Gribētos uzzināt vairākus viedokļus, kas ir labāk lauku mājai mūrētā krāsns vai veikalos nopērkamās krāsniņas.Kuras ir ekanomiskākas un ilgi tur siltumu. https://building.lv/forums/36/55213/55213/_subject_#msg-55213 Sat, 18 Apr 2026 10:46:13 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/36/55213/83590/_subject_#msg-83590 https://building.lv/forums/36/55213/83590/_subject_#msg-83590 -------------------------------------------------------
> Vilkmi ietekmē āderes. Ja skurstenis uzbūvēts
> uz tā sauktās ūdensaderes, tad nav ko cerēt uz
> labu vilkmi. Tad nekādi kalkulatori nepalīdzēs.
> Ja skurstenis uzbūvēts uz ugunsaderes, tad
> krāsni var iekurt pat viskarstakaja vasaras
> dienā. Es nesaku,ka konkrētā situacijā
> problēma ir āderēs, bet tai lietai uzmanību
> gan vajag pievērst. Mūsu senči jau nebija
> muļķi un pavardu vienmēr mūreja uz
> ugunsāderes. Mūsdienas jau "piekāš" tās
> lietas, bet dabas spēki jau nekur nav palikuši.

nu man mājai jau ir 100 gadi un izskatās arī ka skursteņi tur ir kopš dzimšanas, vismaz to atrašanās vieta. Un tas skurstenis labi velk, ja kurina podiņu krāsni.
Biju dūmuzobu vispār izņēmis, neko nelīdzēja
tagad ir tā, ka kurina ar nenoslēgtām durtiņām (durtiņas piespiestas, bet rokturis nav ciet) lielākoties.

ir bijis ka gar šīberi sāk sist dūmu, ja parauj strauji ārdurvis.
nu mūrītis ir tīrīs pirms tā visa pasākuma bet nez, varbūt tur pie šībera "roka "(horizontāls pievads uz skursteni no mūrīša) ir ar kovārņiem ciet :)

nez jau kā tur pirms tam kūrās vecā virtuves plīts, jo to es tikai iznesu laukā, kurināt vairs tur nebija ko.

]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Thu, 02 Oct 2008 12:52:10 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/83551/_subject_#msg-83551 https://building.lv/forums/36/55213/83551/_subject_#msg-83551 Didzisp Vēlos uzzzināt Wed, 01 Oct 2008 15:54:11 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/83538/_subject_#msg-83538 https://building.lv/forums/36/55213/83538/_subject_#msg-83538 aaaa Vēlos uzzzināt Wed, 01 Oct 2008 14:43:58 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/83535/_subject_#msg-83535 https://building.lv/forums/36/55213/83535/_subject_#msg-83535 [www.stovesonline.co.uk]
ir pārāk vienkāršota pieeja.
Jāņem vērā arī augstums, cukas forma, telpas blīvums utt.
[www.engineeringtoolbox.com]
Kādam vācu kurtuvju ražotājam bija on-line kalkulators webā, diemžēl neesmu piebūkmārkojis.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Wed, 01 Oct 2008 14:23:12 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/83532/_subject_#msg-83532 https://building.lv/forums/36/55213/83532/_subject_#msg-83532 aaaa Vēlos uzzzināt Wed, 01 Oct 2008 14:11:31 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/83529/_subject_#msg-83529 https://building.lv/forums/36/55213/83529/_subject_#msg-83529 Arī man ir līdzīga problēma ar dūmu nākšanu pa atvērtām kamīna durvīm. Veikalā konsultējos, kas varētu būt par cēloni, teica, lai eksperimentējot: atverot logus, palielinot skursteņa augstumu, jumtiņu uz skursteņa (vēl neesmu uzlicis), sausu malku utt. Izmēģinājos visādi pagaidām, bez rezultātiem. Vilkme it kā ir. Mazliet paverot durtiņas kamīns deg rūkdams. Iznāca saruna ar vienu kamīnmeistaru. pēc viņa teiktā, problēma varot būt skursteņa šķērsgriezumā, kas manā gadījumā vienāds ar kamīna izvadu (d200, skurstenim vajadzētu būt par pakāpi lielākam t.i.d250) un pie atvērtām kamīna durvīm skurtsenis vairs nespēj pavilkt un sit dūmus atpakaļ. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums?]]> andrisg Vēlos uzzzināt Wed, 01 Oct 2008 13:58:05 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82726/_subject_#msg-82726 https://building.lv/forums/36/55213/82726/_subject_#msg-82726 Didims Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 20:37:38 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82724/_subject_#msg-82724 https://building.lv/forums/36/55213/82724/_subject_#msg-82724 Ideja apsildīt grīdu ar "vēsām dūmgāzēm" ir pilnīgi garām. Kopējo cuku garumu nosaka skursteņa augstums, bet zemgrīdas vajadzēs ļoti garas cukas un ar vilkmi noteikti būs problēmas. Autors jau nepiemin neko par darvu, kura radīsies. Tie cilveki, kuri ir tīrījuši skursteņus ar laužņiem, jo auksās dūmgāzes to ļoti ātri ir "aizaudzējušas", mani sapratīs. Var jau nezko tur patentēt, bet no šīm divām problēmām nu nekādīgi netikt vaļā. Man pašam bija ideja veidot tadu apsildi pirts priekštelpā, bet tad, pie skaidra prāta visu apdomājot, no tadas utopiskas idejas atteicos.]]> Didzisp Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 18:16:20 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82716/_subject_#msg-82716 https://building.lv/forums/36/55213/82716/_subject_#msg-82716
te raksta kopija:
«Ir milzīgi siltuma zudumi,
kas rada globālo sasilšanu,
jo pārāk daudz siltuma laižam
atmosfērā. Un maksājam
dārgus rēķinus,» saka Edmunds
Visockis, SIA Terma
īpašnieks. Viņš atradis jaunu
veidu, kā apsildīt grīdas – ar
dūmgāzēm, un plāno aizņemt
būtisku tirgus daļu. « Grīdas
apsilde ar dūmgāzēm ir ļoti
vienkārša, sistēma sastāv
no vienkāršām iekārtām un
detaļām, šim apkures veidam
ir augsta efektivitāte,»
viņš saka.
Ideja neesot jauna, līdzīgus
risinājumus izmantoja jau
senajā Grieķijā un Romā,
taču tur šahtās novadīja tīru
gaisu, lai neradītu iespēju
dūmgāzēm kaut kur noplūst.
«Mūsdienās ir mainījušies
materiāli, 2000 gadu laikā
daudz kas progresējis, līdz ar
to var izmantot dūmgāzes, ko
novada zemgrīdas šahtā, kas
ir efektīvāk. Sistēma darbojas
tāpat kā parastā krāsns,
vienīgi tā ir plakana,» saka
E. Visockis.
Nelaiž skurstenī
Tradicionāli dūmgāzes tiek
izvadītas atmosfērā, bet grīdas
apsildē ar dūmgāzēm tās
novada zemgrīdas šahtā, atdzesē
un izmanto grīdu apsildē,
maksimāli efektīvi izmantojot
dūmgāzu radīto siltumu.
Dūmgāzu temperatūra, ko
parasti caur skursteni izlaiž
atmosfērā, ir 170 – 200 0C, bet,
izmantojot dūmgāzes, lai apsildītu
grīdu, tās skurstenī
nonāk atdzesētas līdz 60 0C.
Ja skurstenī ierīko siltumsūkni,
tās var atdzesēt līdz
pat mīnus grādiem. «Tas ir
vienkāršs, komfortabls un
lēts apsildes veids. Faktiski
šī apsildes sistēma strādā
pretēji globālajai sasilšanai,
paņemot karstākas dūmgāzes
un izpūšot vēsākas nekā apkārtējās
vides temperatūra,»
saka E. Visockis.
Konkursa Ideju kauss 2008
ietvaros viņš izstrādāja četrus
patentus, kas aizsargā
visus sistēmas galvenos mezglus.
Ja tiks ievērota pareiza
tehnoloģija, sistēma būs pilnīgi
hermētiska, nepieļaujot
dūmgāzu noplūdi.
Šī apsildes sistēma orientēta
uz biomasu – malku,
skaidām, šķeldu, granulām.
Biomasa satur daudz
mitruma, kas tradicionālos
apsildes veidos tiek zaudēts
kopā ar dūmgāzēm, bet
šajā gadījumā, dūmgāzes
atdzesējot zem 60 grādiem,
mitrums kondensējas, un
tajā mirklī, kad tvaiks pārvēršas
par ūdeni, tas atdod
tvaika siltumu, un siltums,
kas tika patērēts, lai iztvaicētu
mitrumu no kurināmā
pirms tā sadegšanas,
tiek atgūts. «Var izmantot
mitru kurināmo un iegūt
tādu pašu siltuma daudzumu
kā no sausa kurināmā,»
saka E. Visockis. Šāds risinājums
kombinācijā ar
siltumsūkni dodot iespēju
simtprocentīgi izmantot
iegūstamo siltumu pat no
mitra kurināmā.
Zemākas izmaksas
Eksperimentālajā objektā salīdzinot
izmaksas, izrādās, ka
grīdas apsilde ar dūmgāzēm
ir nedaudz lētāka par grīdas
apsildi ar sildcaurulēm. Uzstādīšanas
izmaksas 100 m2
mājai ir aptuveni 42 Ls/m2,
bet ekspluatācijas izmaksas
– aptuveni 20 lati mēnesī.
«Grīdas apkure ir par 20%
efektīvāka. Salīdzinot ar radiatoriem,
starpība ir aptuveni
75%. Ņemot vērā energoresursu
cenu pieaugumu,
izmaksas ir ļoti svarīgs faktors,
» apgalvo E. Visockis.
Pēc gada
Pirmo objektu viņš izveidojis,
studējot doktorantūrā – pirts
apsildi ar dūmgāzēm. Privātmājas
eksperimentālās būves
plāns jau ir izstrādāts, bet vēl
nav realizēts. «Domāju, ka, ja
man būs pietiekami daudz līdzekļu
un atbalstītāju, pirmo
objektu veiksim pusgada laikā,
vēl pusgadu testēsim un
pēc gada varēsim piedāvāt
gatavu tehnoloģiju,» plāno
E. Visockis.
Vienģimenes savrupnamam
varētu pietikt ar kurināšanu
reizi trijās dienās.
1 – 3 nedēļās
«Mūsu klienti ir jaunie un
renovējamie objekti. Nesen
uzbūvētie objekti ne, jo jāveic
pamatīgi pārbūves darbi, un
tas neatmaksājas,» teic E.
Visockis. Lai ierīkotu grīdas
apkuri ar dūmgāzēm reti apdzīvojamās
ēkās, piemēram,
pirtīs vai mednieku namiņos,
nepieciešama nedēļa laika
– divās dienās izjauc veco
sistēmu, trijās dienās uzstāda
jauno, bet vēl dažas dienas
vajadzīgas sistēmas ieregulēšanai.
Eksperimentālajā
objektā E. Visockis izveidoja
palielinātu kurtuves izmēru,
lai nav nepieciešams piemest
malku. «Tā tiek ietaupīts kurināmais,
laiks un netiek kaitēts
dabai,» viņš saka. Taču,
ja šādu apkures sistēmu izvēlas
ierīkot dzīvojamā mājā,
nepieciešams strādāt citādi,
un tas prasa aptuveni trīs
nedēļas laika.]]> rbm Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 14:44:29 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82713/_subject_#msg-82713 https://building.lv/forums/36/55213/82713/_subject_#msg-82713 Lauku mājā ventilācija caur staigāšanu iekšā ārā nepārtraukto.

par to čugunkastes dūmošanu pie pilnīgi atvērtām durvīm - nu redzēs, varbūt kādas nianses piemeklēsies prakses gaitā :)]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 14:28:08 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82712/_subject_#msg-82712 https://building.lv/forums/36/55213/82712/_subject_#msg-82712 aaaa Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 13:42:12 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82711/_subject_#msg-82711 https://building.lv/forums/36/55213/82711/_subject_#msg-82711 Didzisp Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 13:27:15 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82710/_subject_#msg-82710 https://building.lv/forums/36/55213/82710/_subject_#msg-82710 hc Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 13:13:34 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82709/_subject_#msg-82709 https://building.lv/forums/36/55213/82709/_subject_#msg-82709 www.norvegukamini.lv]
Būtībā jau es te runaju par elementārām lietam degšanas procesā. Katra saimniece, pirms gadiem piecdesmit, zinaja, ka ar pavērtām pelnu durtiņām nepietiek un krāsns durtiņas jatur nedaudz pavērtas, lai gaiss tiek klāt liesmām. Lielakoties modernos apkures katlos ražotājs tas lietas jau paredzējis un saimnieks i nezin, kam visi tie caurumi domāti.
Dzīvot mājā, kura pat krāsns nedeg, jo viss tā nopakots, ka nav nevienas šķirbiņas, es gan negribētu. Kas tā par dzīvi, ka uz Ziemassvētkiem izlaists pirdiens labi ja uz Jāņiem izvedinās. Pie normēlas ventilacijas nekādu papildus gaisa padevi nevajag! Ja jau ko konstruēt, tad auksto gaisu vajag laist pa zemē ieraktu trubu, lai tas sasilst pirms ieplūšanas majā. Tai trubā gan visādi pelējumi un citas zarazas metās.
Pēdeja laika tā enerģijas taupīšana paliek pataloģiska. Ja cilvēks var atļauties dzīvot privātmajā, tad sters malkas šurp turp nav būtiski. Var jau visu ietīt plēvēs un pilnu maju piebāzt ar visadiem rekuperatoriem un citam figņām, bet kur tad tā ekonomija, ja ventilacijas sistemas izmaksas tūkstošiem reižu pārsniedz elementāra vēdlodziņa izmaksas? Kam tādas sistēmas vajadzīgas, ja pat krāsns mājā normāli nedeg?]]> Didzisp Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 12:42:23 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82707/_subject_#msg-82707 https://building.lv/forums/36/55213/82707/_subject_#msg-82707 Nu es nez, vai tad tiešām tā augšējā gaisa padeve ir tikai kādām izredzētām krāsniņām ? Jo itkā tai pašai THE BEST STOVES ST4102 skopajā instrukcijas lapiņā arī kaut kas rakstīs par augšējo gaisa padevi (airwasher), kas pietam, plūsmu virza gar stikliem, palēninot to aizkvēpšanu.
Vārdusakot, ar roku regulējama augšējā gaisa padeve nekur nav manīta

aaaa:
nav jau tām čuguna krāsniņam atsevišķs pievads gaisam, jo padeves regulējas ar bīdāmu restīti. Tā ka šāds variants atkrīt. Aukstā gaisa pievadīsanu telpā viekārši pa kaut kādu trubu - nu nez, izklausās pēc pasaules sildīšanas.
Kaut gan, māja tik veca, ka domāju gaiss ieplūst pa katra baļķa kaķējumu :) Likšu logu sestdien, redzēs, varbūt visa linu lenta aizies nevis loga pakojumam, bet blakus ieraudzītajām šķirbām starp baļķiem :)]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 12:02:40 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82702/_subject_#msg-82702 https://building.lv/forums/36/55213/82702/_subject_#msg-82702 aaaa Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 10:30:12 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82701/_subject_#msg-82701 https://building.lv/forums/36/55213/82701/_subject_#msg-82701 Ja, degot ugunij, gaiss pienak tikai no apakšas, tad nenotiek pilnīga degmateriala sadegšana veidojas sodreji un pa skursteni nāk melni dūmi. Nu labi, melni dūmi vienmēr nenāk, bet pilnīga sadegšana nenotiek. Liesmas augšējā daļā pietrukst skābekļa un tāpēc kurtuves augšejā daļa parasti pievada tā saukto virsgaisu. Tikai, ar gaisa padevi kurtuvē no apakšas, nav iespējams pilnīgi sadedzināt kurināmo. Jo vairāk padod gaisu no apakšas, jo krāsns sāk degt "rūkdama" un vairāk "labuma" iziet skurstenī.]]> Didzisp Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 10:09:37 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82697/_subject_#msg-82697 https://building.lv/forums/36/55213/82697/_subject_#msg-82697 vienīgi tai ir 2 durvis - sānā un galā. Abām ir apakšā gaisa padeve.
Pie mūrīša kurinot abas gaisa padeves ir vaļā.
Kas ir augšas gaiss ?
Nu šai krāsniņai nekādu gaisa padevi augšējā daļā neredzu, veikalā arī citām, tai skaitā kaut kādai jotul mazajai arī tikai durtiņās padeve.

Vispār jau mūrītis tomēr silst no šī brīnuma, tikai nu tas ir virtuves plīts mūrītis, riktīgi plāns.

Tikai tagad man ienāca prātā, ka vecās plīts pievada vietā vajagzēja tur "tādu sēdvietu" uzmūrēt no šamota ķieģeļiem. Lai nav 50 cm plika truba, bet uzreiz jau iet iekš šiem ķieģeļiem un lielāks siltuma uzkrājējs :(

Nez cik ilgi māli žūst ? Man kur pie mīrīša ieejas iemūrējās kādi 5 šamota ķieģeļi, pēc 4 kurināšanas joprojām žūst ar baltu tvaiku ... ]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Wed, 17 Sep 2008 09:30:15 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82679/_subject_#msg-82679 https://building.lv/forums/36/55213/82679/_subject_#msg-82679 hc, augšas gaiss, degšanas procesā, ir ļoti svarīgs. Ja cilvēki to saprastu, tad nekad pa skursteni nenāktu melni dūmi un skursteņslauķis būtu jāsauc ciemos daudzretāk. Aukšas gais nodrošina pilnīgu sadegšanu un tad neveidojas sodrēji, kā arī vajag mazāk malkas, bet kam tu to ieskaidrosi. ]]> Didzisp Vēlos uzzzināt Tue, 16 Sep 2008 18:51:56 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82678/_subject_#msg-82678 https://building.lv/forums/36/55213/82678/_subject_#msg-82678 Pat pie atvērtām ārdurvīm nekas nemainās -> tātad, nav nekāds gaisa trūkums.

Es te pakonsultējos ar tirgoņiem, saka var mēģināt "dūmu zobu" pabīdīt maksimāli uz durtiņu pusi.

Tas "dūma zobs" ir krāsnī horizontāla plāksne, kā dubultā zem krāsniņas virsmas.

man ir doma to vispār pamēģināt izņemt ja nelīdzēs, tikai tirgoņi saka ka var sadegt ātrāk ārējā virsma. Kaut gan nez, kas nu tur sadegs, ja ar briketēm piebāztu nekurina :)

vārdusakot, mistika, jāeksperimentē.

Starpcitu, kā varētu ierīkot kaut kādu "gudru ventilācoju", kaut kādu atveri sienā, kaut kur pie ārdurvīm ? Es tikai nesaprast vai ziemā tai trubai nav jābūt ar kaut ko nopakotai lai aukstais gaiss mutuļiem neveļās iekšā ?!
Te nu man ir tumša bilde
]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Tue, 16 Sep 2008 17:48:14 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82676/_subject_#msg-82676 https://building.lv/forums/36/55213/82676/_subject_#msg-82676 Didzisp Vēlos uzzzināt Tue, 16 Sep 2008 17:06:51 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82667/_subject_#msg-82667 https://building.lv/forums/36/55213/82667/_subject_#msg-82667 hc Vēlos uzzzināt Tue, 16 Sep 2008 15:30:28 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/82653/_subject_#msg-82653 https://building.lv/forums/36/55213/82653/_subject_#msg-82653 www.siltumaeksperts.lv].
Pieslēdzu izejai galā, horizontāli, pie vecās plīts ieejas. Sanāk kādi 65 cm no grīdas. Vilkme pie ieejas mūrītī laba, ja paver gandrīz līdz galam šīberi, liesmu rauj pat nost.

Iekurināju, viss skaisti, kurās, TIKAI. Ja atver durvis vairāk par kādi 5cm, dūmi sāk velties pa krāsns durvīm laukā. Nu un kā malku piemest ?

Aizdoma ka varbūt vajadzētu noņemt čugua plāksni, kas iekš krāsns ir kā dubultā virsma, tai pa apakšu kaut kā aizdomīgi dūmi griežās uz riņķi virzienā uz durtiņām.

Tā kā krāsns vēl tikai reizes 3 kurināta lēni, tad par to cik sildīs mūrīti un vai neveidos darvu :( nav īsti skaidrs.
Vienīgi skaidrs, ka pie mūrīša nedrīkst lēni čūkstināt, tad noteikti aizaugs ātri un līdz mūra, skursteņa izdegšanai, sabeigšanai nav tālu ]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Tue, 16 Sep 2008 10:07:04 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/64514/_subject_#msg-64514 https://building.lv/forums/36/55213/64514/_subject_#msg-64514 Es tikai gribēju pateikt, ka iespējams uztaisīt "gudru mūri", kurš pats izlems, laist atgāzes caur sevi vai pa taisno skurstenī.]]> Vienstāvs Vēlos uzzzināt Tue, 04 Sep 2007 20:28:44 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/64511/_subject_#msg-64511 https://building.lv/forums/36/55213/64511/_subject_#msg-64511 -------------------------------------------------------
> Padoms nederēs esošam mūrim ar virknē
> slēgtām cukām, bet mūrī ar cuku "paralēlo"
> slēgumu un īpašiem pārplūdes caurumiem
> iespējams iegūt PAŠregulējošu caurplūdes (un
> degšanas intensitātes) režīmu. Aprakstus var
> atrast krievu saitos un vecās latviešu
> grāmatās (sk "B" tipa standartkrāsnis).

īsti nesapratu domu - nevar čuguna krāsniņu slēgt mūrim ar virknē slēgtām cukām ? Kādēļ ? Pārāk garš ceļš un uz beigām gāzes būs pārāk atdzisušas ?

]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Tue, 04 Sep 2007 19:59:21 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/64500/_subject_#msg-64500 https://building.lv/forums/36/55213/64500/_subject_#msg-64500 Vienstāvs Vēlos uzzzināt Tue, 04 Sep 2007 18:24:47 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/64497/_subject_#msg-64497 https://building.lv/forums/36/55213/64497/_subject_#msg-64497 Te izskanēja doma par šo kombināciju - čuguna krāsniņa+sildmūris.
Tieši šāda doma ir arī man šobrīd - vecās virtuves plīts vietā (tur nekas nebija glābjams) ielikt čuguna krāsniņu, kuras karstumu laiž iekšā mūrītī, kur bija pieslēgta plīts.
Tikai tagad jautājums vai čuguna krāsniņas nedos pārāk zemu t-ru un mūrīts neaizaugs un nesils ?

Jotuliem instrukcijā rakstīts - izejā 300 C. Bet pēc konsultācijas ar tirgoņiem izrādās tā ir t-ra pie max jaudas. Parasti, mēreni kurinot, tā t-ra ir ap 80 C.

Varbūt te ir jāskatās čuguna krāsniņas, kuras dod ārā karstāku arī pie mērenas kurināšanas ?

Vai arī tās ir visas vienādas un to kurināšanu vienkārši jādara aktīvāku, padodot vairāk gaisu krāsniņai ?

Iespējams ir kādi krāsniņu ražotāji, modeļi ko tieši izvēlēties pieslēgšanai mūrītim ?


paldies]]> maris_0102 Vēlos uzzzināt Tue, 04 Sep 2007 17:32:07 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/59749/_subject_#msg-59749 https://building.lv/forums/36/55213/59749/_subject_#msg-59749 Manā izpratnē mājas dzīvojamo telpu apsildes sistēma varētu izskatīties šādi.
Telpā, kur mēs aktīvi darbojamies atgriežoties pēcpusdienā no darba jāveido apkure izmantojot ķeta kurtuvi ar stiklotām durvīm. Taču ķeta kurtuve jāiemūrē masīvā 12..18cm pilno māla ķieģeļu oderējumā, tas ir redzamas durvis un 'plika'krāsns apakša. Tātad iekurinot krāsni telpu tieši sildīs caur stiklu izplūstošās radiācija un netieši krāsns apakša. Ķieģeļu oderējums sargā ķetu no pārmērīgas nevienmērīgas uzkaršanas un nodrošina kurtuves apjoma ilgdegšanas procesam nepieciešamo siltumu vēlāk, kad gaisa padeve tiek samazināta kvēlošanas režīmam.
Karstās dūmgāzes var izplūst divejādi. Pirmā ir tieši dūmenī ar aizvaru vai aizbīdni krāsns augšpusē pie griestiem. Otrā ir apsildes režīms, kur dūmgāzes tiek ievadītas ķieģeļos mūrētā sildmūrī, kam eju vai rovju garums nedrīkst pārsniegt 10..12m. Dūmgāzes skurstenī no sildmūra ieplūst pie grīdas. Sildmūrim aizvara nav. Tātad aizvara lomu sildmūrim nodrošina ķeta kurtuves aizvars un nav jāuztraucas, ja augšējais aizvars tiek aizvērts pārāk ātri. Te tvana gāzēm ir ceļš caur sildmūri.
Sildmūri vēlams izbūvēt guļamistabā, masīvos 12cm ķieģeļos, tas uzsilst pēc 4..5 krāsns kurināšanas stundām, bet ar savu masivitāti nodrošinās guļamistabās vienmērīgu temperatūru.
Principā sildmūrī var iestrādāt arī metāla cauruli, caur kuru izmantojot ventilātoru var nodrošināt citas nelielas telpas gaisa apsildi.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Vēlos uzzzināt Wed, 02 May 2007 15:18:26 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/59711/_subject_#msg-59711 https://building.lv/forums/36/55213/59711/_subject_#msg-59711 īgi piekrītu Brinkmaņa k-gam, ka mums jārūpējas par savām, nevis ražotāju interesēm.
Nav ko gaidīt, ka kāda liela firma sāks reklamēt lielu augstu mūrētu kurtuvi,kurā var salikt uzreiz visu porciju malkas un ar siltumizolāciju, lai sasniegtu superaugstu temp.,un kura ir karsta līdz nākošajai kurināšanai,lielu siltummūra tilpumu ar reģenerātoru, u.t.t., jo vietējais meistars, kuram to uzticētu izgatavot, turpmāk mierīgi iztiktu bez šās firmas starpniecības, jo visi nepieciešamie materiāli ir mums tepat uz vietas par lētu naudu.Nu nevarēs viņi tur neko nopelnīt.

Bet par augšminēto metāla kurtuves un mūrīša apvienošanu.Tur ir daudz pretrunu.Ja gribam lai metāla kurtuve strauji atdod siltumu gaisam, tad lietojam neizoderētu, no kuras savukārt izplūdīs samērā zemas temp. dūmgāzes, kuras atstās kondensātu mūrītī,pietam grūti sagaidīt normālas vilkmes parādīšanos.Tieši stipra vilkme uztur kautcik pusnormālu sadegšanu šajās "vēsajās" kurtuvēs,izraisot pa spraugu ieplūstošā gais cirkulāciju.Pirmā brīža siltuma panākšanai, šīs kurtuves ir vispiemērotākās un visefektīgākās, laižot dūmus tieši skurstenī.Taču neekonomiskas, nekomfortablas, neveselīgas un bīstamas.Ja zinām ka būsim mājā vairākas dienas, jākurina lielā krāsns.Vajadzīgas abas krāsnis.Lētumam.Lētumam noderēs arī Latvijā pašu ražots gaisa siltumsūknītis plus grādu temperatūrām.]]> amatnieks Vēlos uzzzināt Mon, 30 Apr 2007 20:40:47 +0300 https://building.lv/forums/36/55213/59710/_subject_#msg-59710 https://building.lv/forums/36/55213/59710/_subject_#msg-59710 Didzisp Vēlos uzzzināt Mon, 30 Apr 2007 19:33:35 +0300