Vai kādam ir pieredze ar 20-ajos gados celtām mājām, kurām ir smilšbetona mūris ar gaisa spraugu (apm. 12-15 cm)? nevaram saprast, vai, veicot siltināšanu, vajadzētu aizpildīt to gaisa spraugu ar silt. materiāliem, vai arī ignorēt un vienkārši siltināt no ārpuses? https://building.lv/forums/100/138645/138645/_subject_#msg-138645 Sat, 02 May 2026 22:31:20 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/138645/218806/_subject_#msg-218806 https://building.lv/forums/100/138645/218806/_subject_#msg-218806
Hk35 savukārt nav diez ko labs caurumainām sienām- to vējš to caurpūš un izolācija nestrādā. Priekš 8CM spraugas visai padārgs sanāks.
Atliek minerālvate vai celulozes vate.]]> Aldiss Ārdarbi Sat, 20 Feb 2021 20:32:19 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/218795/_subject_#msg-218795 https://building.lv/forums/100/138645/218795/_subject_#msg-218795 Austrs Ārdarbi Sat, 20 Feb 2021 11:06:29 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/218370/_subject_#msg-218370 https://building.lv/forums/100/138645/218370/_subject_#msg-218370 Ekovati savukārt tur nebūtu prātīgi likt man šķiet, jo ekovatei prasās mitruma migrēšanas iespējas, bet ne gāzbetons ne ķieģelis nav tas elpojošākais materiāls. Ekovatei parasti no ārpuses tiek likta kokšķiedra, kura elpo un attiecīgi mitrums no vates var izvēdināties labāk.]]> Vilnis_Radio Ārdarbi Tue, 19 Jan 2021 11:08:00 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/218363/_subject_#msg-218363 https://building.lv/forums/100/138645/218363/_subject_#msg-218363 Ziema var uztausit termografiju un saprast kur caursalst]]> m! Ārdarbi Mon, 18 Jan 2021 16:12:02 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/218362/_subject_#msg-218362 https://building.lv/forums/100/138645/218362/_subject_#msg-218362 Palasīju diskusijas un tā arī netiku līdz galam gudrs kura no metodēm un vai šī gaisa spraugas siltināšana būs efektīvs risinājums?
Pagaidām māja renovācijas stadijā. Būvēta tādā pašā stilā kā minēja ''iris'' - gāzbetons un apmūrēts ar ķieģeli, gaisa sprauga ~8cm (konstatēts izzāģējot, montējot lielāku logu). Pirmais stāvs betona pārsegums bet otrais stāvs koka pārsegums, kas nozīmē ka vietās, kur sija iet cauri gāzbetona mūrim iespējami caur spraugām tiks dzesēts starpstāvs.
Pagaidām kamēr iekšējās sienas nav sašpaktelētas, un dažviet ir nelielas plaisas ir jūtama vilkme, tātad gaiss nestāv uz vietas turpretim dzesē un pat ļoti. Arī no ārpuses šur tur ķieģelim pa šuvēm ir spraudziņas/plaisas.
Pagaidām vēl no ārpuses nav doma siltināt, tāpēc gribu risināt jautājumu par spraugas aizpūšanu. Dēļ visām mazajām spraudziņām un plaisiņām domāju, ka efektīvākais varētu būt pūšamo putu paņēmiens, taču kas ar to elpošanas efektu? Tā arī neesmu ticis gudrs.
Un pie reizes varbūt kāds var padalīties ar izcenojumu? putas/ekovate-EUR/m^3?]]> Rolanc Ārdarbi Mon, 18 Jan 2021 15:58:52 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211325/_subject_#msg-211325 https://building.lv/forums/100/138645/211325/_subject_#msg-211325 par ekoloķiskumu dikti nesatraucos, jo neizprotu, kā tie savienojumi var nākt uz iekšpusi, ja visa gaisa plūsma notiek uz ārpusi.
No ventilācijas pamatprincipiem saprotu, ka mitruma nokļūšana sienās var notikt tikai tad, ja māja ir nopakota un vēsais āra gaiss nokļūstot ēkā uzsilst, izplešas (aukstu saplacinātu aiztaisītu plastmasas pudeli ievietojot siltātelpā, tā nedaudz piepūtīsies) un ja tam nav kur sprukt, jeb samazināt spiedienu, tad tas sāk saur sienām virzīties uz āru. Ja mājā ir kaut viens ventilācijas caurums, kur gaisam vieglāk iziet laukā, kā caur sienām, tad tas ies pa šo ventilācijas caurumu. Šādā gadījumā tapetes blīvums būs pirmais lielais šķērslis gaisam.
Tieši šī iemesla dēļ neredzu problēmu ar rasas punktu un sienu ''elpošanu".
Par putu saplaisāšanu jūs mani pārsteidzāt. Neko tādu nebiju ne dzirdējis ne iedomājies. Kad biju taustījis tās putas izkaltušā veidā, tās likās nereāli mīkstas un elastīgas un škita, ka par 1-2cm nobīde šīm putām netraucē palikt viengabalainām. Šo noteikti pētīšu.]]> iris Ārdarbi Mon, 06 Jan 2020 09:16:11 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211316/_subject_#msg-211316 https://building.lv/forums/100/138645/211316/_subject_#msg-211316 Vai siltāks kļuva, nezinu. Normāli kā bija, tā ari palika :)]]> Georgs999 Ārdarbi Sat, 04 Jan 2020 19:34:30 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211309/_subject_#msg-211309 https://building.lv/forums/100/138645/211309/_subject_#msg-211309 -------------------------------------------------------
> 2gadu laikā pēc iepūšanas tās sarāvās un saplaisāja kā zirnekļtīkls

Varētu būt, ka man ir tāda pat bēda. Divas sezonas efektu no tām putām juta, tagad vairs nemanu. Īpaši vējā ir tāpat, kā bija pirms putu pūšanas - jūtami vēsākas tās telpas, kuras vēja pusē.
Tūkstotis pa pakaļu un labuma nekāda. :(]]> Cogito Ārdarbi Fri, 03 Jan 2020 23:37:55 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211305/_subject_#msg-211305 https://building.lv/forums/100/138645/211305/_subject_#msg-211305 Lieki piebilst,ka siltumpretestības vienādojuma beigās sanāca apaļa NULLE, neņemot vērā iztērēto naudu un radušos problēmu-ko darīt tālāk?
Ja fasādē ir silikāta ķieģelis,tad nav ko daudz gudrot-tas salīdzinoši viegli demontējams atbrīvojot vietu normālam siltinājumam. Man fasādē bija Lodes caurumotais ķieģelis-elle apvienojumā ar termoputu paliekām. Bet ko nu vairs .....]]> Praktiķis Ārdarbi Fri, 03 Jan 2020 21:51:09 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211291/_subject_#msg-211291 https://building.lv/forums/100/138645/211291/_subject_#msg-211291
Parasti putas rodas, sajaucot divas (vai vairāk) indīgas vai kā minimums neveselīgas ķimikālijas. Gala produks gan ir nekaitīgs. Taču probllēma ir tā, ka uz vietas (ne rūpnīcas apstākļos) ir grūti panākt 100% izejas komponentu izreaģēšanu. Tātad var palikt indīgu vielu atliekas siltinājumā, kas lēnāk vai ātrāk izdalīsies, tai skaitā uz iekštelpu pusi.

Es sāktu ar to, ka paprasītu precīzu ķīmisko sastāvu konkrēto putu izejas komponentēm, lai saprastu, kādas indes tās ir. Uzsveru - izejas komponentēm, jo paredzu, ka siltinātāji stāstīs par to, cik ekoloģisks ir viņu (gala) materiāls. Tad internetā sameklētu iespējamās indes, ko tās putas izdala dzīves laikā sabrūkot.

Ja siltinātāji turpina kaut ko vāvuļot par ekoloģiskumu, pajautā, vai viņi putu iestrādi ir gatavi veikt bez respiratoriem (un pilniem aizsargtērpiem).

Normāla ventilācijas sistēma inžu problēmu daļēji atrisinās, tās neuzkrāsies lielā apjomā.

No tā, ka ir betona pārsegums, saprotu, ka māja ir no mūra, nevis koka. Koka māju, siltinot ar siltinājumu, kas ir tvaika necaurlaidīgs (vai kuram tvaika caurlaidība ir sliktāka par koku), noteikti būtu jārēķina, lai rasas punkts būtu sisltinātājā (tam jābūt biezam, 5cm diez vai pietiks), pretējā gadījumā kondensāts var rasties kokā un ja temperatūra mitrajā koka daļā būs pozitīva un labvēlīga sēnēm un pelējumam, tad mājai būs vakars (tvaika izolācija no iekšpuses tādai vecai mājai nebūs taisīta celtniecības laikā vai arī tā būs nekvalitatīva). Mūra mājai ar pārāk plānu tvaika necaurlaidīgu siltinājumu arī varētu būt problēmas ar kondensāciju, taču tam sekas nav tik trakas kā koka mājām.

Šausmu stāsti par spray foam (ir dažādi sastāvi, tāpēc jāprasa konkrētā uzņēmuma piedāvātais)
[www.youtube.com]
[www.buildinggreen.com]

P.S. Ja kāds var ieteikt kādas pūšamās putas, kuru izejas kompontes nav indes, lūdzu, dodiet ziņu. Savā laikā es meklēju ērtu siltinājuma risinājumu neregulāru dimensiju elementu siltināšanai, kur putas būtu labākas nekā pūšamā vate, bet kaut kā apstājos tieši izejas komponenšu indīguma dēļ.]]> Ambrosio Ārdarbi Fri, 03 Jan 2020 17:47:18 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211290/_subject_#msg-211290 https://building.lv/forums/100/138645/211290/_subject_#msg-211290 Vilnis_Radio Ārdarbi Fri, 03 Jan 2020 17:16:37 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/211279/_subject_#msg-211279 https://building.lv/forums/100/138645/211279/_subject_#msg-211279 Tad nu tā - 2 ar pusi stāvu ēka ar gaisa spraugu. Jūtams, ka gaisa sprauga nestrādā kā izolācija, bet gan pamatīgi dzesē. Vasarā viss forši. Ziemā lieli zudumi un pat reģipsis iekšā dažās vietās ir auksts. Vēl bažas, ka starpstāvu pārsegumu gali nav kārtīgi aiztaisīti un vējo ne tikai gaisa sprauga, bet arī betona pārsegumu dobumos. Termogrāfija no iekšpuses daļu manu bažu apstiprināja.
Apkopojot visu info saprtu, ka vissiltākā un lielākais efekts būtu no termoputām, bet inžinieri tās gāna, ka neelpo utt. Protams, tā tas varētu būt, zinot putu tehnoloģiju, bet vai kādam ir reālas negatīvas atsauksmes? Mājā ar mitrumu nav problēmu. pat bez īpašas vēdināšanas mitrums mājā 40-60%, bet esmu par kvalitatīvu ventilēšanu, nevis siltuma zudumiem no sienām. Cik nu man saprašanas, ja es iepūšu termoputas un ierīkoju ventilāciju - rekuperatoru, tad problēmām nevajadzētu būt? Vai ir kādi būtiski apstākļi, kādēļ būtu jāpārdomā siltināt ar termoputām?

Cik noprotu, tad vati nevar iestrādāt tik labi un nepieciešami vismaz 5cm diametra caurumi - skāde fasādei.
granulas, izklausās labi, bet atsauksmes par vēlamo-faktisko efektu tomēr nav iepriecinošas, turklāt bail, ka mainot nākotnē logus 1.stāvā granulas izbirs.]]> iris Ārdarbi Fri, 03 Jan 2020 13:37:57 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/186338/_subject_#msg-186338 https://building.lv/forums/100/138645/186338/_subject_#msg-186338 [www.delfi.lv]]]> he Ārdarbi Tue, 01 Mar 2016 21:37:58 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/186294/_subject_#msg-186294 https://building.lv/forums/100/138645/186294/_subject_#msg-186294 -------------------------------------------------------
> nepieciešams rūpīgi pārbaudīt vai gaisa
> spraugā gaiss atrodas nekustīgā stavoklī
> tādējādi nodrošinot siltumizolācijas slāni
> ,jo nekustīgi stāvošam gaisam
> siltumvadītspējas koeficents parliecinoši
> pārspēj siltumizolācijas materiālus.
Ir diezgan naivi iedomāties,ka šajā spraugā ir iespējams nekustīgs gaiss. Ja gaiss šajā spraugā pildītu siltumizolātora funkciju,tad katrā tā pusē būtu plaknes ar atšķirīgu temperatūru,kas būtu gaisa plūsmas ierosinātājs. Nemaz nepieminēšu to,ka šīs spraugas hermētiskumu panākt bez tās aizpildīšanas arī ir neiespējamā misija.]]> Praktiķis Ārdarbi Mon, 29 Feb 2016 18:16:10 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/186290/_subject_#msg-186290 https://building.lv/forums/100/138645/186290/_subject_#msg-186290 Šeit jau jums ir gatava funkcionējoša konstrukcijas siena kura darbojas,tikai nepieciešams rūpīgi pārbaudīt vai gaisa spraugā gaiss atrodas nekustīgā stavoklī tādējādi nodrošinot siltumizolācijas slāni ,jo nekustīgi stāvošam gaisam siltumvadītspējas koeficents parliecinoši pārspēj siltumizolācijas materiālus. Šāda tipa ēku sienas tika mūretas no sarkanajiem ķieģeļiem ,smilsbetona,skaidbetonaun kokmateriāliem .
Nepieciešamības gadījumā ārējās sienas jāsaved kārtība,ja jāveic apmešanas darbi tad izmantojot apmetums ar labām siltumvadītspējas īpašībām .Esošo gaisa šķirkārtu aizpakot ,pieblīvēt ar citiem materiāliem apstādinās sienu elpošanu un normālu žūšanu.
Bet siltināt no iekšpuses jāatstaj kā alternatīva ,jo šeit pieejamie risinājumi jāizvēlas rūpīgi ..]]> aizsargs Ārdarbi Mon, 29 Feb 2016 17:20:02 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/182411/_subject_#msg-182411 https://building.lv/forums/100/138645/182411/_subject_#msg-182411
ārējais mūris ir 50 cm dolomīts, iekšējais - ķieģelis. pa vidu gaisa sprauga uz centimetriem 10.
gaisa sprauga daudzviet otrā stāva pārsegumā ir vaļēja un atsegta - var ieskatīties līdz pat pirmā stāva grīdas līmenim.

jautājums ir tieši par šiem spraugas atsegumiem - kā tos dabūt ciet? iespiest cauruļu siltināmo materiālu un pa virsu aizmest ar cementu (piejaucot vincents super vai ko tml., lai cementu padarītu mitrumu necaurlaidīgāku) vai iespiest putuplastu un ar putām ielīmēt? vai iestrādāt kaut kāda veida atveramu ventilāciju - lai nepieciešamības gadījumā var arī spraugu pavēdināt (apakšā neredz nekādas ventilācijas atverees - visticamāk jau 80-os aizbetonētas vai tml.)?

tā teorētiski domāju nakotnē siltinat ar HK35. ekovati nē - domāju, ka tā būs pastāvīgi mitra (pusmetrs dolomīta!). ēka nepastāvīgi apdzīvota.]]> meerkat Ārdarbi Mon, 21 Sep 2015 15:31:07 +0300 https://building.lv/forums/100/138645/174893/_subject_#msg-174893 https://building.lv/forums/100/138645/174893/_subject_#msg-174893
[www.aminotherm.com]

un šī kompānija :[www.termas.lv] arī izmanto aminotherm putas.Tās elpo.
Pats izmantoju siltinot spraugu (no iekšpuses) starp reģipša apdari un fibo,viss mājas perimerts otrajā stāvā.]]> acc Ārdarbi Sun, 28 Dec 2014 22:20:02 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/163280/_subject_#msg-163280 https://building.lv/forums/100/138645/163280/_subject_#msg-163280 Cena ir 140 eur par kubu virs 10 kubiem un 164 eur par kubu, ja lidz 10kubiem. Cena ir ar visu atbrauksanu iepushanu un spraugu aiztaisisanu. Prieksh manas majas parekinot gaisa spraugu kadi 12 kubi varetu but, tas ir 1680 eur aptuveni. Runajot par alternativiem variantiem...putas man neieteica - skashoties peleshana, ekovate atkrit, jo push sakot no 7cm platuma, man vajag no 2cm. Atradu vienu interesantu materialu ka termovate - - -

[www.videstehnika.lv]

Kadas ir jusu domas par sho materialu, vai kads ir saskaries? Cena 3x zemaka ka hk35 un iestrada tapat ka hk35

Vel kas mani interese - otraja stava gaisa sprauga ir kadi 7-8cm pirmaja pie pamatiem tikai 2cm, ja iepush hk35, vai nebus ta ka pirmaja stava tas efekts no siltinashanas bus ljoti minimals vai pat praktiski nejutams?]]> xaero Ārdarbi Tue, 14 Jan 2014 22:44:10 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162713/_subject_#msg-162713 https://building.lv/forums/100/138645/162713/_subject_#msg-162713 [www.youtube.com]
[www.youtube.com]
Parastās putuplasta bumbiņas pat Depo var nopirkt maisos. HK35 būs padārgi tik lielai spraugai. Tomēr aprunātos ar ekovates pūtējiem, jo 30-60mm varētu būt pietiekoši liela sprauga. Sasēdušās izolācijas vietas tomēr sistemātiski meklētu - telpu pēc telpas, urbjot testa caurumus ārsienās no telpas puses, kur varētu būt iespējama sēšanās. Tās gan varētu piepūst ar tām putām, ja kāds parakstītos braukt uz tādu apjomu... Siltinātu beigās ar vati no ārpuses]]> khe Ārdarbi Tue, 31 Dec 2013 00:04:28 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162695/_subject_#msg-162695 https://building.lv/forums/100/138645/162695/_subject_#msg-162695 Iekssienas ir apmestas, tad ir 2 vai 3 kartas delju, tad ir pakojums 8-10cm. atkal delju karta(stavbuves arpuse), gaisa sprauga un kiegelis ar arejo apmetumu.
Sprauga vietam ir loti saura un es nevaru iedomaties variantu, ka var aizbert ar keramzitu. No augsas tas ir neefektivi, jo veidosies tadi ka trombi un paliks tuksas vietas. Varbut ja to var iepust ?
Mani varianti: 1) neaiztiekot gaisa spraugu, nosiltinat ar 100mm vati
2) aizpust spraugu ar putam vai putoplasta loditem un nosiltinat ar 100mm vati
3) no arpuses noraut kiegelus, noraut deljus, iztirit veco pakojumu, paplatinat pakojuma vietu lidz kadiem 20cm, iepust tur ekovati vai ka savadak nosiltinat un domat par jaunu fasadi, iespejams delju. Man ari skiet, ka delj demontazas procesa iekspuse veidosies plaisas iekssienas, lidz ar to bus vajadzigs ari ieksejais kosmetiskais remonts.
4) siltinat no iekspuses ar 10cm ekovati vai parasto vati. Vecas sienas neaiztikt.
5) jaukt no iekspuses visas arsienas lidz pakojumam, iztirit un ieklat jaunu pakojumu.

1) man liekas neefektivs, 2) neveseligs majai, bet diezgan efektivs 3) loti efektivs bet ari loti dargs un galvenais ka laikietilpigs 4) visletakais, atrakais un vairak neko ari par so variantu nezinu. 5) remonts visai majai un darbietilpigs process, gaisa sprauga vel joprojam paliek...
Optimalako variantu es pagaidam nevaru izdomat...]]> xaero Ārdarbi Mon, 30 Dec 2013 14:45:12 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162597/_subject_#msg-162597 https://building.lv/forums/100/138645/162597/_subject_#msg-162597 Es sāktu ar to, ka sistemātiski atsegtu vaļā no iekšpuses iespējamās vietas, kur siltinājums sasēdies un papildinātu ar ko līdzīgu. Pieļauju domu, ka spraugu var aizpūst ar ekovati, tikai jānodrošina no iekšpuses labs apmetums, kas darbojas kā tvaika bremze, lai nav posmi, kur iekštelpu siltais gaiss caur konstrtukciju, kaut lēnām, bet plūst uz āru...]]> khe Ārdarbi Thu, 26 Dec 2013 18:54:33 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162595/_subject_#msg-162595 https://building.lv/forums/100/138645/162595/_subject_#msg-162595 Kverplis Ārdarbi Thu, 26 Dec 2013 18:21:46 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162593/_subject_#msg-162593 https://building.lv/forums/100/138645/162593/_subject_#msg-162593 ETT Ārdarbi Thu, 26 Dec 2013 15:39:54 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/162592/_subject_#msg-162592 https://building.lv/forums/100/138645/162592/_subject_#msg-162592 1) Gaisa sprauga veidojas kondensats, kurs veejojoties izkalst. Sini spraugaa ir ta saucamais rasas punkts (cik es saprotu), ja iepush putas, tad sanak ka kondesats, kad veidosies, paliks ieksha un saks puudeet stavbuvi, jo nevares izvejoties ?
2) Ja aizputis ar putam gaisa spraugu un no ara vel kiegeli nosiltinas ar 100mm vati, vai tas mainis situaciju attieciba pret vietu, kur veidosies kondensats? Varbut, kad iepush putas, uzreiz ari vajag uzklat vati, lai parvietotu rasas punktu talak no koka konstrukcijas?
3) Augstak kads rakstija par to ,ka peles izgrauzh tas putas, vai kads ir saskaries ar shadu problemu?

Shis ir tikai manas pardomas (atvainojos ja tie ir murgi),veletos dzirdet jusu domas, varbut te ir kadi cilveki, kas ir ieputushi putas starp koka un mura spraugu paris gadus atpakalj un tagad var padalities ar pieredzi (it seviski par kondensatu) ? Runajot ar pazistamiem celtniekiem par sho temu, dzirdu tikai to, ka es sapudeshu stavbuvi, jo ir nepiecieshama ventilacija, bet no otras puses ja nosiltina tikai arsienu, efekta nav gandriz nekada, jo gaisa sprauga tapat siltumu aizlaidis veja, ko jus ieteiktu darit mana situacija, manas lielakas bazhas ir par to, ka iepushot putas es sapudeshu stavbuvi.]]> xaero Ārdarbi Thu, 26 Dec 2013 14:28:48 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/148634/_subject_#msg-148634 https://building.lv/forums/100/138645/148634/_subject_#msg-148634 -------------------------------------------------------
> 2/3 šīs diskusijas uzreiz atkristu, ja cilvēki
> vispirms pacenstos sev atbildēt uz jautājumu,
> kapēc tāda gaisa spauga būvējot vispār
> atstāta!

Mūra mājām šī gaisa sprauga tika atstāta kā siltumizalators. Kā šīs zināšanas palīdz?
Es spraugā iepūtu HK35 vai, vienkāršā valodā sakot, ar grafītu apstrādātas putuplasta lodītes. Kombinācijā ar ārējo siltinājumu efekts ir manāms. Salīdzinājumam radinieks veica tikai ārējo siltināšanu, bet efekts ir ļoti vājš. Viņš saka, ka vienīgais ieguvums, ka māja dziest vienmērīgi, t.i. visos stūros vienādi, bet dzišanas ātrums īsti nav mazinājies. Pirms siltināšanas abi kārtīgi noslēdzām gaisa spraugas augšējo daļu un iepūtām bēniņos ekovati. Var teikt, ka objekti ir diezgan salīdzināmi, tādēļ var apgalvot, ka spraugas aizpildīšana dod efektu.]]> specs Ārdarbi Thu, 10 Jan 2013 22:10:21 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/148625/_subject_#msg-148625 https://building.lv/forums/100/138645/148625/_subject_#msg-148625 Ai Gars Ārdarbi Thu, 10 Jan 2013 18:34:55 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/146530/_subject_#msg-146530 https://building.lv/forums/100/138645/146530/_subject_#msg-146530 bern Ārdarbi Mon, 19 Nov 2012 16:45:53 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/146525/_subject_#msg-146525 https://building.lv/forums/100/138645/146525/_subject_#msg-146525 urbels Ārdarbi Mon, 19 Nov 2012 13:24:10 +0200 https://building.lv/forums/100/138645/144470/_subject_#msg-144470 https://building.lv/forums/100/138645/144470/_subject_#msg-144470 Man gan liekas, ja ēka ir no koka vai gāzbetona un vidū vēl ir sprauga, tad tādai sienai parasti siltumcaurlaidība ir pietiekami slikta, lai to vēl vajadzētu kā siltināt. Principā lauvas tiesa mājas siltuma iziet caur pārsegumu un jumtu. Vispirms jāpievērš uzmanība šim mezglam.]]> aaaa Ārdarbi Sun, 23 Sep 2012 18:32:00 +0300 https://building.lv/forums/100/138645/144468/_subject_#msg-144468 https://building.lv/forums/100/138645/144468/_subject_#msg-144468 www.termopor.lv]
Oponējiet, kam ir pieredze vai zināšanas!

Sienas ar tukšām gaisa spraugām. Ko darīt?
Daudzi jau ir sapratuši, ka mājas ārsienās esošās gaisa spraugas ir kā “skurstenis” ap māju, kas „izvelk” no telpām lielu siltuma daudzumu.

Kas notiek sienās?

Tukšā gaisa spraugā no iekšējās sienas daļas sasilušais gaiss ceļas uz augšu un iznes no telpām ap 80% siltuma, kas tiek zaudēts caur sienām, atstājot vietu aukstajam gaisam, kas caur dažādām spraugām spraucas no apakšas.

Šī procesa intensitāte tikai nelielā mērā ir atkarīga no sienā esošās gaisa spraugas biezuma.

Siltais gaiss, kas nav paspējis izplūst caur bēniņiem, saskaras ar aukstajiem ārsienu ķieģeļiem, atdod tiem siltumu un, kļūstot aukstāks, laižas uz leju, līdz atkal saņem siltumu no iekšējās sienas daļas.

Šāds konvekcijas aplis kļūst par iemeslu tiem aptuveni 20% siltuma zudumiem, kuri rodas caur sienām. Tādēļ, nosiltinot sienas no ārpuses, gaisa cirkulācija tukšās gaisa spraugās tikai nedaudz palēninās, bet siltums vienalga izplūst.]]> Trakums Ārdarbi Sun, 23 Sep 2012 16:34:41 +0300