Laba diena! Lūdzu paskaidrojiet nezinītim, kāda nozīme ir ūdens apkures loku virsspiedienam. Runa ir par silto grīdu cilpām, kā arī mazo apkures loku starp akumulatoru, boileri un katlu. Esot nepieciešams katram lokam likt savu spiedkatlu, katram savu virsspiedienu. Man ar fizikas vidusskolas zināšanām nav skaidrs kam tas vajadzīgs - galvenais tak lai ir atgaisots. Ūdens tak ir nesaspiežams un siltumietilpība arī nemainās, tad kāda ir atšķirība vai cirkulē nesējs bez vai ar papildus virsspiedienu? Katla mazajā lokā pie sildvirsmas tvaika burbuļi neveidojas, vai kāds vēl ir iemesls ? Tāpat tak siltums momentā tiek noņemts no krekla un nekas tur neveidojas, vai tomēr savādāk? Pateicos! https://building.lv/forums/37/181763/181763/_subject_#msg-181763 Sun, 19 Apr 2026 22:36:25 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/37/181763/181803/_subject_#msg-181803 https://building.lv/forums/37/181763/181803/_subject_#msg-181803 Rx Dienas jautājums Tue, 25 Aug 2015 09:58:00 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181802/_subject_#msg-181802 https://building.lv/forums/37/181763/181802/_subject_#msg-181802
1) automātisko atgaisotāju cilpas augšpusē burbulīšu izvadīšanai,
2) membrānas spiedkatlu temp un vārīšanās tilpumu kompensēšanai
3) drošības vārstu augšpusē atgaisotāja tuvumā - pārvārīšanās gadījumā lai nolaiž burbuļus nevis atpakaļgaitas aukstu ūdeni ?

kautkā tā?]]> Pirēns Dienas jautājums Tue, 25 Aug 2015 09:48:03 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181796/_subject_#msg-181796 https://building.lv/forums/37/181763/181796/_subject_#msg-181796 Ja tikai tā spriež, tad jā. Bet ja zin ūdens uzvārīšanas procesu smalkāk, tad jā, daudz dod! Jo, ūdens tiešām vārās , pēc vārīsanās definīcijas tuvu 100 grādiem pēc Celsija. Bet pirms šīs temperatūras sasniegšanas ūdens jau pāriet divām fāzēm: Burbulīšu veidošanās fāze, kas rodās pie karstās trauka sienas, un otrā fāze, kad šie burbulīši pie sienas saplūst tā saucamajā "burbuļu plēvē", un tikai pēc temparatūras celšanas sākas vārīšanās visā tilpumā, kas jau būs 100 grādi pie atmosfēras spiediena.
Reāli pirmā fāze- burbulīšu izdalīšanās jau sākas pie 85-87 grādiem+/-...
Burbulīsi uzpeld, un sāk savu ceļu apkures sistēmā. Pie kā tas var novest nebūs jāstāsta!
Līdz ar to, spiediena celšana sistēmā šo burbulīsu izdalīšanās fāzi aizbīda augstākā temperatūrā un apkures katlu droši var eksluatet tuvu pie 100 grādiem nebaidoties no gāzu uzkrāšanās sistēmā.
Starp citu, tieši šī burbulīšu fāze ir labākā temperatūra ūdenim "pareizas-garšīgākās" tējas pagatavošanai.
10 bāri kā max spiediens tiek minēti boileriem ar siltummaini, un šis spiediens tiek definēts kā max siltummainī. Boilerī (bundžā) max ir 6Bar, jo tas tiek pieslēgts ūdensvadam! Apkurei, par ko mēs runājam, labākā gadījumā ir max spiediens 4Bar, bet aizsardzība 3Bar.]]> Rx Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 20:25:27 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181792/_subject_#msg-181792 https://building.lv/forums/37/181763/181792/_subject_#msg-181792 Vilnis_Radio Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 17:52:27 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181790/_subject_#msg-181790 https://building.lv/forums/37/181763/181790/_subject_#msg-181790 Vilnis_Radio Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 17:38:41 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181788/_subject_#msg-181788 https://building.lv/forums/37/181763/181788/_subject_#msg-181788
Par to pārspiedienu - nu tur starp vārīšanās punktu un spieidenu ir exp atkarība un tā spiediena celšana neko daudz nedos. Teiksim 2x palielinot spiedienu (2atm) ūdens vārās pie kaukādiem 120 grādiem.

Katlam un boilera čūskai atļauts spiediens līdz 10 atm, tad jau siltumnesēja temp var augt aš līdz 200 grādiem. No vienas puses siltumatdeve boilerī uzlabosies, no otras puses katla lietderība samazināsies]]> Pirēns Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 15:43:27 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181787/_subject_#msg-181787 https://building.lv/forums/37/181763/181787/_subject_#msg-181787 Vēl: Ja jauna - tukša boilera uzpildi veic ar ļoti aukstu ūdeni, un uzkarsē līdz 70-80 grādiem, tad varbūt spiediens sasniegs drošības vārsta spiedienu un tecēs pa to. Bet reāli temperatūras starpība boilerī nemaz tik liela nav, jo max tā ir 60 grādi, min ap 12-15., taja gadījumā, ja visu, atgādinu, visu ūdeni strauji izlieto. Tāpēc boileri vajag pildīt ar salīdzinoši siltu ūdeni, nevis 4 grādi no artēziskās akas. Tad to var veikt, daļēji piepildot boileri un pasildīt to. Jeb, kad uzpildes laika ieejas aukstais sasniedz karstā izeju, un sāk nākt gaiss-ūdens maisījums, nepilda klāt, bet ieslēdz sildīsanas režīmu, pasilda un tad turpina uzpildi. Tā veidosies lielāka gaisa kabata un vienmer strādās kā spiediena kompensators.]]> Rx Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 14:59:57 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181783/_subject_#msg-181783 https://building.lv/forums/37/181763/181783/_subject_#msg-181783
Pārējā sistēmā (grīdas, akumulācija utt.) spiediens būs tieši tāds pats kā pie katla un tur nekādi atsevišķi pasākumi ar spiedienu nav jāveic, tāpat kā nav nepieciešami papildus drošības vārsti. Tas kas ir vajadzīgs - atgaisotāji un tur kur tiem jābūt - akumulācijas augšā, grīdu kolektorā utt. pēc nepieciešamības.

Boilerim ir jāskatās vai ir nepieciešams savs izplešanās trauks un to var noskaidrot boilera dokumentācijā. Mazā izmēra boileriem neliek (laikam pārsvarā viņiem ir kut kāda gaisa spilvena rezerve micē), bet tas nenozīmē, ka tas būtu ļoti labi, jo esmu ievērojis, ka dažos gadījumos spiediens tomēr pieaug un tad spiež to ārā pa krānu. Lielāka tilpuma boileriem domāju, ka būtu jāliek.]]> Vilnis_Radio Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 11:29:10 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181781/_subject_#msg-181781 https://building.lv/forums/37/181763/181781/_subject_#msg-181781
Rx otrais no 3. punktiem ir citādāk uzrakstīts 1. punkts
Par to skaidrs - spiedkatlā esošajam ūdenim jākompensē termiskās izplešanās radītās tilpuma svārstības

Par kavitāciju un šampi - pieņemsim.

Lūdzu dodiet praktiskus padomus, kāda spiediena drošības ventiļus likt:

1) lokā katls - akumulatora/boilera čūska (Dražice raksta, ka čūskā pmax = 1Mpa = 10 atmosfēras)
2) pašam akumulatoram un boilerim
3) silto grīdu kontūram

praktiski gan neesmu nekur novērojis, ka privātmājās kāds blakus el. boileriem liktu spiedkatlus
Ja uz aukstā ūdens pievienojuma uzliek pretvārstu, tad ūdenim silstot, karstā ūdens kontūrā spiedienam vajadzētu celties. Daži tur ievieto drošības ventili, bet lielākoties gadījumu tur nav nekā]]> Pirēns Dienas jautājums Mon, 24 Aug 2015 10:42:29 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181766/_subject_#msg-181766 https://building.lv/forums/37/181763/181766/_subject_#msg-181766 soseds2 Dienas jautājums Sun, 23 Aug 2015 23:14:28 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181765/_subject_#msg-181765 https://building.lv/forums/37/181763/181765/_subject_#msg-181765 Varētu teikt ka viss neparezi.(sory...).
Spiediens vajadzīgs : 1. Tā kā pie dažādām temperatūrām ūdens un citi šķidrumi ir ar dažādiem tilpumiem ( jo siltāks, jo zemāks blīvums) tad atdziestot akures sistēmas šķidrums nonāk spiedienā zem atmisfēras spiediena, un saprotams, sāks sūkt gaisu pa šķirbiņām ..ja tādas ir, kaut vai mazas, Ja to nav, tad deformēsies katls, radiatori....kā arī gaiss ieplūdīs pa automātiskā atgaisošanas vāciņu, kam normāli jābūt atvērtam... 2: Pie paaugstināta spiediena ūdens vārās jau virs 100 grādiem, kas nodrošina lielāku atļauto temperatūras diapazonu krāsnij.
3. Rotējot sūkņa lāpstiņām, vienā lāpstiņu pusē būs spiediens, bet atrā...pazemināts spiediens. Pie pazemināta spiediena kavitācijas process iestājas viegli, Tā rodot sistēmā gaisa burbulīšus un mazliet bojājot lāpstiņas.
3. Tā kā apkure var būt arī vairākstāvu mājā, tad "vakums" nedrīkst iestāties arī sistēmas augšējos stāvos. Atgādināšu: 1 atmosfera spiediens ir 10m ūdens stabam. Tātad lejā 1 atmosfēra...augšā daudz zemāka. Tā rezultātā atdziestot sākas vakums augšā.
4. Gaisa burbulīšu lielums samazinās palielinot spiedienu, tie labāk ūdenī šķīst, un tādejādi neveido burbuļus. ( gāzētā ūdens šampanieša īpašības katram zināmas.....)
5. Spediens ir arī indikators sistēmas labai izolētībai no apkārtējās vides, noplūžu indikators.]]> Rx Dienas jautājums Sun, 23 Aug 2015 18:42:06 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181764/_subject_#msg-181764 https://building.lv/forums/37/181763/181764/_subject_#msg-181764
Ja nu pēkšņi sistēmā parādās hermētisks siltummainis, tad uz katru atsevišķo daļu vajag savu izplešanās trauku. Piemēram katls, akumulācija ir ar ūdeni, bet grīdās caur hermētisku siltummaini kursē glikols - divas sistēmas, divas izplešanās iespējas.

Spiediens sistēmā vajadzīgs, lai normāli atgaisotos. Ilgākā laika periodā vienalga ir kaut kādi nelieli zudumi caur savienojumiem un tad pateicoties spiedienam un pareizi izbūvētai sistēmai gaiss nokļūst atgaisošanas vietās un iziet ārā, tādējādi sistēmā nav gaisa burbuļi.]]> Vilnis_Radio Dienas jautājums Sun, 23 Aug 2015 16:14:24 +0300 https://building.lv/forums/37/181763/181763/_subject_#msg-181763 https://building.lv/forums/37/181763/181763/_subject_#msg-181763
Lūdzu paskaidrojiet nezinītim, kāda nozīme ir ūdens apkures loku virsspiedienam.

Runa ir par silto grīdu cilpām, kā arī mazo apkures loku starp akumulatoru, boileri un katlu.

Esot nepieciešams katram lokam likt savu spiedkatlu, katram savu virsspiedienu.

Man ar fizikas vidusskolas zināšanām nav skaidrs kam tas vajadzīgs - galvenais tak lai ir atgaisots.

Ūdens tak ir nesaspiežams un siltumietilpība arī nemainās, tad kāda ir atšķirība vai cirkulē nesējs bez vai ar papildus virsspiedienu?

Katla mazajā lokā pie sildvirsmas tvaika burbuļi neveidojas, vai kāds vēl ir iemesls ? Tāpat tak siltums momentā tiek noņemts no krekla un nekas tur neveidojas, vai tomēr savādāk?

Pateicos!]]> Pirēns Dienas jautājums Sun, 23 Aug 2015 14:09:57 +0300