<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
        <description>    Tiko runāju ar profesionālu celtnieku: Kādēļ mūsdienu metāla jumtu klājums (Rannila un tamlīdzīgi)svīst no apakšpuses pat neapkurinātās telpās, kā šķūņos, nojumēs un tamlīdzīgi, un tādēļ tam vajag mitrumu aizsargājošu apakšklājumu. Turpretī vecu laiku cinkota skārda jumta segumam tas nenotiek. Pie tam māju bēniņi, kur skārda jumts ir vismaz 40 -60 gadus vecs, ir ideālā stāvoklī. Diemžēl arī profesionālis to nemācēja izskaidrot. Varbūt kāds zina vairāk?</description>
        <link>https://building.lv/forums/36/131861/131861/_subject_#msg-131861</link>
        <lastBuildDate>Sat, 18 Apr 2026 23:19:19 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131881/_subject_#msg-131881</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131881/_subject_#msg-131881</link>
            <description><![CDATA[ Vienstāvs, protams, pravdu glagoļit, melns atdziest ātrāk, tāpēc arī svīst. Kāpēc agrāk nesvīda? Da elementāri - agrāk bēniņu siltumizolācija bija švaka, līdz ar to siltais no telpām nākošais gaiss sasildīja arī bleķi un tas turējās par kapeiku siltāks kā apkārtējā vide, līdz ar to arī rasas punkts neveidojās vispirms uz bleķa, bet uz visa cita. Tagad, kad viss ir daudz labāk noizolēts, bleķis strauji atdziest un jumts pirmais noraso, skaidrs, ka gan no virspuses, gan no apakšpuses. Es gan teiktu, ka stipri mazāk. Var paeksperimentēt ar bleķa spaini, otrādi apgāztu - vakarā spainis no virspuses slapjš, iekšā sauss. Kaut kā tas mitrums krīt zemē tomēr. Ar cinkojumu, man domāt, tur nav pilnīgi nekāda sakara.<br />
Es bez nekādām termokamerām varu smuki vakaros redzēt uz sava bleķa jumta rasas zīmējumu, kur ir kādi aukstumtilti vai nepilnības siltinājumā - uz jumta iezīmējas smuks zīmējums - kur ir latojums, kur caurumi vatē , kur kāds statnis un kur vertikālās sienas beidzas. Kur siltāks, tur rasas uz bleķa nav. Ziemā ar sarmu ir līdzīgi, bet švakāk, jo tik liela jau tā temperatūras starpība nav, lai ledu izkausētu, bet tādu plānu sarmas kārtiņu nelielos mīnusos gan.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 17:37:43 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131875/_subject_#msg-131875</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131875/_subject_#msg-131875</link>
            <description><![CDATA[ Nu gan Tu Vienstāv pateici kau ko foršu. Tur man būs ilgi, ko padomāt. Tumša krāsa atdziest ātrāk? Tumšs paliek momentā.? Kā Saule aiz koku galiem, tā viss katastrofāli atdziest. Kāda te vēl krāsa?]]></description>
            <dc:creator>ddt</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 16:56:24 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131867/_subject_#msg-131867</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131867/_subject_#msg-131867</link>
            <description><![CDATA[     Jumts no iekšpuses vecos laikos (muižās, pilīs, dzīv.mājās )vienmēr ir bijis &quot;pliks&quot; - cinkots skārds klāts tieši uz retiem dēļiem. Pats esmu &quot;satinis&quot; noņemtu pirmskara jumta skārdu un griezis priekš citiem darbiem. Par skārda biezumu precīzi nepateikšu, bet ap 0,8 mm. Var būt ka tas cinkojums bija labāks par mūsdienu, jo tagad cinkojumu uzklājot ar uzsmidzināšanu?..]]></description>
            <dc:creator>praktiķis</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 15:49:37 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131866/_subject_#msg-131866</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131866/_subject_#msg-131866</link>
            <description><![CDATA[ 1) Vai tad senāk skārds no apakšas bija pliks?<br />
2) Vakaros, kad krīt temperatūra un gaisa mitrums kļūst 100%, visstraujāk atdziest virsmas, kas pakļautas starojumam (skatās uz auksto visumu). &quot;vismelnākā&quot; krāsa esot tumši zaļā, savukārt cinka krāsa noteikti būs tuvāk otram galam.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 15:37:25 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131865/_subject_#msg-131865</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131865/_subject_#msg-131865</link>
            <description><![CDATA[    Profiņš teica, ka pat cauram malkasšķūnītim jumts palicis slapjš. Te varbūt saistība ar rannilas nelīdzeno krāsojumu vai tā sastāvu? Arī vecajām mājām bēniņi ne visur bija labi izolēti.Esmu redzējis pat tikai 15 cm zāģskaidu siltumizolāciju un labus, ar spundētiem dēļiem apsistus mājas (bēniņu) galus. Varbūt cinkota skārda slīdamība veicina svīduma aiztecēšanu?]]></description>
            <dc:creator>praktiķis</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 15:07:40 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131864/_subject_#msg-131864</guid>
            <title>Re: Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131864/_subject_#msg-131864</link>
            <description><![CDATA[ Tāpēc ka mūsdienu celtnieki aiztaisa visas šķirbas  neapkurinātajos bēniņos un tur  turas temperatūra kas ir  augstāka par āra temperatūru. Vecajos laikos bija pietiekoši daudz ventilācijas caurumu- lūku. Pamēriet temperatūras starpību bēniņos un ārā, kad veidojās rasa no apakšpuses. Ja arī telpa ir neapkurināts šķūnis, iekšpusē būs augstāka temperatūra kā ārā, jo mājas konstrukcijas ir kā akumulators .]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 14:49:20 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/131861/131861/_subject_#msg-131861</guid>
            <title>Jumtu svīšana no apakšpuses.</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/131861/131861/_subject_#msg-131861</link>
            <description><![CDATA[    Tiko runāju ar profesionālu celtnieku: Kādēļ mūsdienu metāla jumtu klājums (Rannila un tamlīdzīgi)svīst no apakšpuses pat neapkurinātās telpās, kā šķūņos, nojumēs un tamlīdzīgi, un tādēļ tam vajag mitrumu aizsargājošu apakšklājumu. Turpretī vecu laiku cinkota skārda jumta segumam tas nenotiek. Pie tam māju bēniņi, kur skārda jumts ir vismaz 40 -60 gadus vecs, ir ideālā stāvoklī. Diemžēl arī profesionālis to nemācēja izskaidrot. Varbūt kāds zina vairāk?]]></description>
            <dc:creator>praktiķis</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 28 Oct 2011 14:26:58 +0300</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
