Vakar biju iekāpis Baltkrievijas izstādē un pirmoreiz dabūju redzēt un pačamdīt putustiklu. Tagad palasīju aprakstu. Nožēloju, ka nemēģināju izpūst putustiklam cauri. Materiāls acīmmredzot ir gaisa (un līdz ar to tvaika) caurlaidīgs. Kļūdaini esmu mēģinājis dienestbiedru atrunāt no domas par sienu siltināšanu no ārpuses. Tai pat laikā velti esmu cerējis, ka varētu ar to ne tikai aizstāt putuplastu pamatu siltinājumos, bet lietot arī kā spiedes izturīgu horizontālu hidro- un siltum-izolāciju starp pamatu un sienu. Spriežot pēc deklarētās stiprības, konkrētais putustikls ir reizes 3 trauslāks par gāzbetonu un tikai 2 reizes stiprāks par putuplastu. Bokaldera lekcijās šķietos atminamies redzējis bildes ar spīdīgu, apkusušu ārpusi. Google gan to neapstiprina http://www.google.com/images?q=foamglass Varbūt spīdīgais ir pusfabrikāts pirms malu apgriešanas? Aptuvenā cena 250 EUR/m³, tuvākais punkts Vitebska, taču nav īsti skaidrs, kādi vingrojumi un maksas gaida, lai dabūtu Baltkievu vīzu un ievestu putustiklu ES teritorijā. Salīdzinājumam BASF-DOW putuplasti šeit uz vietas maksā 110-150 EUR/m³ ar iekļautu PVN. Стандарт СТБ 1322-2002 распространяется на блоки теплоизоляционные из пеностекла, изготавливаемые путем вспенивания измельченного порошка силикатного стекла и газообразователя с последующим отжигом и обрезки стеклянной поверхностной пленки не менее, чем на четырех поверхностях. Блоки из пеностекла предназначены для тепловой изоляции строительных конструкций при температуре изолируемых поверхностей от минус 30 до 400 °С в условиях относительной влажности до 97 % Предел прочности при сжатии - не менее 0,7 МПа Водопоглощение по объему - не более 5% Водопоглощение в процентах по объему (W) вычисляют по формуле W=(m1-m2-m3)/V *100 где m1 - масса образца после насыщения водой и поддона для взвешивания, г; m2 - масса образца, предварительно высушенного до постоянной массы, г; m3 - масса сухого поддона для взвешивания, г; V - объем образца, см³. При определении водопоглощения образцы через 24 ч после залива воды вынимают, удаляют воду с поверхности образца хлопчатобумажной тканью, предварительно увлажненной и выжатой, переносят на сухой поддон и взвешивают. Массу воды, вытекшей из образца в поддон во время взвешивания, включают в массу насыщенного водой образца. Перечень материалов, применяемых при производстве блоков: каолин, углерод технический, кокс, цтеклогранулят или стеклобой, уголь каменный - антрацит. BASF Styrodur 3035 CS Compressive strength at 10% deformation CS(10\Y) - 300 kPa (DIN EN826) Long term water absorption by immersion WL(T)0.7 - 0.2 % v/v (DIN EN 12087) Long term water absorption by diffusion WD(V)3 - ≤ 3 % v/v (DIN EN 12088) Water vapour transmission MU - 150 - 50 (DIN EN 12086, thickness 30 - 40 mm) Maximum service temperature - 75°C (DIN EN 14706) https://building.lv/forums/36/116442/116442/_subject_#msg-116442 Sat, 18 Apr 2026 08:16:35 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/36/116442/156193/_subject_#msg-156193 https://building.lv/forums/36/116442/156193/_subject_#msg-156193 Bet tas jau bija sen. Laiki mainās.
Vēl zinu to, ka Latgalē daudzi braukā uz Baltkrieviju pēc visdažādakajām precēm, parasti gan mazos pašpatēriņa apjomos. Gan jau var arī ar kravenieku un uz robežas visu arī pateiks, kas jādara.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Tue, 11 Jun 2013 12:37:17 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/156191/_subject_#msg-156191 https://building.lv/forums/36/116442/156191/_subject_#msg-156191 Vai kāds to bez baltkrievu izstādes ir redzējis un taustījis dabā vai tā arī palicis kā viens no internetā apmuļļātajiem materiāliem ko praksē nepielieto?
Ja iemet meklētājā vārdu putustikls, tad parādās gan vairāki pasīvo māju projekti, kur putustikla škemba izmantota škembu vietā kā pabērums zem pamatiem, gan vairākas iepirkumu tāmes kur šis stāv kā darbu pozīcija, diemžēl ar pārdevējiem ir švaki un vienīgais kas piedāvā ir videstehnika par 117EUR/m3 un e-jump bez cenas.

Skaidrs ka materiāls ir importa jo tuvākā ražotne atrodas gomeļā vai vācijā, tātad vismaz 800km transporta. Labi ka svars ir 170kg/m3, kas nozīmē ka ar treileri var atvest savus 80m3 vienā reizē un transporta izmaksas uz 1m3 sanāk ap 10-15 EUR.
tajā pašā [www.gomelglass.by] cenu lapā putustikla škembas cena ir 30EUR/m3 iepakots bigbag iepakojumos.
kas nozīmē, ka cena par materiālu ar piegādi līdz Rīgai sanāktu ap 50EUR/m3 robežās.

Pie šādas cenas veidojot plātņu pamatus jau nāktos parēķināt kas ir izdevīgāk - likt škembas 20cm + EPS 20-30cm biezumā vai putustikla šķembas 40cm + EPS 10cm

P.S.
Joprojām paliek Vienstāvja uzdotie jautājumi par muitošanu un kravu formēšanu.
Kā arī materiāla tehniskajiem parametriem.]]> rbm Vēlos uzzzināt Tue, 11 Jun 2013 12:18:51 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/144885/_subject_#msg-144885 https://building.lv/forums/36/116442/144885/_subject_#msg-144885 Eksperts Vēlos uzzzināt Thu, 04 Oct 2012 09:30:14 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116551/_subject_#msg-116551 https://building.lv/forums/36/116442/116551/_subject_#msg-116551 Aprakstā deklarē, ka izplešanās koeficients vienāds ar vairumu materiālu. Tam diez vai nozīme, jo siltumizolācijai abās pusēs temperatūru starpība var būt gana liela (>30°). Nez kā šis uzvedas iebetonēts/iemūrēts no abām pusēm? Varbūt šādā gadījumā:
1) jāskalda vēl sīkākās daļās;
2) labāk divas plānas nekā viena bieza, piedevām vēl šuves var izvietot pamīšus.

]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 11:11:54 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116549/_subject_#msg-116549 https://building.lv/forums/36/116442/116549/_subject_#msg-116549 aaaa Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 11:01:33 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116548/_subject_#msg-116548 https://building.lv/forums/36/116442/116548/_subject_#msg-116548 Vienstāvs Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 10:48:12 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116545/_subject_#msg-116545 https://building.lv/forums/36/116442/116545/_subject_#msg-116545 Būvniecībā nav sliktu būvmateriālu, ir tikai nepareiza to pielietošana. Tā pati minētā 'ruberoīda' kārta uz koka būvēm bija domāta kā 'vēja'barjera pret izpūšanu. Ja tika pielietots ar koka darvu piesūcināts kartons un ēka visumā bija sausa, tad tāda koka būve stāv vēl šobrīd, bet ja pareizais ruberoīds uz bitumena pamata, tad tās jau notrupējušas. Tātad materiāla nosaukums, bez to pilnīgas pavadošās informācijas vēl nesniedz garantijas tā pareizai izmantošanai.
Putustikls ir domāts, kā materiāls specifiskām vidēm - piemēram pirts telpu vai tvaicētavu siltumizolācijai. Līdzīgi krāsām ar siltumatstarojošo efektu. Tā ražošanas izmaksas vienmēr būs daudz dārgākas nekā minerālvatei.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 10:23:42 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116541/_subject_#msg-116541 https://building.lv/forums/36/116442/116541/_subject_#msg-116541 J Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 09:57:44 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116538/_subject_#msg-116538 https://building.lv/forums/36/116442/116538/_subject_#msg-116538 [de.wikipedia.org]
Izrādās, betonam tvaika pretestība ir tāda pati vai 2x lielāka kā putuplastam. Un putuplastam tāda pati kā kokam!!! PE plēve, savukārt, praktiski nelaiž cauri tvaikus, par metāliem nerunājot.
Vācieši kā nu kurais - cits būvfizikas speciālists saka, ka plēvi obligāti un visur, cits, ka itkā nevajag, ja lieto higroskopisku izolāciju, bet viņi kategoriski noliedz PE plēves izmantošanu - viņiem modē nevis tvaika barjeras (dampfsperre), bet gan tvaika bremzes (dampfbremse), kas daļēji laiž cauri ūdens tvaiku (a ļa RBB reklamētās Intello un DB+ plēves, bet Vācijā to ražotāju ir daudz). Bet nu viens ir skaidrs, lai ko un kā - sienas konstrukcijai jābūt uz āru vairāk difūzijspējīgai kā uz iekšu, tur nu šaubu nav pilnīgi nekādu.
Atkal atradu kokšķiedras izolācijas plākšņu ražotāju, kas ražo hidrofobizētas kokšķiedru plāksnes, lai viņu vārdiem "samazinātu ūdens izraisītos bojājumus sienu konstrukcijās". Ej nu tiec gudrs.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Tue, 28 Sep 2010 09:50:16 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116516/_subject_#msg-116516 https://building.lv/forums/36/116442/116516/_subject_#msg-116516 Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 19:59:21 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116507/_subject_#msg-116507 https://building.lv/forums/36/116442/116507/_subject_#msg-116507 Nu nav būtiski kāds materiāls, mana pārliecība tomēr ir, ka iekštelpu ūdens tvaiks jātur pa gabalu no siltinājuma, vienalga kāda, vai jāļauj tam brīvi izkļūt. Tas ir ļoti svarīgi. Ziemā cimdi taču nepaliek slapji, jo ādas mitrums cimdos nonāk, un tiek ārā, bet pietiek cimdus ietīt kaut kādā tvaikus necaurlaidīgā materiālā, tipa maisiņu uzģērbt, un cimdi būs slapji pārdesmit minūtēs. Ja maisiņš būs uz rokas un cimds virsū - cimds būs pilnīgi sauss. Uz dullo to ārpuses/iekšpuses tvaikcaurlaidību ir ļoti grūti saskaņot, tur apmēram jābūt skaidrībai, kas un kā ir pareizi lietojams. Ja apmetums abās pusēs, tad cik laiž viens un cik otrs.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 16:55:31 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116504/_subject_#msg-116504 https://building.lv/forums/36/116442/116504/_subject_#msg-116504 Dažs ar papi apsistas guļbūves īpašnieks ir teicis, ka neesot ne vainas.
Var jau būt, ka dažreiz noveicas, tomēr es uz to nepaļautos.
Vienai 60-to gadu guļbūvei gan pēc 10 gadiem plēsa ruberoīdu nost un smidzināja ar "stabu zaļo", arī tā gan stāv vēl šodien, tomēr daudzos baļķos var iespiest ar pirkstu. Tomēr, jo vairāk es par mitrumu lasu, jo mazāk kategorisks kļūstu...]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 15:59:28 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116500/_subject_#msg-116500 https://building.lv/forums/36/116442/116500/_subject_#msg-116500 Man tomēr liekas, ka māla apmetumu ar lineļļu būtu jāapsmērē no iekšpuses, ne ārpuses, jo cīnamies ar redzamo ūdeni, bet nevērīgi izturamies pret neredzamo.
Vai tik tas nedaudz nelīdzinās Ulmaņlaikos būvnoteikumos ietrādātajai un obligāti paģērētajai koka stāvbūvju apšūšanai ar ruberoīdu, kas, "Praktiskās būvniecības" vārdiem runājot, esot bijusi rupjākā būvnormatīvu kļūda Latvijas vēsturē un faktiski esot sapūdējusi visas pēc šāda principa celtās ēkas.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 15:43:44 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116499/_subject_#msg-116499 https://building.lv/forums/36/116442/116499/_subject_#msg-116499 Otram Jānim
[www.videsvestis.lv]
gāja vēl grūtāk.
Neesmu pārliecināts, ka Rožkalnos izpildās LBN 002-01 25.punkts. Apmetumi vienādi, ārpuse bijusi sūcināta ar lineļļu, iekšpusē - kautkāds eco-paints, visticamāk, labi "elpojošs":
[www.failiem.lv]
Tavuprāt tāpēc ķīpas tur varētu lēnām mirkt?
Neapkurinātā ēkā ar cementa apmetumu ārpusē gan sazin kā ir:
[www.failiem.lv]

Esmu redzējis gana panelenes, kur rasas punkts ir naturāli uz iekšsienas. Tādos gadījumos pat nepalīdz emaljas krāsa. Varbūt ir kādi vieglāki gadījumi, kad tikai it-kā sausi pelē. Tai pat laikā tas pats Juris Biršs pieļauj siltināsānu no iekšpuses bez plēves. Nedomāju, ka viņš kļūdās.
]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 15:24:14 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116496/_subject_#msg-116496 https://building.lv/forums/36/116442/116496/_subject_#msg-116496 aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 14:45:58 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116495/_subject_#msg-116495 https://building.lv/forums/36/116442/116495/_subject_#msg-116495 Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 14:32:09 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116491/_subject_#msg-116491 https://building.lv/forums/36/116442/116491/_subject_#msg-116491 Siltumizolācijas gadījumā nekāds transports nav svarīgs - svarīgākais, lai siltumizolācijas ūdens % saturs būtu pēc iespējas zemāks. Tu gribi bez plēves panākt to, ka iekšā ir mitrs, ārā ir sauss un siltumizolācija būs sausa. Labākajā gadījumā, tajā būs mitruma gradients, kur telpas lielais mitrums pakāpeniski uz āru samazināsies. Bet vienā vietē jebkurā gadījumā mitrums sasniegs rasas punktu, resp. slapinās siltumizolācijau. Ja ir tvaika plēve, aukstā laikā siltumizolācijas mitrumsaturs būs līdzsvarā ar āra gaisa mitrumu, kas parasti ir n-reizes zemāks kā telpās, īpaši ļoti aukstā laikā, kad tas ir vissvarīgāk. Līdz ar to labāka siltumizolācijas spēja. Var jau, protams, to plēvi nelikt, bet tas būs slikti gan no siltumizolācijas gan no konstrukciju aizsardzības viedokļa.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 13:17:43 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116489/_subject_#msg-116489 https://building.lv/forums/36/116442/116489/_subject_#msg-116489 Atzīšos, ka to termodinamikas likumu nekad neesmu nedz 2 naktī no galvas zinājis, nedz sapratis, tomēr:
1) Kā ūdens tiek līdz koku galotnēm?
2) manuprāt spainim obligāti nav jābūt augstāk, augstums maina tikai ātrumu, bet ne principu
[gazeta.ua]

m> Kāpēc nedrīkst iekshtelpas grīdai tuvāk par 15 cm?
- Lai ne tikai grīdas varētu mazgāt "po flotski", bet atļauties arī kādu ūdensvada vtml avāriju.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 12:49:33 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116486/_subject_#msg-116486 https://building.lv/forums/36/116442/116486/_subject_#msg-116486 m. Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 11:51:53 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116485/_subject_#msg-116485 https://building.lv/forums/36/116442/116485/_subject_#msg-116485 m. Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 11:49:34 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116484/_subject_#msg-116484 https://building.lv/forums/36/116442/116484/_subject_#msg-116484 Iedomājies - vate ir auksta, kaut kur pa vidu. Ja Tu apkurinātā telpā ziemas vidū, kad gaiss ir super-sauss iekštelpās izņemsi no saldētavas saldējuma trauciņu - tas neizbēgami norasos, net nenorasos ārpusē, laukā, jo tur mitrums tomēr ir krietni mazāks. Tas pats notiks siltumizolācijā.
Kapilaritāte attiecas tikai un vienīgi uz šķidru ūdeni, ne uz tvaiku un būvniecībā šim rādītājam ir diezgan liela nozīme, jo bieži saskaramies ar zemes ūdeņiem, tāpēc kapilāri vadošam mūrim liekam starpā ruberoīdu, kas kapilāri nevada. Bet plikas siltumizolācijas kapilaritātei varētu būt nozīme tikai tad, ja Tu nelietosi tvaika barjeru, jo tad šķidrs ūdens siltumizolācijā ir neizbēgams un, domāju, arī pelējums un viss pārējais. Pat rbb, kas reklamē visādus dārgus vācu brīnumus tomēr plēvi liek - labi, liek kaut kādu ūberdārgu un ūberkrutu, bet liek, un tās ideja ir tieši aizturēt telpas mitrumu, viņi tak bija pat ielikuši linku uz to vācu lapu, kur viss bija sīki un smalki izstāstīts.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 11:23:21 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116482/_subject_#msg-116482 https://building.lv/forums/36/116442/116482/_subject_#msg-116482 Savukārt "elementārā fizika" (tvaika difūzija ar rasas punktiem) diez vai jāņem vērā, ja materiālā pastāv spēcīgāki mitrumvades mehānismi.
Jau rakstīju par koka žāvēšanu ārā vai iekšā. Higroskopiska materiāla sienā globālsiltā "ziemā" ar +1°C un 99% RH ārā un +20°C un 50% RH iekšā mitrums acīmredzot ceļos RH, nevis absolūtā mitruma starpības noteiktā virzienā.
Savukārt ārā - jāpiekrīt "elpošanas" noliedzējiem - viņš var tikt vienīgi caur ventilāciju.
Ja tradicionālu materiālu siena nežūst uz iekšpusi, kāpēc ļauži praktizē atvilkt skapjus?
Kautkāda putuplasta datu tabulā redzēju tukšu aili capillarity, kas varētu nozīmēt, ka vismaz par kādu mērvienību materiālu ražotāji ir vienojušies.

Kas attiecas uz putustiklu, tagad man ir viens 5 cm biezs gabals. Cauri izpūst gan viņam it kā nevar (lai pilnīgi pārliecinātos, jānoblīvē malas). Varbūt jāapzina iespējas nomērīt mitrumcaurlaidību, tad arī būtu skaidrs, vai to ievietot starp gāzbetoniem vai putuplastiem. Pie horizontālām hidroizolācijām vismaz konkrēto gan nē.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 10:47:21 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116474/_subject_#msg-116474 https://building.lv/forums/36/116442/116474/_subject_#msg-116474 Es gan nesaprotu, kāda tam visam ir jēga, uztraukties par to 10cm aukstumtiltu, ja mājas iekšpusē tāpat netaisies siltināt pagrīdi.
Par siltinājumu runājot, esmu par higroskopiskas siltumizolācijas izmantošanu pūtspējīgās konstrukcijās, bet 100% kategoriski tikai un vienīgi ar 100% tvaika barjeru no telpas puses. Visi tie stāsti, ka siltumizolācija žūs uz telpas pusi ir pilnīgas muļķības. Tak elementāra fizika - ārā -20, telpā +20, telpas mitrums n-reizes lielāks par āra mitrumu. Kur atradīsies rasas punkts? Viņš pat teorētiski nekur citur kā siltinājumā nevar atrasties un ja telpas mitrums brīvi tai vietai tiek klāt - vienalga kā mēs arī nekurinātu - tas siltinājums paliks slapjš un performēs droši vien nekā. Jo lai gan higroskopisks materiāls būs uz tausti sauss, tā mitruma saturs var būt 50 un vairāk %. Kāda jēga tad vispār no siltumizolācijas?]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 09:06:44 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116473/_subject_#msg-116473 https://building.lv/forums/36/116442/116473/_subject_#msg-116473 Vispār jau velk uz to, ka "frost protected shallow" es nekad netaisīšu...]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Mon, 27 Sep 2010 07:37:58 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116469/_subject_#msg-116469 https://building.lv/forums/36/116442/116469/_subject_#msg-116469 PS. Es vispar ar celtniecibu nesmju aistiits necik, tik cik izdomaaju sev majeli uzcelt. ]]> m. Vēlos uzzzināt Sun, 26 Sep 2010 18:58:58 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116467/_subject_#msg-116467 https://building.lv/forums/36/116442/116467/_subject_#msg-116467 aaaa Vēlos uzzzināt Sun, 26 Sep 2010 18:53:15 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116460/_subject_#msg-116460 https://building.lv/forums/36/116442/116460/_subject_#msg-116460 Ar gāzbetonu virs ārsiltināta pamata būtu ne gluži, tomēr līdzīgi kā Jānim tagad, un ideāli viņam nav.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Sun, 26 Sep 2010 08:33:08 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116452/_subject_#msg-116452 https://building.lv/forums/36/116442/116452/_subject_#msg-116452 aaaa Vēlos uzzzināt Sat, 25 Sep 2010 20:48:59 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116451/_subject_#msg-116451 https://building.lv/forums/36/116442/116451/_subject_#msg-116451 [www.failiem.lv]
Viņam gan būtu jābūt krietni cietākam. Varbūt kautkur ir plašāks sortiments, arī cietāki un sliktāk siltumizolējoši]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Sat, 25 Sep 2010 20:14:06 +0300 https://building.lv/forums/36/116442/116449/_subject_#msg-116449 https://building.lv/forums/36/116442/116449/_subject_#msg-116449 m. Vēlos uzzzināt Sat, 25 Sep 2010 19:52:06 +0300