Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Linis — Mon, 14 Nov 2005 03:57:52 +0200

Vai Latvija kads piedava celotex-am lidzigus risinajumus?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

ozo — Fri, 11 Nov 2005 20:50:36 +0200

Arii Anglijaa peedeejos paaris gados atstarojosho siltumizolaaciju materiaalu izmantoshana ir vairaakkaart daudzkaarshojusies, vati redzu arvien retaak un pashi to arii sameeraa maz izmantojam.
Viens no populaaraakajiem siltumizolaacijas materiaaliem ir Celotex (www.celotex.co.uk. Ir arii loti daudz simulaaru produktu, vareetu teikt , ka tikai nosaukumi atshkiras.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 11 Nov 2005 19:46:12 +0200

ja, jau, runājam par elektrību, tad vajadzētu pieminēt, ka akmeņus, arī, nemaļ piparu dzirnaviņās. un vates rūpnīcas nedarbina ar ūdens dzirnām.

kāpēc atstarotājs nav tik izplatīts? civilajā būvniecībā tas ir ienācis pirms gadiem 20, nedaudz vairāk. masīvo izolāciju, dažādos tās veidos - smilts, skaidas, salmi, niedres, izdedži utt., pazīst gadsimtiem. tādēļ ir izveidojušās zināmas tradīcijas un izpratne par siltināšanu. no kurām pati galvenā - jo biezāka kārta, jo labāk. uz tāda fona nav viegli pieņemt, ka arī kaut kas plāns var būt labs un efektīvs. īpaši, pamatīgajiem ziemeļniekiem.
krievijā, šobrīd, ik mēnesi iestrādā pusotra miljona m2 atstarotāja (info no kompetentiem avotiem). pirms gadiem 5 - 6 atstarotāju izmantoja tikai kosmosa, militārajā rūpniecībā, vēl šur tur.
valsts, arī, nav no mazākajām, bet tas ir uzskatāms piemērs.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Sencis — Thu, 10 Nov 2005 01:50:03 +0200

Pēc 30 gadiem mājas būs pasīvās. Ar kādu izolāciju? Labs jautājums.Domāju būtisku pārmaiņu tirgus sadalījumā vate (50-80% atkarībā no valsts) - putoplasts (15-45% atkarībā no valsts) - citi materiāli (<5%) nebūs.

Cik gadu pagājis kopš izgudrota atstarojošā izolācija rūpnieciskā izpildījumā -ap 40-50? Un kāda ir tās tirgus daļa šodien būvniecībā? Vai alumīnijs paliks lētāks? Tā ražošanai vajag daudz elektrības, tā kā stipri šaubos. Plastmasa- to taisa no naftas, seciniet paši.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

ozo — Mon, 07 Nov 2005 20:29:01 +0200

Tad jau sanaak ka ir.

Ar shaadu konstrukciju var ieekonomeet sameeraa daudz uz kokmateriaaliem un siltumizolaaciju, bet jautaajums ir, cik shaada konstrukcija ir izturiiga. It kaa 1 gadu tur bez probleemaam (tad vinas saaka razhot), bet kaa buus pec 50 gadiem, to gruuti pateikt.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Mon, 07 Nov 2005 18:15:17 +0200

te, gan, ir pretrunas starp to - elpojoša, atstarojoša, vēja barjera. atstarotāji ir gaisa un tvaika necaurlaidīgi (ja nav perforēti. savukārt, perforēts nebūs vēja barjera).

un kāpēc tā nav siltumizolācija, ja ļauj samazināt masīvās izolācijas slāni uz pusi?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

ozo — Sat, 05 Nov 2005 03:29:27 +0200

v_t

Tyvekam ir elpojosha un atstarojosha veeja barjera, kuru izmantojot koka panelu maajaam, panelu biezumu var samazinaat liidz 100mm.(paneli piepildot ar vati)

Bet taa nav siltumizolaacija.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 04 Nov 2005 22:16:44 +0200

tad gan.
jāteic, ka es arī šobrīd būvēju guļbūvi un zem siltajām grīdām man atstarotājs ielikts un jumta siltināšanā to izmantošu un, gan jau, tajā jūsu guļbūvē bija ir vēja plēve, ir tvaika barjera vai atstarotājs.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Fri, 04 Nov 2005 20:34:55 +0200

Es te mazliet pārakstījos teikumā: "Rudenii, ziemaa un pavasarii majaai iekshienee ir siltaaks gaiss neka iekshienee", bija domāts "maajais iekshienee ir siltaaks gaiss nekaa arpusee".

Tur jau tā lieta, ka tai koka mājai neelpojošās plēves netika lietotas - tā bija guļbaļķu māja. Un klimats iekšā bija lielisks.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 04 Nov 2005 19:04:30 +0200

pamatā tā arī ir - nu, par to ūdens tvaiku difūziju.

par dzīvošanu mūra ēkās jāteic, ka mūri arī ir visvisādi - no akmens, ķieģeļiem, fibo, gāzbetoni dažādi u.t.t.
veco labo laiku mūrus saprotam kā akmens mūrus. bet nelaime tāda, ka mūris ir
"caurs" siltumizolācijas izpratnē. 5 - 7 cm bieza vate vai 5 mm biezs abpusējs atstarotājs ir ekvivalents pāris metru biezam mūrim! bail iedomāties cik biezu sienu jāmūrē, lai aizvietotu 20 cm vates!

bet tā jaunuzceltā koka māja, gan jau, ka no skaliem celta, vati piebāzta un nopakota ar visādām neelpojošām plēvēm. kā jau, nu, tagad ceļ. bet par spīti tam i gaisa pietika, i silti bija.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Fri, 04 Nov 2005 17:58:48 +0200

Un vel nedaudz no saviem personigajiem noverojumiem.

Es kadu laiku dziivoju vecaa muura majaa. Majaa it kaa siltums bija, jo radiatori tika labi kurinaati, bet vienalga tajaa majaa klimats bija ljoti nepatiikams. Berni visu laiku slimoja un vesakaas vietaas (pie sienaam, griidas) bija juutams mitrums.
Vedinaashana un ventilacija tikai palielinaaja aukstaa gaisa plusmas telpaas un veidoja caurveejus.

Tad sanaaca mazliet padzivot jaunuzceltaa koka majaa. Tas bija kaa diena pret nakti. Pat nevajadzeeja daudz siltumu jo viss rinkjii bija sauss un patiikams. Arii nekaadas redzamas ventilaacijas nebija un taa pat nebija vajadziiga.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Fri, 04 Nov 2005 17:45:16 +0200

Atradu baltimex.lv lapaa:

*) Pepi Reflekt Plus 5 mm ir siltumizolācija un tvaika izolācija vienlaicīgi
*) Ūdens necaurlaidīgs un neuzsūcošs

Taatad tomeer pilniigi necaurlaidiigs materiaals :(

To sienu "elposhanu" es uztveru sekojoshi:
Cilveeks juutaas komfortabli, ja gaisa mitrums majaa nav paraak liels. Rudenii, ziemaa un pavasarii majaai iekshienee ir siltaaks gaiss neka iekshienee, tas speej uznjemt vairaak mitruma, taatad iekshienee rodas lielaaks gaisa mitrums nekaa arpusee. Ja sienas ir veidotas no materiaala, kursh pieljauj udens tvaika difuziju, tad udens tvaikiem buus tendence no lielaakas koncentraacijas parvietoties uz zemaaku koncentraaciju (nu tas ir tiiri logjiski no fizikas). Sienu kopejaa platiiba ir diezgan liela, lai tas ietekmeetu ieksheejo telpu klimatu.
Principaa jebkursh sienu materiaals laizh cauri uudens tvaikus, tikai dazhi to dara ljoti ljoti slikti (piemeram, betons), bet dazhi diezgan labi (kaljkis, vate, durisol bloki, utml.). Ja maaja ir buveeta no udens tvaikus vadosha materiaala, tad manupraat nebuutu lietderiigi to noblokjeet ar paaris milimetrus biezu folija kartu.
Ja es kljuudos, tad luudzu labojiet (ar argumentiem!) :)

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 04 Nov 2005 17:16:24 +0200

protams, ka nelaiž cauri ne vienu ne otru.
cik ilgi var nodzīvot bez ventilācijas, ar hermētiski noslēgtām durvīm un logiem, mājā, kas būvēta no "elpojošajiem" materiāliem?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 04 Nov 2005 17:11:53 +0200

E

es gribētu zināt no kādiem materiāliem jābūvē, lai nevajadzētu vēdināt vai ventilēt. nu, vienu es zinu - metāla žoga siets.

un ko jūs saprotat ar elpojošajiem materiāliem?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Fri, 04 Nov 2005 17:11:26 +0200

Vinsh tieshaam laizh cauri gaisu, mitrumu, u.c. ???
Tad jaaiet buus uz veikalu mekleet un apskatiit.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 04 Nov 2005 17:01:24 +0200

jā, tas ir daudzslāņains atstarojošās izolācijas veids. perspektīvs materiāls. un kāpēc tikai jumtiem? arī karkasa būvniecībā. vajadzēs arī vati, lai nodrošinātu skaņas izolāciju.

vienā no komentāriem jau minēju lietpratēju prognozes, ka apmēram 30 gadu laikā visa siltumizolācija būs ar atstarojošu virsmu.

tagad bumba seņča pusē.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Fri, 04 Nov 2005 16:48:28 +0200

v_t, piekriitu, ka izstarojums ir vearaa njemams siltuma parvietoshanaas veids. Tachu tiem atstarojoshajiem materialiem ir viens liels miinuss - vinji pilnibaa blokjee sienu gaisa un mitruma caurlaidiibu. Ja maajai visas sienas noklaat ar foliju, tad iekshaa buus kaa mikroviljnju krasnii t.i. buus nepiecieshama ljoti laba ventilaacija, lai majaa buutu veseliigs klimats. Tas protams nav svariigi, ja maaja ir buuveeta no monoliitas neelpojoshas konstrukcijas, tachu ja maaja ir buuveeta no elpojoshiem materialiem tad vajag uzmaniities.
Varbuut ir kaadas idejas kaa no taa izvairiities? Vai caurumu durshana var diez ko daudz palidzeet? Varbuut eksistee "elpojoshh" atstarojosh materiaals?

Pagaidaam, kaa vieniigo pielietojumu atstarojoshajiem materialiem redzu siltajaam gridaam un iespejams arii jumtiem.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

ozo — Fri, 04 Nov 2005 04:41:49 +0200

Sencim.
Ir materiaals 25mm biezs, kas aizstaav 200mm vates, bet diemzheel shis materiaals ir paredzeets jumtiem un masnardam. Shii siltumizolaacija nav leeta un neesmu paarliecinaats vai kaads vinu latvijaa izplata. Ja ir interese uzmest aci, tad to var izdariit sheit [www.ybsinsulation.com]

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Thu, 03 Nov 2005 23:22:14 +0200

fizika esot dabaszinību pamatu pamats, un skaudri praktiska. arī atstarojošā izolācija ir praktiska.
piemēram metalurgu tērps ir ar atstarojošu virsmu. tādā formā krāšņu tuvumā var uzturēties var uzturēties ilgstošu laiku. tautastērpos (pufaikās) nepilnas minūtes laikā var izcepties, tādēļ metāla paraugu ņemšana un koksa ogļu piemešana bija zibenīgi pasākumi.
temperatūra augsta un siltumapmaiņa starojuma veidā tuvu 100%.
mūs interesē zemākas temp. un arī procenti būs mazāki.
piem. vasarā bleķa jumts sakarst lidz kādiem 60 vai pat 80 grādiem. starp jumtu un vēja barjeru ir 50 mm gaisa šķirkāta, kondukcijas jeb vadāmības daļa būs niecīga. kaut kādu daļu - bet ne visai lielu, sastādīs konvekcija. sakarsētais gaiss virzoties augšup pa gaisa šķirkārtu sasilda vēja barjeru, koka konstrukcijas. neskoposimies un šiem procesiem atvēlēsim 30 - 40%.
tātad, aiz vēja barjeras, pasargāta no konvektīvien un konduktīviem procesiem atrodas 20 cm bieza vates kārta, lieliska masīvā izolācija, kas tomēr nespēj aizturēt infrasarkano starojumu. tāpēc vakarā, ap saules rietu augšstāvā vai mansardā ir riktīgi karsti par spīti biezajam izolācijas slānim. ja aiz jumta seguma, karstākajā zonā būtu atstarotājs, aina būtu savādāka. vienīgi tas ir jāsacaurumo, lai tiktu laukā ūdens tvaiks, kas kaut kādu iemeslu dēļ būtu iekļuvis masīvajā izolācijā. tās ir zināmas neērtības, jo vēja barjeru vajadzēs tik un tā, lai lieki nevēdinātu masīvās izolācijas slāni. bet var lietot abpusējo atstarotāju un likt to tvaika barjeras vietā, jo to vajag noteikti. turklāt alumīnija folija ir ar daudzkārt lielāku tvaika difūzijas pretestības koef.
pirtī temperatūra un princips tāds pats, tikai šeit mēs gribam siltumu paturēt nevis atgrūst.
sencis teiks - nu jā, te ir augsta temperatūra. labi.
ziemā es daru tā: auto lieku pie mājas tādā kā nišā, no priekšas un no sāniem sanāk mūris. un aukstajos ziemas rītos es zinu, ka logus kasīt nevajadzēs, jo starojums būs savu padarījis. neskatoties uz to ka ārsienas temperatūra ir praktiski tāda pati kā gaiss.
piedošanu, ka atkārtojos.

ja ir interese parēķināt siltumpretestības, kādas veidojas lietojot atstarotāju kombinācijā ar citiem materiāliem, arī vati, var ieskatīties baltimex.lv => pepi relfekt => aprēķinu metodika un pamēģināt padarboties ar ar kalkulatoru. kalkulators ir, tiešām, labs. no iegūtā rezultāta,gan, jāatņem 8 - 10%, jo šeit tiek izskatīts ideāls konstrukcijas posms. piem.,reālajā dzīvē vate tiek stiprināta koka karkasā, kuram, protams ir pavisam cita lambda. rezultātu tabulā ir redzams gan temperatūru kritums uz robežām, gan katra atsevišķa slāņa pretestība.
ja rodas jautājumi, zvaniet uz 4281198. labprāt atbildēšu.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Sencis — Thu, 03 Nov 2005 20:55:01 +0200

Es sev liktu 20 cm lai būtu drošs. Vai vismaz 15 cm.

Tāpēc, ka ar 10 cm kondensāts uz ķieģeļa radīsies. Tad ir jādomā vai nu par tā novadīšanu un koka konstrukciju pasargāšanu no mitruma, vai tvaika izolāciju karkasa iekšpusē. Domāju, tāds risks neatmaksājas.

Vate no PAROC -FAS4 vai FAL1, fasādes vate www.paroc.lv
Risinājums un iestrāde kā mājas lapā kaut kur dziļāk parādīts (rasējumi, foto)

Uz pēdējo lai atbild v_t. Pēc tam komentēšu. Šāda diskusija notiek augstās fizikas notīs, bet lielas jēgas priekš prakses no tās nav.

Varbūt ir kāds risinājums, ko var realizēt, lai tikai ar 10 cm vates ārpusē pietiktu. (tas nozīmē ka 5-10cm vates jāaizvieto ar ko citu, "efektīvāku"). Tikai man škiet, ka tas būs konstruktīvi pagrūts salīdzinot ar to ko es iesaku (15-20cm), un ne lēts.

Reālu materiālu ar ko var nosiltināt šo konstrukciju, apmest un iekļauties piem 3-10 cm. diemžēl nav.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Linis — Thu, 03 Nov 2005 20:39:31 +0200

Paldies Sencim par iedrošinājumu un G. par piesardzības brīdinājumiem.
Stāvbūves karkass ir labā stāvoklī, gan pie pamatiem, gan sienās, gar kurām iet ūdensvads, tā kā karkass nav jāmaina.

Par vates biezumu - vēlos minimāli mainīt mājas fasādes proporcijas, tādēļ ne pārāk gribu likt 20 cm vati - kāds vates tips (cietā/ar atstarojošu slāni/vēja barjeru) jāizvēlas, lai pietiktu 10 cm biezums - cik noprotu, jāizslēdz iespēja, ka kondensācija notiek pirms ķieģeļa mūra?

Ko Sencis ir dzirdējis un kā komentē tēzi, ka gaisa saturošie siltumizolācijas materiāli veic tikai konvekcijas siltumaizsardzību, bet siltumstarojuma enerģiju (kas var sasniegt līdz pat 80% no kopējās) neaiztur - tāpēc efektivitāte vates siltinājumam ir, bet ne pārāk augsta?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Sencis — Wed, 02 Nov 2005 17:15:26 +0200

Ja karkass ir beigts, tad protams ar to kaut kas jādara, kā G saka. Es neiedomājos par to. Jāizmet ārā un miers, tikai acīmredzot visa nesošā konstrukcija mājā tad ir pa kāju. Bet ja nav beigts, priekš kam lieks darbs un izdevumi?

Ja nav beigts, ar to nekas vairs sliktāks nenotiks. Vates biezums šeit ir vajadzīgs lai karkasu noturētu istabas temperatūrā visu gadu. Istabas temperatūrā , škiet, koks uzvedas normāli arī ilgāku laiku. Kā mēbele. Karkass būs pilnīgi ārsienu konstrukcijas iekšpusē.

Vates netrūks. Trūks cements un bloki. Koka karkasi tiek gatavoti no vietējā pasatjaunojošās būvmateriāla, kas nav jāimportē un kam nevajag importa enerģiju ražošanā. Tas ir izdevīgi gan valstij, gan meža nozarei, importa eksporta bilancei utt. Tā kā nekur nespruksim. Mācamies būvēt karkasa mājas labi.

Cementa un bloku ražošana ir energoietilpīga, enerģija ir jāimportē. Ja kāds gribēs, viņš protams varēs par dārgāku naudu celt kā grib, bet valsts šim stilam nedos priekšroku. Tāpat kā Zviedrijā , Somijā, Norvēģijā, kur meži ir tikpat pieejami kā pie mums. Ar ticību vai neticību tam nav nekāda sakara.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Wed, 02 Nov 2005 06:07:32 +0200

vai tad tiešām neviens neieteiks cilvēkam apskatīties kas īsti darās ar pašu stāvbūvi???
Skaidrs, ka siltumizolācijas ražotājiem ir jāpārdod pēc iespējas vairāk materiāla (kaut gan dzirdu, ka tie sākot pietrūkt), taču kāda jēga siltināt ja pēc gadiem 10-15 sapūs beidzamais nesošais koka gabals un tā būda izjuks???
Piedodiet par cinismu, bet es tieši šādu māju biju spiests nojaut, pat pamatus izrokot, jo tie bija paredzēti vieglas stāvbūves noturēšanai un apmūrētais ķieģeļis, kā arī sals, kas tika zem tiem padarīja savu darbiņu lieliski.
No paša pieredzes tad arī esmu skeptisks par god. Senča popularizētajām karkasa būvējm (piedod, bet vienalga neticu, ka tāda būve kalpos ilgāk par 80 gadiem, pat ja tā atrodas Mārupē, nevis Zviedrijā pie jūras)

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Sencis — Wed, 02 Nov 2005 00:05:49 +0200

Viss pareizi Lini, tikai vajag biezāku, vēlams 15-20cm akmens vates kārtu.

Ventilācija starp karkasu un ķieģeli jāizslēdz pilnībā, tāpat kā jānoizolē visi iespējamie aukstuma tilti ( šajā gadījumā aukstuma tilts ir jebkura konstrukcija kas savieno iešējo karkasu ar ārpusi ar izolācijas spēju mazāku kā 15 cm vatei ( visticamāk, šādas vietas būs pie pamatiem vai Jumta.).Piem sprauga augšpusē, ja tā iziet uz āra gaisu, ir jāaizpilda ar siltumizolāciju 15 cm un tikai tad jāhermetizē, nevis vienkārši jānoslēdz ar plānu metāla plāksnīti vai piemetot javu. Tas viss ir konstruktīvi pareizi jāatrisina. Pamati jasiltina ar tikpat biezu siltumizolāciju kā siena. Vate der.

Tālāk viss būs ok. Tvaika barjeras nekur nevajag ( jo mūris iekšpusē būs istabas temperatūrā) , karkass būs sauss un silts un nekas nepūs. Prieks redzēt saprātīgus risinājumus.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

rex — Sat, 29 Oct 2005 17:56:27 +0300

Šeit ir kļūda pašā pamatnostādījumā ,jo ķieģelis pilda tikai dekoratīvo funkciju ,un tā siltināšana ir principiāli nepareiza .Ja siltināšanas iespēja pastāv tikai no ārpuses ,tad jānojauc dekoratīvais ķieģeļu mūris un tad māju var nosiltināt pareizi ,lai būtu siltināšanas efekts un nenopūdētu koku.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

andrek — Sat, 29 Oct 2005 00:35:21 +0300

Var mēģināt esošo gaisa spraugu starp koka statņiem un ķieģeli apskalot/vēdināt ar iekštelpas gaisu un ārpusē paredzot siltumizolācijas biezumu no aprēķina ķieģelis+siltumizolācija+āra apdare.(interjerā pa perimetru spraugas/bieži urbumi sienā virs grīdlīstes un zem griestiem) Risks sapūdēt karkasu pastāv.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Par giešanos — Fri, 28 Oct 2005 19:58:51 +0300

Giezties ir labi, galvenais lai galva nenoreibst :)

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Linis — Fri, 28 Oct 2005 19:17:04 +0300

No iekšpuses jebko var nosiltināt.
Šajā gadījumā iespējams un vēlams tikai no ārpuses. Tāpēc griežos pie spečukiem, jo izskatas diezgan komplicēts jautājums.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

v_t — Fri, 28 Oct 2005 18:32:43 +0300

apmūrētai karkasa sienai ir variants siltināšanai no iekšpuses - tvaika plēve vai atstarotājs, 50 mm masīvās izolācijas, apdare.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana

Jurčiks — Fri, 28 Oct 2005 18:08:31 +0300

U-ūū, Senci, kur esi palicis? Vai tad Parocam šinī sakarā nav ko teikt? Nu nevar tā būt! Visi ļoti gaidam un uzmanīgi lasīsim.