Labdien Interesē tēma par seklo pamatu lentu gāzbetona privātmājai ar mansardu bez pagraba, būvpamatne ir smalkas smiltis, bet ir augsts grunts ūdens līmenis. LV mājas lapās vienīgā info ir atrodama salmiunmali.lv, savukārt RU saitos ir pilns. Ir pat izstrādāti (kopš 1985.g) noteikumi šādu pamatu būvniecībai (skat http://normativa.ru/content/view/494/259/), kas ļau būvēt pamatu pēdu augstāk par augsnes sasaluma dziļumu. Šāds risinājums ir interesants, jo dziļie pamati (1,2m pamatu iebūves dziļums) ēkai bez pagraba ir līdzekļu izšķiešana salīdzinājumā ar seklajiem - pamatu iebūves dziļums max 0.8m ieskaitot smilšu/šķembu spilvenu. Samazinās zemes darbi un patērētais materiāls pamatu izbūvei. Jautājums: Vai kādam ir atsauksmes/pieredze šādu pamatu veida ekspluatācijā vairāku gadu garumā, lai apsvērtu iespēju pārprojektēt dziļo pamatu lentas risinājumu uz seklo pamatu lentu? https://building.lv/forums/100/136669/136669/_subject_#msg-136669 Fri, 24 Apr 2026 18:30:48 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/136669/179458/_subject_#msg-179458 https://building.lv/forums/100/136669/179458/_subject_#msg-179458
Ģeoloģiskā izpēte privātmājai, ko veic ģeologs nosaka - gruntsūdens līmeni; normatīvās fizikāli-mehāniskās īpašības (dati pēc kuriem tiek izrēķināts pamatu veids, dziļums un izmaksas); reģiona normatīvais grunts sasalums; ieteicamais pamatu risinājums un piesardzība būvniecības etapos.

Sertificēts ģeologs
Artūrs Zemžāns - 26420987
>
> Ģeoloģija - man praksē gandrīz nav nācies
> saskarties ar tik ideāliem grunts apstākļiem,
> lai privātmājai pietiktu ar 1 urbumu, pa
> diagonāli novietotiem diviem griezumi dažreiz
> atšķiras visai jūtami, kaut attālums starp
> urbumiem vien kādi padsmit metri. Jau nojaustos
> sarežģītākos pamatnes gadījumos pat 6 urbumi
> atšķiras jūtami. Varbūt mani tādi
> problemātiski klienti iecienījuši.
>
> Režģogs (viņš arī rostverks no krievu
> valodas) - neesmu salīdzinājis, cik lētāk
> sanāks par lentu, tomēr vairāk darbietilpības,
> kaut materiāla (betona) mazāk. Kaut gadījumos,
> kad vajadzīgi pāļi nevis tikai stabiņi (starp
> citu, tiem stabiņiem vēkams būt nedaudz
> konusveidīgiem ar plato galu apkašā), drīzāk
> kā alternatīvu tad der izvēlēties pamatu
> plātni.]]> Rasputin Ārdarbi Sun, 19 Apr 2015 00:53:59 +0300 https://building.lv/forums/100/136669/150836/_subject_#msg-150836 https://building.lv/forums/100/136669/150836/_subject_#msg-150836 To piesaistīto darbaspēku es saucu par būvnieku, kas strādā īpašnieka uzdevumā. Un, ja būvnieks iesaka īpašniekam ieviest atkāpes no projekta, iesaku nepiekrist bez argumentēta pamatojuma un izmērāmas priekšrocības, ko sniedz korekcija. Būvnieks strādā savās interesēs, nevis īpašnieka.
Ir tāds joks būvniecībā, kuru man pastāstīja priekšnieks: Чтоб небыло пиздежу, строим по чертежу.

uldis22, nedaudz neuztvēru domu par izraušanu no konteksta, jo tevis pieminētie konstruktīvie elementi sabruks, ja nebūs pareizi izrēķināta slodze, kas uz tiem iedarbojas. Nav nozīmes kādā krāsā būs fasāde un biezs siltinājums, kas gulēs gruvešu kaudzē.

Andris]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 23:14:26 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150833/_subject_#msg-150833 https://building.lv/forums/100/136669/150833/_subject_#msg-150833 Vienstāvs Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 21:24:15 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150832/_subject_#msg-150832 https://building.lv/forums/100/136669/150832/_subject_#msg-150832 norton Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 20:40:24 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150830/_subject_#msg-150830 https://building.lv/forums/100/136669/150830/_subject_#msg-150830 uldis22 Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 19:45:43 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150828/_subject_#msg-150828 https://building.lv/forums/100/136669/150828/_subject_#msg-150828 Iztikām ar kaimiņu pa 1 urbumam uz katru māju.

Kas ir "aizpeldoši" pamatu stūri?]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 19:30:19 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150827/_subject_#msg-150827 https://building.lv/forums/100/136669/150827/_subject_#msg-150827
Ģeoloģija - man praksē gandrīz nav nācies saskarties ar tik ideāliem grunts apstākļiem, lai privātmājai pietiktu ar 1 urbumu, pa diagonāli novietotiem diviem griezumi dažreiz atšķiras visai jūtami, kaut attālums starp urbumiem vien kādi padsmit metri. Jau nojaustos sarežģītākos pamatnes gadījumos pat 6 urbumi atšķiras jūtami. Varbūt mani tādi problemātiski klienti iecienījuši.

Režģogs (viņš arī rostverks no krievu valodas) - neesmu salīdzinājis, cik lētāk sanāks par lentu, tomēr vairāk darbietilpības, kaut materiāla (betona) mazāk. Kaut gadījumos, kad vajadzīgi pāļi nevis tikai stabiņi (starp citu, tiem stabiņiem vēkams būt nedaudz konusveidīgiem ar plato galu apkašā), drīzāk kā alternatīvu tad der izvēlēties pamatu plātni.]]> jtdesign Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 19:08:01 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150826/_subject_#msg-150826 https://building.lv/forums/100/136669/150826/_subject_#msg-150826 Pamatiem ir jāpilda sava funkcija, jānotur māja uz grunts, un ja ir pieejami efektīvāki un lētāki risinājumi kā to panākt, tad jāizmanto. Protams, ja makā naudas kā spaļu... bagāts dara kā grib, ne tik bagāts rēķina. :)
Runājot par ģeoloģiju - privātmājai pietiek ar vienu urbumu. Taisīju pa 60LVL. Projektētājs manā projektā sākotnēji piedāvāja pamatu ar pēdu (60cm platu) aizbildinoties ar to, ka nav ģeoloģijas un nevar riskēt. Ģeoloģija parādīja ka grunts nestpēja ir pietiekoša, lai būtu iespējams pamatu platums 0.3m visā augstumā, ko arī iekļāva galīgajā projekta versijā.
Manā gadījumā pamatu pēdas izmaksas 62mx0.2mx0.3m (starpība starp pēdas un pamatu platumu) = 3,72m3x100LVL (betona cena ar iestrādi - pa rupjo)=372 LVL.
Man sanāk ka ģeoloģiju uzstaisīt ir lētāk nekā betonēt pēdu.

Andris]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 17:34:39 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150824/_subject_#msg-150824 https://building.lv/forums/100/136669/150824/_subject_#msg-150824 uldis22 Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 17:11:06 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150823/_subject_#msg-150823 https://building.lv/forums/100/136669/150823/_subject_#msg-150823 Būvēt var dažādi - iet runa par projektu. Ja īpašnieks ļauj būvētājam strādāt atkāpjoties no projekta, kurš tad uzņemsies atbildību par rezultātu?
Būvnieks uzbūvē kā viņam ātrāk un vienkāršāk, saņem naudu un pazūd, bet īpašnieks cīnās ar sekām, un nāk forumos sūdzēties, būvnieki uzbūvēja, viss sū..., bet projektā neesmu skatījies, palīdziet!]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 16:42:28 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150816/_subject_#msg-150816 https://building.lv/forums/100/136669/150816/_subject_#msg-150816 aaaa Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 14:37:06 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150811/_subject_#msg-150811 https://building.lv/forums/100/136669/150811/_subject_#msg-150811 Var jau būt ka pamati nav siltināti un grīdas ir ļoti labi nosiltinātas tad gan pamati ir padziļi, bet neticu ka kāds tagad tā taisītu. Par tām plāksnēm gan māc šaubas jo tur ir ļoti lieli momenti un armatūra tur aiziet ui kā un betona daudzums kāds, un kur vēl kompensācijas šuves un viss pārējais.]]> uldis22 Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 13:15:07 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150810/_subject_#msg-150810 https://building.lv/forums/100/136669/150810/_subject_#msg-150810 Tas pats traktors, kas nošķūrēja melnzemi, uzkarina lāpstas vietā urbi un sarubj caurumus - tur nav jāmokās - tehnka taču strādā. :) cilvēks stāv blakus un pīpē...
Ir jāmokās norokot ar lāpstu 10cm no ranšejas dziļuma pēc traktora pastrādāšanas dziļo pamatu variantā.
Veidņi 1,4h augstam betonējumam ir daudz nopietnāks pasākums nekā 0,6m.
Par armatūru - es tev varu parādīt projektētāja parakstītus lentveida dziļo pamatu risinājumus, kuri ir pārbāzti ar armatūru gan vertikāli, gan horizontāli.
Tad ir jautājums, vai projektētāji Latviājā ir idioti (veltīgi augstkolā bikses deldējuši), vai arī mēs esam parāk gudri, ja varam patvaļīgi samazināt armatūras daudzumu pēc savas ērtības un ieskatiem.

Būtu interesanti dzirdēt, ko minēs jtdesign par šo jautājumu, jo pārstāv projektētāju viedokli.]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 12:46:53 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150808/_subject_#msg-150808 https://building.lv/forums/100/136669/150808/_subject_#msg-150808 > grunti 0,2-0,3m dziļumā, no iekšas visā
> augstumā. Tā kā sanāk hermētiski. Vai ne?

Ja ir sausa smilts vai tāda tiek atvesta un nomeliorēta, varbūt. Vēl lētāk būtu izveidot seklu "frost protected" lentu vai pat plāksni uz nekādus stabus nevajadzēs.
Ivara popularizētā dziļā (sasaluma dziļumā) lenta virs grodpāļu pamata gan varētu būt risinājums nenoturīgās vai neviendabīgās gruntīs.]]> Vienstāvs Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 12:32:04 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150807/_subject_#msg-150807 https://building.lv/forums/100/136669/150807/_subject_#msg-150807 aaaa Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 12:23:34 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150806/_subject_#msg-150806 https://building.lv/forums/100/136669/150806/_subject_#msg-150806 Vai betonēt pamatu lentu zemāk par sasalšanas robežu dzelzbetona pamatus 1,4m augstumā, arī izmantojot armatūru, īrējot veidņus visam apjomam.
Vai arī sabetonēt stabus saurbtos caurumus, un betonēt lentu tikai 0,6m augstumā. Samazinās betona patēriņš 2x, armatūras apjoms nemainās, vaidņus arī vajag 2x mazāk.

Par noturību, lai atbild konstruktors, viņš gudrā skolā mācījās un atbild par darbu (aprēķinu) ar savu sertifikātu. Te nav jadiskutē, bet jāaprēķina.

Andris.]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 11:58:29 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150803/_subject_#msg-150803 https://building.lv/forums/100/136669/150803/_subject_#msg-150803 aaaa Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 11:41:41 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150801/_subject_#msg-150801 https://building.lv/forums/100/136669/150801/_subject_#msg-150801 Šādu pamatu būvniecības process ir aprakstīts:
[raituzonamas.blogspot.com]
Izskatās, ka šajā blogā aprakstītā pamatu risinājumā staba diametrs ir vienāds ar pamatu biezumu.
Stabu biežumu jāaprēķina konstruktoram - šis lielums ir atkarīgs no sienu materiāla (blīvums) kā arī grunts kūkumošanās iespējas.

Vienstāv
Pamatu lenta tiek no ārpuses tiek piebērta ar grunti 0,2-0,3m dziļumā, no iekšas visā augstumā. Tā kā sanāk hermētiski. Vai ne?

Andris]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 11:19:40 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150799/_subject_#msg-150799 https://building.lv/forums/100/136669/150799/_subject_#msg-150799 Vienstāvs Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 09:43:50 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150798/_subject_#msg-150798 https://building.lv/forums/100/136669/150798/_subject_#msg-150798 domino Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 07:49:19 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150797/_subject_#msg-150797 https://building.lv/forums/100/136669/150797/_subject_#msg-150797 Vienstāvs Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 00:36:13 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/150794/_subject_#msg-150794 https://building.lv/forums/100/136669/150794/_subject_#msg-150794 Tomēr būvējot mājai pamatu izvēlējos dobos betona blokus. Pabeidzot pamatu būvniecību, izmaksas bija lielākas nekā plānots sākumā. :) +30%.
Te detalizētāk par sākuma pieņēmumiem:
[gimenesmaja.blogspot.com]

Ja būvētu ottreiz, izvēlētos, pamatu lentu, kas balstās uz betonētiem stabiem.

Andris.]]> AndrisL Ārdarbi Sat, 16 Feb 2013 00:08:55 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136856/_subject_#msg-136856 https://building.lv/forums/100/136669/136856/_subject_#msg-136856 Didims Ārdarbi Tue, 28 Feb 2012 13:55:40 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136852/_subject_#msg-136852 https://building.lv/forums/100/136669/136852/_subject_#msg-136852 raivo119/eta/inbox.lv]]> Inž. Raivis Ārdarbi Tue, 28 Feb 2012 12:44:00 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136850/_subject_#msg-136850 https://building.lv/forums/100/136669/136850/_subject_#msg-136850 Vai varēsi izstrādāt optimizētu pamatu risinājumu saskaņā ar ģeoloģiskās izpētes datiem? Ja jā, kāds tev kontakts?

->Ivar
Nosūtīju e-pastu uz mega_specialists/eta/inbox.lv, neatbild,.

Andris.]]> AndrisL Ārdarbi Tue, 28 Feb 2012 12:27:15 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136807/_subject_#msg-136807 https://building.lv/forums/100/136669/136807/_subject_#msg-136807 Tad siju parēķinam no stipribas viedokļa, konstruktivi mazāka pa 50 cm nesanāks.
30 cm virszemes daļa, 20cm zemee. Nosiltinam siju vertikāli un pa perimetru uzliekam apmēram 1m horizontālo siltuizolāciju (putupolistirolu). Putu polistirolu horizontālo divās kārtās pirmo kārtu apmēram 0.5m otru ap metru. Virs putupolistirola betona apmali virszemes ūdens nokrišņu novadīšanai no pamatu sijas.
Tākā zem ēkas mums gruntis nesaslst, un arējās aukstuma izotermas tiek mums pabiditas nost no pamatiem nekas mums tur nesasalst un necilājas, ja protams mums māja nav galīgā "peļķē" kur noo visām pusēm gāžas ūdens uz pamatiem. Strādājot ar skandinavu projektiem ir gruti ieraudzīt mūsu tradicionālos dziļos lentveida pamatus.]]> Inž. Raivis Ārdarbi Mon, 27 Feb 2012 15:40:58 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136798/_subject_#msg-136798 https://building.lv/forums/100/136669/136798/_subject_#msg-136798 ]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Mon, 27 Feb 2012 12:52:08 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136761/_subject_#msg-136761 https://building.lv/forums/100/136669/136761/_subject_#msg-136761 Manā gadījumā ēkas spiediens uz pamatu metru būs 35kN. Vairāk bažas rada pamatu pārziemošana bez uzceltas ēkās. Tad pamati ir visneaizsargātākie pret izcilāšanos. Pamats tad ir aukstumtilts, kas veicina augsnes sasaluma dziļuma palielināšanos.

]]> AndrisL Ārdarbi Sun, 26 Feb 2012 22:32:46 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136749/_subject_#msg-136749 https://building.lv/forums/100/136669/136749/_subject_#msg-136749
Šādu vietu, kur gruntsūdens sasalst ir pietiekami...tepat foruma topikos viens rakstīja kā gruntsūdens bija sasalis 1.5m dziļumā, ja tas ir 0.4-0.6m dziļumā tas sasalst samēra regulāri...]]> J Ārdarbi Sun, 26 Feb 2012 20:13:44 +0200 https://building.lv/forums/100/136669/136736/_subject_#msg-136736 https://building.lv/forums/100/136669/136736/_subject_#msg-136736 Lai notiktu izcilāšana ūdenim jāaizpilda visas grunts poras un jāsasalst. Zem apkurināmas ēkas ūdens diezin vai sasals, tātad varam rēķināt, ka salam pakļauta puse pasijas apakša un viens sāns. Dotajā gadījumā vidējā slodze uz 30cm platu un 25..30cm augstu cokolu būs ~2,5t. Tātad salam jāpaceļ vai jānorauj cokola sija no staba un jāpaceļ ēka. Tā mūrēta siena ~3m augstumā no 20cm gāzbetona, siltināta ar 15cm vati svērtu ~230kg/m2~ 750kg. Pati dz/betona cokolsija 0,25*0h0,5~ 350kg. Pieliekot pārsegumu ~200kg/m2 ar slodzes laukumu 3m2 un jumtu 80kg/m2 iegūstam ~1000kg. Pieskaitot vēl daļu no 1.stāva grīdas pieslodzes uz pamatu iegūstam, ka slodze no augšas ir apmēram vienāda ar cēlājspēku.
Principā, ja izcilājums ir aktuāla parādība, tad konstruktīvi ir pasākumi, kas to samazina vai novērš, kaut vai pamatu siltinājums no ārpuses ar polistirolu novērš to, ka sasalusī grunts var saskarties ar betona siju un arī minētais rupjās grants slānis vai piemēram 15cm šķembu bērums pārtrauc kapilāro ūdens pacelšamos.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 26 Feb 2012 18:53:39 +0200