Tā nu ir situācija: Apkure ar zemes ss, atpakaļgaitas temperatūra tiek aprēķināta pēc līknes un āra t. Parasti telpās ir konstanta t, neatkarīgi no āra t. Bet šonakt bija normāla vētra un tieši logos. Telpas temperatūra nokrita par 1 grādu. Tad nu domāju kāpēc? 1) siena ir fibo 20cm, no iekšas 5cm fibrolits+apmetums, ārā putiks 10cm. Iestrādāts uz pļekām un ~ 2-3cm spraugu. Moška šeit sitās iekšā aukstais gaiss no jumta puses un dzesē mūri? Ir novērots dienvidu pusei jumtā kādu metru vertikālu "atkusumu" un varbūt kādi 10 - 20 cm platu. 2) caur logiem. Nekādi krutie jau nav un vējš tieši logos. 3) aukstie bēniņi, iespējams, vētras laikā gaisa apmaiņa tur notiek intensīvāk un kaut kādā veidā tiek dzesēts pārsegums ( ~ 35 cm). Tad nu risinājumi: 1)spraugā iepūst ekovati vai kaut kādas putuplasta bumbiņas? Cik caurumus vajag sienā ja sienas platums ir 8 m, pirmajā stāvā 2 logi un 2 logi otrajā stāvā. Jumts sākas no 3.5m augstuma un kore būs kādi 7m augstumā? Un cik apmēram maksā tā vate m3 ar iestrādi? Te jau apgrozas ekovates pārstāvji, tad nu ...... 2) nez ko tiem logiem izdarīsi, gumijas rudenī saziedu ar silikonu... 3) siltināt bēniņus? Vai varbūt tas ir ok, ja ir lielāki siltuma zudumi vējainā laikā? https://building.lv/forums/100/120477/120477/_subject_#msg-120477 Mon, 06 Apr 2026 18:52:42 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/120477/131874/_subject_#msg-131874 https://building.lv/forums/100/120477/131874/_subject_#msg-131874 Par tik cik visi ir lieli specialisti, tad arī jāsamierinās ar esošo situāciju.
]]> rbb Ārdarbi Fri, 28 Oct 2011 16:53:12 +0300 https://building.lv/forums/100/120477/131749/_subject_#msg-131749 https://building.lv/forums/100/120477/131749/_subject_#msg-131749 huilio Ārdarbi Wed, 26 Oct 2011 15:58:32 +0300 https://building.lv/forums/100/120477/131747/_subject_#msg-131747 https://building.lv/forums/100/120477/131747/_subject_#msg-131747 Cena par pakalpojumu 35 Ls.
Piedāvāju arī iespēju iznomāt termogrāfu, un veikt termogrāfiju pašam!!! Tas izmaksās TIKAI 20 Ls!!!

T.29372828]]> Jule Ārdarbi Wed, 26 Oct 2011 15:30:43 +0300 https://building.lv/forums/100/120477/123176/_subject_#msg-123176 https://building.lv/forums/100/120477/123176/_subject_#msg-123176 Juriits Ārdarbi Fri, 25 Feb 2011 17:36:22 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/123163/_subject_#msg-123163 https://building.lv/forums/100/120477/123163/_subject_#msg-123163 Elektrības rēķini par apkuri ar zemes ss šajā dubarā ir ap 200 kw nedēļā iekļaujot pārējo mājas elektrotehniku ( el. boilers, plīts, virsma, tv, laptops, gaismas, etc) tikai apkurei būs kādi 150 kw uz 140 m2 (vienā istabā ~ 20 m2 samazināta t, jo tur neviens nedzīvo).
Pavērojot citu māju jumtus šajā aukstumā var arī atrast kādu atkusumu - citam lielāku, citam mazāku. ]]> dzincha Ārdarbi Fri, 25 Feb 2011 14:15:26 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122693/_subject_#msg-122693 https://building.lv/forums/100/120477/122693/_subject_#msg-122693 KKL Ārdarbi Thu, 17 Feb 2011 14:48:13 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122079/_subject_#msg-122079 https://building.lv/forums/100/120477/122079/_subject_#msg-122079 Problēmas ar jumtu ziema varbūt uzlabosies nedaudz.]]> rbb Ārdarbi Thu, 03 Feb 2011 12:34:03 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122074/_subject_#msg-122074 https://building.lv/forums/100/120477/122074/_subject_#msg-122074 Sazinājos ar rbb par to atkusumu un šie saka, ka tas ne dēļ tās šķirbas starp putiku un mūri, bet gan jumta pieslēguma pie mūra. Starp mūra malu un skārda jumtu nekāds siltinājums nav, un mūris izsilstot atdod savu siltumu jumtam un veidojas atkusums. Nu nez, bet varbūt ar tā šķirba kaut ko iespaido.
Šodien pamēriju ar infrasarkano termometru jumtu - visur t vienāda.
Perlītu maniju depo mazā maišukā un šim ir liels blīvums salīdzinot ar putika granulām.
To hk35 visi grib notirgot komplektā ar iestrādi.
Putika granulas var dabūt, bet vai šīs nelips klāt pie mūra vai tā paša putika un neko tur nevarēs iebērt vai iepūst? Un vai būs kaut kāds efekts, jo ja pareizi atceros tad siltsnams.lv bija raksts, ka pašiem pildot to šķirbu netiek sasniegts vajadzīgais efekts. Un ja kādreiz jārauj fasāde nost tad tas viss birstošais putiks izbirst uz mauriņa......., bet gan jau ka tāda vajadzība nebūs.
]]> dzincha Ārdarbi Thu, 03 Feb 2011 10:21:55 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122067/_subject_#msg-122067 https://building.lv/forums/100/120477/122067/_subject_#msg-122067 www.building.lv]]]> Vienstāvs Ārdarbi Thu, 03 Feb 2011 08:28:23 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122060/_subject_#msg-122060 https://building.lv/forums/100/120477/122060/_subject_#msg-122060 kdvlp Ārdarbi Wed, 02 Feb 2011 21:48:50 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/122045/_subject_#msg-122045 https://building.lv/forums/100/120477/122045/_subject_#msg-122045 katra sprauga, ventilācijas trubas, durvis, logi - vienā ēkas pusē ir gaiss ar spiedienu, otrā ar retinājumu - tas gluži dabiski veidos gaisa maiņu arī iekšā telpās, tā aiznesot siltumu vējiem līdzi.]]> Ansis Liepa Ārdarbi Wed, 02 Feb 2011 19:09:22 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120732/_subject_#msg-120732 https://building.lv/forums/100/120477/120732/_subject_#msg-120732 buvfizika.lv]
]]> rbb Ārdarbi Tue, 11 Jan 2011 11:27:47 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120720/_subject_#msg-120720 https://building.lv/forums/100/120477/120720/_subject_#msg-120720 Martins D Ārdarbi Tue, 11 Jan 2011 09:38:04 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120705/_subject_#msg-120705 https://building.lv/forums/100/120477/120705/_subject_#msg-120705 khe Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 21:05:54 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120700/_subject_#msg-120700 https://building.lv/forums/100/120477/120700/_subject_#msg-120700 Vienīgi jāizvēlas, kādu materiālu tur pūst?
*) Regiperl
* putupolistorola lodītes
*) perlīts
*) varbūt vēl kaut kas.
Ja tas putekļusūcēja variants izgāžas, tad pieņemsim berot piltuvē šie materiāli nebirtu iekšā tā gludi, ka piem smilts? ]]> dzincha Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 19:56:24 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120694/_subject_#msg-120694 https://building.lv/forums/100/120477/120694/_subject_#msg-120694 khe Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 16:19:38 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120691/_subject_#msg-120691 https://building.lv/forums/100/120477/120691/_subject_#msg-120691 Parastās lips visur klāt dēļ elektrostatiskā spēka vien un nekur nebirs. Forumā tika minēts kautkāds Rigiperl analogs, kam bija neliels procents (mazākums) ar grafītu nepārklātu lodīšu.
Sazinies ar RBB.lv]]> Vienstāvs Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 13:47:17 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120687/_subject_#msg-120687 https://building.lv/forums/100/120477/120687/_subject_#msg-120687 Tad nu paliek rigiperl vai parastās putuplasta lodītes.
Kuras labākas?

Ir doma veco putekļusūcēju pārveidot par lodīšu pūtēju. Jāizravē filtri un pēc idejas tām lodītēm vajadzētu lidot ārā pa izplūdes šahtu - tur jāuzveido pāreja uz collīgu trubu un aidā.
Varbūt ir kāds specializēts verķis nomās pieejams šādiem darbiem? ]]> dzincha Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 13:12:27 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120679/_subject_#msg-120679 https://building.lv/forums/100/120477/120679/_subject_#msg-120679 Rigiperl ir putuplasta lodītes, nesapresētas, bet pārklātas ar grafītu, lai slīdētu viena gar otru un labi birtu šķirbās.
Ar aminoplastu neesmu darbojies, bet ja mēs baidamies, ka berams atplēsīs, tad putas jau nu vispār...]]> Vienstāvs Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 11:05:17 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120678/_subject_#msg-120678 https://building.lv/forums/100/120477/120678/_subject_#msg-120678 Jo Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 11:05:17 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120677/_subject_#msg-120677 https://building.lv/forums/100/120477/120677/_subject_#msg-120677 pa labi pa kreisi uz augšu.
Tad sanāk, ka graudainas putuplasts nebūs gana labs?
Fasāde ir arī nodībeļota.
Kas ir rigiperla masa?
It kā jau smagums baigais nebūs, bet nu nez.
Tās aminoplasta putas varbūt būtu jēdzīgāk? ]]> dzincha Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 10:47:58 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120675/_subject_#msg-120675 https://building.lv/forums/100/120477/120675/_subject_#msg-120675 "pie loga" izklausās pārāk zemu. Kautkā no bēniņiem tomēr būtu jāmēģina.
Es gan nezinu, vai rigiperla masa tās pļekas neatraus nost...
* - lai atceramies kaut vai Tenax atbildi uz Birša rakstu.]]> Vienstāvs Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 10:38:22 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120674/_subject_#msg-120674 https://building.lv/forums/100/120477/120674/_subject_#msg-120674 No bēniņiem mēģināju, ņefiga netiek klāt.
No ārpuses? Tur jau dekoratīvais virsū.
Un kāds variants ir apakšai? Putoplasts sēž uz mūra "pleca".
Vienīgais variants izskatās taisīt pie loga spraugu un pūst iekšā putas vai bērt putoplasta lodītes. ]]> dzincha Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 10:30:00 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120671/_subject_#msg-120671 https://building.lv/forums/100/120477/120671/_subject_#msg-120671 Vienstāvs Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 09:40:19 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120670/_subject_#msg-120670 https://building.lv/forums/100/120477/120670/_subject_#msg-120670 aaaa Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 09:35:35 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120668/_subject_#msg-120668 https://building.lv/forums/100/120477/120668/_subject_#msg-120668 Ir doma vēl pavērot logu un ailes t ar infrasarkano termometru normālā laikā un vējainā laikā un saprast, kur tas aukstums rodas.
Sliecos uz aminoplasta putām. Bet vai spraugas aizpūšana neradīs baigo bezgaisu telpās un izmainīs mikroklimatu?]]> dzincha Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 09:28:12 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120663/_subject_#msg-120663 https://building.lv/forums/100/120477/120663/_subject_#msg-120663 R=4,95m^2*K/W
U=0.202W/m^2*K (0.2 pēc LBN pie +22)
D=16.9>7

Visticamākais, ka telpās, kas atrodas uz Z, ZA, A ir ievietoti pārāk mazjaudīgi sildelementi (šīm debespusēm siltuma zudumui +15% un, ja vējš ir no šīm pusēm, tad vēl +5%, tas sanāk 20%, jeb par 1/5 aukstāks nekā tad, ja sildelementu jauda tiktu ievērota).

+ efektu pastiprina tas, ka ir logi ar augstu siltumtransmisijas koeficientu

Risinājums: laikā, kad tiek solīts liels vējš, apkures katlam vienkārši paaugstini iekštelpu temperatūru par kādiem 2-3 grādiem.

Protams, iespējams, ka vienkārši ēka nav pareizi noblīvēta, atstātas nenosiltinātas vietas un aukstums nāk caur turieni, taču, ja darbi veikti kvalitatīvi, šāds scenārijs ir mazāk ticams. Ja redzi šādas nepilnības, droši vari spraugas aizpūst ar ekovati, putām vai ko tml. Tas nāks tikai par labu.]]> Silins Ārdarbi Mon, 10 Jan 2011 03:09:44 +0200 https://building.lv/forums/100/120477/120477/_subject_#msg-120477 https://building.lv/forums/100/120477/120477/_subject_#msg-120477 Apkure ar zemes ss, atpakaļgaitas temperatūra tiek aprēķināta pēc līknes un āra t.
Parasti telpās ir konstanta t, neatkarīgi no āra t.
Bet šonakt bija normāla vētra un tieši logos. Telpas temperatūra nokrita par 1 grādu.
Tad nu domāju kāpēc?
1) siena ir fibo 20cm, no iekšas 5cm fibrolits+apmetums, ārā putiks 10cm. Iestrādāts uz pļekām un ~ 2-3cm spraugu. Moška šeit sitās iekšā aukstais gaiss no jumta puses un dzesē mūri? Ir novērots dienvidu pusei jumtā kādu metru vertikālu "atkusumu" un varbūt kādi 10 - 20 cm platu.
2) caur logiem. Nekādi krutie jau nav un vējš tieši logos.
3) aukstie bēniņi, iespējams, vētras laikā gaisa apmaiņa tur notiek intensīvāk un kaut kādā veidā tiek dzesēts pārsegums ( ~ 35 cm).

Tad nu risinājumi:
1)spraugā iepūst ekovati vai kaut kādas putuplasta bumbiņas? Cik caurumus vajag sienā ja sienas platums ir 8 m, pirmajā stāvā 2 logi un 2 logi otrajā stāvā. Jumts sākas no 3.5m augstuma un kore būs kādi 7m augstumā? Un cik apmēram maksā tā vate m3 ar iestrādi? Te jau apgrozas ekovates pārstāvji, tad nu ......
2) nez ko tiem logiem izdarīsi, gumijas rudenī saziedu ar silikonu...
3) siltināt bēniņus?

Vai varbūt tas ir ok, ja ir lielāki siltuma zudumi vējainā laikā? ]]> dzincha Ārdarbi Fri, 07 Jan 2011 08:49:04 +0200