūtāk nekā mums liekas. Droši vien kaut kādos restaurātoru kantoros veči zin. Un arī tā dzēsto kaļķu mērcēšana ir vitāli svarīgs pasākums. Bet nu tas varbūt tā - nezinātājam varbūt labāk pat nesākt.
Ja zin un labi māk, tad protams cementu klāt nevajadzētu, jo kā Vienstāvds saka - tas tikai atvieglo iestrādi, bet īpašības pasliktina. BET - vai nemākot kaļķu apmetumu pagatavot/iestrādāt/nogatavināt amatierim tas bez cementa sanāks labāks kā ar nelielu cementa piedevu - gandrīz esmu gatavs saderēt, ka nē. Un vai tie pārdesmit procenti cementa to apmetumu padarīs tik daudz sliktāku, lai cilvēka mūža garumā tam būtu kaut kāda izšķiroša loma? Te vienkārši jāsaliek visi + un -. Ja uzliks tīru kaļķi, kas būs nepareizi sagatavots - šis ņems un viss sasprēgās/sadrups, tad arī nevienam labums no tā nebūs.
Starp citu - amerikāņu saitos gandrīz visi salmus pirms apmetuma gruntē!!! Bet ne jau ar grunti, bet klasiski kā pirms sienu apmnešanas ar fōršprici - uzsmidzina kaut kādu vāju pavisam šķidru apmetuma masu, lai palielinātu saķeri nākamajai kārtai, ko jau iestrādā ar rokām.]]> aaaa Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 09:07:41 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115865/_subject_#msg-115865 https://building.lv/forums/100/115818/115865/_subject_#msg-115865 Var jau apmest vasarā, bet tad saulainajās fasādēs parasti problēmas ar mitrumu, tas pārāk ātri tiek izžāvēts un kaļķis neiegūst vajadzīgo stiprību.
Kaļķim var piejaukt mālus, jo arī māli ir vāja saistviela. Taču tāds gatavs maisījums kaļķi + māls tirdzniecībā nebūs.
Ziemeļu puses fasādes 1.apmetuma kārtai var nedaudz piejaukt vara vitriolu CuCO3, kas palīdzētu apmetumam nodrošināt antiseptisku vidi salmu organiskai videi.
Ja jau autors min, ka viņam ir vainagsija,zem kuras viņš varēs pabāzt salmus,tad jau tās siena ķīpas no augšas netiek slogotas, bet tās slogos tikai pašsvars un abpusēja apmetuma slodze ~90kg/m2.
Koka guļbūvēm D~500..550kg/m3 un E~3000kg/cm2 sēšananās tiek rēķināta 3cm uz metru, bet tās slogotas ar pārsegumu un jumtu.
]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 08:47:12 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115864/_subject_#msg-115864 https://building.lv/forums/100/115818/115864/_subject_#msg-115864 Vienstāvs Ārdarbi Tue, 14 Sep 2010 08:23:35 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115856/_subject_#msg-115856 https://building.lv/forums/100/115818/115856/_subject_#msg-115856 Un vēl - tā kā salmu māja ir samērā "dzīva", tobiš staigā gan paši salmi, gan, protams, arī pats karkass, tad apmetumam ir jābūt gana elastīgam. Māls tāds ir, tāpec arī salmu māju celtnieki to tik labprāt izmanto. Cements esot trausls un tam veidojas mikroplaisas ar laiku, kurās tad sūcas ūdens pamazām. Tā kaut kā.]]> JanisL Ārdarbi Mon, 13 Sep 2010 22:32:05 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115855/_subject_#msg-115855 https://building.lv/forums/100/115818/115855/_subject_#msg-115855 m. Ārdarbi Mon, 13 Sep 2010 22:26:48 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115854/_subject_#msg-115854 https://building.lv/forums/100/115818/115854/_subject_#msg-115854 Vēl izlasīju, ka kaļķa apmetumu jāklāj tikai tad, kad zināms, ka trīs mēnešus pēc tam nebūs sals un temperatūra zem +8 grādiem... Izklausās bēdīgi.
Jāpainteresējas, kā ir ar tiem mūsdienīgajiem kaļķa/cementa apmetumiem - varbūt tie žūst un sacietē ātrāk. Vienīgi, kā jau aaaa minēja - cementa proporcijai nevajadzētu pārsniegt 20%. Jāprasa apmetuma iestrādes profiņiem, ko šie teiks.]]> JanisL Ārdarbi Mon, 13 Sep 2010 22:19:45 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115853/_subject_#msg-115853 https://building.lv/forums/100/115818/115853/_subject_#msg-115853 [www.solarhaven.org]
vispār meklē gūglā:
[www.google.lv]]]> aaaa Ārdarbi Mon, 13 Sep 2010 21:13:14 +0300 https://building.lv/forums/100/115818/115846/_subject_#msg-115846 https://building.lv/forums/100/115818/115846/_subject_#msg-115846 www.saulkalne.lv] lasām: "Kaļķis un kaļķu java. Kopš padomju laikiem pret kaļķi ir negatīva attieksme. Tā izveidojusies regulāri neievērojot tehnoloģiskās prasības izgatavošanā un būvniecībā, rezultātā degradējot pašu materiālu. Kvalitatīvu kaļķi Latvijā vairs neražo. Saulkalnes pelēkais dolomīta kaļķis, ko mūsdienās sauc par baltkaļķi, nav tas, kuru lietoja vēsturiskajā apbūvē. Toreiz kaļķi ieguva no kaļķakmens.
Kāds tad ir kaļķis un kaļķu java? Tas ir lētākais, mūra ēkām piemērotākais fasāžu un iekštelpu apdares materiāls ar ļoti lielu izmantošanas pieredzi. Mitruma caurlaidīgs, elpojošs materiāls. Pietiekoši padevīgs, lai izsekotu vecu ēku kustībai. Šodien šī materiāla izmantošanā galvenās problēmas rada kompetentu speciālistu trūkums, lai precīzi ievērotu sagatavošanas un izmantošanas tehnoloģiju, laika apstākļus – temperatūru, gaisa mitrumu, respektētu saules iedarbību."]]> Rx Ārdarbi Mon, 13 Sep 2010 17:09:55 +0300