<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Siltināšana ar skaidām.</title>
        <description>Tā kā ir pieejamas kvalitatīvas zāģu+ēveļskaidas,ir doma tās izmantot starpstāvu pārseguma siltināšanai.Jautājums kā to pareizi izdarīt,kā un kādās attiecībās jaukt ar kaļķi (dzēsto,nedzēsto?).Baidos,ka sausas skaidas ar sausiem kaļķiem neaplips.
Domāju kādus 20 cm bērt skaidas,bet virs tām likt 10 cm minerālvati.</description>
        <link>https://building.lv/forums/34/114495/114495/_subject_#msg-114495</link>
        <lastBuildDate>Wed, 15 Apr 2026 14:00:11 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/234723/_subject_#msg-234723</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/234723/_subject_#msg-234723</link>
            <description><![CDATA[ Pareizas ir garenas evelskaidas (galdnieku)<br />
<br />
Ērika rakstīja:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Vai būvniecības noteikumos ir aizliegums būvējot<br />
&gt; jaunu māju bēniņu siltināšanai izmantot zāģu<br />
&gt; skaidas ar nedzēstiem kaļķiem?]]></description>
            <dc:creator>Zzz</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Mon, 21 Oct 2024 08:36:36 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/234720/_subject_#msg-234720</guid>
            <title>Putekļainība</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/234720/_subject_#msg-234720</link>
            <description><![CDATA[ Vienstāvs rakstīja:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Varbūt peles atbaida nevis ķīmiskais sastāvs, bet<br />
&gt; &quot;putekļainība&quot;? Vai pele līstu caur skaidām, kam<br />
&gt; piejaukts sauss smalks mālu pulveris?]]></description>
            <dc:creator>e</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sun, 20 Oct 2024 23:02:07 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/188691/_subject_#msg-188691</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/188691/_subject_#msg-188691</link>
            <description><![CDATA[ ! Tikai atcerieties, ka kaļķis nedzēsts un dzēsts ir SĀRMS! <br />
  Tapēc  izmantojot to, ieteicams lietot respiratorus, aizsargbriles un citus līdzekļus, kā arī jāaizsargā āda no ilgstošas saskares ar sārmu. <br />
   Skaidu bēruma tilpumsvars svārstīgs - 170..300 kg/m3 atkarīgs no skaidu izmēriem un piejaucamais kaļķa daudzums ~1 daļa uz 20 skaidu daļām. Siltumpārejas koeficents sausam bērumam sākot 0,096.... ekovatei ~0,041.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sat, 28 May 2016 14:23:38 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/188690/_subject_#msg-188690</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/188690/_subject_#msg-188690</link>
            <description><![CDATA[ nav aizliegts]]></description>
            <dc:creator>jakobsons ivars</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sat, 28 May 2016 14:09:47 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/188689/_subject_#msg-188689</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/188689/_subject_#msg-188689</link>
            <description><![CDATA[ Vai būvniecības noteikumos ir aizliegums būvējot jaunu māju bēniņu siltināšanai izmantot zāģu skaidas ar nedzēstiem kaļķiem?]]></description>
            <dc:creator>Ērika</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sat, 28 May 2016 13:04:22 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114877/_subject_#msg-114877</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114877/_subject_#msg-114877</link>
            <description><![CDATA[ Man baigi patika teikuma daļa no aaaa &quot;ja viņas visas noindē, viņas ļoti reti atgriežas&quot; :)]]></description>
            <dc:creator>spk</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sun, 15 Aug 2010 15:25:12 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114870/_subject_#msg-114870</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114870/_subject_#msg-114870</link>
            <description><![CDATA[ Redzēju(jaucot starpstāva pārsegumu)kāds izskatās 250g vecs skaidu pildījums bez kaļķa. Virsū bij gadsimtu putekļu un ogļu nosēdumu kārtiņa, bet paraušot ar roku to nost ,atklājās kā vakar bērtas zāģu skaidas.Jumts bija caurāks par cauru, bet skaidas puvušas tik tajās vietās, kur ūdens ticis klāt. Siju biezums bij pāri par 30cm,tāpēc sasēžoties, starp skaidām un grīdu bija izveidojusies ap 4cm sprauga, kur tās labi vēdinājās.<br />
Tā arī sev mājas bēniņos sabēru sausas zāģu skaidas(mitras pūst-tām noteikti jājauc klāt kaļķis). Un nedzīvo sausumā tur nekādi kukaiņi, vismaz neesmu manijis. Tikai skaidas jāizvēlas no drošas vietas(piem galdniecības), lai neievazātu kādu &quot;īsto mājas sēni&quot;.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sun, 15 Aug 2010 00:18:05 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114868/_subject_#msg-114868</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114868/_subject_#msg-114868</link>
            <description><![CDATA[ Porex, vai Tev nav gadījumā arī skaidas priekš manīm, ja pašam paliek pāri? Mails Tev te apslēpts, ja ir raksti uz andris(et)lnt.lv]]></description>
            <dc:creator>slēpnis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sat, 14 Aug 2010 23:55:48 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114858/_subject_#msg-114858</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114858/_subject_#msg-114858</link>
            <description><![CDATA[ Kāpēc gan nevarētu jaukt, piemēram, ar Krasnoseļskas dzēsto? Tāds redzēts Būvbiecības ABC.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Sat, 14 Aug 2010 09:41:39 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114847/_subject_#msg-114847</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114847/_subject_#msg-114847</link>
            <description><![CDATA[  Porex...vispār jau lauksaimniecības ēku izbūve un ekspluatācija ir samērā specifiska, jo cik saprotu kūtīs lopiņš uz ateju neiet un ūdens noskalojamā tvertne arī tur nav. Tātad telpās gaisa vide ir ļoti mitra, tuva kondensācijas robežai un piesātināta specifiskām ķīmiskām vielām - urīnvielas, metāns u.tt. Tas nozīmē, ka nedzēstais kaļķis vai cita ķīmiska viela šādā vidē izreaģēs ļoti ātri un ja te - kūtī vai uz kūts dzīvniekiem glabājas barības bāze - tad manuprāt efektīvākā metode grauzēju ierobežošanai ir dabiskie ienaidnieki - kaķi, suņi vai seski.<br />
 Manuprāt kūts loģiskākais pārsegums , obligāti ierīkojot ventilāciju, būtu ar baltkaļķi otēti vienpusēji ēvelēti dēļi gropētā sadurā. Sijas atsegtas no apakšpuses. Uz dēļiem pretkondensāta materiāls, uz kura ~5cm māla klons ar tajā iestrādātu cinkotu metāla sietu 2x2 (1*1)cm acīm. Metāla siets traucēs grauzējam caur to izkļūt no augšas. Tad uz klona kā siltumizolācija salmu kārta, kura izmantojama pakaišiem kūtī. Tādā veidā būtu apvienota siltumizolācija, kas pakāpeniski tiek nomainīta uz citu un tas dod iespēju izsekot tam, lai te nedzīvotu grauzēji vai to uzturēšanās būtu samērā īslaicīga.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Fri, 13 Aug 2010 09:58:22 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114843/_subject_#msg-114843</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114843/_subject_#msg-114843</link>
            <description><![CDATA[ Nu nelidz kaljkjis pret zhurkam, tas ir pilnigas muljkjibas, nezinu kursh to mitu te ir izplatijis. Jau te reiz tiku rakstijis, ka pazinjam bija stiklavates rullis palicis pari pec celtniecibas un zhurkas taja pasha vidu bija ierikojushas midzeni - ar visiem berniem utt. Un stikla puteklji manuprat ir krietni nopietnaks pasakums par kaljkji, kursh uz adas droshi vien par kritu parvershas gandriz vai uzreiz.<br />
Es sava laivu novietne betona grida pamaniju zhurkas alu - nu tadu pamatigu. Sametu ieksha stikla lauskas kopa ar akmenjiem, jo cements nebija pie rokas. Pec nedeljas atbraucu - ala smuka un tiira, ne stiklu, ne akmenju, interesantakais, ka nebija izstumti uz augshu, bet savilkti ala ieksha. Stiklus ar akmenjiem nevis vienkarshi sabeeru, bet ar koku vel pamatigi piestampaaju.<br />
Musdienas ir ljoti efektivas grauzeju indes. Nav nekas labaks, ja ir aizdomas, ka ir grauzeji, saliek indes tuutinjas un zhurkas pazuud, es teiktu ar 100% garantiju, protams, ja perk normala razhotaja indi, nevis kaut ko, kas razhots Krievija vai Baltkrievija. Pelem indi nevajag - peles pilniba var izkjert ar slazdiem. Kad buveju maju, durvis visu laiku bija valja, jo njemu sakuma elektribu no kaiminja, un vads gaja pa durvim ieksha. Saradas peles. Nopirku 3 slazdus un uzlikam. 2 dienu laika nokjeru 7 peles un viss, kopsh ta brizha nav bijusi neviena. Zhurkas gan - no labas pasha pieredzes, ar slazdiem ir baiga mocishanas. Zhurka ir baigi stipra un izturiga, turklat kados 70-80% gadijumu esma tiek noesta un zhurkas nav. Reizem gadas aizsist vinju un tad kliedzosha asinjojosh zhurka, kas pa pusei iespiesta lamatas skrien pa visu maju. Nu neieteiktu zhurkas kjert ar slazdiem, kopsh uzlikam indi, absoluts klusums, ja vinjas visas noinde, vinjas ljoti reti atgriezhas. Peles, savukart, ja ari uzrodas, nekadu lielo skaadi nenodara.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Fri, 13 Aug 2010 09:45:24 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114841/_subject_#msg-114841</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114841/_subject_#msg-114841</link>
            <description><![CDATA[ Paldies,&quot;Kurši&quot;tiešām tirgo,kā viņi apgalvo nedzēstu kaļķi(Saulkalnes dolomīta kaļķis),tikai mani māc šaubas,ka tam ar to kādreizējo,nedzēsto ir visai maza līdzība,pie tam izrādījās,ka mans darba biedrs tieši to pagājušā gadā iestrādājis bēniņos skaidās un nu šogad konstatējis,ka viss segums vienās žurku alās(pārsegums zirgu stallim).Tā kā pelnu vēl nav,tad droši vien sajaukšu ar to pašu &quot;jaunnedzēsto&quot;.Gan jau būs labi,jo tā vai tā peļu klātbūtni līdz šim mājā neesmu konstatējis.]]></description>
            <dc:creator>Porex</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Fri, 13 Aug 2010 08:25:43 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114831/_subject_#msg-114831</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114831/_subject_#msg-114831</link>
            <description><![CDATA[ Vasaraa, protams, nevar bert komposta, bet ziema visi biologjiskie procesi ir apstajushies un parasti rudens zaljumi jau satrudejushi. Pelni tak ir sezonals pasakums un parasti tad, kad paradas ko bert komposta kaudze, pelnu vairs nav. Un tad zverinjiem vairs neviens ar pelniem apetiti neboja.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Thu, 12 Aug 2010 15:30:38 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114827/_subject_#msg-114827</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114827/_subject_#msg-114827</link>
            <description><![CDATA[  ...ieklausīsimies dārzkopja v_t vārdos &quot;..pelnus nevajag bērt kopostā. tas traucē baktērijām darīt savu darbu.&quot; <br />
 Bērsim pelnus skaidu siltumizolācijā!]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Thu, 12 Aug 2010 15:13:12 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114793/_subject_#msg-114793</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114793/_subject_#msg-114793</link>
            <description><![CDATA[ es kā dārzkopis gribētu teikt, ka pelnus nevajag bērt kopostā. tas traucē baktērijām darīt savu darbu.]]></description>
            <dc:creator>v_t</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 15:40:37 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114790/_subject_#msg-114790</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114790/_subject_#msg-114790</link>
            <description><![CDATA[ Nu gan te panesās agronomu pulciņš. ]]></description>
            <dc:creator>:-/</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 15:02:43 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114786/_subject_#msg-114786</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114786/_subject_#msg-114786</link>
            <description><![CDATA[ Nu jau pilnigi cuuku juuraa. Pelni ir krietni sarmainaki pat par nedzesto kalki, jo pelnu pamatsastavdala ir kalija karbonats, jeb potashss, kas ir sarmainaks par CaO. Agrak Latvija Kurzemes Hercoga laika bija pat vairkakas potasa razotnes, kur potasu ieguva tieshi no pelniem. Talak to izmantoja kalija nitrata razosanai, no kura talak razoja melno pulveri. Protams, ka pelni jaber uz darza, bet ar pelniem ir ta, ka ziema uz sniega vinus bert ir tas pats, kas bert vinjus pa taisno miskaste, jo kalija karbonats loti labi skist udeni un velu pavasari, kad augi sak mosties, viss kalijs jau sen ir izskalots. Turklat pavasari augiem ne kalijs, ne fosfors ipasi nav vajadzigs, sakuma tiem vajag slapekli. Kalijs ir vajadzigs vasaras otra puse, tapec vispratigakais ir pelnus kada kaste uzglabat un lietot tad, kad tie ir jalieto. Otrs variants bert pelnus uz komposta kaudzes, kas sava porainuma delj tomer dalju kalija saglaba un viss neizskalojas. Pelni vispar ir labakais meslojums, jo koks augot savas dzives laika ir uznjemis tas mineralvielas, kas tam ir nepiecieshamas. To sadedzinot, pelnos paliek viss tas labums un tur ir tieshi tas, kas augiem nepiecieshams, ne par daudz, ne par mazu. Protams, slapeklis, fosfors un sers izkup gaisa ar dumiem, bet kalijs, kalcijs, blekjis, mikroelementi, tie visi paliek.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 13:12:54 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114784/_subject_#msg-114784</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114784/_subject_#msg-114784</link>
            <description><![CDATA[  Nedzēstais kaļķis būtu piemērotākais materiāls, bet vissliktākajā gadījumā der arī pelni, tajos gan Ca0,Mg0 un citu sārmaino materiālu daudzums niecīgs.<br />
 Pelēm un žurkām... kaļķis aizbērumā, kā putekļainam materiālam būtu jāpieķeras vai jāiebirst grauzēja kažokā. Un tā, ka tas jātīra, tad ...laizīt sārmu nevienam nepatīk. <br />
Kukaiņi..tie elpo caur hitīna apvalku. Tātad arī te sārmam ieķeroties apvalkā, tas traucē tiem dzīvot.<br />
Bakterijas.. cik saprotu tām vajag mitrumu un ogļskābo gāzi.. te kaļķa oksīds ir liela konkurence. Kaļķis atgriežoties kaļķakmenī ķīmiski &#039;patērē&#039; gan vienu, gan otru komponentu... tā ir atšķirība no &#039;sliktā&#039;cementa, kam ogļskābā gāze nav vajadzīga.<br />
 Smalks māla pulveris ir Alumīnija komonente un vairāk rada cementam, tātad pie koka vai koka skaidām tas nav labs vai saderīgs - salīdzinājumā ar kaļķi. ]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 12:42:02 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114781/_subject_#msg-114781</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114781/_subject_#msg-114781</link>
            <description><![CDATA[ Varbūt peles atbaida nevis ķīmiskais sastāvs, bet &quot;putekļainība&quot;? Vai pele līstu caur skaidām, kam piejaukts sauss smalks mālu pulveris?]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 11:42:49 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114780/_subject_#msg-114780</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114780/_subject_#msg-114780</link>
            <description><![CDATA[ Tad jau sanāk,ka var izmantot arī pelnus,kas arī ir sārmaina vide?]]></description>
            <dc:creator>Porex</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Wed, 11 Aug 2010 11:36:40 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114752/_subject_#msg-114752</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114752/_subject_#msg-114752</link>
            <description><![CDATA[ Aizmirsu piebilst par to darza kalkosanu - ir viena mega problema ar visu to pasakumu. Augos Ca izspiezh Fe jonus, lidz ar to, laistot ar cietu udeni, piemeram, augi nikulo un lapas paliek dzeltenas, jo katastrofali trukst dzelzs. Veikalos ir redzetas lielas pakas ar meslojumu zalienam utt, tiesi dzelzs meslojums. Paradoksali, LV teritorija visur gruntsudenjos ir milzigs Fe daudzums, bet ka likums visur tikpat kolosali augiem trukst dzelzs, un tas saistits tiesi ar lielo kalcija daudzumu.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 14:22:29 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114751/_subject_#msg-114751</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114751/_subject_#msg-114751</link>
            <description><![CDATA[ Padlaikos MgO berniem pudereja uz dibena. Nav vinjsh sarmains. Un par kritu runajot - nu nav tur nekas attieciba pret skabi izreagejis. Oglskabe, jeb CO2 ir tik vaja skabe, ka jebkura cita skabe to izspiedis, tapec no kimiska viedokla CaO, Ca(OH)2 vai CaCO3 ir viens pipis. Nu reakcijas atrums gan drastiski atskirsies, atkal skidibas delj. Darza kalkosanai dolomitmilti un dolomitkalkis der, bet konstrukciju aizsardzibai - nu loti saubos. Ir verts pameklet isto kalki.<br />
Interesants lasamais:<br />
[<a href="http://www.greenhomebuilding.com/pdf/MgO-GENERAL.pdf"  rel="nofollow">www.greenhomebuilding.com</a>]<br />
To magnezialcementu pats eksperimenta nolukos esmu taisijis. MgO ar MgCl2, tikai cietesana, ja pareizi atceros, notiek baigi zibenigi. Vien bridi viss sakarsa un palika ciets ka akmens.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 14:19:50 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114749/_subject_#msg-114749</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114749/_subject_#msg-114749</link>
            <description><![CDATA[ tas bija saulkalnes kaļķis.]]></description>
            <dc:creator>v_t</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 13:28:15 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114748/_subject_#msg-114748</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114748/_subject_#msg-114748</link>
            <description><![CDATA[  ja no agronomijas atgriežamies pie būvniecības, tad skaidās jau varētu piebērt jebkura tipa sārmu, nevaram nopirkt kalcija pērkam magnija MgO vai citu, kas lētāks. Galvenais nodrošināt tādu sārmainības līmeni, kas traucē grauzējiem vai kukaiņiem tajā - siltumizolācijā dzīvot.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 12:56:58 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114747/_subject_#msg-114747</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114747/_subject_#msg-114747</link>
            <description><![CDATA[ Vispār jau augsnes sārmainumu teorētiski jāvar regulēt līdzīgi kā cilvēkam ar elpošanu, tātad, skābekļa piekļuvi augsnei, ko, manuprāt, arī veic tīri mehāniski. Ko noteiktu elementu klātbūtne acīmredzot veicina/bremzē, piemēram, esmu dzirdējis, ka lieto pat krītu, kur no vienreizējā efekta viedokļa viss jau izreaģējis.<br />
Saulkalnes pārstāvji ir teikuši, ka uz dārza var bērt gandrīz jebkuru viņu produktu. Varbūt tā ir ļoti vienkāršota pieeja. Brālēns (mācījies agronomiju) aši noejot gar manu dārzu pateica - te tev vajag kādu pus tonnu kalcija.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 12:51:37 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114743/_subject_#msg-114743</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114743/_subject_#msg-114743</link>
            <description><![CDATA[ Varbut lielsimniecibas ta ari dara, nezinu, mazdarzinam es kalki virsu nebertu, bet nu nav ta, ka 100kg atsver 1000kg. Viens mols kalcija reages ar diviem moliem skabes un kopigo bazes daudzumu neitralizesanai noteiks molmasa, kas kalkim un kritam atskiras apmeram 2 reizes. Tatad lai nonjemtu to pashu skabes daudzumu, vajadzes tikai 2x vairak krita ka kalka. Turklat kalkis ir loti sarmains un tada veida var iebraukt auzas un sabojat augsni. Tas varbut nav uz ilgu, bet ja tieshi pirms sejas, var but ziepes. Dolmitmilti vai krits tada zina ir maigaks, jo pats nav sarmains, ir praktiski neitrals. Protams, tas nebus tik efektivi un reages ar skabi diezgan leni savas sliktas skidibas delj. Parasti dolomitmiltus ber vairak, lai darbiba ilgaka. To kudru, ko maisos pardod un kam rakstits virsu - neitralizeta, ari jauc ar dolomitmiltiem, varbut tapec, ka tie ir letaki?]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 11:24:50 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114742/_subject_#msg-114742</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114742/_subject_#msg-114742</link>
            <description><![CDATA[  aaaa... es atvainojos ka nezinu visus sīkumus, kas saistīti ar lauksaimniecību, bet saprotu, ja es uz 1ha zemes 1t dolomītu miltu vietā varu izbērt 100kg nedzēsta kaļķa pulvera vai aplaistīt zemi ar šādu nedzēsta kaļķa emulsiju, tad tas ir ieguvums zemniekam.. to 1000kg transports atšķiras no 100kg transporta izdevumiem uz 1ha zemes... varbūt runāju aplamības?]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 11:15:37 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114740/_subject_#msg-114740</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114740/_subject_#msg-114740</link>
            <description><![CDATA[ Labrit, ar kaljkji neviens zemi nesaarmina, taa var nogalet pilnigi jebkuru augu. Augsnes skabuma nonjemshanai ber dolomita miltus, kas ir kalcija un magnija karbonatu maisijums. Un dolomitkaljkjis ne tuvu nav tas pats, kas istais kalkis, jo magnija oksids vispar shvaki reage ar udeni un ja noreage, tad veidojoshais magnija hidroksids ir krietni vajaka baze jeb dod krietni mazak sarmainu reakciju par savu kalcija braali. Vispar nesaprotu ko var tauta njemties ar to kaljkji. Pulverveida, kad gaisa CO2 tam tiek klat pec pavisam neilga laicinja tur pari ir palicis tikai kriits un ne smakas no sarmainuma.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 10:56:22 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114739/_subject_#msg-114739</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114739/_subject_#msg-114739</link>
            <description><![CDATA[  Aizbēruma sajaukšanai der arī pelēkais dolomītkaļķis.. jo atvainojos, ko tad darīt zemniekiem pie skābām augsnēm... likt dzēsto ? ]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 10:14:53 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/34/114495/114736/_subject_#msg-114736</guid>
            <title>Re: Siltināšana ar skaidām.</title>
            <link>https://building.lv/forums/34/114495/114736/_subject_#msg-114736</link>
            <description><![CDATA[ Kāda ražotāja un kā saucās (kas bija rakstīts uz maisa)?]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Privātmāju būvniecība</category>
            <pubDate>Tue, 10 Aug 2010 09:46:29 +0300</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
