Siltās grīdas segums

Re: Siltās grīdas segums

jbnjkm — Mon, 27 Jul 2020 00:31:56 +0300

Binary-tu neesi siltumtehniķis un nevāries te, ne5is cilvēkiem prātu ar savu tukšo spriedelēšanu. Siltai grīdai vislabākais seguma materiāls ir blīvs materiāls ar labu silumvaditspēju. Varat likt kaut vai dēļu grīdu. Bet jārēķinās ar lieku enerģijas patēriņu. Viss tēma slēgta.

Re: Siltās grīdas segums

Egīls Rocis — Tue, 04 Dec 2018 18:37:22 +0200

Ja patīk dabīga izskata telpu interjers, es ieteiktu izmantot flīzes tomēr, ir diezgan liela izvēle pieejama, tāpēc domāju pieskaņot varēs jebkuram telpas interjeram.

Re: Siltās grīdas segums

Mairis — Thu, 06 Sep 2018 10:47:03 +0300

Eess Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki!
> vai siltajām grīdām ir praktiski izmantot kādu
> citu materiālu izņemot flīzes? Cik saprotu tad
> svarīga šajā gadījumā ir siltuma
> vadītspēja, kas flīzēm ir labākā... Varbūt
> ir kādi jaunāki un modernāki materiāli?

Dabīgais linolejs laba lieta. viegli kopt, mitrumizturīgs. Tagad piedāvā arī divslāņu parketus priekš siltām grīdām.

Re: Siltās grīdas segums

Madars3 — Thu, 06 Sep 2018 10:15:29 +0300

Šeit piedava īpaši piemērotus apakšklājus siltajam grīdam ar kojeficentu zem 0.01m2K/W. [gridasstils.lv]

Re: Siltās grīdas segums

he — Fri, 01 Aug 2014 14:10:52 +0300

Nezinu, vai J savus jautājumus uzdod nopietni vai ākstās. Visādam gadījumam info:

Siltuma zudumu formula ir Q=U * A * ΔT .
U = siltumvadītspēja, A = laukums, ΔT = temperatūru starpība starp silto (eštrihs ap siltās grīdas trubām) un auksto pusi (smiltis zem puķika).

Tātad pie konstanta zemgrīdas izolatora biezuma un materiāla (piem., puķiks 10 cm), zudumi caur to proporcionāli pieaug ar katru grādu, par ko mēs papildus uzsildam siltās grīdas eštrihu.
Tātad pārkarsušā apkures ūdens gadījumā zudumi uz pagrīdi būs lielāki, nekā remdenā ūdens gadījumā. Ja jau zudumi lielāki, tad arī efektivitāte mazāka.

Re: Siltās grīdas segums

būvinženieris Ivars Brinkmanis — Fri, 01 Aug 2014 05:50:26 +0300

Ja mēs teorētiski iespringstam apkures izdevumu minimzēšanā, tad principā ēka vispār var tikt nekurināta - galvenais dzīvot telpās ar aitādas kažoku, vaļiņkiem kājās un ausaini uz paura. Ja nu vienīgā ērtība - apsildāms atejas pods un varētu būt gulta ar sildcauruļu reģistru zem matrača. Tad apkures izdevumi?... ne tev putuplasts nezin cik biezs...apmēram tā!

Re: Siltās grīdas segums

Rx — Thu, 31 Jul 2014 23:23:41 +0300

Atbildes jautājums: Vai siltums izplatās visos virzienos? Ja jā...tad arī uz otru pusi tas tāpat izplatīsies, ne tikai uz 10cm putuplasta pusi...un tie būs zudumi! Ja gribat izmatot to siltumu kas izies cauri 10cm putulastam, tad karstā ūdens caurulei otrajā pusē vajadzēs 10 reizes biezāku putuplastu, lai zudumus samazinātu 10 reizes! Iznāk 1 metrs!

Re: Siltās grīdas segums

Thu, 31 Jul 2014 22:55:10 +0300

Vai siltuma zudumi (piem. caur grīdu) betona grīdai ar pārkarsēta ūdens caurulēm, no kurām siltums spēj izlauzties caur 10cm puķiku un uzsildīt telpu, būs tādi paši kā betona grīdai bez seguma, kurai caurulēs viegli silts ūdens, kurš uzsilda telpu līdz tādai pašai temperatūrai?
Vai vienāda siltuma daudzuma saražošanas efektivitāte būs vienāda abos gadījumos?

Re: Siltās grīdas segums

būvinženieris Ivars Brinkmanis — Thu, 31 Jul 2014 19:19:57 +0300

"Interesanti kādi būtu apkures izdevumi, ja ar 10cm puķiku nosegtu silto grīdu no augšas un mēģinātu noturēt to pašu temperatūru iekštelpās kā bez jebkāda seguma - vai tiešām apkures izdevumi nepalielinātos?".. apspriež J
Lai iekštelpās noturētu vēlamo siltumu, piemēram 20 grādus, tad kādai siltai virsmai, grīda ( sienas; griesti) jābūt uzsildītai par tik lielu starpību, kas kompensē ārsienu ar logiem un ventilējamā gaisa zudumus. Tātad šādai apsildāmai virsmai tu uzliec siltumizolāciju!...? tātad , šadai virsmai nodrošinātu to pašu siltumplūsmu ir jākāpina caurulēs plūstošā siltumnesēja temperatūra. Bet ūdens sistēmas gadījumā tev parādās augšejā robeža - ūdens uzvārīšanās temperatūra. Ja tavs katls un caurules spēj noturēt tvaiku - pārkarsētu ūdeni, tad teorētiski tu spēj arī caur 10cm izolāciju panākt šo siltumanoņemšanas efektu.
Apkures izdevumi? ... kas tie tādi ir? Jo tev ēkai mazāki siltumzudumi pret apkārtējo vidi, jo izdevumi mazāk, bet pastāv viens bet... tev vēdināšanai paredzēto gaisu jānomaina tāpat un tad apkures izdevumos "lauvas tiesu" noēdīs izdevumi par gaisa nomaiņu - recirkulācija, jau tie paši apkures izdevumi vien ir.

Re: Siltās grīdas segums

Thu, 31 Jul 2014 18:41:38 +0300

Interesanti kādi būtu apkures izdevumi, ja ar 10cm puķiku nosegtu silto grīdu no augšas un mēģinātu noturēt to pašu temperatūru iekštelpās kā bez jebkāda seguma - vai tiešām apkures izdevumi nepalielinātos?

Re: Siltās grīdas segums

he — Thu, 31 Jul 2014 12:00:15 +0300

par tām 31 reizēm var ignorēt, tur nav viss tik vienkārši - kur tas laiks, kad skolā gāju :)
Da i vispār var ignorēt :)

Re: Siltās grīdas segums

he — Thu, 31 Jul 2014 11:45:28 +0300

Par to sūkni ironizēju - teorētiski iedomājoties ekstrēmo situāciju, kad grīdu apdares slānis siltumu nevada vispār, tad cirkulācijas sūknis tērēs elektrību tikai, lai dzenātu pa trubām siltumnesēju, kas atdos siltumu tikai caur zemgrīdas izolāciju uz pazemi, bet istabās nekas netiek un ir auksti :) Skaidrs, ka realitāte ir ļoti tālu no tā, bet nu uz to pusi mazs solītis tiek sperts uzlabojot grīdas dekoratīvā slāņa siltumpretestību.

Materiāla īpatnējā siltumietilpība, ja ticēt iepriekš minētajai formulai, ir tikai viens no materiāla siltumapguves spēju veicinošiem faktoriem. Turklāt, kā formulā redzams, siltumietilpība formulā tiek reizināta ar 0.001, atšķirībā no siltumvadītspējas un blīvuma. Tātad tā ietekmē materiāla siltumapguves spēju krietni mazāk (kvadrātsakne no 1000 = 31 reižu mazāk) nekā katrs no pārējiiem parametriem.

Nesaku, ka zudumi ir monstrāli. Vienkārši savulaik centos pats priekš sevis labāk saprast, ko iegūstu vai zaudēju vienā vai otrā gadījumā.

Galvenais jau ir nenonākt situācijā, kad paknapās silto grīdu uzbūves dēļ (nepietiekama siltās grīdas platība, nepietiekams trubu solis utt konkrētajā mājā), siltumizolējošāks grīdas segums kļūst par pēdējo pilienu, kas neļauj nodot telpām pietiekami daudz siltuma, kas spēj kompensēt mājas siltumzudumus pie noteiktas āra temperatūras. Nezinu vai kāds baigi rēķina tur tos visus silto trubu diametrus, soļus, platības katrā objektā. Ir aizdomas, ka vairumā gadījumu liek pēc pieredzes, uz čuju, ar rezervi un tāda situācija visdrīzāk nerodas.... Bet kas zin.

Re: Siltās grīdas segums

binary — Thu, 31 Jul 2014 09:32:29 +0300

he, kāpēc cirkulācijas sūkni darbinam bez jēgas? Vai tad sūknim nav vienalga, kādas temperatūras šķidrumu dzīt sistēmā?

Par to jēdzienu - no pamatskolas fizikas stundām prātā bija "īpatnējā siltumietilpība".

Arī es neesmu siltumtehniķis. Lasu, domāju, cenšos savilkt kaut kādas paralēles ar to, kas no pamatskolas/vidusskolas prātā palicis. Un cenšos saprast, uz kā rēķina tad rodas šie "monstrālie zudumi".

Re: Siltās grīdas segums

he — Wed, 30 Jul 2014 23:22:18 +0300

>Tātad, palielinot ieejā siltumnesēja temperatūru par tiem 2 grādiem, arī izejā siltumnesēja >temperatūra būs augstāka.

Sanāk, ka darbinam cirkulācijas sūkni bez jēgas :)

>Jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai materiālu uzsildītu par n grādiem, jo vairāk enerģijas >materiāls atdos, pēc tam atdziestot par n grādiem

Jā, bet ja lielākas enerģijas pievades procesā palielinās zudumi mums nevajadzīgos virzienos vai samazinās katla lietdrības koeficients, tad tas var būt nevēlami.

Šķiet Tu runā par materiāla siltumapguves koeficientu. Tā aprēķina formula kaut kāda ir šeit 8. lpp:
[kristapskuznecovs.files.wordpress.com]
Kokveidīgie ir ar lielāku īpatnējo siltuma ietilpību nekā akmeņveidīgie ( [likumi.lv] , 6. tabula) , bet ar mazāku blīvumu un siltumvadītspēju. Tātad tie ir mazāk derīgi tur, kur siltumu vajag apgūt....
Es neesmu siltumtehniķis, varbūt kļūdos.

Re: Siltās grīdas segums

v_t — Wed, 30 Jul 2014 10:31:17 +0300

jā, 20 reižu.

Re: Siltās grīdas segums

binary — Wed, 30 Jul 2014 09:24:18 +0300

he Wrote:
-------------------------------------------------------
> 13. lpp redzams, ka zem grīdas sildītāja
> temperatūra flīzes gadījumā ir nepieciešama
> apmēram par 2 C mazāka, nekā lamināta
> gadījumā, lai sasniegtu to pašu grīdas virsmas
> temperatūru, tātad to pašu istabas
> temperatūru.

Jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai materiālu uzsildītu par n grādiem, jo vairāk enerģijas materiāls atdos, pēc tam atdziestot par n grādiem. Citiem vārdiem sakot - nav gluži tā, ka dažādas virsmas ar vienādu virsmas temperatūru vienādi sildīs to pašu telpu - jāskatās ne tikai uz virsmas laukumu, bet arī uz materiāla parametriem.

Cita lieta - jo labāks siltumizolators (grīdas segums), jo sliktāk tas uzņem siltumu. Tātad, palielinot ieejā siltumnesēja temperatūru par tiem 2 grādiem, arī izejā siltumnesēja temperatūra būs augstāka. Nevajadzētu būt tā, ka visa tā 2 grādu starpība aiziet zudumos.

Re: Siltās grīdas segums

he — Wed, 30 Jul 2014 00:43:59 +0300

šeit:
[siltums.danfoss.com]

13. lpp redzams, ka zem grīdas sildītāja temperatūra flīzes gadījumā ir nepieciešama apmēram par 2 C mazāka, nekā lamināta gadījumā, lai sasniegtu to pašu grīdas virsmas temperatūru, tātad to pašu istabas temperatūru.

Ja zem 1. stāva grīdas ir 10 cm puķiks ( R apmēram 3 (m2*K)/W ), tad dēļ šiem 2 C lielākas temperatūras zudumi caur puķiku uz pazemi, piemēram, uz 100 m2 grīdas būs ap 66 W (1/3*100*2). Cik tas būs naudas izteiksmē, atkarīgs no tā ar ko kurini (malka, gāze, elektrība utt). Ja ar elektrību, tad tas būs ekvivalents vienai 60 W lampiņas dedzināšanai visu ziemu. Ar citiem apkures veidiem " lampiņa mazāka".

Ja grib vēl sarežģītāk, tad atveram šo:
[www.buvserviss.lv]

un pēc grafikiem sākot ar 6. lpp var mēģināt izštukot, cik mainās temperatūra lamināta/flīzes/citos gadījumos pie konkrētiem trubu diametriem un soļiem un mājas siltuma zudumiem.

Re: Siltās grīdas segums

he — Tue, 29 Jul 2014 23:51:13 +0300

un kur tur 200 sanāk? Nav gadījumā 20?

Re: Siltās grīdas segums

v_t — Tue, 29 Jul 2014 22:11:43 +0300

10 cm puķika siltumizolācija ir turpat 200 reižu lielāka kā lamināts + apakšklājs.
0,1 : 0,034 = 2,94
R grīdas segumam < 0,15
-----------
= 196 reizes

flīze, protams, ir laba lieta, bet ne visur viņu vajag, un dažviet pat tā būs kā cūkai segli.

Re: Siltās grīdas segums

Amatieris9 — Tue, 29 Jul 2014 21:31:24 +0300

Domāju vienkārši, ka lai izsildītu cauri sliktāk siltumvadošu materiālu ir nepieciešama lielāka siltumnesēja temperatūra, līdz ar to arī attiecīgi lielāki siltuma zudumi caur puķiku... Vai kaut ko ne tā saprotu.
Binary neesmu pārliecināts tādēļ jau jautāju vai nesanāk vairāk un dārgāk...

Re: Siltās grīdas segums

binary — Tue, 29 Jul 2014 15:45:21 +0300

Amatieris9, vai tiešām "daudz vairāk un dārgāk"? Es īsti nesaprotu - vai laminātam tiešām tā siltumizolācija ir tik ļoti labāka nekā puķikam, kas ir zem tās grīdas? Jebšu esmu kaut ko būtisku palaidis garām?

Re: Siltās grīdas segums

Amatieris9 — Tue, 29 Jul 2014 14:11:49 +0300

Tomēr liekot koku vai laminātu vai nesanāk tā, ka apkurei zūd lietderības koeficients? Silti jau būs, bet lai iegūtu to pašu siltumu būs jākurina dаudz vairāk un dārgāk... :(

Re: Siltās grīdas segums

Niks — Tue, 29 Jul 2014 10:55:39 +0300

Ar masīvu koku un koka parketu nevajag aizrauties. Dēļ iežūšanas un sekojošas "staigāšanas"

Der vai nu šauri (zem 100 mm) dēļi vai arī vairākslāņu koka parkets

Re: Siltās grīdas segums

jtdesign — Tue, 29 Jul 2014 10:18:02 +0300

Jebkura betona, akmens, keramikas grīda, nav ko ieciklēties tikai uz flīzēm. Arī plāns lamināts vai paneļparkets der, pat kāds no "kovrolīniem". Taču 4-centimetrīgi dēļi gan nebūs piemērotākais risinājums.

Re: Siltās grīdas segums

he — Tue, 29 Jul 2014 10:13:07 +0300

sorry - siltumpretestībai mērvienība ir (m2*K)/W

Re: Siltās grīdas segums

he — Tue, 29 Jul 2014 09:59:48 +0300

kamēr kopējā seguma slāņa siltumpretestība ir zem 0.15 W/m2k (zinot materiālu siltumpretestības un slāņa biezumus var sarēķināt), it kā var likt jebko. Cilvēki liek arī laminātus un parketus un nesūdzas.

Vēl silto grīdu temperatūrai nevajadzētu pārsniegt grīdas seguma materiāla maksimāli pieļaujamo. Grīdas temp. ir atkarīga no apkures sistēmas uzbūves, cik bieži apkures caurules saliktas grīdā, no mājas siltumzudumiem, cik ārā lieli mīnusi utt......

Bez flīzēm ir vēl nopērkami (arī Latvijā) PVC grīdas segumi (vinila segumi/flīzes, vinyl tiles utt) ar labu siltumvadītspēju. Var būt pēc skata ļoti dažādi, tajā skaitā ar koka imitāciju. Piedāvā www.anitra.lv un www.ambe.lv (Tūkstoš Grīdu) kā minimums. Nav lēti, ja salīdzina ar lejas gala laminātiem. Ja nemaldos pirms gada bija ap 20-22 EUR/m2.

Sev uzliku pāris istabās, kur negribēju likt flīzes, tās līmējamās strēmeles ar koka imitāciju. Līmēja pa taisno pie silto grīdu Eštrih betona pamatnes. It kā ir OK gan pēc skata (ierindas pilsonim, nespeciālistam izskatās visnotaļ ticami pēc koka), gan sajūtām. Tas gan laikam ir individuāli, un īstā koka piekritējiem nekas tāds nav pieņemams principā :)
Pēc pieredzes basai kājai tās ir siltākas nekā parastās flīzes (pie izslēgtas apkures vai apkures minimālā režīmā). Jāsaka gan, ka flīžu aukstuma sajūta arī atšķiras atkarībā no tā, cik gluda vai reljefaina flīzes virsma.

Bet principā tepat forumā jau tika runāts:
[www.building.lv]-

Re: Siltās grīdas segums

Amatieris9 — Tue, 29 Jul 2014 09:03:04 +0300

Kā ir vietās zem kāpņu pamata tur taču arī nav vērts sildīt, bez tam kā jūtās caurules tajā vietā kur ir liels spiediens no augšas. Varbūt šajās vietās jāliek papildus armatūra. Zem slapja un dīvāna jau arī nav jēgas sildīt, tik jautājums vai šajās vietās grīdā neradīsies plaisas. Grīda tiek plānota no Estriksa.

Re: Siltās grīdas segums

būvinženieris Ivars Brinkmanis — Tue, 29 Jul 2014 07:22:32 +0300

Der arī koks - ozols, osis un citi.
Dzīvojamās telpās parasti apsilda visu grīdas plakni, tajā var mainīt sildkontūras caurules soli - tādejādi panākot mazāk siltu plakni telpas centrā. Taču tualetes telpās zem vannas sildcaurules nav vērts likt.

Siltās grīdas segums

Eess — Tue, 29 Jul 2014 06:27:12 +0300

Sveiki!
vai siltajām grīdām ir praktiski izmantot kādu citu materiālu izņemot flīzes? Cik saprotu tad svarīga šajā gadījumā ir siltuma vadītspēja, kas flīzēm ir labākā... Varbūt ir kādi jaunāki un modernāki materiāli?
Vai ir labi taisīt silto grīdu tikia telpas daļā? Vai nrbūs problēmu ar plaisām grīdā ja daļa grīdas tiks sildīta bet otra daļa palliks auksta?