<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Pamati totālā mālā</title>
        <description>Labadiena,jautājums profesionāļiem:
tiek būvēta vienstāva ēka ar apdzīvojamu mansardstāvu 6*11m. Sienas ecoterm 300.
Koka pārsedzes, bleķa jumts. Salīdzinoši viegla konstrukcija.
Paredzēti lentveida pamati 300mm platumā, tad gruntī rakt grāvi 500mm dziļu un liet pataisno betonu iekšā bez pēdas (zemes veidnis), stūros iemetot armatūru. Nākošā etapā pa perimetru 600mm augstus veidņus un betonu iekšā.
Apkārt pamatiem biebērt smiltis, sanāk māja kalnā, kas būtu labs risinājums, lai novadītu nokrišņus no pamatiem, un sanāktu 1m lai pamatus neizcilātu mājai paredzētas lielas jumta pārkares.
Augsne: 300mm auglīgs slānis, tad sākas totāls māls ar aukstu gruntsūdens līmeni.
Domāju vai tā var darīt???
Tad jautājums vai bez pamata pēdas māls noturēs ēku? 
</description>
        <link>https://building.lv/forums/37/112019/112019/_subject_#msg-112019</link>
        <lastBuildDate>Mon, 13 Apr 2026 16:42:34 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/195039/_subject_#msg-195039</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/195039/_subject_#msg-195039</link>
            <description><![CDATA[ Maza- 25m2 būve. <br />
Gāzbetons vai koks- vēl 100% nav izlemts. <br />
Sākotnēji ēka bez starpsienām- kalpos kā noliktava kādus 2 gadus, tad pārtaps par pirtsmāju. <br />
<br />
Ģeoloģija netiks veikta, tāpēc arī precīzus grunts nestspējas datus nevarēs iegūt. <br />
Bet kā īsti tur ir- citi saka, ka māls tur 0.5kgf/cm2 , citur 4.0kgf/cm2?]]></description>
            <dc:creator>zhuks</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 02 Feb 2017 20:46:12 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/195021/_subject_#msg-195021</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/195021/_subject_#msg-195021</link>
            <description><![CDATA[ kas ir maza pirts ēka?<br />
karkasniece vai guļbaļķis, vai kārtīgs fibo ar kieģeļapšuvi ?<br />
<br />
Ja tiešām maza viegla pirts, ieskrūvē pāļus - liekas vislētāk, visātrāk un bez lieka zemes grūstīšanas.<br />
Pirtij baigi siltināt jau nevajag. Turklāt pirtij plātne ir diezgan neracionāli - diezgan pamatīgs auksts dz.b. gabals, jo gan jau to pirti tak neapkurinās viscaurziemu...]]></description>
            <dc:creator>Argh</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 01 Feb 2017 18:22:06 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/195013/_subject_#msg-195013</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/195013/_subject_#msg-195013</link>
            <description><![CDATA[ Paredzēta maza pirts ēka. <br />
Melnzeme ~40cm un tad māls vairāku metru dziļumā. <br />
Pēc skata tas māls ir tik liess, ka gruntsūdens nemaz nav(netiek cauri mālam)- tik visi ūdeņi kas ir, tie ir tajos 40cm melnzemes. Tam ūdenim nav kur sprukt- tā šis tur ir un lēnām, gravitācijas ietekmē, sūcas lejpus uz grāvja pusi.<br />
Doma ir  nošķūrēt melnzemi nost ~+2m vēl platāk par ēkas pamata perimetru un uzmeistarot silto betona plātni-pamats un grīda vienlaicīgi. Uz māla smiltiņas tik daudz, lai putuplastu varētu gludi izlikt- bez šķembu starpkārtas. <br />
Pa perimetru ~0.5m no pamatiem izbūvēt drenāžu- ir slīpums ūdens novadīšanai.  <br />
Lietus apmale ~0.5m pa perimetru, varbūt arī siltināta ar putuplastu. <br />
Ēkai metru garas pārkares- līdz ar to ūdens un sniegs netiks pie ēkas cokola daļas. <br />
Plātni tāpēc, lai nav 1.2m dziļumā jārokas- siltināt grīdu šā vai kā tā vajadzēs, kā arī mazāks betona patēriņš, jo tas būs ar maisītāju jāpagatavo. <br />
Tīri teorētiski, ja māls ir sauss, drenāža darbojas, tad plātnes cilāšana varētu nenotikt. Arī mitrums netiktu uz augšu, ja tāds parādītos- plēve un EPS150  tur traucētu šim rāpties uz augšu. <br />
Kādi riski vēl pastāv, kas ir aizmirsts, kad ir māls, ūdens līdz ar māla virsu? <br />
Varbūt tomēr vajag ģeotekstilu un šķembu spilvenu zem putupolistirola? <br />
Ir izraktas vairākas bedres, lai pētītu gruntsūdeni- bedres ~60cm, 40cm no tā melnzeme- šobrīd ūdens ir ~15cm no zemes virsas.]]></description>
            <dc:creator>zhuks</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 01 Feb 2017 16:37:54 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/171730/_subject_#msg-171730</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/171730/_subject_#msg-171730</link>
            <description><![CDATA[ Ja ir iespēja gludi izrakt, gar ārpuses sāniem iekarināt piem. dīķa plēvi, vai nostiprināt ekstrudētā puķika loksnes un iebetonēt to visu bez lietus un samuļļātas pamatnes, tad nevajag neko apakšā. 4stāvu ķieģeļu mājas stāv uz tādiem laukakmeņu betona pamatiem. Ja spiežas gruntsūdeņi, tad protams tas jārisina, bet tā, pat ir redzēts, ka salaiž betonu mālainā bedrē, kas tikko izsmelta no ūdens, izspiež palikušo ūdens šļuru ar betonu ārā un stāv ēka bez plaisām jau 20gadus:) Nesaku, ka tas pareizi, bet agrāk visādi mūrēja, pat piem. pamatus ar kaļķa javu un šķeltiem dolomīta bluķiem uzmūrēja smiltīs sākot no gruntsūdens, pie kam mūrēt sāka uz baļķu nomaļiem, kas noguldīti ar plakano pusi uz leju. Diemžēl krievu laikos nodrenējot ūdeni tie nomaļi nopuva un pamati nedaudz sašķiebās:)]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 17 Sep 2014 20:43:49 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/171720/_subject_#msg-171720</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/171720/_subject_#msg-171720</link>
            <description><![CDATA[ man līdzīga situācija. Trakie māli. Liku smilšu spilvenu zem pamatiem.Visi vienā mutē to apliecina, ka tā vajag, bet nepaskaidro kāpēc. Viens varaints, saprotu, ka māls cels pamatus augšā, jo mālā ceļas uz augšu kapilārais ūdens. Bet, ja spriež loģiski - ūdens vienmēr atradīs vieglāko ceļu un tātad viss ūdens varētu saplūst smiltīs zem pamatiem, tās izskalojot. Tā ka netieku gudrs. Varbūt kāds to visu varētu izskaidrot saprotami.]]></description>
            <dc:creator>kaasis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 17 Sep 2014 09:11:35 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/171711/_subject_#msg-171711</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/171711/_subject_#msg-171711</link>
            <description><![CDATA[ Labdien!<br />
Pacelšu vecāku tēmu, jo ir arī aktuāla pamatu izbūve mālā. Plānoti lentveida 300x1200.<br />
Patīk ideja par laukakmeņu pielietošanu, jo blakus ir veci rijas pamatu akmeņi 20x30cm un 30x40cm kurus varētu izmantos pamatu pēdas izbūvei. Var tādus velt tranšejā bez papildus smilšu vai grants kārtas zem tiem?]]></description>
            <dc:creator>VG</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 16 Sep 2014 19:28:36 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112334/_subject_#msg-112334</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112334/_subject_#msg-112334</link>
            <description><![CDATA[  Par pamatu izcilāšanu mālā kūkumošanās iespaidā. Zināms, ka salā uz pamatu, kas tiek izcilāts darbojas no 0,5..1kg/cm2 spēks. Tātad ja tev pamats tiek spiests no sāniem, piemēram ēka 8m gara un pamats zemē būtu 0,6m augsts, tad uz pamata no sāniem darbojas ~4..5t/ tekošu metru. <br />
 Piemēram aplēsē ieliekot 12mm stiegras A3 profils un pieņemot, ka pamats ir brīvi balstīta sija , izmantojot ~175M (B15) iegūstam, ka pamats ar platumu 25cm ir pārslogots ~70%. Aplēse ir teorētiska un vienkāršota, jo neņem vērā grunti kā elastīgi spiestu vienmērīgu materiālu.<br />
 Lai no sāniem nenotiktu stiegrota betona sagraušana tad šķersbalstam vai iekšējam pamatam pie 25cm pamata platuma jābūt ar ~4,2m soli.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Mon, 31 May 2010 10:02:12 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112273/_subject_#msg-112273</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112273/_subject_#msg-112273</link>
            <description><![CDATA[ Vai tiešām 12 mm resnas armatūras augšā un apakšā varētu tikt pārcirptas vieglāk kā siets no 6 mm resnām armatūrām ar soli 15 cm?<br />
Lai cirptu, vajag pa pusšķērei gan no augšas, gan apakšas. Augsā tā laikam varētu būt durvju stendere? Tomēr vai biežāk par cirpi uz pamatiem neiedarbojas laušana (dēļ nevienmērīgas grunts pamats pakaras uz vidus vai uz galiem)? Esmu rakstījis par pamatu, kurš kopā ar sienas lejasdaļu izšķiebies uz ārpusi, un pie vainas tur varētu būt tieši &quot;totālais&quot; māls ārpusē, kas ik ziemu sasalstot pamata sienu no sāniem pumpē, līdz kādu pavasari var ievērot, ka tā vairs nav atgriezusies vecajā vietā...]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Fri, 28 May 2010 11:23:49 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112269/_subject_#msg-112269</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112269/_subject_#msg-112269</link>
            <description><![CDATA[ Vectēva labības šķūņa stabveida pamati sastāvēja no trim kārtām bez javas kīeģeļu un &#039;trīs ļoti liesas javas samūrētām kārtām. Nostāvēja kamēr padlaikos puišeļi nenosvlināja.]]></description>
            <dc:creator>Valdis Liepa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Fri, 28 May 2010 10:34:33 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112263/_subject_#msg-112263</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112263/_subject_#msg-112263</link>
            <description><![CDATA[  &#039;Cik nav redzēts vecām mājām, kur pamati ir pārlūzuši uz pusēm kādā stūrī vai sānā nevienmērīgas grunts sēšanās dēļ. Rezultātā pārplīst arī mūra siena un māja ir būtībā brāķis avārijas stāvoklī. Ja tajos pamatos būtu iestrādātas vecas koju režģu gultas, nekas tāds nenotiktu, pat tad, ja zem pamatu viena stūra izraktu bedri. &#039; secina aaaa<br />
 Betonā ielikta horizontālais stiegrojums uztver stiepes spēkus, bet ēkas daļas sēšanās saistīta ar cirpes spēkiem. Cirpes spēka uztverei ir nepieciešams stiegrojuma siets, kas novietots samērā vienmērīgos attālumos. Vai šis darbs uz tādu stiegrojumu, kuram teorētiski rast matemātisku risinājumu problemātiski, atsver pamatnes noblīvēšanu ar vibroblieti un mitruma aizvada ierīkošanu no ēkas vismaz 2..3m attālumā.<br />
 Es gan domāju, ka pamatu plīšana vecām ēkām saistāma ar to, ka pamatos tika izmantoti vāji materiāli- māla dzeltenais ķieģelis kaļķu javās. Un vienģimenes ģimenes ēkām kas celtas pirms 1950 gadiem betons bija pietiekoši dārgs vai darbietilpīgs materiāls lai to plaši neizmantotu - betona maisītāji un elektrības pieejamība ārpus pilsētām.  ]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Fri, 28 May 2010 09:55:28 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112246/_subject_#msg-112246</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112246/_subject_#msg-112246</link>
            <description><![CDATA[ Vienstāvs Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Jusim 7:36 - Kas var būt trauslāks un<br />
&gt; korozijuzņēmīgāks par virpošanas skaidu?<br />
<br />
<br />
Nezinu, man džeki visas skaidas no virpošanas savāc, saka ka stampājot pamatos, itkā jau rūsē baigi ja tā padomā, bet nu prātīgi tas drošvien nav.<br />
Nu trauslas gan viņas nav, un saķerās savā starpā tā ka ar raušanu neizrausi...]]></description>
            <dc:creator>jusis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 19:41:54 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112214/_subject_#msg-112214</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112214/_subject_#msg-112214</link>
            <description><![CDATA[ Sarūsējušus lūžņus diez vai ir prāta darbs pamatos gāzt iekšā. ]]></description>
            <dc:creator>J</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 09:58:43 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112210/_subject_#msg-112210</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112210/_subject_#msg-112210</link>
            <description><![CDATA[ Cik nav redzēts vecām mājām, kur pamati ir pārlūzuši uz pusēm kādā stūrī vai sānā nevienmērīgas grunts sēšanās dēļ. Rezultātā pārplīst arī mūra siena un māja ir būtībā brāķis avārijas stāvoklī. Ja tajos pamatos būtu iestrādātas vecas koju režģu gultas, nekas tāds nenotiktu, pat tad, ja zem pamatu viena stūra izraktu bedri.<br />
Pašbūvētājam reizēm tas ir labs variants kā tikt vaļā no nevajadzīgiem sētas malā mētājošamies lūžņiem.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 09:00:35 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112208/_subject_#msg-112208</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112208/_subject_#msg-112208</link>
            <description><![CDATA[ Jusim 7:36 - Kas var būt trauslāks un korozijuzņēmīgāks par virpošanas skaidu?]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 08:26:38 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112206/_subject_#msg-112206</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112206/_subject_#msg-112206</link>
            <description><![CDATA[  Par stiegrojumu pamatos.. NAV VAJADZĪGS, ja pamati ir taisnstūra veida. Pamatu materiāls ir spiests un spiedes slodzi labi uztver akmeņi. Stiegrojuma izmantošana vajadzīga tikai tad, kad pamatus betonē pa atsevišķām daļām ar ievērojamu laika (mēnesis, pusgads) atšķirību. Cits variants stiegrojumam ir tad, kad pamatus taisa kā apgrieztu T veida burtu, kur balsta plātnes biezums pret laidumu ir vismaz 1,5 vai vairāk.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 08:16:19 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112205/_subject_#msg-112205</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112205/_subject_#msg-112205</link>
            <description><![CDATA[ aaaa Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Jo lielāks jo labāks. Iedomājies, ko ir<br />
&gt; vieglāk iespiest zemē, nu, piemēram, uzbraucot<br />
&gt; virsū ar mašīnu - mazu akmeni kā dūre, vai<br />
&gt; tādu 50cm diametrā? Tas pats ir pamatos - jo<br />
&gt; lielāks akmens, jo labāk, lielāks virsmas<br />
&gt; laukums, vienmērīgāk sadalās slodze, lielāku<br />
&gt; svaru var likt virsū. Pavisam labi, ja var<br />
&gt; būvēt uz viena liela akmeņa - tipa klints.<br />
&gt; Tikai atceries, ja gribi uztaisīt labi un sev,<br />
&gt; akmeņi ir jāmazgā, jo ar netīriem akmeņiem<br />
&gt; virsū uzlietam betonam nebūs nekādas saķeres.<br />
&gt; Praktiski to var darīt tā, ka samet tranšejā<br />
&gt; akmeņus, un beigās noskalo no virspuses ar<br />
&gt; šļūteni. Apakša ja paliks netīra - nekas. Tad<br />
&gt; lej betonu. Ja kaut kur mētājas kādi<br />
&gt; nevajadzīgi dzelzsgabali - caurules,<br />
&gt; leņķdzelži, armatūras, vecas gultas kājas, to<br />
&gt; visu pamatos iekšā - būs riktīgi dzelzsbetona<br />
&gt; pamati. Vēlams apakšā (virs akmeņiem gan), jo<br />
&gt; pamatus jau slodze liec no augšas, no apakšas<br />
&gt; ne. Pārsegumā, protams, augšējā armatūra ir<br />
&gt; tikpat svarīga cik apakšējā, bet pamatos<br />
&gt; reāli jāarmē ir tikai apakša - pēdas rajons.<br />
<br />
Jā, ir jau vēl vienkāršāks variants, akmeņus vismaz pusgadu patur zem klajas debess saulīte tos apkaltē, lietus nomazgā. Man tagad stāv tādas dažas porcijas ko noteikti maukšu pamatos, par armatūru piekrītu, jau laikus jāmēggina savākt visādas metāla drazas.<br />
<br />
Metāla skaidas no virpošanas arī varētu iestampāt??? - Sanāktu fibru betons!!!!!<br />
<br />
]]></description>
            <dc:creator>jusis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Thu, 27 May 2010 07:36:12 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112200/_subject_#msg-112200</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112200/_subject_#msg-112200</link>
            <description><![CDATA[ Lielie akmeņi - ok. Nez vai vaidzētu tik skalot tajā māla tranšejā, jo ūdens prom nesūcas un betons mālūdenī ir vēl švakāks kā uz neskalotiem akmeņiem. Varētu noskalot pirms ielikšanas. <br />
Par to armatūru apakšā būs taisnība tik tad, ja pieņem, ka stūri stāv uz klints(sienai spiediens uz leju-armatūra apakšā). Bet ja sagadās, ka stūris ir vājais posms un siena stāv uz klints(stūris nolūzt, jo armējums tik apakšā)?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 26 May 2010 22:30:24 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112199/_subject_#msg-112199</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112199/_subject_#msg-112199</link>
            <description><![CDATA[ Jo lielāks jo labāks. Iedomājies, ko ir vieglāk iespiest zemē, nu, piemēram, uzbraucot virsū ar mašīnu - mazu akmeni kā dūre, vai tādu 50cm diametrā? Tas pats ir pamatos - jo lielāks akmens, jo labāk, lielāks virsmas laukums, vienmērīgāk sadalās slodze, lielāku svaru var likt virsū. Pavisam labi, ja var būvēt uz viena liela akmeņa - tipa klints. Tikai atceries, ja gribi uztaisīt labi un sev, akmeņi ir jāmazgā, jo ar netīriem akmeņiem virsū uzlietam betonam nebūs nekādas saķeres. Praktiski to var darīt tā, ka samet tranšejā akmeņus, un beigās noskalo no virspuses ar šļūteni. Apakša ja paliks netīra - nekas. Tad lej betonu. Ja kaut kur mētājas kādi nevajadzīgi dzelzsgabali - caurules, leņķdzelži, armatūras, vecas gultas kājas, to visu pamatos iekšā - būs riktīgi dzelzsbetona pamati. Vēlams apakšā (virs akmeņiem gan), jo pamatus jau slodze liec no augšas, no apakšas ne. Pārsegumā, protams, augšējā armatūra ir tikpat svarīga cik apakšējā, bet pamatos reāli jāarmē ir tikai apakša - pēdas rajons.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 26 May 2010 21:41:30 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112198/_subject_#msg-112198</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112198/_subject_#msg-112198</link>
            <description><![CDATA[ Valdis Liepa Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Svaigi raktā tranšejā vispirms samet iekšā<br />
&gt; visus pieejamos laukakmeņus samazinās<br />
&gt; vajadžigā betona masu. Teorētisks ieteikums,<br />
&gt; cerot uz sniegiem bagātām ziemām kā pēdējā<br />
&gt; pietiek pamata pēdai 0,9 m zem zemes līmeņa un<br />
&gt; ja ļoti baidās no salšanas pirmos 40 cm ber<br />
&gt; skaidas tad 20 cm smilšu<br />
<br />
<br />
Tās skaidas nesapūst un nesamirkst???????????????<br />
Laukakmeņi pieejami lielā daudzumā. Labāk izmantot mazus kā dūre?]]></description>
            <dc:creator>jusis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 26 May 2010 21:08:05 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112175/_subject_#msg-112175</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112175/_subject_#msg-112175</link>
            <description><![CDATA[ Svaigi raktā tranšejā vispirms samet iekšā visus pieejamos laukakmeņus samazinās vajadžigā betona masu. Teorētisks ieteikums, cerot uz sniegiem bagātām ziemām kā pēdējā pietiek pamata pēdai 0,9 m zem zemes līmeņa un ja ļoti baidās no salšanas pirmos 40 cm ber skaidas tad 20 cm smilšu]]></description>
            <dc:creator>Valdis Liepa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 26 May 2010 12:58:10 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112164/_subject_#msg-112164</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112164/_subject_#msg-112164</link>
            <description><![CDATA[ Dēļ eko-nomijas un -loģijas.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Wed, 26 May 2010 08:20:13 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112162/_subject_#msg-112162</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112162/_subject_#msg-112162</link>
            <description><![CDATA[ Posted by: jtdesign (---.9darzi.lv)<br />
Datums: 21/05/2010 11:27<br />
<br />
Mālam pēc garas ziemas patīk rūgt, spēj pat debesskrāpi izcilāt, tāpēc LV apstākļos es ieteiktu pamatu apakšu vismaz 1.2 m zem projektētās zemes virsmas. Un zem pamatiem sablietēt smilti ar šķembām.<br />
<br />
<br />
<br />
Man tāds pats viedoklis- 1,2m zem paredzamās zemes virsas. Un priekš kam tur šķembas uz tīra māla? Pats esmu blietējis un redzējis kā tās šķembas lien tīrā mālā iekšā. Tikko apakšā paber mazliet granti - tā stop. Kas agrāk blietēja šķembas, ja bija iespēja pa sauso aizrakties 1,2m dziļi? Cik zinu pāķos ar rokām izraka pamatus, un gāza betonu iekšā(pie tam uz vietas jauktu). Padomijas gados uzmūrēja 2stāvus un pēčāk vēl 2 uzblieza virsū - nekādas problēmas, nevienas plaisas. Kur tā sāls, ka nevar likt betona kluci tai māla tahtā iekšā? Ja sals netiek apakšā nesanāk arī tā sauktā rūgšana.Tas māls tur apakšā bez izmaiņām gulējis miljoniem gadu, kāds šļūdonis tik pastumdījis. Kurš varētu precīzi pateikt, kāpēc jāņemas ar švakāku oderīšu paklāšanu apakšā, ja tā apakša nekustēsies?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 23:29:29 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112138/_subject_#msg-112138</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112138/_subject_#msg-112138</link>
            <description><![CDATA[ Nezinu, vakar kāreiz nācās gar mājas vienu sienu atrakt, nav man tas puķiks nekur piestiprināts - peld. Biju pārsteigts, ka tas nebija atlīdis nost no pamatiem ne pa milimetru - kā es viņu pirms 2-3 gadiem tur uzliku cieši klāt, tā viš tur arī stāv.<br />
Apakšā gan man nav māls, bet gan šķembu/smilts maisījums.<br />
No kurienes tur archimēds? Tur zem tā puķika ir tik sauss, ka put pat pēc mūsu vakardienas mega-lietusgāzēm.<br />
Varbūt lai sirds mierīga, puķika lejasdaļā zemē var iedzīt atbalsta mietiņus, kas puķikam neļautu braukt lejup? Man gan reljefs līdzens un viņam nekur braukt neļauj piebērtā zeme - tā rada pietiekami lielu pretestību tāpat.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 09:08:31 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112136/_subject_#msg-112136</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112136/_subject_#msg-112136</link>
            <description><![CDATA[ Kāds varētu būtu horizontālā slīpā putuplasta optimālais piestiprināšanas veids pie pamatiem? Ar eņģēm? (pamati ar spārniņiem :) ) Var, protams, atstāt peldam, bet cik ilgi viņš tā stāvēs? Ja pat akmeņi reizēm mēdz spiesties no zemes laukā, tad uz mitrā mālā iegremdētu putuplastu taču darbosies reāls Archimeda spēks!]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 09:00:14 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112135/_subject_#msg-112135</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112135/_subject_#msg-112135</link>
            <description><![CDATA[ Ja ir totāls māls, kurš ūdeni cauri nelaiž, tad veidot tādu smilšu piltuvi ap pamatiem nebūtu prāta darbs, jo ūdens tieši sakrāsies pamatu tuvumā. Sanāks kā tāds mālā izrakts grāvis. Es izvēlētos horizontālo puķiku ar kritumu nost no mājas, lai tas novada nokrišņu ūdeņus pāri tai izraktā grāvja malai, tādā veidā speciāli netecinot ūdeni virsū pamatiem, papildus arī samazinot sasalšanas dziļumu diezgan ievērojami. Drenāža - tā ir pilnīgi tukša muldēšana. Ja tu dzīvo kalna galā vai blakus dziļai upei - jā, bet tie vairāk ir izņēmumi, tāpēc nesaprotu to visās grāmatās zīmēto pamatu shēmu ar drenāžu. Cik no 1000 mājām ir iespēja ūdeni ar dabīgu kritumu no 1m dziļas pamatu bedres drenēt kaut kur prom uz vēl zemāku vietu? Vienai, divām? Maksimums.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 08:47:58 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112133/_subject_#msg-112133</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112133/_subject_#msg-112133</link>
            <description><![CDATA[ Gluži līdz nostumtās grunts virsmai bez veidņa aizbetonēt diez vai izdosies. Ja Tavi paša veidņi, sāc viņus lietot jau agrāk. Es piemēram sāku jau drīz virs šķembām, labums tāds, ka nevajag pārāk mocīties ar veidņu stiprināšanu. Par betona marku man objektīva priekšstata nav - reiz atvestam it kā B20 testējot pēc &quot;van der Laužņa&quot; metodes stiprība izrādījās labi ja 50% salīdzinot ar citiem divreiz vestiem B25, manis paša jaukti 1:4 (cements ne vecāks par pāris mēnešiem un dažādu frakciju grants) līdzinās pēdējam.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 08:24:08 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112132/_subject_#msg-112132</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112132/_subject_#msg-112132</link>
            <description><![CDATA[ NU laikam tad viss skaidrs:<br />
Darbu secība:<br />
pirmais variants:<br />
1. nostumjam melnezmi<br />
2. izrokam 1,5m dziļu tranšeju<br />
3. iegāžam šķembas 0,5m <br />
4. sablietējam<br />
5. gāžam 1m betonu ar armatūru<br />
6. Liekam veidņus un gāžam betonu virspamatam 0,6m<br />
Vai pareizi, palabojiet ja kas ne tā???<br />
<br />
otrs variants:<br />
1.Nostumjam melnzemi<br />
2. izrokam 1m dziļu tranšeju<br />
3. iegāžam šķembas 0,5m<br />
4. sablietējam<br />
5. Gāžam 0,5 m betonu pirms tam sametot  armatūru<br />
6. liekam veidņus un gāžam betonu virspamatam 0,6m, tad virspamatu aberam pa perimetru no ārpuses ar smilti. Sasaluma dziļums pazeminās kur ir uzbērta smilts par 0,6m pareizi??? Kopā sanāk: 1,6m<br />
Turklāt var veidot labu planējumu nokrišņu novadīšanai no pamatiem, gruntsūdeņi izdrenē caur 0,5 m biezo šķembu kārtu. <br />
Betons: B20 domāju būs gana labs, cena arī tagat pieņemama.<br />
<br />
Tas nozīmē ka ne obligāti jārokas tik dziļi kā pirmajā variantā, jo kā jau minēju mājai būs augsts virspamats. <br />
Lūdzu palabojiet ja kas nepareizi....<br />
 ]]></description>
            <dc:creator>jusis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Tue, 25 May 2010 06:41:00 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112122/_subject_#msg-112122</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112122/_subject_#msg-112122</link>
            <description><![CDATA[ Pirts vietā starp augsni un mālu bija arī 20-60 cm smilšu. Raku pāri par metru. Latviešu ekoloģiki domājošie arhitekti ir ieteikuši šķembas ne vairāk kā 2/3 no zemē iedziļinātā augstuma. Man bija kādi 50 cm.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Mon, 24 May 2010 19:10:41 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112120/_subject_#msg-112120</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112120/_subject_#msg-112120</link>
            <description><![CDATA[ Vienstāvs Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Izskatās, ka vairumā mūsdienu būvvietu reljefs<br />
&gt; ir praktiski plakans un drenāža ir nepieejama<br />
&gt; ekstra...<br />
&gt; Vai &quot;smilšu vanna&quot; ir labāks risinājums pat<br />
&gt; meliorācijas gadījumā?<br />
&gt;<br />
<br />
<br />
Cik dziļš ir šķembu spilvens pamatam, es domāju cik bieza kārta?<br />
Un cik dzīļi tu raki to mālu?]]></description>
            <dc:creator>jusis</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Mon, 24 May 2010 18:36:56 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/37/112019/112107/_subject_#msg-112107</guid>
            <title>Re: Pamati totālā mālā</title>
            <link>https://building.lv/forums/37/112019/112107/_subject_#msg-112107</link>
            <description><![CDATA[ Izskatās, ka vairumā mūsdienu būvvietu reljefs ir praktiski plakans un drenāža ir nepieejama ekstra...<br />
Vai &quot;smilšu vanna&quot; ir labāks risinājums pat meliorācijas gadījumā?<br />
[<a href="http://img97.imageshack.us/img97/3294/pamatitotalamala.gif"  rel="nofollow">img97.imageshack.us</a>]]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Dienas jautājums</category>
            <pubDate>Mon, 24 May 2010 12:02:31 +0300</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
