Sveiki speciālisti. Tātad situācija: divstāvu 4dzīvokļu māja ar aukstajiem bēniņiem, būvēta kādos ~50-60gados. Nepieciešams siltināt bēniņu pārsegumu. Pašlaik ir starp pārseguma sijām sabērti izdedži (kas vietām jau līdzinās rupjām smiltīm:) ~150mm biezā kārtā. Nu un protams, 2.stāva dzīvoklī jāsalst... Radās ideja pārsegumu papildus nosiltināt ar putupolistirolu - vienkārši blīvi salikt virs izdedžiem/sijām, varbūt savstarpēji salīmēt ar putām; un virsū staigāšanai samest skaidu plātnes gabalus (par cik tie jau mētājas uz bēniņiem). Staigāšana praktiski tur nenotiek, ja nu vienīgi savajagās uzkāpt uz jumta vai gadās kāda šaize ar centrālapkures caurulēm. Protams, saprotu, ka pareizāk būtu izvākt visus izdedžus un siltināt ar vati, bet nu iedzīvotāji uz tādām izmaksām neparakstās... Jautājums- kā uz šādu atrakciju reaģēs pažarnieki- vai necels iebildumus? (jo šad tad viņi tur ieklīstot- īsti gan nezinu kādēļ- apkure pienāk no pilsētas, vienīgi gāzes plītis.) Varbūt kāds var pakomentēt... https://building.lv/forums/36/103116/103116/_subject_#msg-103116 Sun, 19 Apr 2026 03:32:19 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/36/103116/107043/_subject_#msg-107043 https://building.lv/forums/36/103116/107043/_subject_#msg-107043 būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Tue, 02 Feb 2010 11:05:23 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/106781/_subject_#msg-106781 https://building.lv/forums/36/103116/106781/_subject_#msg-106781 Labdien!Man ir tads jautājums.Es gribu nosiltināt beniņu pārsegumu un likt akmensvati tieši uz melnajiem griestiem.Kur nāk vēl brusas pa starbu.Kur man labāk likt tvaika pretveja izolācijas plēvi -((plēve kas mitrumu laiz uz auksto pusi)) pirms vastes vai virs vates pašās beigās.Japiepilst ka virs melno griestu dēlu seguma ir neliels 1cm liels izdeģu slānitis. Gaidu atbildi.


]]> kaspars specers Vēlos uzzzināt Fri, 29 Jan 2010 13:12:28 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/104441/_subject_#msg-104441 https://building.lv/forums/36/103116/104441/_subject_#msg-104441 To izteicu kā pieņēmumu, jo šobrīd manā rīcībā nav aprēķinu, cik tad šāds 50mm slānis reāli varētu uzņemt un atdot mitrumu diennkts ciklā (pieņemot, ka telpas gaisa t-ra ir puslīdz const).]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Fri, 11 Dec 2009 21:12:30 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/104431/_subject_#msg-104431 https://building.lv/forums/36/103116/104431/_subject_#msg-104431 Tā tvaika izolācija tiek likta dziļāk tapēc, ka sienās tiek iestrādāta elektroinstalācija, kur liekot tvaikaizolāciju iekšpusē, tā tiek bojāta ar vadu caurumiem un vairs nedarbojas tik efektīvi. Tas ļoti būtiski telpām ar gaisa kondicionēšanu.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Fri, 11 Dec 2009 11:32:56 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/104377/_subject_#msg-104377 https://building.lv/forums/36/103116/104377/_subject_#msg-104377 Par to rasas punktu pilnīgi piekrītu - tam noteikti jābūt virs plēves - kaut kur vates (vai putuplasta) slānī.
Kā jau minēju un ieteicu, tas arī es personīgi liktu vati un nevis putupolistirolu.
Tikai no Tevis nesapratu par to cecēšanu uz galvas (ja rasas punkts atradīsies kaut kur vates slānī un būs tvaika izolācija pirms tam)?
Pie tam izdedžu slānis kalpos par sava veida gaisa mitruma režīma telpās stabilizācijas faktoru (uzņems un atdos mitrumu). Pieņemu, ka šī iemesla pēc Paroc tipveida risinājumos, ja vate sastāv no vairākām kārtām) tvaika izolāciju sienās liek nevis uzreiz aiz reģipša, bet aiz vates 50mm pirmā slāņa, un tikai tad vēl tos 150mm vatei liek u.t.t.)]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Thu, 10 Dec 2009 12:48:42 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/104372/_subject_#msg-104372 https://building.lv/forums/36/103116/104372/_subject_#msg-104372
Ta luuk ]]> Sp Vēlos uzzzināt Thu, 10 Dec 2009 11:11:10 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103673/_subject_#msg-103673 https://building.lv/forums/36/103116/103673/_subject_#msg-103673 Citādi, lai cik kvalitatīvi tiks ieklāta siltumizolācija..tā var būt kaķim zem astes. Ja ēkā dzīvojošie cilvēki, to nesaprot, tad veicot siltināšanu viņiem būtu jāparaksta papīrs par garantiju NEESAMĪBU.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Thu, 26 Nov 2009 09:18:33 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103599/_subject_#msg-103599 https://building.lv/forums/36/103116/103599/_subject_#msg-103599 Protams, pie ļoti palielināta telpu gaisa mitruma un konstrukciju nepietiekošas siltumpretestības, tomēr var panākt mitruma palielināšanos konstrukcijās, t.sk. sijās (līdz brīdim, kamēr tās var atkal izžūt us iekšpusi). Pie tam, pieaugot mitrumam, notiek konstrukcija siltumpretestības tālāka samazināšanās, jo mitrākam materiālam ir lielāka labs siltumavadītspēja. Un tā var sapūdēt jeb ko!
Resp., nav vēlama ūdens tvaiku plūsma virzienā no telpas uz konstrukcijām.
Bet par sijām vēl ir atsevišķs stāsts.
Liekot tvaika izolāciju virs sijām (šajā konkrētajā mājas variantā), vienīgais, ko vajadzētu izdarīt labākas žūšanas nodrošināšanai, izdarīt tā, lai tvaika izolācija nebūtu tiešā saskarē ar siju (konkrētajā gadījumā starpā ir izdedžu slānis).
Ja virs sijas liek plēvi, arī virs sijas jābūt pietiekamam siltinājumam no aukstās puses, lai rasas punkta atrašanās vieta jebkurā gadījumā nenonāktu līdz plēves iekšējai virsmai.
Pie zināmiem tehniskiem risinājumiem, konstrukcijā tieši virs sijas var arī nelikt plēvi un siltinājumu (bet tad ūdens tvaiku plūsma nedrīkst brīvi cirkulēt apkārt sijām un tur kondensēties).
]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 19:00:33 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103590/_subject_#msg-103590 https://building.lv/forums/36/103116/103590/_subject_#msg-103590 tante Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 17:50:44 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103566/_subject_#msg-103566 https://building.lv/forums/36/103116/103566/_subject_#msg-103566 "Protams, saprotu, ka pareizāk būtu izvākt visus izdedžus un siltināt ar vati, bet nu iedzīvotāji uz tādām izmaksām neparakstās..."

Tāpēc šajā gadījumā, Girco atliek uzlikt tvaika izolāciju virsū uz izdedžiem, kurus, cik sapratu, neizvāks.
Arī tas nav labi, jo izdedži var sabojāt tvaika izolāciju un TĀPĒC ir tik svarīgi panākt putupolistirola pēc iespējas mazāku tvaika caurlaidību pa spraugām starp putupolistirola savienojumiem, lai pati siltumizolācija zināmā mērā kalpotu par tvaika barjeru. Ja 0,20 mm polietilēna plēvei ūdens tvaika pretestības difūzijas ekvivalents ir 75, tad 20 cm ekstrudētajam putupolistirolam tas ir pat 30 un, tātad, ~1/2 puse no plēves rādītāiem.
Pieņemu, ka, ja Girco minētie mājas bēniņi nav ekspluatējami, tad ekonomijas nolūkā uz putupolistirola pa virsu mājas iedzīvotāji neliks vēl dēļu klāju plus ar 5cm aizsargkārtu, bet labākā gadījumā tikai dēļu laipas pa kurām staigāt.
Priekš sevis es vismaz rīkotos tā.]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 14:00:58 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103558/_subject_#msg-103558 https://building.lv/forums/36/103116/103558/_subject_#msg-103558 būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 12:21:49 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103547/_subject_#msg-103547 https://building.lv/forums/36/103116/103547/_subject_#msg-103547 Starp citu, tiešam no minētajiem LNB 002-01 būvnormatīviem par tiem neapkurināmajiem bēniņiem, izriet, ka ja gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s, tad siltumizololācijas materiālu VIRSMA nav jāaiszargā no piespiedu konvekcijas ietekmes. Bet LBNā tiek runāts (un aprēķini veikti) ņemot vērā viendabīgus materiālus un siltumizolāciju (t.sk. LBN 26.punktā) un par siltumizolācijas virsmu nevis par spraugām starp siltumizolāciju.
Bet es savā rakstā minēju pasākumus par iespējamo radušos spraugu aizsargāšanu pret auktuma piekļuvi.
Pie tam, konkrērtajā gadījumā OBLIGĀTI jāņem vērā vēl viens faktors, kas nosaka papildus pasākumus, lai siltumizolācija pēc iespējas būtu viendabīgāka: tā kā tvaika izolācija (plēve)atradīsies virs izdedžiem (tātad konstrukcijas slānī ~ pa vidu), tad ļoti svarīgi lai starp putupolistirola plāksnēm nebūtu spraugas(reāli darbus veicot tādas sanāks) pa kurām var lokāli piekļūt aukstums un var izveidoties rasas punkti uz tvaika izolācijas (plēves) no telpu siltās puses un/vai rasas punkts var atrasties kaut kur izdedžu slānī (un lieks mitrums nebūtu vēlams arī koka sijām).
Kā jau minēju, tad šo iespējamo risku novēršanai (samazināšanai)var izmantot putustirola plāksnes vismaz ar pusspundi VAI spraugas aizpūst ar putām.
Vai tas nebūtu jādara?
]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 10:53:56 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103543/_subject_#msg-103543 https://building.lv/forums/36/103116/103543/_subject_#msg-103543 skat:[www.likumi.lv] > 2.tabulu _Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Tue, 24 Nov 2009 10:00:33 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103387/_subject_#msg-103387 https://building.lv/forums/36/103116/103387/_subject_#msg-103387 Ja kāds vēlas ietaupīt un, ja pēc ugunsdrošības normām putuplasts ir pieļaujams (un izskatās, ka šajā gadījumā tas iespējams ir pieļaujams), tad jāizvāc izdedži (bet ja slodzes atļauj, tad VAR NEIAZVĀKT, bet labi izdedži labi jāizlīdzina), tad ieklātu tvaika izolāciju, un ieklātu putupolistirolu - vismaz 20cm (ar vismaz pusspundi un/vai hermetizētu ar putām). Un viss.
Vienīgi,žurkām putuplasts (dažu firmu)it kā garšojot.

]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Fri, 20 Nov 2009 20:18:05 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103385/_subject_#msg-103385 https://building.lv/forums/36/103116/103385/_subject_#msg-103385 Rx Vēlos uzzzināt Fri, 20 Nov 2009 19:08:01 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103378/_subject_#msg-103378 https://building.lv/forums/36/103116/103378/_subject_#msg-103378 Katrā gadījumā ar ekovati būs efektīvāk un bez problēmām!

uzmet aci - [www.ekoteh.lv] ]]> eko Vēlos uzzzināt Fri, 20 Nov 2009 15:32:42 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103339/_subject_#msg-103339 https://building.lv/forums/36/103116/103339/_subject_#msg-103339 Visu jau var izrēķināt arī precīzi, taču praksē ja runa iet par nelieliem apjomiem rēķinašanai pavadītais laiks neatmaksājas, jo ja tu zini , ka tev pietiktu ar tvaika pretestību sd~180, bet pārdošanā esošajam materiālam sd=200, tad taču neskriesi pie ražotāja lai 100 vai 200m2 dēļ tiktu izgatavots šāds materiāls. Ja runa iet par kvadrātkilometriem, tad cita runa.
Tapēc, kur varam tur mēģinam izmantot empīrisiskas sakarības, jo tās vienkāršo dzīvi
...jautājums, kapēc no gultas nevar izkāpt ar kreiso kāju?]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Fri, 20 Nov 2009 09:14:33 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103334/_subject_#msg-103334 https://building.lv/forums/36/103116/103334/_subject_#msg-103334 No otras puses, kā iestarpināja aaaa, ja tieši putuplasts ir robeža starp silto un auksto, tad aukstā puse ir - kas? Nekas?]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Thu, 19 Nov 2009 22:50:51 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103328/_subject_#msg-103328 https://building.lv/forums/36/103116/103328/_subject_#msg-103328 Resp., ja aukstajā pusē liek putupolistirolu EPS (kur ekviv. sd = 60 x biezums(m)),
piem., 60x0,15= 9 , tad no siltās puses būtu jāliek materiāls ar sd>45 un tas nozīmē, ka jāliek polietilēna plēve (sd=50 līdz 75), bet nederēs PVC plēve (30), aluminizēts 0,4mm papīrs (10), pretvēja plēves (0,2), ruberoīds (15).]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Thu, 19 Nov 2009 19:54:23 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103324/_subject_#msg-103324 https://building.lv/forums/36/103116/103324/_subject_#msg-103324 tante Vēlos uzzzināt Thu, 19 Nov 2009 18:04:18 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103303/_subject_#msg-103303 https://building.lv/forums/36/103116/103303/_subject_#msg-103303 būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Thu, 19 Nov 2009 13:10:10 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103148/_subject_#msg-103148 https://building.lv/forums/36/103116/103148/_subject_#msg-103148 Ja šai ēkai ir jeb tiek noteikta U3 ugunsnoturības pakāpe (un tāda pēc sniegtās informācijas sanāk), tad no LBN 201-07 1.pielikuma 6.tabulas (1.punkts)iznāk, ka 2.stāva griestu pārsegumā var būt D-s2,d2 materiāli (tātad degtspējīgi, bet jāskatās vai atbilst konkrētā putupolistirola ugunspretestības pakāpe - pēc sertifikāta vai atbilstības deklarācijas), kā arī pēc tabulas 8.punkta iznāk, ka bēniņu grīdu virsma var būt pat no DFL-s1 materiāla, kas var būt degtspējīgs (bet ar S1 ierobežojumiem attiecībā uz dūmu izdalīšanās daudzumu). BET par šo jautājumu vēl vajadzētu konsultēties pie vietējā VUGD inspektora!
Vēl jāņem vērā, ka LBN 1.pielikuma 5.tabulas 5.punktā minēts, ka bēniņiem ir jābūt ar ugunsdrošajiem nodalījumiem ar max paltību 400m2. Ja bēņiņu platība lielāka, tad visi iepriekšminētie nosacījumi var mainās.
No kāda materiāla un ugunspretestības klases ir nesošas pārseguma sijas? Ja nav vismaz B klases, tad, protams, pašiem iedzīvotājiem drošāk būtu siltināšanai izmantot degtnespējīgus (A klases) vai grūti degtspējīgus (B) materiālus - tādus kā minerālvates vai citus materiālus, kas ir vismaz B klases un pasargātu nesošas sijas no ugunsiedarbes(ja tā nāktu no augšas uz leju). Arī ēkas/dzīvokļu apdrošināšanai līdz ar to vajadzētu būt lētākai.
Vai mājā ir lokālā apkure, kas var radīt aizdegšanās briesmas bēniņos vai jumta konstrukcijās?

]]> Zigurds T. Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 14:56:21 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103147/_subject_#msg-103147 https://building.lv/forums/36/103116/103147/_subject_#msg-103147 Ansis Liepa Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 14:48:33 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103129/_subject_#msg-103129 https://building.lv/forums/36/103116/103129/_subject_#msg-103129 Var ievākt atsauksmes no pasūtītājiem, cik zinu kāds Dzīks visas savas mājas tā nosiltinājis. Izstādē viņi stāstīja ka ar pazārniekiem arī neesot problēmu ! ]]> Viesturs 460 Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 11:00:48 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103124/_subject_#msg-103124 https://building.lv/forums/36/103116/103124/_subject_#msg-103124 Ideja nav slikta, es gan tādu absolūti nelietotu tās pašas puķika degamības dēļ, bet pēc cenas neko lētāku jau neizdomāsi. Jebkuram beramajam materiālam obligāti vajag pretvēja jeb gaisa kustības barjeru - a ļa kartons jāklāj virsū, spraugas kārtīgi jāsalīmē un galvenais, kā nostrādāt malas pie pažobelēm, jo tur parasti vējš svilpo, ka maz neliekas. Tas pats ir puķika gadījumā, ja kaut mazākajā vietiņā pie pažobeles aukstais gaiss tiks zem puķika un citā vietā ārā, tad viss siltinājums vējā. Tas ir vitāli svarīgi jebkuram siltinājumam. To mēs zinām no mājas - ja viss ir ideāli nosiltināts, logi superīgi, bet kaut kur pie durvīm ir mazākā šķirbiņa, ka gaisma knapi spīd iekšā, tad visa siltināšana vējā un mājā ir nežēlīgi auksts un pat ir jūtama aukstā gaisa kustība. Ar siltinājumu ir tāpat, pat sliktāk.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 09:31:04 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103123/_subject_#msg-103123 https://building.lv/forums/36/103116/103123/_subject_#msg-103123 Porex Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 09:30:23 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103122/_subject_#msg-103122 https://building.lv/forums/36/103116/103122/_subject_#msg-103122 lee Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 09:22:43 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103121/_subject_#msg-103121 https://building.lv/forums/36/103116/103121/_subject_#msg-103121 Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 16 Nov 2009 08:58:42 +0200 https://building.lv/forums/36/103116/103116/_subject_#msg-103116 https://building.lv/forums/36/103116/103116/_subject_#msg-103116 Tātad situācija: divstāvu 4dzīvokļu māja ar aukstajiem bēniņiem, būvēta kādos ~50-60gados.
Nepieciešams siltināt bēniņu pārsegumu. Pašlaik ir starp pārseguma sijām sabērti izdedži (kas vietām jau līdzinās rupjām smiltīm:) ~150mm biezā kārtā. Nu un protams, 2.stāva dzīvoklī jāsalst... Radās ideja pārsegumu papildus nosiltināt ar putupolistirolu - vienkārši blīvi salikt virs izdedžiem/sijām, varbūt savstarpēji salīmēt ar putām; un virsū staigāšanai samest skaidu plātnes gabalus (par cik tie jau mētājas uz bēniņiem). Staigāšana praktiski tur nenotiek, ja nu vienīgi savajagās uzkāpt uz jumta vai gadās kāda šaize ar centrālapkures caurulēm.
Protams, saprotu, ka pareizāk būtu izvākt visus izdedžus un siltināt ar vati, bet nu iedzīvotāji uz tādām izmaksām neparakstās...

Jautājums- kā uz šādu atrakciju reaģēs pažarnieki- vai necels iebildumus? (jo šad tad viņi tur ieklīstot- īsti gan nezinu kādēļ- apkure pienāk no pilsētas, vienīgi gāzes plītis.)
Varbūt kāds var pakomentēt...]]> Girco Vēlos uzzzināt Sun, 15 Nov 2009 21:52:40 +0200