<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
        <description>Vēlos nosiltināt telpu kuras sienas pagaidām sastāv no reģipša, koka karkasa un ārējā dēļu apšuvuma. Par cik iekšpusē ir veikts remonts, tad vēlētos telpu siltināt noņemot ārējo dēļu apšuvumu un koka karkasu piepildit ar akmens vati, tad likt pretvēja plēvi un dēļu apšuvumu.. Rodas jautājums, kā būs ar tvaika barjeru, ko parasti liek no iekšpuses zem reģipša (šajā situācija es to vairs nevaru uzlikt), vai akmens vate nepiesūksies ar mitrumu un nepildīs savas funkcijas? Kā pareizi rīkoties?</description>
        <link>https://building.lv/forums/36/68472/68472/_subject_#msg-68472</link>
        <lastBuildDate>Sat, 18 Apr 2026 06:46:30 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76619/_subject_#msg-76619</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76619/_subject_#msg-76619</link>
            <description><![CDATA[ Forums jau domāts diskusijām, kaut gan ekoloģiski domājošo manuprāt nav vairums.<br />
Pamato savu argumentu &quot;tāpat no telpas iekšpuses ir jāliek plēve&quot;. Juridiski jā, bet šābrīža normatīva pamatojums ir apšaubāms.<br />
Paredzu, ka pēc gadiem 20, kad daudzi šodienas ciematiņi jau būs pārbūvēti (daži varbūt pat pamesti), plānošanas principu, konstrukciju un materiālu spektrs būs pavisam citāds...<br />
Žurnāli no spīdīga papīra nav labākais materiāls beramai izolācijai. Toties tos var izmantot papīrbetonam (papercrete). Nesadalošies atkritumi, kas gadiem mētājas ceļmalās un mežos (arī &quot;gumija&quot;), varētu tikt dēvēti par &quot;sātaniskiem&quot;.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 12:36:01 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76617/_subject_#msg-76617</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76617/_subject_#msg-76617</link>
            <description><![CDATA[ Dabā nav atrodamas ne naglas, ne ķieģeļi, ne dakstiņi ne cements ne 99% no tā, ko izmantojam mājas celtniecībā.<br />
Par ekovati - jau sen šajā forumā valda uzskats, ka viss, kas ir saistīts ar plēvēm nāk no elles, bet ekovate ir paradīzes auglis (lai gan paši ražotājo man teica, ka ekovati pārsvarā taisot no veciem vācu p0rno žurnāliem, tā kā tās svētums vēl ir duskutējams jautājums :)).<br />
Mitra ekovate tāpat nepilda savas siltumizolācijas funkcijas. Lai gan esmu par ekovati, tai tāpat no telpas iekšpuses ir jāliek plēve. Agrāk tādu nebija, tāpēc arī nelika, bet ahgrāk arī riteņus no koka taisīja - gumija tak arī ir sātana izdomājums :)]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 12:14:28 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76615/_subject_#msg-76615</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76615/_subject_#msg-76615</link>
            <description><![CDATA[ Būvnormatīvā pieprasītā &quot;tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalenta atšķirībā piecas reizes&quot; principā arī apraksta Tevis iztirzātos hidrofobo izolācijas materiālu iestrādes nosacījumus, pie tam ar uzviju, tipa mitrām vannām un virtuvēm. Putuplasts ārpusē tātad drīkstētu būt tikai tad, ja iekšpuses plēve ir 5x blīvāka.<br />
Arī higroskopijai daudzslāņu konstrukcijās ir savi nosacījumi - jānodrošina, lai tā strādā cauri visiem slāņiem, ja tādu ir vairāki.<br />
Papīrs manuprāt Latvijā tiek nepamatoti maz otrreiz izmantots, makulatūras vākšana gandrīz nenotiek.<br />
Ja vēlamais mikroklimats sasniedzams vai nu ar sintētiskiem materiāliem un sarežģītām kondicionēšanas sistēmām, vai dabīgiem materiāliem pie vienkāršas konstrukcijas, es neredzu iemesla neizvēlēties pēdējo.<br />
]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 12:07:52 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76612/_subject_#msg-76612</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76612/_subject_#msg-76612</link>
            <description><![CDATA[ Ūdens tvaiku &quot;ieplūšana&quot; sienu konstrukcijā ir bīstama tikai tādā gadījumā, ja tajā ir gaisa cirkulēšanas iespējamība un, it īpaši, ja minētā siena &quot;neventilējas&quot; no ārpuses (māja apšuta ar putuplastu). Tādus apstākļus gaisa cirkulācijai (un pelējuma, pūšanas sēnīšu perēkļiem) var radīt vatē atrodošais gaiss, tukšumi starp dažādiem materiāliem u.tml.)- atrodošajā gaisā var izkrist/kondensēties mitrums (rasas punkta iespaidā). Mitrums sdamazina arī materiālu siltupretestības koeficientu. Ko Jūs daži reklamējiet to avīžpapīru - Ekovati?]]></description>
            <dc:creator>sto&amp;gt;&amp;gt;&amp;gt;Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 11:30:40 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76608/_subject_#msg-76608</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76608/_subject_#msg-76608</link>
            <description><![CDATA[ &quot;Sen ir izpētīts&quot;, ka dabai un iemītniekiem nekaitīga būve izveidojama bez kādām &quot;plēvēm&quot;, kādas dabā nav atrodamas.<br />
To, ka &quot;plēve ir jāliek obligāti&quot;, ir &quot;izpētījuši&quot; pavisam nesen pazīstamu rūpniecisku materiālu raž/tirg-otāji. Tā ir taisnība attiecībā uz šiem, bet nebūt ne visiem materiāliem.<br />
&quot;aaa&quot; vai &quot;sto&quot; var nodemonstrēt &quot;rasas punktā&quot; koncentrētu mitrumu iekš celuluzes vates?]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 11:15:03 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76604/_subject_#msg-76604</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76604/_subject_#msg-76604</link>
            <description><![CDATA[ Interesanti, pat liekas neticami, bet Paroc pārstāvji izstādē rādīja p&#039;\etījuma rezultātus, kur ar naglu izdurts caurums mansarda stāva plēvē padarīja neefektīvu 1m2 vates siltumizolācijas. Nu būvniecība ir tāda štelle, kur vairs neko nevajag izdomāt un gudri spriedelēt (sen jau viss ir izdomāts) - jau sen ir izpētīts, ka plēve ir jāliek obligāti, kas te vēl būtu ko strīdēties? Nu negribam sev normālu būvi - neliekam, bet nevajag te stāstīt pekstiņus.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 10:41:02 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76603/_subject_#msg-76603</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76603/_subject_#msg-76603</link>
            <description><![CDATA[ Pareizi runā aaaa par to rasas punktu. Tikai ;aatceras, ka ne visas plēves der (vajag pirkt speciāli šim nolūkam ražotās, kas nosacīti arī &quot;elpo&quot; - gaisu kaut cik laiž, bet ne ūdens tvaikus). ]]></description>
            <dc:creator>sto</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 10:29:56 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76602/_subject_#msg-76602</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76602/_subject_#msg-76602</link>
            <description><![CDATA[ Atbilde slēpjas apstāklī, ka &quot;elpošanai&quot;, ar ko būvniecībā saprot mitruma caurlaidību, ir vismaz 2 mehānismi:<br />
1) ūdens tvaika difūzija materiālā iekļautajā gaisā. Lielākā vai mazākā mērā piemīt jebkuram gaisu saturošam materiālam. Šo mitrumvades veidu apskata mūsu būvnormatīvs LBN 002-01, kura 25.punkts tad arī paģēr plēves, daudzos gadījumos nepamatoti, jo tvaika difūzija nav vienīgais ceļš mitrumam.<br />
2) higroskopiskā ūdens vadīšana caur kapilāru struktūru pašā materiālā. Daudz efektīvāks mitrumvades veids par tvaika difūziju, kurš piemīt pārsvarā tikai dabīgas izcelsmes materiāliem. Diemžēl Latvijas būvnormatīvs higroskopiskumu piemin tikai saistībā ar siltumpretestības koriģēšanu un arī tad manuprāt diskutabli.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Wed, 16 Apr 2008 09:38:46 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76593/_subject_#msg-76593</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76593/_subject_#msg-76593</link>
            <description><![CDATA[ Nu, par to obligāti atļaušos pasmaidīt. Ja visa māja vienmērīgi elpo, netek jumts, ir laba apkure, es pat ieteiktu nelietot polietilēna tvaika barjeru vispār, aizvietojot to ar elpojošu ruļļmateriālu. Nevajag, lūdzu par rasas punktiem un pelēšanu. Kur tad guļbūvei rasas punkts, vai mūra mājai, vai gāzbetona ēkai, kas no iekšas apmesta? Viņas visas tad būtu pilnas ar ūdeni? Izņemot, protams, mitrās zonas- sanmezglus, mazas virtuves, bet tos vajag apvienot ar labu ventilaciju un visas mājas ventilāciju vispār. Galvenais rasošanas neizbēgamības mīts radies no tā ka parasti plēvēm izšūtajas mājās tiek ļoti pavirši noizolētas jumta-sienas salaiduma zona, jumta logi, cokols, tur gaiss no mājas brīvi plūst ārā, tur tad arī kondensāts straumītēm tek. <br />
]]></description>
            <dc:creator>carpenter</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 15 Apr 2008 21:49:08 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76581/_subject_#msg-76581</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76581/_subject_#msg-76581</link>
            <description><![CDATA[ Par iekštelpu tvaiku elementāri - tā tur ir daudz, un tas kā viss difūzijas rezultātā lien visur. Kaut kur Kalifornijā par tādu plēvi droši vien neviens neko i dzirdējis nav. Pie mums fiška tāda - telpā ir silts, ārā auksts. Istabā ir mitrs gaiss, kas lien iekšā sienā. Tajā vietā sienā, kur tvaiks sasniedz tādu aukstumu, ka kondensējas, siena paliek slapja (rasas punkts). Plēvei tvaiks cauri netiek, tāpēc to liek - un ne jau komfortam vai kam citam, bet būves saglabāšanai veselā stāvoklī, jo mitrums sienā sāk ar laiku pelēt, smirdēt, bojāt konstrukciju utt. Plēvi no iekšpuse jāliek obligāti!!! Jā, reģipsis tvaiku laiž cauri ļoti pat smuki.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 15 Apr 2008 16:52:40 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76579/_subject_#msg-76579</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76579/_subject_#msg-76579</link>
            <description><![CDATA[ ivars-p Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Nu un tad ka otrajā stāvā!Dēļu apšuvumā<br />
&gt; izgriež caurumus(laikam bija 7cm diametrā),pa<br />
&gt; tiem sapūš ekovati un nekādu<br />
&gt; problēmu.Painteresējies pie tiem kas šitās<br />
&gt; ģelas dara.Iekšpuse tev paliks neskarta,nebūs<br />
&gt; jānoņem dēļu apšuvums,nebūs jāiegulda lieks<br />
&gt; darbs.Es neesmu ekovates izplatītājs,bet dotajā<br />
&gt; variantā izmantotu tieši šo variantu.<br />
<br />
<br />
Labi izskatiitos taada sacaurumota buuve.. un pretveeja pleevi taapat vajaga aiz taas deelju kaartas, jo nav tik bliivi tie deelji salikti..<br />
<br />
..taa arii nesapratu par to iekshtelpu tvaiku.. tad shis izlien cauri regipsim un paliek uz taas pleeves kurai tur buutu jaabuut? ;)]]></description>
            <dc:creator>hc</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 15 Apr 2008 16:41:07 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76518/_subject_#msg-76518</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76518/_subject_#msg-76518</link>
            <description><![CDATA[ Vannas istabā likt reģipsi nav labi.<br />
<br />
papildus info www.proclima.com  www.ejagrupa.lv<br />
]]></description>
            <dc:creator>Harijs T</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Mon, 14 Apr 2008 17:07:02 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/76353/_subject_#msg-76353</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/76353/_subject_#msg-76353</link>
            <description><![CDATA[ Hmm.. par to rakstu (par reģipsi) no kā tad labāk tās sienas likt? Un ko lai dara ar vannas istabu?<br />
]]></description>
            <dc:creator>Vini</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 10 Apr 2008 21:42:44 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69540/_subject_#msg-69540</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69540/_subject_#msg-69540</link>
            <description><![CDATA[ Nu un tad ka otrajā stāvā!Dēļu apšuvumā izgriež caurumus(laikam bija 7cm diametrā),pa tiem sapūš ekovati un nekādu problēmu.Painteresējies pie tiem kas šitās ģelas dara.Iekšpuse tev paliks neskarta,nebūs jānoņem dēļu apšuvums,nebūs jāiegulda lieks darbs.Es neesmu ekovates izplatītājs,bet dotajā variantā izmantotu tieši šo variantu.]]></description>
            <dc:creator>ivars-p</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Sat, 15 Dec 2007 00:10:06 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69537/_subject_#msg-69537</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69537/_subject_#msg-69537</link>
            <description><![CDATA[ ivars-p Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Šajā gadījumā ideālais variants ir sapūst<br />
&gt; ekovati:nevajag plēves,nevajag atsegt dēļu<br />
&gt; segumu,sanāks lētāk,mājīgāk.<br />
<br />
<br />
Ekovate buutu labs variants ja vien tas viss pasaakums neatrastos otrajaa staavaa un nebuutu jaasiltina no aarpuses... Taatad es siltināšu no ārpuses noņemot ārējo dēļu kārtu, jo iekšpusee viss ir izremonteets..]]></description>
            <dc:creator>hc</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Fri, 14 Dec 2007 22:46:29 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69088/_subject_#msg-69088</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69088/_subject_#msg-69088</link>
            <description><![CDATA[ par ekovates degšanu - tev taču ugunskurs mājā nebūs, kur pa šķipsniņai metīsi iekšā ekovati???? pamēģini viņu lielāku gabalu aizdedzināt..... Pēc ASV veiktiem dedzināšanas testiem viņš skaitās ugunsdrošāks materiāls par minerālvatēm, jo stikla un akmens vate nevis deg, bet kūst, līdz ar to saplok un veido gaisa kanālus, kur ugunij ieskrieties. Ekovate neko tamlīdzīgu nedara, lēnītēm gruzd un ilgāk pasargā konstrukcijas no aizdegšanās. protams, ja uguns ieskrienas un tiek pie koka konstrukcijām, tad jau pat ekovate nenosargās....]]></description>
            <dc:creator>IneseX</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 16:04:12 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69084/_subject_#msg-69084</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69084/_subject_#msg-69084</link>
            <description><![CDATA[ Tagad tikko redzēju vienā bāzē tādas kokšķiedru plates iekšējai apdarei - nu kaut kas uz ISOPLAAT modi (manuprāt tas pats ražotājs), bet blīvāks. Tas varbūt labāk derētu reģipša vietā, tur  tad tās bekas neaugtu? bet kad mēs būvējām, tad vēl tādas nebija un karkass no iekšpuses ar kaut ko jāapdarina....]]></description>
            <dc:creator>IneseX</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 15:59:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69079/_subject_#msg-69079</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69079/_subject_#msg-69079</link>
            <description><![CDATA[  Tapēc mūsu seņči izdomāja sārmaino kaļķa apmetumu. Tur kur ir sārmaina vide, tur sēnītes nevar augt, jo sārms, lai ķīmiski nodzēstos piesaista mitrumu.<br />
 Arī siltumizolācijai ir risinājumi..koka skaidu sajaukums ar nedzēstu gaisa kaļķi.<br />
 Es nesaku, ka uz šāda materiāla var gulēt, bet vismaz nav jāuztraucas par sēnīšu toksīniem. Riģipsi ,lai izmanto Ēģiptē, Sudānā tātad visās tuksnešainās un kontinentālās valstīs, kur gaisa mitrums zem 30%.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 15:41:49 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69071/_subject_#msg-69071</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69071/_subject_#msg-69071</link>
            <description><![CDATA[ Koks ar deg. Spāres būs metāla? ;)]]></description>
            <dc:creator>EjTakTu</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 06:34:24 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69067/_subject_#msg-69067</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69067/_subject_#msg-69067</link>
            <description><![CDATA[ Es arī ilgi uz to Ekovati skatījos, bet kad kārtīgi paeksperimentēju ar tās degamību, tad beigās tomēr sabāzu akmensvati. Itkā jau tā ekovate nedeg, bet gruzd, ja dedzina ar sērkociņu, bet atklātā liesmā - piemēram, ugunskurā, ui kā deg, tā ka maz neliekas. Kaut kā negribējās pilnas pažobeles ar papīra pulveri, jo nu cik tur vajag kādu dzirksteli ieraut.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 05:54:41 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/69065/_subject_#msg-69065</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/69065/_subject_#msg-69065</link>
            <description><![CDATA[ Šajā gadījumā ideālais variants ir sapūst ekovati:nevajag plēves,nevajag atsegt dēļu segumu,sanāks lētāk,mājīgāk.]]></description>
            <dc:creator>ivars-p</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Thu, 06 Dec 2007 05:34:29 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68949/_subject_#msg-68949</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68949/_subject_#msg-68949</link>
            <description><![CDATA[ Hmm, man gan ir reģipsis arī vannasistabā, bet man tur labi noizolēts un ventilācija arī... bet būs jāpaseko, lai tiešām vienmēr izžūst!<br />
Nu jā, bet dzīvot jau vispār ir kaitīgi!!! Nu re, puķu podos arī tā beka var dzīvot! Ko tad darīsim - puķes metīsim ārā??? <br />
Man savulaik padomju laikos mitrums dzīvoklī bija tik liels, ka vienā istabā visu laiku pelēja viena siena. žāvējām ar sildītājiem utt, bet pelējuma smaka kā bija tā bija, kamēr visa māja izžuva. Nez, manuprāt to var just, ka kaut kas sāk pelēt.... pagrabā jau arī ir specifiska mitruma smaka! ja nekas nekur nesmird un neliekas sastāvējies gaiss, nez vai tā sēne tur būs!?<br />
]]></description>
            <dc:creator>IneseX</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 23:04:39 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68947/_subject_#msg-68947</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68947/_subject_#msg-68947</link>
            <description><![CDATA[ iespaidīgi. <br />
paldies dievam, ka man riģipsis ir tikai sausā vietā, siltajās grīdās.]]></description>
            <dc:creator>v_t</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 22:30:14 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68929/_subject_#msg-68929</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68929/_subject_#msg-68929</link>
            <description><![CDATA[ <br />
<br />
В строениях из гипсовых панелей под действием влаги развивается опасная ядовитая плесень <br />
15.09.2007 00:01<br />
Ало Лыхмус, Postimees <br />
Сырость превращает популярный строительный материал – гипсовые панели – в рассадник для ядовитых грибков плесени, которые выделяют свои яды также в воздух комнаты. Эстония стоит в первых рядах среди европейских стран по количеству строений из гипсовых панелей, но правильность их применения согласно инструкциям не контролирует ни один департамент, пишет Ало Лыхмус.<br />
Шведский микробиолог эстонского происхождения Айме Муст уже в 1996 году первым в мире обратил внимание на то обстоятельство, которое угрожает нарушить сон тысячам собственникам недвижимости. Он утверждает, что популярный строительный материал, гипсовая панель, которой очень удобно отделать комнату и выровнять кривые стены, при попадании на нее влаги становится рассадником опасных грибков плесени. Насыщенное целлюлозой картонное или бумажное покрытие гипсовой панели в случае достаточной сырости обеспечивает этим грибкам уютную среду обитания и пропитание. <br />
Влага не обязательно должна означать последствия наводнения – для образования плесени достаточно и впитываемой зимой из бетона наружной стены влаги, конденсата или даже 85-процентной влажности воздуха, если, например, между гипсовой панелью и каркасом стены находится застоявшийся воздух. Начавшие разрастаться грибки плесени выделяют через свои засохшие споры яды, известные под названием микотоксинов.  <br />
Грибки плесени распространяют микотоксины для борьбы с другими грибками и бактериями. Они представляют собой сильные яды, разрушающие жизненно важные органы клетки (например, клеточную мембрану).  <br />
И антибиотики, которые медицина применяет для уничтожения возбудителей болезней в организме пациента, по сути своей являются микотоксинами. То есть, если комнатный воздух загрязнен исходящими из стены грибковыми ядами, они начинают свою убийственную деятельность по отношению к клеткам живущих или работающих в данном помещении людей.  <br />
Воздействие на нервы и мозг<br />
«Микотоксины воздействуют, в первую очередь, на клетки нервной системы и синапсы головного мозга, а также на клетки иммунной системы. Нарушенная иммунная система может вызвать, например, аллергию, но также установлено приводящее к образованию рака действие токсинов»,– сказал Муст газете Postimees в телефонном разговоре из своего офиса Сольна под Стокгольмом.  <br />
В последние годы собрано довольно много доказательств опасности сырых гипсовых панелей. В июле этого года Муст вместе с коллегами из университета в Лунде опубликовал новую статью в журнале Applied And Environmental Microbiology, в которой познакомил с разработанной им технологией обнаружения микотоксинов непосредственно в воздухе помещений с влажными гипсовыми панелями. <br />
Выяснилось, что в воздухе внутри такого помещения может находиться до 500 раз больше грибковых ядов, чем считалось до сих пор. С применением масс-спектрометрии и газохроматографии ученые нашли микотоксины в 45 из 62 проб влажных гипсовых панелей, в трех пробах комнатной пыли из восьми и в пяти пробах пыли воздуха из восьми. Особенно загрязненными местами оказались края вентиляционных отверстий и кромки плинтусов в комнатах. <br />
Старая истина<br />
Наличие микотоксинов в заплесневелых гипсовых панелях подтверждено уже в 2000 году финскими исследователями под руководством ученого из Финского института здравоохранения Тапани Туоми. <br />
Они обнаружили настолько высокий уровень канцерогенного и разрушающего иммунную систему стеригматокистина, ядовитого сатратоксина и множество других ядов на влажных гипсовых панелях, строительной древесине и использованной для отделки бумаге, что рекомендовали занимающимся разборкой намокших домов или реновированием строительным рабочим применять дополнительные меры безопасности для защиты своего здоровья.  <br />
В 2002 году немецкие ученые под руководством профессора Боннского университета Штеффена Енгельхарта нашли стеригматокистин в пыли ковров сырых жилых помещений. Ученые Техасского технического университета в 2005 году обнаружили особые формы стратоксина в воздухе сырых жилищ и сделали вывод о том, что опасность ядов плесени необходимо учитывать больше, чем прежде, при составлении норм охраны здоровья.  <br />
Не подходит для ванной комнаты<br />
«Если жилище или квартира обиты гипсовыми панелями, то риск образования плесени очень велик»,– подтвердил Айме Муст. «Теперь установлено, что для образования плесени достаточно 85% влажности воздуха. Здесь у нас в Стокгольме пару недель назад влажность воздуха была, например, 95%. Во внутреннем помещении много влаги может возникнуть и при варке на кухне большого количества пищи или при посещении душа в ванной комнате несколько раз в день. Если эту влагу не вентилировать, то и образуется плесень».<br />
По словам Муста, расплодившуюся на гипсовых панелях плесень трудно заметить, так как панели преимущественно покрыты отделочными материалами. Влага же способна проникать и сквозь швы между керамическими плитками, и сквозь подложенную под них защиту от влаги, пропитывая все находящиеся внизу гипсовые панели.  <br />
«По этой причине в Швеции, начиная с 1 июля, запрещено укладывать на гипсовые панели керамическую плитку, что означает запрещение использования гипсовых панелей в ванных комнатах»,– сказал Муст. Также шведские законы устанавливают, что, если неизвестна точная влагостойкость строительного материала, то строитель не должен устанавливать его в места, где влажность воздуха может превысить 75%.<br />
«Особую опасность представляют гипсовые панели на наружных стенах. Ведь сейчас модно строить и наружные стены из гипсовых панелей. Если там образуется плесень, то микотоксины могут проникнуть в воздух внутреннего помещения»,– предупредил Муст. Опасно также спешить со строительством, в ходе которого бетонным стенам или фундаменту не дают как следует высохнуть перед установкой гипсовых панелей. «Если у Вас бетонная стена или фундамент, и ее не высушить тщательно, а просто уложить сверху гипсовые панели, то возникнут чрезвычайно крупные проблемы»,– сказал Муст, по словам которого, заплесневевшую гипсовую панель нужно немедленно снести.<br />
Гипсовые панели в Эстонии<br />
В жившей последние десять лет на волне бума недвижимости Эстонии гипсовые панели заслужили любовь строителей и отделочников внутренних помещений. В настоящее время Эстония стоит на втором месте в Европе по использованию гипсовых панелей. <br />
«По продаже гипсовых панелей мы обогнали всю Восточную Европу, а также всю Западную Европу, за исключением Ирландии», сказал Карли Клееманн из фирмы по производству гипсовых панелей Knauf &amp; Partner OÜ. «В 1996 году продажа гипсовых панелей была нулевой, а в последние годы мы продаем по 6 – 7 квадратных метров гипсовых панелей в расчете на жителя Эстонии в год. В Западной Европе показатель равен 3 – 3,5 квадратных метра. Верхнюю ступень мирового пьедестала занимает Канада, где продается 11  квадратных метров в расчете на одного жителя». <br />
Клееманн согласился, что, если гипсовая панель в ходе некачественного строительства отсыреет, то на панели, действительно, образуется плесень.  <br />
«Она образуется из-за нарушения технологии строительства, а не из-за свойств панели»,– подчеркнул он. «Это происходит у изготовителей домов, которые производят готовые элементы. Их доставляют на строительную площадку, собирают вместе четыре стены, и там они намокают. Проблемы возникают именно с октября по январь. Весной и летом таких проблем нет, но при затяжной и сырой осени, когда наружный воздух уже ничего не сушит, появляются заботы».<br />
Одним из крупнейших известных случаев заплесневения является таллиннский отель Юлемисте, который начал плесневеть сразу после постройки. Из названного лучшим в 2004 году бетонным строением здания пришлось убирать покрытые плесенью панели, и владелец отеля подал в суд на YIT Ehitus. В июне текущего года Таллиннский окружной суд присудил строителю выплатить в пользу отеля 11 миллионов крон. <br />
Хотя в Эстонии в год устанавливается до 10 миллионов квадратных метров гипсовых панелей, за правильностью эксплуатации этих панелей не следит ни один департамент.  <br />
«Мы производим надзор безопасности строительства, но установка гипсовых панелей не относится к строительству повышенной опасности»,– сказал исполняющий обязанности начальника отдела безопасности строительства инспекции технического надзора Ахто Туулинг. «Но это никому не под силу контролировать. Это – вопрос совести строителя и надзора самого собственника».  <br />
Виды грибковой плесени не определяют также лаборатории инспекции здравоохранения, как сказала руководитель отношений с общественностью инспекции Иирис Салури.  <br />
По словам руководителя научного центра исследований материалов Таллиннского Технического университета профессора Урве Каллавуса, в Эстонии никто не следит за применением гипсовых панелей потому, что Закон о строительстве не требует этого. «Закон лишь гласит, что строитель обязан строить в соответствии с добрыми традициями строительства, и строить такие строения, которыми безопасно пользоваться. Это и все»,- заключил он. <br />
По словам Каллавуса, беды начинаются уже с этапа проектирования – архитекторы при выборе материалов не задумываются о том, не будут ли подвергаться данные материалы воздействию влаги в месте их установки. Чувствительные к сырости материалы не должны использоваться в местах, где существует опасность аварии с водой, так как в противном случае собственник дома может оказаться в ситуации, когда все стены дома придется обдирать для защиты от плесени. <br />
Во-вторых, плохое качество вызывается поспешностью при строительстве и строительством в неправильное время года, что часто является следствием торопливости самого заказчика. «Если человек желает получить ключи в течение трех месяцев в месте, где до сих пор была грядка с одуванчиками, то это противоречит всем законам природы. Разумеется, строитель построит ему за три месяца зимний дом, но все материалы будут в нем сырыми, бетон не просохнет».  <br />
Не затягивайте с отоплением<br />
Однако причиной образования плесени может стать и неправильный режим отопления – задержка начала отопления в панельных и каменных домах, где стены изнутри утеплены гипсовыми панелями. В этом случае на внутренней стороне торцевых стен под гипсовыми панелями образуется конденсат, и панель отсыревает. <br />
Третьей ошибкой Каллавус назвал применение гипсовых панелей, а также, например, древесноволокнистых панелей OSB в неправильных местах – в ванной комнате или в других сырых помещениях для скрытия водопроводных труб (они могут начать протекать или запотевать) и т. д. <br />
Так сколько же случаев заболевания аллергией, расстройств иммунной системы или даже онкологических заболеваний может быть уже сейчас вызвано проживанием в пораженных плесенью помещениях? «Этот вопрос не исследован, я не могу ответить. Это совершенно свежие новости, и научная информация отсутствует», сказал профессор фармакологии и токсикологии Института фармакологии и токсикологии Тартуского Университета Александр Жарковский. «Для этого требуется много исследований. Это довольно опасная вещь, если рассматривать ее с точки зрения современного массового строительства и ремонта». <br />
Знаете ли Вы?<br />
Перечень обнаруженных в сырых гипсовых панелях плесневых ядов  <br />
• Стеригматоцистин (sterigmatocystin) – происходит от сферической плесени Aspergillus versicolor, вызывает у людей рак и разрушает иммунную систему.  <br />
• Афлатоксин – происходит от сферической плесени Aspergillus flavus, которая может жить и в пересаженной почве для цветов. Яд летального действия, имеет свойства аккумулирования  в печени, мозге, почках и сердце. При продолжительном контакте приводит к раку печени и тератоме (доброкачественному образованию). <br />
• Сатратоксин H (satratoxin H) – происходит от произрастающей многочисленными колониями плесени Stachybotrys chartarum. Проглатывание, вдыхание или попадание на кожу приводит к появлению сыпи и воспалениям кожи (дерматиту), носовому кровотечению, болям в груди, кровотечению в легких, гипертермии и повышению температуры тела, головным болям и изнеможению.  <br />
• Сатратоксин G (satratoxin G) – происходит от плесени Stachybotrys chartarum. В опытах с мышами данный яд поразил отвечающие за обоняние нервные клетки мышей и нейроны мозга. У проживающих в зараженных данным плесневым ядом помещениях людей наблюдались также расстройства памяти, так как память связана с чувством обоняния. <br />
• Цитринин (citrinin) – происходит от различных видов Aspergillus и Penicillium. Приводит к образованию рака и нарушению функции почек. <br />
• Глиотоксин (gliotoxin) – происходит от различных видов Aspergillus и Penicillium. Разрушает иммунную систему, вызывая гибель многих видов клеток иммунной системы. <br />
• Патулин (patulin) – происходит от различных видов Aspergillus и Penicillium. Отмечено приводящее к раку действие, а также повреждения ДНК. Этот микотоксин часто может проявляться также в гнилых яблоках и продуктах из яблок.   <br />
]]></description>
            <dc:creator>Harijs T</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 18:36:17 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68914/_subject_#msg-68914</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68914/_subject_#msg-68914</link>
            <description><![CDATA[ Domāta bija, protams, &quot;civilā būvniecība&quot; vai kā viņu gudri sauc. Kaut gan, nez kā būtu, ja plēves un blīvgumijas labi saliktu un dzīvotu nemaz ne tik senu laiku blīvumos, kad laukos mūsdienu viesistabas lieluma telpā gulēja padsmit cilvēku saime, bet pilsētā divu cilvēku ģimene varēja noīrēt &quot;gultasvietu&quot;...<br />
Ja jaunos ventilācijas nepieciešāmības kritērijus būtu izdomājis tikai viens dāņu profesors, ar tiem nebūtu pilns internets, tāpēc, iespējams, kubikmetru aizstāšana ar OLFiem (jeb pakaramo cirvju skaitu) ir &quot;paradigmas maiņa&quot; teorētiskajā ventilācijā. Nez ko šobrīd māca RTU? Tas gan varētu būt atkarīgs no pasniedzēja jaunuma... Atbrauc students no Dānijas un dabon divnieku ;)]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 15:35:06 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68893/_subject_#msg-68893</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68893/_subject_#msg-68893</link>
            <description><![CDATA[ Vēl jau zemūdenes būvē... :D]]></description>
            <dc:creator>EjTakTu</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 04:45:07 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68876/_subject_#msg-68876</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68876/_subject_#msg-68876</link>
            <description><![CDATA[ Harija ieteiktie dabīgie, higroskopiskie materiāli veicina sienu &quot;elpošanu&quot;, ar ko būvniecībā saprot nevis āra gaisa infiltrāciju, bet gan mitruma kustību caur sienu. Pareizi uzturētās (veselu jumtu, neapšūtās ar papi, apkurinātās un tīrīgās) mājās arī ar gaisa &quot;svaigumu&quot; manuprāt viss ir kārtībā.<br />
Man arī nav pamata neticēt apgalvojumiem, ka &quot;tik hermētiski&quot; neviens nevar uzbūvēt, lai dēļ cilvēka elpošanas iestātos skābekļa trūkums. Svece deg pat tad, ja var &quot;pakārt vairākus cirvjus&quot;.<br />
<br />
]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 00:25:54 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68874/_subject_#msg-68874</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68874/_subject_#msg-68874</link>
            <description><![CDATA[ Nav svarīgi - ekovate vai vecas lupatas - tāpat gaiss pats no sevis istabās nemainās - ja nedaudz gaisa mitrums izkļūst ārā, tā ir cita opera, bet tāpat ieej vecajās koka mājās - visās&#039;gaiss ir slikts un sasmacis - un tas tās pašas neesošās ventilācijas dēļ. Un tas nav mākslīgs gaiss, bet gan āra gaiss, kas svaigs ieplūst mājā, tikai atšķirībā no atvērta loga, pa kuru tas nāk ar lielu joni un pārdesmit minūtes nedēļā, i to tikai dažās istabās, to piegādā ventilators un visu laiku lēnā plūsmā. Tas ir viens no svarīgākajiem priekšnnosacījumiem normālā privātmājā - un izmaksā pārsimt latu, kas nav nekas uz visas mājas cenu. Diemžēl pie mums cilvēki to vēl nav sapratuši.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Tue, 04 Dec 2007 00:10:09 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68867/_subject_#msg-68867</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68867/_subject_#msg-68867</link>
            <description><![CDATA[ Vienkāršāk un prātīgāk būtu izmantot ekovati,linu vati, kokšķiedru vati un t.t. Jeb organiskās vates]]></description>
            <dc:creator>Harijs T</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Mon, 03 Dec 2007 20:40:20 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/36/68472/68812/_subject_#msg-68812</guid>
            <title>Re: Siltumizolācijas efektivitāte (tvaika barjera)</title>
            <link>https://building.lv/forums/36/68472/68812/_subject_#msg-68812</link>
            <description><![CDATA[  var jau buut tev taisniiba   aaa . pie visa var pierast gan pie maaksliiga gaisa gan pie modificeetas paartikas ..neko vairs dabiigu nevajag .<br />
]]></description>
            <dc:creator>kips</dc:creator>
            <category>Vēlos uzzzināt</category>
            <pubDate>Mon, 03 Dec 2007 02:33:26 +0200</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
