Palasot redzu ka nav skadrības.. 1) Skandināvijā kur klimats atgādina mūsējo, un energīja jāimportē, 95% no privātmājām ir koka karkasu mājas. 2) Iemesls- būvniecības ātrums un cena, kā arī standartizēta garantēta kvalitāte 3) No šim 95% apmēram 80% ir rūpnioeciski izgatavotās koka karkasu mājas ( tai skaitā Findomo, kas ir viens no Somijas šo māju tirgus lielākajiem dalībniekiem) 4) Visā pasaulā Skandināvu importa kokak karkasa ēkas skaitās augstākā klase kvalitātes un energoefektivitātes ziņā 5) Latvijā pats svarīgākais ko šīs mājas piedāvā ir garantēta rūpnieciska kvalitāte ko var sačakarēt tikai ļoti raodša pieeja būvniecības uzstādīšanas procesam 6) attiecībā uz koka kvalitāti utml. vajadzētu kaunēties to kritizēt- zāģmateriāli kas paredzēti Skandināvijas vīetējam trigums tālu pārsniedz jebko ko šeit var iegādāties. 7) otrs svarīgākais Latvijā būt tas ka rūpnieciski ražotas labu projektu koka karkasa mājas ir un būs vislētākais efektīvu mājokļu veids. ārējā apdare koka karkasa mājām var būt gan koks, gan ķieģelis un apmetums- gaumes un maka lieta. Jumtam ieteiktu kārniņus, pamatiem un grīdai- betona plāksni 8) LBN-002 atbilstoša siena ar prestību R=4 un koka apdari koka karkasa izbūvē maksā 27-28Ls/m2, kamēr AEROC siena ar pretestību tikai R=3 ( 25% lielāki zudumi) - 35-38 Ls m2 . Kāda jēga nebūvēt no koka karkasa? Modernās Skandināvijas atbilde: nekāda 9) Novēlu mums visiem lai pēc iespējas ātri Latvijā sākstu darboties kokā karkasu ēku būves uzņēmums pēc Skandināvu tehnoloģijas. Tad arī mājas būt ar garantētu kvalitāti un relatīvi lētas, ātri būvējamas. 10) Nedrīkst jaukt Skandināvu koka karkasu ēkas ar Amerikānu/kanādas. Amerikāņiem jēdziens kvalitāte privātmāju būvniecībā ir svešs, un viņu pamatā sausais klimats šādu pieeju attaisno. Arī automašinas tur lielākajā daļā praktiski nerūsē. Latvijā tas neies cauri. 11) Koka karkasa ēkas jāceļ pareizi, pēc labiem projektiem un precīzas tehnoloģijas no kvalitatīviem materiāliem un viss būs OK. https://building.lv/forums/36/13422/13422/_subject_#msg-13422 Sun, 19 Apr 2026 06:48:22 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/36/13422/111819/_subject_#msg-111819 https://building.lv/forums/36/13422/111819/_subject_#msg-111819 celtnieksag Vēlos uzzzināt Sat, 15 May 2010 06:23:12 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/111217/_subject_#msg-111217 https://building.lv/forums/36/13422/111217/_subject_#msg-111217 Tas arī sen ir atrisināts līdzīgi kā aukstuma tiltiņš. ]]> rbb Vēlos uzzzināt Tue, 27 Apr 2010 14:20:30 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/111128/_subject_#msg-111128 https://building.lv/forums/36/13422/111128/_subject_#msg-111128 sleepnis Vēlos uzzzināt Mon, 26 Apr 2010 09:32:18 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/110877/_subject_#msg-110877 https://building.lv/forums/36/13422/110877/_subject_#msg-110877 [www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]
]]> rbb Vēlos uzzzināt Tue, 20 Apr 2010 11:30:26 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/109144/_subject_#msg-109144 https://building.lv/forums/36/13422/109144/_subject_#msg-109144
1) Ietaupiet līdz pat 25% no apkurei patērētās siltumenerģijas- ielieciet savai mājai „siltos logus”!
Aptuveni 50% no kopējiem ēkas siltuma zudumiem notiek tieši caur logiem. SIA „Wooden Windows Latvia” piedāvātie 92 mm biezie „siltie logi” un 130 mm biezās „siltās vitrīnas” samazina šos siltuma zudumus aptuveni par pusi, salīdzinot, piemēram, ar 3 kameru PVC logiem. Tādējādi, uzstādot „siltos logus”, iespējams ietaupīt aptuveni 25% no ēkas kopējām apkures izmaksām. Turklāt, mūsu piedāvātajiem logiem ir lielisks dizains un skaņas izolācija, tie ir izgatavoti no ekoloģiski tīriem izejmateriāliem (koka), un ir pieejami par pievilcīgu cenu! Vairāk informācijas: www.wwl.lv

2) Paaugstiniet savas mājas komforta līmeni- projektējot ēku un veicot tās izbūvi, starp konstrukciju elementiem ievietojiet amortizējošās blīvlentas (Sylomer)!
Iestrādājot starp ēkas paneļiem, konstrukciju savienojumiem, zem grīdas konstrukcijām utt. speciālas amortizējošās blīvlentas, Jūs padarīsiet savu ēku klusāku (nečīkstēs grīdas), pasargāsiet to no ārējās vides radītās vibrācijas, kā arī nodrošināsiet konstrukciju elementiem iespēju „sēsties”, kas ir nepieciešams periodā pēc ēkas izbūves. Vairāk informācijas: [www.getzner.com]

3) Iegūstiet papildus apkures izmaksu ietaupījumu un nodrošiniet silta gaisa pieplūdi telpās- iekārtojiet ēkā siltā gaisa rekuperācijas sistēmu!
Ventilācija nozīmē svaiga gaisa pieplūdi telpā no ārpuses un telpās esošā gaisa izplūdi. Ar rekuperācijas sistēmas palīdzību iespējams uzsildīt svaigo, no āra pieplūstošo gaisu, izmantojot no telpas izplūstošā gaisa siltumu. Iespējama pat 60%, bet ar atsevišķām iekārtām pat 84% siltuma atdošana ieplūstošajam gaisam, un tas nozīmē, ka papildus jāsilda tikai 16% apmainītā gaisa. Rekuperācijas sistēmas iespējams atpelnīt 3-4 gados. Tajās ietilpst ieplūdes un izplūdes ventilatori, filtri un kaloriferi. Vairāk informācijas: [lv.lv.allconstructions.com]

4) Ja plānojiet mājā izbūvēt kamīnu, paredziet tam nepieciešamā gaisa pieplūdi no ārpuses.
Svaigā gaisa pieplūde nepieciešama degšanas procesam. Ja kamīnam nav gaisa padeves no āra, tad kamīns kuroties izmanto iekštelpas silto gaisu, un pa ventilācijas lūkām un spraugām ēkā ievelk auksto āra gaisu. Bet ja kamīnam ir ierīkota tiešā āra gaisa padeve, tad kamīns iekštelpas gaisa cirkulācijā nepiedalās. Turklāt, nepietiekamas gaisa pieplūdes gadījumā vilkme skurstenī var pavērsties pretējā virzienā, un dūmvads darbosies kā gaisa pieplūde. Tādējādi telpā caur kamīna kurtuvi var nonākt dūmi un kvēpi. Arī šo problēmu var novērst, pievadot kamīnam gaisu no āra. Iespējams iestrādāt gaisa padevi, tieši pievienojot to kamīna kurtuvei. Vairāk informācijas: [www.majalv.lv]

5) Ietaupiet materiālu un darbaspēka izmaksas, veicot grīdu betonēšanu un silto grīdu izbūvi- lietojiet īpaši grīdu betonēšanai paredzētus metāla profilus!
Lietojot firmas Duofor ražotos „bezdelīgastes” profilus, iespējams izbūvēt plānu betona grīdu (>34mm) uz koka, metāla sijām vai citas virsmas, ietaupot gan laiku, gan izmaksas. Ar Duofor sistēmu var izveidot maksimāli plānu un attiecīgi- vieglu konstrukciju, tai pat laikā saglabājot monolītajam betonam raksturīgās nestspējas un ilgmūžības īpašības, kas īpaši piemērotas koka siju pārsegumiem. Duofor profils sākotnēji pilda paliekoša veidņa funkciju, bet pēc betona sacietēšanas veido stiegrojumu. Konstrukcija ir ūdensdroša, to ir iespējams apvienot ar grīdas apkuri (gan elektrisko, gan ūdens). Vairāk informācijas: www.duofor.eu/download/721

6) Ietaupiet apkures izmaksas un uzlabojiet komfortu ēkā, pareizi izvietojot logus, izbūvējot jumta dzegas, un projektējot sienu biezumu!
Paredzot logu izvietojumu pret dienvidiem, ēka uztvers maksimāli daudz saules siltuma enerģijas, tādējādi nodrošinot iespēju samazināt apkures izdevumus. Paredzot virs logiem jumta pārkares, logi tiks apēnoti karstās vasaras dienās, kad saule atrodas austu virs horizonta, un telpas nepārkarsīs. Ziemā jumta pārkares saules gaismai ieplūst netraucēs, jo ziemā saule atrodas tuvu horizontam. Vairāk informācijas: [videsvestis.lv]

7) Izmantojiet zemes siltumu, lai sasildītu ventilācijas sistēmas gaisu!
Lai uzsildītu ventilācijas sistēmas pievadīto gaisu, iespējams izmantot zemes siltumu. Gaisa pievades kanāls tiek ierakts zemē, atstājot virs zemes kanāla ieplūdi un izplūdi. Ziemā zemes temperatūra ir augstāka kā gaisa temperatūra, tādējādi gaiss tiek uzsildīts. Vasarā notiek pretējs process. Gaiss, plūstot caur zemē ierakto kanālu tiek atvēsināts, jo zemes temperatūra ir zemāka kā gaisa temperatūra.
Vairāk informācijas: [en.wikipedia.org]

8) Iegūstiet enerģiju no saules- uzstādiet saules enerģijas kolektorus!
Pasaulē aizvien populārāka kļūst atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana. Viens no tiem ir saules enerģija. Dzīvojamās ēkās saules enerģiju iespējams izmantot, uzstādot saules enerģijas kolektorus, tādā veidā samazinot apkures izmaksas. Vairāk informācijas: [www.solarsystems.lv]


9) Apsveriet iespēju ēkas ziemeļu puses sienas izbūvēt biezākas par pārējām sienām.
No ziemeļu puses ēka saņem vismazāk saules siltuma enerģijas. Izbūvējot ēkas ziemeļu pusē biezākas sienas, ir iespējams papildus samazināt siltuma zudumus no ēkas. Ēkas ziemeļu pusē ieteicams izbūvēt telpas, kurās nav nepieciešami daudzi logi- tehniskās telpas, vannas istabas utt.

]]> Rolands Kromanis Vēlos uzzzināt Thu, 11 Mar 2010 23:40:23 +0200 https://building.lv/forums/36/13422/67296/_subject_#msg-67296 https://building.lv/forums/36/13422/67296/_subject_#msg-67296 Vini Vēlos uzzzināt Sun, 04 Nov 2007 05:42:35 +0200 https://building.lv/forums/36/13422/67196/_subject_#msg-67196 https://building.lv/forums/36/13422/67196/_subject_#msg-67196 Grībētos dzirdēt, kad būs pabeigts, kādas tad bija tās izmaksas! Jo pašlaik šīet, ka pat pieņemot, ka viss maksā tāpat kā tad, kad cēli pirts māju, tīri matemātiski šķiet, ka vajag vismaz 50 tūkst (cenu rēķinot proporcionāli kvadratūrai). Man arī māja 170 kv/m ar ekovati, bet 35 tūkst nesanāca pat pirms 2 gadiem bez zelta podiem un baseiniem.]]> IneseX Vēlos uzzzināt Thu, 01 Nov 2007 17:00:53 +0200 https://building.lv/forums/36/13422/67171/_subject_#msg-67171 https://building.lv/forums/36/13422/67171/_subject_#msg-67171 -------------------------------------------------------
> Pirmās saliekamās zviedru mājas Latvijā-
> "Līvānietes"- no savām skandināvu māsām
> atšķīrās ar materiālu un montāžas
> kvalitāti.Šodien nebūs labāk- apstākļos, kad
> kvalificēts darbs tiek atmaksāts Īrijā,
> Zviedrijā- Latvijā nē, manuprāt, sapņot par
> kvalitatīviem izstrādājumiem vietējā tirgū
> ir galīgs absurds- teorija ir tālu no prakses.


]]> POLISZZZ Vēlos uzzzināt Thu, 01 Nov 2007 04:56:52 +0200 https://building.lv/forums/36/13422/65389/_subject_#msg-65389 https://building.lv/forums/36/13422/65389/_subject_#msg-65389 Kā piemērs ārējā sienas materiāla izmaksas ir ~37Ls kv/m.
Daudz ideju smēlos no ekovates darbiniekiem. Māja tiks celta pēc Somijas tehnoloģijas.]]> Harijs T Vēlos uzzzināt Fri, 21 Sep 2007 17:15:03 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65388/_subject_#msg-65388 https://building.lv/forums/36/13422/65388/_subject_#msg-65388 ms Vēlos uzzzināt Fri, 21 Sep 2007 16:34:38 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65384/_subject_#msg-65384 https://building.lv/forums/36/13422/65384/_subject_#msg-65384 aaaa Vēlos uzzzināt Fri, 21 Sep 2007 05:17:11 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65336/_subject_#msg-65336 https://building.lv/forums/36/13422/65336/_subject_#msg-65336 andisk26 Vēlos uzzzināt Thu, 20 Sep 2007 16:57:36 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65159/_subject_#msg-65159 https://building.lv/forums/36/13422/65159/_subject_#msg-65159 Gadu atpakaļ noriskēju un atļāvos uzcelt sev pirtsmāju 60 kv/m, bez plēvēm, rigipša un citiem dradicionāliem materiāliem. Ārējās sienas biezums 186mm jumts 200mm apkure ar elektrību, patērē 23Ls/mēn. sk www.ekovate.lv galerija 1. Mājas lapā atļāvu ievietot jo esmu ļoti apmieriāts ar rezultātu. Tagad plānoju būvēt māju no karkasa ap 160 kv/m. Sienas biezums 300mm, jumts 500mm.
Pirtsmāja man izmaksāja 20000Ls, mājai plānoju 35000Ls. ]]> Harijs T Vēlos uzzzināt Tue, 18 Sep 2007 00:11:43 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65116/_subject_#msg-65116 https://building.lv/forums/36/13422/65116/_subject_#msg-65116 Man jau gan liekas, ka koks shaadaa zinjaa ir par kaartu izturiigaaks materiaals. Muura eekas pie mums shodien nebuuvee kaa taadas. Gaazbetons - muuris...lielaaka komeedija sen nav dzirdeeta.]]> aaaa Vēlos uzzzināt Mon, 17 Sep 2007 08:08:10 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/65049/_subject_#msg-65049 https://building.lv/forums/36/13422/65049/_subject_#msg-65049 ārpāts Vēlos uzzzināt Sat, 15 Sep 2007 15:18:15 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/64972/_subject_#msg-64972 https://building.lv/forums/36/13422/64972/_subject_#msg-64972 janis R Vēlos uzzzināt Fri, 14 Sep 2007 08:04:18 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/64603/_subject_#msg-64603 https://building.lv/forums/36/13422/64603/_subject_#msg-64603 Es tomēr kā īstens letiņš dodu priekšroku padomju laiku būvēšanas stilam,protams ar dažām mūsdienu extrām:-) nav jau te ASV kad 5 dienās uzrauj māju kā Extreme houme makeover:-)) ..jap jap...tad nu visiem vēlu veiksmi:-))]]> kikebors Vēlos uzzzināt Thu, 06 Sep 2007 19:40:56 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16657/_subject_#msg-16657 https://building.lv/forums/36/13422/16657/_subject_#msg-16657 Postimees, 01 Nov 2005, p.:-

Estonian Kodumajatehase AS, the manufacturer of timber-frame housing, and the supplier of turnkey solutions, has been successful in the assembly of five-storey timber-frame housing. Kodumajatehas in cooperation with a Norwegian realtor, has assembled four five-store timber-frame apartment buildings in Norway. The company is involved in the development of production technology and turnkey solutions to assemble 6-7-storey timber-frame houses. The company has received a EKr 1.1mn (US$ 84,255.03) subsidy from Enterprise Estonia, to fund the strength calculations for the targeted new projects.
]]> Sencis Vēlos uzzzināt Thu, 03 Nov 2005 00:08:22 +0200 https://building.lv/forums/36/13422/16357/_subject_#msg-16357 https://building.lv/forums/36/13422/16357/_subject_#msg-16357 v_t Vēlos uzzzināt Thu, 20 Oct 2005 17:24:14 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16343/_subject_#msg-16343 https://building.lv/forums/36/13422/16343/_subject_#msg-16343
Ja mājai ir dakstiņu Jumts un ķieģeļu vai apmetuma uz akmens vates apdare , principā nevajadzētu būt daudz sliktāk kā mūra mājai. Koks kam uguns tiek klāt tikai no vienas puses deg ar ātrumu 1 mm/ minūtē. 15 cm Koka statnis akmens vatē ja no vienas puses ir uguns aizturēs liesmas aptuveni 150 min.(protams, pirms tam sabruks, bet 60 min droši.)]]> Sencis Vēlos uzzzināt Thu, 20 Oct 2005 00:37:12 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16330/_subject_#msg-16330 https://building.lv/forums/36/13422/16330/_subject_#msg-16330 Un kā tad ar ugunsdrošību koka karkasa mājām???
Vate nedeg, bet koks?
Skaidrs, ka neviens pat domāt negrib par sarkanā gaiļa nodarīto skādi, bet reāli pēc ugunsgrēka nekādu drošo perspektīvu nav nevienā gadījumā. Arī mūra mājai būs jāatvēl pamatīgas investīcijas.
Morāle - jāuztur labs kontakts ar savu apdrošinātāju, jo pretējā gadījumā būsi gaidīts tikai tajās reizēs, kad jāatjauno polise (jāiemaksā naudiņa)...]]> G Vēlos uzzzināt Wed, 19 Oct 2005 19:39:56 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16323/_subject_#msg-16323 https://building.lv/forums/36/13422/16323/_subject_#msg-16323 IneseX Vēlos uzzzināt Wed, 19 Oct 2005 18:40:34 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16310/_subject_#msg-16310 https://building.lv/forums/36/13422/16310/_subject_#msg-16310
Nebūs jāgaida tos daudzos gadus, ko rakstīju iepriekš. Sakarā ar cementa un bloku deficītu koka karkasu ēkas ieņems savu vietu Latvijas būvniecībā jau šogad. Kad deficīts būs parvarēts atverot jaunas jaudas vai paceļot cenu un importējot no tālām zemēm, pieaugusī darbaspēka cena par mūrešanu ( 2007 gadā- > 30-40 Ls/m3) apvienojumā ar paaugstināto cementa cenu (+15-20% 2007 gadā) padarīs karkasa mājas vēl interesantākas, jo tās cementu praktiski nepatērē.

Līdz ar to domāju ka jau 2007 gadā karkasu māju īpatsvars privātmājās būs ievērojams, domāju ap 20-30% ( katra 3.), vai 1000-2000 gadā.

Aiziet investīciju bizness 2-3 jaudīgās (>400 mājas gadā) kvalitatīvu karkasu māju ražotnēs.]]> Sencis Vēlos uzzzināt Wed, 19 Oct 2005 00:45:41 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/16110/_subject_#msg-16110 https://building.lv/forums/36/13422/16110/_subject_#msg-16110 Man ari ir vairak ka 100 gadu veca maja un... . Parbuvet diezgan problematiski. Letak un vienkarsak laikam nojaukt un uzcelt no jauna, jo senais planojums nu nekadi neatbilst sisdienas prasibam. Lai buvetu pamatigu mura maju,dzimtas ligzdu , jabut traki parliecinatam par projekta pareizibu (planojuma)un pielietojamibu pec 100 gadiem. Koka karkasu majas parbuvet ir daudz vienkarsak,atrak un letak.
Karkasene vienmer vari veikt iekseja planojuma izmainas, jo nav masivas nesosas konstrukcijas. Galvenais izolacija un ventilacija.
Mana nakosa maja laikam bus karkasene ar akmens apdari.
Lai visiem veiksmiga darba nedela.]]> Mohigan Vēlos uzzzināt Mon, 10 Oct 2005 04:41:55 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/15819/_subject_#msg-15819 https://building.lv/forums/36/13422/15819/_subject_#msg-15819 valters1 Vēlos uzzzināt Sun, 25 Sep 2005 04:33:00 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/15040/_subject_#msg-15040 https://building.lv/forums/36/13422/15040/_subject_#msg-15040 TTJ Timber Trades Journal, 20 Aug 2005,:-

According to the UK Timber Frame Association (UKTFA), 16.7% of the new homes constructed in the UK were timber frame in 2004, 1% up on the previous year. In England and Wales, the share of timber frame housing reached double figures for the first time, the share was nearly 11%.
The greatest growth in 2004 was in flats and multi-storey residential projects. Also social housing was a major growth area for timber frame.
The UKTFA predicts that the industry will reach a 23% share of the housing market by 2007.]]> Sencis Vēlos uzzzināt Mon, 22 Aug 2005 20:17:35 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/14800/_subject_#msg-14800 https://building.lv/forums/36/13422/14800/_subject_#msg-14800 Pat ja samazinātos, 2025. gadā Latvijā dzīvotu 1, 7 miljoni iedzīvotāji.
100 000 mājās- 1 māja uz 17 cilvēkiem.
Ja 3 cilvēki ģimenē- 1 māja uz 6 ģimenēm. Ja 100 000 mājas 20 gados, un cilvēku skaits samazinās pēc andrek iznīkšanas teorijas - tad pēc 20 gadiem katrai 6- tajai Latvijas ģimenei būs sava JAUNA privātmāja, ļoti iespējams, ka 80% no tām būs koka karkasa cenas/funkcionalites labākās attiecības dēļ.

Kas tur nereāls?
Neredzu pretrunas vai problēmas, atliek tikai būvēt.]]> Sencis Vēlos uzzzināt Tue, 09 Aug 2005 22:18:19 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/14722/_subject_#msg-14722 https://building.lv/forums/36/13422/14722/_subject_#msg-14722 andrek Vēlos uzzzināt Thu, 04 Aug 2005 05:40:59 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/14717/_subject_#msg-14717 https://building.lv/forums/36/13422/14717/_subject_#msg-14717
Pie šādiem apjomiem parādās mēroga efekts ko noteikti izmantos gudrākie celtnieki lai samazinātu izmaksas un palielinātu savas firmas. Rūpnieciski izgatavotas karkasu mājas labā arhitektūras un apdares izpildījumā ļoti labi iederas šajā koncepcijā- ātri, lēti, daudz vienkāršu operāciju kas atkārtojas no objekta uz objektu- kā konveijers.

Attiecībā uz mentalitāti es domāju ka mentalitāte celt pamatīgi un iespejams dārgi ir cilveķiem kas to var atļauties. 90-2001 gadam tikai tādi cilvēki ceļ mājas. Arī pirmie kredītu izķeŗaji ir novatori plus cilvēki kas ar naudu māk rīkoties. Bet viņu skaits nav bezgalīgs. Māju pircēju vidū ienākot parastajam klientam ( kurš , patreiz visticamāk vēl dzīvo dzīvoklī, un ne tajā lepnākajā) , arī viņs maksās nevis par principu vai skatu bet par ērtībām un apkures izmaksām. Kā visā pasaulē, ne tikai Skandināvijā. Un šādi pricēji sastāda 80% no privātmājā dzīvojošajiem. Kā jebkurai precei - 80% interesē cena pie kaut kāda standarta, 20% grib kaut ko labāku, 1-2% grib ekskluzīvu.

Piemērs- Saulīžu un līdzīgi karkasu ciemati kas ir izpirkti pat neskatoties uz kvalitātes problēmām, kuras tuvākos gados izzudīs.]]> Sencis Vēlos uzzzināt Thu, 04 Aug 2005 01:22:31 +0300 https://building.lv/forums/36/13422/14701/_subject_#msg-14701 https://building.lv/forums/36/13422/14701/_subject_#msg-14701 kurmis Vēlos uzzzināt Wed, 03 Aug 2005 17:35:41 +0300