Labvakar! Esmu saskāries ar kārtējo problēmu rekonstruējot ēku, kurā gatavojos dzīvot. Ir izņemta dēļu grīda, kas balstījās uz mūrētiem stabiņiem. Ēkas pamati no ārpuses nosiltināti ar zilo putuplastu (50mm) Pamati ir aptuveni 40cm virs zemes. Šobrīd zemgrīda ir sausas smiltis, kas ir sausas aptuveni 30cm dziļumā. Atstarpe starp plānoto grīdu un smiltīm ir aptuveni 15 cm Esmu dzirdējis vairākus viedokļus par to kā rīkoties izveidojot grīdu: 1. Sablietēt smiltis, ieliet 10 cm betonu, tad pa virsu vati, salikt uz esošajiem stabiņiem lāgas, uz lāgām tvaika izolāciju un tad grīdu, gar malām atstājot 2cm spraugas, 2. Sajaukt kaut kādu kārtu smilšu ar nedzēstajiem kaļķiem, lai peles nenāk, tad plēvi, virs plēves nedaudz uzbērt smiltis, tad vati, atkal lāgas, tvaika izolaciju un grīdu. 3. No iekšpuses iespējams nosiltināt pamatus ar kādiem 30mm putuplastiem, atstāt tukšu zemgrīdu ar domu,ka krāsns siltums cirkulējot zem grīdas uzsildīs smiltis un grīda būs silta, tad atkal lāgas uz dēļus. 4. jebkurš cits variants, kas man nav ienācis prātā. P.S. līdzekļi izpildei nav neierobežotā daudzumā :) https://building.lv/forums/100/138273/138273/_subject_#msg-138273 Mon, 06 Apr 2026 18:48:03 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/138273/138578/_subject_#msg-138578 https://building.lv/forums/100/138273/138578/_subject_#msg-138578 Produkcijas (Paroc; Isover) ražotāji savu izstrādājumu katalogos nevar apskatīt šādas sarežģītas mijiedarbības konstrukcijas, kur pagrīde tiek izmantota ēkas siltumnodrošinājuma komforta uzlabošanai.
Vienīgi jāatceras, ka individuālā ēkā būvētājam ir daudz vairāk rīcības brīvības eksprimentēt ar konstrukcijām, nekā daudzdzīvokļu ēkā... tas saistāms ar ugunsdrošību vai citiem aspektiem - arī sanitārija ... u.t.t.
Piemēram neviens loga ražotājs taču neapskata logu mijiedarbībā ar slēģiem.. kādreiz tas taču bija ēku standarts, bet par visām varītēm cenšas uzlabot stiklapaketes vai radīt loga aplodas ar daudzām gaisa kamerām. Un kā tad vēdināt telpas... agrāk izmantoja šķirbas loga vērtņu sadurā ar rāmi, bet šobrīd izmantojot hermetiskus logus mums jārada speciāla gaisa mehāniskās vēdināšanas sistēma.
Bet patiesība.. tā ir ārā, meklējumos ]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Thu, 05 Apr 2012 21:38:30 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138573/_subject_#msg-138573 https://building.lv/forums/100/138273/138573/_subject_#msg-138573 Pluume_G Ārdarbi Thu, 05 Apr 2012 20:29:49 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138528/_subject_#msg-138528 https://building.lv/forums/100/138273/138528/_subject_#msg-138528 Pluume_G ... par gaisa vadu pagrīdē... es domāju , ka tā varētu būt vērā ņemama ideja, jo pieņemot to, ka mehāniskie sadzīves ventilātori un vienkārši gaisa vadi no plastikāta vai skārda 'vadi plašā celtniecības pielietojumā parādījās samērā nesen ...20...30 gadi un šāda ideja ar apsildāmu pagrīdi var tikt realizēta tapēc, ka šodiem varam siltumizolēt grunts pamatni no mājās konstrukcijām.
Taču, ja aplūkojam vispārējo celtniecības vēsturi.. tad analogs ir seno Romieču termas - pirtis, kur pagrīdes konstrukcija tika izmantota pirts grīdas uzsildīšanai!]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Thu, 05 Apr 2012 11:04:59 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138515/_subject_#msg-138515 https://building.lv/forums/100/138273/138515/_subject_#msg-138515
Cilvēki nesaprot jēdzienus:
1) mūsdienās- lasi: viss, ko izpētīja mūsu senči gadsimtu laikā ir sū*, jo šodiem moderni ir betonēt visu un visur!
2) šodien parasti tā nedara- lasi: arhitekti un celtnieki var vairāk nopelnīt ar tavu betona grīdu, turklāt pagaidi 20 gadus, kad visi lauzīs augšā betonu un liks vēdināmās pagrīdes, jo tajās mūsdienās tas būs moderni!

Jautājums par tēmu-
ja es caur kurtuves telpu izvelku gaisa vadu, kas telpā uzsilst, un palaižu to uz ziemu noslēgtā pagrīdē... nu, tam būtu ieguvums vai putekļi no pagrīdes līstu telpās?
]]> Pluume_G Ārdarbi Wed, 04 Apr 2012 23:31:44 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138510/_subject_#msg-138510 https://building.lv/forums/100/138273/138510/_subject_#msg-138510 Rol Ārdarbi Wed, 04 Apr 2012 21:53:21 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138488/_subject_#msg-138488 https://building.lv/forums/100/138273/138488/_subject_#msg-138488 būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Wed, 04 Apr 2012 14:30:10 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138294/_subject_#msg-138294 https://building.lv/forums/100/138273/138294/_subject_#msg-138294
Salieku grīdu neko apakšā nesiltinot. Pamatos izborēju caurumus, kuros ielieku sietu.

Uz 80m2 man pietiktu ar 6 caurumiem, pa trim katrā pusē, pie nosacījuma, ka grīdu apakša visai mājai ir savienota? Pa vasaru caurumus turu atvērtus, rudenī aizbāžu ar siltumizolācijas materiālu.

Māja tiks apdzīvota visu laiku un tiks apkurināta ar malkas krāsnīm, kurām ir sildmūrīši, šobrīd kurinot varu teikt, ka krāsns savu siltumu saglabā aptuveni 12-15h.

Cik augtu šie caurumi jāborē? Vai tomēr, ja es grīdā izveidoju atveres vēdīnāšanai, piemēram ar resti nosegtus 10x5 cm caurumus istabas stūros, tas neatrisinās vasaras laikā pagrīdes vēdināšanu?

Un vairāk koncentrēties uz sienu un griestu sitināšanu, pareiz? :]]]> Gatishei Ārdarbi Sat, 31 Mar 2012 13:21:13 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138289/_subject_#msg-138289 https://building.lv/forums/100/138273/138289/_subject_#msg-138289 Sākotnēji Jūs rakstāt, ka grunts zem grīdas ir izžuvusi (birstoša) vismaz 30cm biezumā... tas savukārt parāda, ka ar gruntsūdeni un kapilāro mitrumu problēmu zem ēkas nav. Birstošā materiālā arī grauzēji alas nevar izveidot, taču ja pagrīde tiks nosegta ar plātņu materiāliem, kaut vai vates rulli, tad zem tās grauzējs var dzīvot, pie nosacījuma, ja tam ēkā ir ko atrast ēdamu - ziepes, sausu maizi. Tapēc vietā piezīme par caurvēdināmām atverēm ar misiņa sietu, atveres uz ziemu var aizbāzt ar korķi.
Tātad ja ir vēlme papildus siltināt, tad siltumizolācija būtu jāliek zem ši birstoša smilts slāņa vai arī uz siltumizolācijas jāveido betona kārtiņa. Taču pagrīdes siltumzudumi jebkurā gadījumā būs zemāki nekā citām ēkas daļām.
Es pieņemu, ka ēka tiks apdzīvota epizodiski... tad man ir viens advencēts ieteikums, lai palīdzētu ēkai uzsilt tai brīdī, kad ziemā vai piektdienas vakaros tiks sāktas krāsns kurināšana... tad pagrīdē varētu ieslēgt sildītājus ar siltā gaisa plūsmu... tas uzlabotu grīdas 'aukstuma'sajūtu... šo ideju varētu pamēģināt apspriest... jo pagrīdes gaisa telpu daudz vieglāk uzkarsēt nekā telpas istabā un rezultātā grīdas uzsiltu straujāk, kas radītu zināmu komfortu ]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sat, 31 Mar 2012 11:55:31 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138283/_subject_#msg-138283 https://building.lv/forums/100/138273/138283/_subject_#msg-138283 papa Ārdarbi Sat, 31 Mar 2012 01:37:24 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138280/_subject_#msg-138280 https://building.lv/forums/100/138273/138280/_subject_#msg-138280 khe Ārdarbi Sat, 31 Mar 2012 00:16:31 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138275/_subject_#msg-138275 https://building.lv/forums/100/138273/138275/_subject_#msg-138275
Nevaru komentēt vai mājā ir silts vai auksts, jo nekad neesmu tur dzīvojis.

Cik saprotu pagrīdi siltināt nav vērts, vienīgi pamatus, bet vai papildus siltināšana no iekšpuses ar piemēram 30mm putuplastu kaut ko dos... ?

Kā būtu labāk izveidot kaut cik funkcionējošu vēdināšanu vasaras apstākļiem?
Vēdināšanas atveres pamatos nav.]]> Gatishei Ārdarbi Fri, 30 Mar 2012 22:46:42 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138274/_subject_#msg-138274 https://building.lv/forums/100/138273/138274/_subject_#msg-138274 Pagrīde ir noslēgta telpa, kuru no augšpuses ietekmē telpas siltums, bet no apakšas atdzesē vasarā, bet silda ziemā zemes siltums. Ziemā problēmu tikpat kā nav, ja nu vienīgi pagrīdes norobežojošās āra konstrukcijas nav bojātas - plaisas pamatos, nepareizi izveidota vēdināšana vai mitrums. Vasarā pagrīde daļēji ir problemu zona - tajā gaiss ir vēsāks nekā telpā un ja visos pamatos nav vēdināšanas atveres, tad gaiss tur vēja iespaidā necirkulē. Tās grīdas 2cm šķirbas vasarai ir pilnīgas muļķības, der ziemā, taču šķirbas atstāj tādēl, lai grīdas dēļi piebriestot nesāktu deformēties atspiežoties pret sienām.
jautājums?... laikam būs par to kā labāk nosiltināt grīdas konstrukciju?
Vai rekonstruējamai ēkai ir siltinātas citas konstrukcijas? - pārsegums; ārsienas; logi...bieži vien grīdas vēsums var tikt pārprasts, jo veidojas tā saucamais viltus caurvējš, kur atdzisušais gaiss laižoties zemē gar ārsienu lamināri slīd uz krāsns pusi, kur tas paceļas uz augšu pie pārseguma. Tātad var teikt ka krāsns fiziski var pastiprināt šī viltus caurvēja nozīmi, jo citas konstrukcijas pārāk atdziest, taču grīdai ar to nav sakara.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Fri, 30 Mar 2012 22:15:00 +0300 https://building.lv/forums/100/138273/138273/_subject_#msg-138273 https://building.lv/forums/100/138273/138273/_subject_#msg-138273
Esmu saskāries ar kārtējo problēmu rekonstruējot ēku, kurā gatavojos dzīvot.

Ir izņemta dēļu grīda, kas balstījās uz mūrētiem stabiņiem. Ēkas pamati no ārpuses nosiltināti ar zilo putuplastu (50mm)
Pamati ir aptuveni 40cm virs zemes. Šobrīd zemgrīda ir sausas smiltis, kas ir sausas aptuveni 30cm dziļumā.
Atstarpe starp plānoto grīdu un smiltīm ir aptuveni 15 cm
Esmu dzirdējis vairākus viedokļus par to kā rīkoties izveidojot grīdu:

1. Sablietēt smiltis, ieliet 10 cm betonu, tad pa virsu vati, salikt uz esošajiem stabiņiem lāgas, uz lāgām tvaika izolāciju un tad grīdu, gar malām atstājot 2cm spraugas,

2. Sajaukt kaut kādu kārtu smilšu ar nedzēstajiem kaļķiem, lai peles nenāk, tad plēvi, virs plēves nedaudz uzbērt smiltis, tad vati, atkal lāgas, tvaika izolaciju un grīdu.

3. No iekšpuses iespējams nosiltināt pamatus ar kādiem 30mm putuplastiem, atstāt tukšu zemgrīdu ar domu,ka krāsns siltums cirkulējot zem grīdas uzsildīs smiltis un grīda būs silta, tad atkal lāgas uz dēļus.

4. jebkurš cits variants, kas man nav ienācis prātā.

P.S. līdzekļi izpildei nav neierobežotā daudzumā :)]]> Gatishei Ārdarbi Fri, 30 Mar 2012 21:00:34 +0300