Labdien! Vēlētos uzzināt citu pieredzi ar māju, kurai gaisa sprauga ir aizpildīta ar keramzītu. Manā gadījumā starp gāzbetona blokiem un ārējo apšuvuma ķiegeli. *Ir kāds kurš ir ņēmis ārā? Kā labāk? *Ar ko aizpildījāt? *Rezultāts? https://building.lv/forums/100/184521/184521/_subject_#msg-184521 Wed, 15 Apr 2026 18:39:00 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/100/184521/186253/_subject_#msg-186253 https://building.lv/forums/100/184521/186253/_subject_#msg-186253 Ķīeģelim =siltumvadīspēja
Nekustīgam stāvošam gaisam =siltuma vaditspēja,
Nesošāssiena sbūvmaterialam ar =siltuma vadītspēja

Šeit vairāk noderētu ārejās sienas apmetums (jebkuršs šeit nederēs) pie biezuma 15-20 mm ar labu siltuma vadītspēju - piemēram līdzvērtīgu viena māla ķieģeļa 280 mmm biezumam.
Paralēli noskaidrot vai no iekšpuses būtu lietderīgi siltumizolācijas risinājums ,uzlabojums.]]> aizsargs Ārdarbi Sun, 28 Feb 2016 18:38:28 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185433/_subject_#msg-185433 https://building.lv/forums/100/184521/185433/_subject_#msg-185433 -------------------------------------------------------
> Ja tas, ka 1 kg alksnim pie 20% mitruma ir 3kW/h
> saražotais siltuma daudzums,( no :
> [kotlobzor.ru] ) un pieņemot
> ka malkas blīvums ir 500kg uz 1m3, tad krāsns
> lietderības koeficients man sanāk 66%. Laikam
> kautkas tuvu 70% ticams.
Krievijas saitos teikts ka čuguna katlam ir teorētiski ( tas ir, praktiski jaunam) lietderības koeficients 80-85%. Reāli 75%. Jāatkārto manis sen jau teiktais, ka ļoti svarīgi ir turēt ļoti tīru krāns iekšējo virsmu, ja grib labu lietderības koeficientu . Pat maza kārtiņa sausas ogles slāņa ir teicams izolātors!
Un čuguna ribas....ir ļoti grūti, pat neiespējami labi notīrīt. Ar to ir jasamierinās.......Tāpec metinato krāšnu tīrīšana ir vieglāka, ātraka un lietderība augstāka.]]> Rx Ārdarbi Tue, 02 Feb 2016 16:35:56 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185430/_subject_#msg-185430 https://building.lv/forums/100/184521/185430/_subject_#msg-185430 Nokurināju tos pašus 35kg un 2t akum. uzgāja no 40-70gradiem.
Tā kā nezinu, laikam no tā čuguna labāku neko nevar dabūt ārā.]]> rudzis2. Ārdarbi Tue, 02 Feb 2016 15:55:40 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185390/_subject_#msg-185390 https://building.lv/forums/100/184521/185390/_subject_#msg-185390 Rx Ārdarbi Mon, 01 Feb 2016 09:40:42 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185385/_subject_#msg-185385 https://building.lv/forums/100/184521/185385/_subject_#msg-185385 Man katls parasti kurās ap 72 grādiem. Ar oglēm kad mēģinju tad gan 80-85 turējās, ar malku grūtāk tik lielus dabūt grādus.
Lietderība jau lielāka ar oglēm, tas arī fakts.]]> rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 23:00:16 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185384/_subject_#msg-185384 https://building.lv/forums/100/184521/185384/_subject_#msg-185384 Vismaz mūra apkures krāšnu teorija prasa diezgan lielu telpu virs kurināmā, lai nodrošinātos deggāzu pilnīgai sadegšanai. Malkas kurtuve māla krāsnī vismaz 60..pat līdz 80cm augstumā, kamēr malku iekrāmē labi ja 25...35 cm augstumā.
Taču metāla apkures katlos šis moments tikpat, kā nav risināts. Un es neesmu arī iedziļinājies šādu katlu ekspluatācijas īpatnībās. Vai maz lietderīgi to piekrāmēt līdz augšai pilnu?- jā tas samazina mūsu uzraudzības patērējamo laiku, bet vai tas nav "lāča" pakalpojums?
___________________________________________________________________
rudzis... iespējams, ka katls ir ekonomiskāks, jo tu teici, ka papildus apsilde bez akumulācijas 2m3 tvertnei notika karstam ūdenim un šādām tādām mājas apsaistes sistēmām. Man paziņam karstā ūdens nodrošinājuma apsaistes cilpa palielina karstā ūdens atdzišanas ātrumu boilerī , jo tā spēj cirkulēt bez sūkņa līdzdalības. Un šie zudumi boilerī jūtami, lai arī karstā ūdens cauruļvadi izolēti ar 1,5cm siltumizolācijas čaulu.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 22:41:30 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185383/_subject_#msg-185383 https://building.lv/forums/100/184521/185383/_subject_#msg-185383 specs Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 22:20:46 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185382/_subject_#msg-185382 https://building.lv/forums/100/184521/185382/_subject_#msg-185382 rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 21:29:59 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185381/_subject_#msg-185381 https://building.lv/forums/100/184521/185381/_subject_#msg-185381 Jā, jo lielāka temperatūras starpība, jo efektīvāk notiek enerģijas pārnese ( temperatūras cenšās izlīdzināties. Tāpēc minēju, ka uguns ( koka degšanas) temperatūra ir 1000-1200 grādi, siltumnesēja- 65-90 grādi. 25 grādu starpības izmaiņa pret 1000 grādiem praktiski nemaina enerģiju pārneses efektivitāti temperatūras starpība ir ļoti liela: no 935+/- līdz 960+/- grādiem un vairāk. Tikai kad jau ir beigusies degšana, ogles kvēlo, temperatūra krīt. Tā arī parasti notiek: kvēlo, un vēl piesilda atlikušo , ja to tā korekti var ievērot. Pamatā to arī izmanto, jo kvēlojošo ogļu siltums tiek atdots mājai pa taisno, un akumulatora uzlādētais , ja nevēlās pildīties, gaida sistēmas atdzišanu, lai sāktu izlādēties.]]> Rx Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 21:00:11 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185378/_subject_#msg-185378 https://building.lv/forums/100/184521/185378/_subject_#msg-185378 Taču par aktīvās sistēmas - katla darbību. Rakstu avotos minēts, ka katla nelietderību ietekmē, kā mitra malka, tā pārāk liels caurplūstošais gaisa apjoms. Tā, ka man pašam ir krāsns, tad esmu ievērojis, ka pat netaisot vaļā pelnubirdes durtiņas, labai sadegšanai pietiek ar tām nelielām šķirbinām, kuras pie malkas ielādes pamatdurvīm. Taču krāsns nav metāla katla kurtuve - kur iekšējās virsmas tu nevari uzkarsēt vairāk kā 110..120 grādi - ja darbojas laba ūdens cirkulācija kontūrā. Un pieņemu, ka ši zemā kurtuves virsmu temperatūra ir tā, kas spēji samazina kurināmā lietderību, jo tā iespaidā visas gāzes līdz galam neizreaģē. Tapēc noteikti labākā stāvoklī būtu tie katli, kur deggāzes spiestas iziet cauri kurināmā slānim un kurtuves augša noslēgta ar šamotu vai citu ugunsdrošu materiālu. Kurtuvē iespējams iegūt augstāku temperatūru - kas labāk sadegšanai. Jo minētā malkas siltumspēja vēl negarantē to, ka to katls var izmantot pilnībā.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 20:15:23 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185374/_subject_#msg-185374 https://building.lv/forums/100/184521/185374/_subject_#msg-185374 Šodien (kad +5) ieejošais ir ap 30
Kad bija - 25, tad iekšā gāja 36 (tas ir noteikts kā limits)

Šad tad aķītis nokrīt zem grīdu prasītā. 2 - 3 stundu laikā tas telpu klimatā neko nemaina. 1 stāvā estričs, otrajā - koka pārsegums


*********
Un uz otru pusi - tikko beidz kurties, no 75 uz leju tas kritiens ir straujš.
Un kad aķis ir pie 40 grādiem, tad temp mucā tik pat kā nekrīt]]> Niks Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 18:37:00 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185372/_subject_#msg-185372 https://building.lv/forums/100/184521/185372/_subject_#msg-185372 -------------------------------------------------------
> Itkā no teorijas viss vienalga vai uzlādē līdz
> 75, vai līdz 85-90 grādiem. Lietderības
> koeficients praktiski nemainās ( jo sadegot
> malkai, temparatūra ir 1000- 1200 grādi. ).
> Katram grāda pieaugumam ūdenim vajag vienu un
> to pašu enerģiju. . Akumulatorā uzkrātā
> enerģija pieaug tieši tik, cik grādu dabū
> klāt reiz tilpums (masa). Un tāpēc, jo lielāka
> temperatūra uzkrāta, jo ilgāk bez kurināšanas
> var iztikt, neaizmirstot, ka arī izlādēt vajag
> maksimāli: tas ir, atdzesēt akumulatoru. Un tas
> nozīmē, ka vajag tā izveidot sistēmu, lai ar
> maziem grādiem siltumnesējā telpās būtu
> komforta temperatūra. kā to panākt? Siltās
> grīdas, lieli radiatori, laba siltumizolācija
> mājai.

It kā jā.
Bet es domāju tā - "Boiler T" ir vien daži grādi vira atpakaļgaitas temp. Nu 67 - 68 grādi. Kad aķītis piedzenas pilns, tad, loooģiski, kāpj gan atpakaļgaita, gan boilera paša T. Bet tā temperatūra nevar būt lielāka par 95 grādiem.
Manuprāt tomēr lai paceltu temp pirmajos 10 grādos (no 30 līdz 40) vajag mazāk kurināt nekā lai pievilktu pēdējos 2 grādus no 92 līdz 95. No fizikas viedokļa, jā pieliekam to 4200 džoulus un viss labi, atkal grāds klāt, bet ja temp starpība starp devēju un ņēmēju nav tik liela, tad viss notiek tā grūtāk
Es nemāku smuki zinātniski pamatot, bet ceru, ka doma skaidra]]> Niks Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 18:31:48 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185369/_subject_#msg-185369 https://building.lv/forums/100/184521/185369/_subject_#msg-185369 -------------------------------------------------------
> Es arī sestdien nojuku skaitļos.
> Atvainojos rudzis2... sestdien sajaucu vidējo
> temperatūru 55 grādi ar apjoma uzsildāmās
> temperatūras starpību 30 grādi. Tātad
> enerģija ūdens 2m3 uzsildīšanai ~247MJ. Malka
> 527MJ. Katla lietderība 247/527%~49%.... tas ir
> pārāk zems... kaut kur ir problēma
> __________________________________________________
> ___________________________
> Man ir gāzģenerātors. Kad iegāja ritmā
> kurināt katru dienu, ar 30 kg Bērza (!) malkas 2
> T aķīti uzsildu no 30 līdz 72 – 75. 5 stundas
> apm kurās. Katla mute ir tik liela, lai to 30 kg
> brīvi arī saliktu. T.i. - piemest nevajag....
> saka Niks...31.01.2016.
> Akumulātorā ūdens vidēja temperatūra
> (74-30)/2+30=52 grādi, ar Δt=44. Ūdens
> tilpumsvars ~987,1kg/m3. (
> [allcalc.ru] ). Ūdens
> siltumietilpība ~ 4175J/kgK.
> (http://thermalinfo.ru/publ/zhidkosti/voda_i_rastv
> ory/teploprovodnost_plotnost_vody_svojstva_vody/32
> -1-0-35 ) Tātad uzkrātā enerģija Qu~
> 44*2*987,1*4175*1e-6~ 362,7MJ
> 30kg (bērzu malkas) siltumspēja, pieņemot 18%
> mitrumu būs ~30*(18-0,1465*18%)~460MJ.
> Katla lietderība ....362,7/460% ~79%

Es visu sagriezu uz kW, un tad rēķināju KPD. Tagad ātrumā tiem cipariem nespēju izsekot
Man sanāca vairāk :)
Jo. 5 stundas [kamēr kūrās] māja jau tā pat kaut ko tērēja
Un vēl papildus piesildija dzeramā ūdens mucu]]> Niks Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 18:12:35 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185368/_subject_#msg-185368 https://building.lv/forums/100/184521/185368/_subject_#msg-185368 Man mājā čuguna radiatori un pie 40 grādiem mājā viņi spēj tikai uzturēt temp. nevis pacelt. Laižu iekšā 55 ja ārā mīnus 25 tad 63.]]> rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 18:01:00 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185367/_subject_#msg-185367 https://building.lv/forums/100/184521/185367/_subject_#msg-185367 Rx Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 17:21:21 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185366/_subject_#msg-185366 https://building.lv/forums/100/184521/185366/_subject_#msg-185366 Atvainojos rudzis2... sestdien sajaucu vidējo temperatūru 55 grādi ar apjoma uzsildāmās temperatūras starpību 30 grādi. Tātad enerģija ūdens 2m3 uzsildīšanai ~247MJ. Malka 527MJ. Katla lietderība 247/527%~49%.... tas ir pārāk zems... kaut kur ir problēma
_____________________________________________________________________________
Man ir gāzģenerātors. Kad iegāja ritmā kurināt katru dienu, ar 30 kg Bērza (!) malkas 2 T aķīti uzsildu no 30 līdz 72 – 75. 5 stundas apm kurās. Katla mute ir tik liela, lai to 30 kg brīvi arī saliktu. T.i. - piemest nevajag.... saka Niks...31.01.2016.
Akumulātorā ūdens vidēja temperatūra (74-30)/2+30=52 grādi, ar Δt=44. Ūdens tilpumsvars ~987,1kg/m3. ( [allcalc.ru] ). Ūdens siltumietilpība ~ 4175J/kgK. (http://thermalinfo.ru/publ/zhidkosti/voda_i_rastvory/teploprovodnost_plotnost_vody_svojstva_vody/32-1-0-35 ) Tātad uzkrātā enerģija Qu~ 44*2*987,1*4175*1e-6~ 362,7MJ
30kg (bērzu malkas) siltumspēja, pieņemot 18% mitrumu būs ~30*(18-0,1465*18%)~460MJ.
Katla lietderība ....362,7/460% ~79%]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 16:51:11 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185362/_subject_#msg-185362 https://building.lv/forums/100/184521/185362/_subject_#msg-185362 rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 15:26:07 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185361/_subject_#msg-185361 https://building.lv/forums/100/184521/185361/_subject_#msg-185361 kotlobzor.ru] tabulas 1.kolonnas rādītāji. Taču tālāk tekstā pretrunas, kuras izprotamas ar to, ka te salīdzināti sadedzināmie apjomi (m3) nevis kg.
Tomēr precizētai katla efektivitātes salīdzināšanai ir samērā precīzi jāzin uzsildītā ūdens apjoms. Jo aplēsē – tas cik siltuma jāizlieto 1t vai 1m3 uzsildīšanai no t1 līdz t2 ir visprecīzākais lielums. Un tādejādi mēs ūdens uzsildīšanai nepieciešamo siltumu varam aplēst ar lielāku precizitāti, nekā to, cik tad malka šo siltumu rada. Lietderība ir no vienkārša – starpība starp malkas iegūto siltumu Qm un ūdens (precīzi zināmo) Qu uzņemto. Doto starpību Qm-Qu/ Qm dalām ar malkas iegūstamo maksimālo siltumu. Un te – jo lielāka starpība, jo katla (apsildes sistēmas) lietderība mazāka!]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 15:12:38 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185360/_subject_#msg-185360 https://building.lv/forums/100/184521/185360/_subject_#msg-185360 -------------------------------------------------------
> Ar 35KG alkšņa malkas 2 tonnu akumulatora
> tvertne, tika uzsildīta līdz 70 grādiem līdz
> apakšai.
> Laiks 3h, divas kurtuves izkurināju. Sākumā
> akumulatoros bija 40 grādi.
> Kā aprēķina to lietderības koeficientu?

Man ir gāzģenerātors
Kad iegāja ritmā kurināt katru dienu, ar 30 kg Bērza (!) malkas 2 T aķīti uzsildu no 30 līdz 72 - 75
5 stundas apm kurās. Katla mute ir tik liela, lai to 30 kg brīvi arī saliktu. T.i. - piemest nevajag

Tagad tāda sajūta, ka vajag kādu kilo malkas vairāk, jo kurinu katru otro dienu - vispirms jāuzsilda katls

Virs 75 cenšos nekurināt, jo sajūta, ka zūd lietderīgais. Manuprāt visefektīvāk katls uzmočī aķi līdz atpakaļgaitā iestatītajiem 65. Bet to pierādīt nevaru :)]]> Niks Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 15:06:33 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185357/_subject_#msg-185357 https://building.lv/forums/100/184521/185357/_subject_#msg-185357 kotlobzor.ru] ) un pieņemot ka malkas blīvums ir 500kg uz 1m3, tad krāsns lietderības koeficients man sanāk 66%. Laikam kautkas tuvu 70% ticams.]]> Rx Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 13:38:40 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185355/_subject_#msg-185355 https://building.lv/forums/100/184521/185355/_subject_#msg-185355 rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 12:39:52 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185353/_subject_#msg-185353 https://building.lv/forums/100/184521/185353/_subject_#msg-185353 Rx Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 11:45:52 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185350/_subject_#msg-185350 https://building.lv/forums/100/184521/185350/_subject_#msg-185350 www.forumhouse.ru] ... padziļināts izklāsts par malkas siltumspēju un kā to rēķina. Taču nosaukums sausa malka ...vismaz praksē, kur mērītas vecas ( mājai pāri par 100 gadiem) dzīvojamas koka ēkas ārsienu mitrums, tas bija 15%. Tapēc divus gadus žuvušai... starp 20% un šiem 15%.
Attiecībā uz akumulatoru. Esmu redzējis, ka karstā un augstā ūdens izvads atrodas atvirzīts no tvertnes malām. Taču stāsts par to, ka karstais ūdens akumulātoru piepilda pakāpeniski no augšas uz leju. Kurinot, vismaz paziņam, ēka silst pirmā, kura rudzis2 bija atslēgta, silst karstā ūdens boileris - tas aplēsē palielina uzsildāmā ūdens apjomu un beidzamais akumulātors. Un silšanas procesā, vismaz paziņa ievērojis, notiek temperatūras lēciens akumulācijas tvertnē - laikam tad, kad ēkas sistēma pilnībā izsildīta. Tapēc nepārzinot karstā ūdens sadalījuma principus akumulātorā var iznākt tā, ka tajā vidējā ūdens temperatūra apjomam ir zemāka, nekā aplēsē 55 grādiem. Tātad arī apsildes katla lietderība būs zemāka par 86%.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 09:22:06 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185349/_subject_#msg-185349 https://building.lv/forums/100/184521/185349/_subject_#msg-185349 Malka 2 gadi žāvēta.
Man ar to aprēķinu nevedās tāpēc paldies atsaucīgajiem, kas palīdz un piedalās.
Katls man čuguna 6sekciju(30kw) Viadrus.
86% jau nevarētu laikam tādam katlam būt.]]> rudzis2. Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 08:08:10 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185348/_subject_#msg-185348 https://building.lv/forums/100/184521/185348/_subject_#msg-185348 Datums: 30.01.2016 19:19
...................
> 4200J== 0,001666(6)kW , jeb aptuveni 0,00167kW.???????
...............................
Neuzmanības kļūda ar tālākejošām sekām.


Posted by: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 30.01.2016 20:50
..............................
Tātad dotā ūdens apjoma uzņemtā enerģija ir 454MJ. ????????
............................................
Aprēķinus galdā! Tomēr liekas, ka iznākums būs cits.

Fizikas, matemātikas un sestdienas vakara apvienojums dod vielu padziļinātiem pētījumiem. Tomēr neriskēšu, bet paprovēšu paskaitīt vienkārši uz pirkstiem pēc vidējiem pieņēmumiem.
Iztērētais - 35 kg malkas X ~3kwh enerģijas =~100 kwh (labai, sausai malkai vairāk~120).
Iegūtais akumulatorā 2 tonnas X 30 grādu starpība=~ 60 kwh(pēc fizikas par sestdaļu vairāk, ~70).
Koeficients no 70/100 līdz 60/120. Tātad nekas labāks par 70% lietderību nesanāk, ja vien kurināšanas laikā būtiska daļa nav pazaudēta radiatoros.
Bet tas tā, uz pirkstiem. Kungi celsies, dos precīzus aprēķinus.]]> SerViss Ārdarbi Sun, 31 Jan 2016 07:05:41 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185346/_subject_#msg-185346 https://building.lv/forums/100/184521/185346/_subject_#msg-185346 Tev ir tilpne 2m3 liela ar vidējo ūdenssvaru pie 55 grādiem ~985,7kg/m3. Ūdens siltumietilpība pie šiem 55 grādiem ~4186J/kgK. Temperatūras diference 30 grādi ~70-40.
Tātad dotā ūdens apjoma uzņemtā enerģija ir 454MJ.
Tev ir 35 kg malkas ar (pieņemto mitrumu 20%), kuras siltumspēja 18-0,1465W...zem 15MJ*kg ticamāk.Iegūtais siltums būtu 527MJ.
Tātad dūmgāzēs tev pazūd 527-454 ~ 74MJ siltuma, kas veido ~74/527%...14% zudumus pret teorētiski iegūstamo. Tātad katla momentālā lietderība ir 86%]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Ārdarbi Sat, 30 Jan 2016 22:50:39 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185341/_subject_#msg-185341 https://building.lv/forums/100/184521/185341/_subject_#msg-185341 Rx Ārdarbi Sat, 30 Jan 2016 21:23:03 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185340/_subject_#msg-185340 https://building.lv/forums/100/184521/185340/_subject_#msg-185340 Tad lai uzsildītu ūdeni 1kg , kas ir aptuveni viens litrs, par vienu grādu, nepieciešams 4200J. Džoulus var izteikt ar kW, kas ir tā:....Te pa taisno: [konverte.lv]
4200J== 0,001666(6)kW , jeb aptuveni 0,00167kW. Tik arī vajag 1kg ūdens uzsildīšanai par 1 grādu C. Ja ir uzsildīts no 40 līdz 70 grādiem, tad ir uzsildīts par 30 grādiem . Tilpums- masa 2000kg ( litri).
šādai 2T masai vajag pievadīt 3,34kW jaudas , lai to uzsildītu par 1 grādu C. Tika reāli usildīts par 30 grādiem C. Sanāk ka 2 tonnu akumulatorā Jūsu gadījumā tika uzkrāta enerģija 30 reiz 3,34.=100,2kW. Tika izmanots 35kg malkas. Atrisinot proporciju likumu, sanāk, ka Jūsu 1kg lietotās malkas un krāsns ar savu lietderības koeficientu kopā saražoja 2,857kW. Jeb garā aprēķina secinājums: Jūsu krāsns uz akumulators no viena malkas kilograma uzkrāja 2,857kW/h enerģijas. Cik 1kW izmaksā rēķiniet paši....
Tāpat rēķiniet to, ka , jo ar zemāku temperatūru radiatoros nodrošināt komforta temperatūru, jo lietderīgāk izmantojat akumulatoru, retāk, bet ilgāk kurināt, tā pilnīgāk izmantojot akumulatora iespējas. Bet secināt vēl ko citu arī var....]]> Rx Ārdarbi Sat, 30 Jan 2016 21:19:55 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185339/_subject_#msg-185339 https://building.lv/forums/100/184521/185339/_subject_#msg-185339
Droši vien, ka jāizrēķina kādu siltuma daudzumu iegūst sadedzinot 35kg alkšņa malkas, un cik liels siltuma daudzums nepieciešams, lai paceltu 2t ūdens temperatūtu no 20? līdz 70 grādiem. Pēdējam vajadzētu būt mazākam. Tad izdali otro ar pirmo un sareizini ar 100. Iegūsi lietderības koeficientu. 50% nozīmē, ka pusi siltuma esi izlaidis atmosfērā caur skursteni un citur.]]> ints45 Ārdarbi Sat, 30 Jan 2016 20:53:02 +0200 https://building.lv/forums/100/184521/185338/_subject_#msg-185338 https://building.lv/forums/100/184521/185338/_subject_#msg-185338 Laiks 3h, divas kurtuves izkurināju. Sākumā akumulatoros bija 40 grādi.
Kā aprēķina to lietderības koeficientu?]]> rudzis2 Ārdarbi Sat, 30 Jan 2016 19:13:31 +0200